Rīgas pilsētas Domes deputāts Jānis Šmits nesen saņēmis sūdzību par notikumiem kādā Rīgas bērnudārzā.
Vecāki sūdzas par viņu meitas iesaistīšanu okultās rotaļās un rituālos, kuri nav savienojami ar viņu un viņu meitas kristīgo pārliecību. Ziemassvētku pasākumā piedalījusies sieviete raganas tērpā, kura likusi visiem klātesošajiem, tostarp bērniem, skaitīt buramos vārdus. Arī muzikālās audzināšanas nodarbībās regulāri tiekot skaitītas mantras un buramie vārdi. Vecāki apgalvo, ka viņu meita pēc šādām nodarbībām jutusies ļoti slikti, bet pēc Ziemassvētku pasākuma saslimusi. Publicējam fragmentus no šīs vēstules deputātam Jānim Šmitam.

„Mūsu meita, atstāstot mums, vecākiem mājās par muzikālo nodarbību norisi bērnudārzā, zināja teikt, ka viņu grupiņai tiekot mācītas dziesmas un rotaļas par buršanos ar konkrētiem buramvārdiem. Tas bērnā bija izraisījis nepatiku.

Tā kā tas atkārtojās vairākas reizes, pieņēmām konkrētu lēmumu parunāt par tām lietām ar kādu no bērnudārza vadības.. Bet mūsu meita, arī citkārt, nākot mājās, stāstīja ka bērnudārzā muzikālo nodarbību laikā atkal esot jutusies slikti, jo pēc viņas vārdiem “bijusi tā sliktā rotaļa par buršanos”. Tad no 11-17 decembrim mūsu meita saslima. Pieļaujam domu, ka tas ir šo pēdējā laika notikumu rezultātā, jo līdz šim, paldies Dievam, viņa ir ļoti reti slimojusi.

Tātad, atgriežoties pie šīvakara notikumiem (pirmdien, 21.decembrī 2009.gadā), kad vecākiem sēžot bērnudārza aktu zālē un skatoties bērnu iepriekš sagatavotos priekšnesumus – dažādas rotaļas un dejas, piepeši zālē pie bērniem ieskrēja atbaidošā raganas tērpā pārģērbusies persona (turklāt šaušalīgi riebīgā sejas maskā ar līku degumu), šokējot klātesošos, tai skaitā vecākus un līdzpaņemtos mazākos brāļus un māsas.. Pēc “raganas” aicinājuma viņa un visi uz skatuves esošie bērni sāka ritmiski kustēties un dejojot sāka kopīgi vienbalsīgi izsaukt dažādus buramvārdus nesaprotamā valodā.. Tā tas turpinājās vairākas minūtes, līdz kamēr ragana atkal ar buramvārdiem nobūra bērnus, tiem tad paliekot nekustīgiem sakņupušā stāvoklī ar pieliektām galvām uz ceļgaliem.. Tas viss stipri atgādināja melnās maģijas seansu, kurā diemžēl, tika iesaistīta arī mūsu meita, un kuru mēs bijām spiesti novērot no malas. Atklāti sakot, sajūta bija, mums pieaugušajiem, maigi izsakoties, ļoti nepatīkama..

Tad, pēc raganas aiziešanas, atnāca rūķīšu grupiņas audzinātāja (bērni joprojām atradās tajā pašā nekustīgajā sakņupušajā stāvoklī ar pieliektajiem ceļgaliem), un ar vārdiem, “ai, kas jūs bērniņus gan nobūris”, sāka teikt ”man jūs, bērniņi, atkal jāatbur”, un kādu laiciņu pati sāka murmināt buramvārdus. Veicot šīs manipulācijas (nezinu, “baltā maģija” vai kas cits), brīdi vēlāk viņa nevis piedāvāja, bet pavēles formā jau vecākiem lika ar vārdiem ”Tā, tagad, vecāki, bursimies, atbursim savus bērnus!”, un sāka pati priekšā teikt vecākiem attiecīgos vārdus burvestības, atkal nesaprotamā valodā. Man par izbrīnu un nožēlu, vairāki vecāki arī labprāt piedalījās šajā absurda teātrī, atkārtojot, skaitot līdzi šīs “mantras”.

Vēlāk, jau uzejot augšā grupiņas telpās otrajā stāvā un bērniem dejojot un saņemot dāvanas no Salaveča, ievēroju bērnu acīs tādu kā tukšu, stīvu un savādu skatienu, kurš it kā bija vērsts vienā punktā. Pēc tam, jau sēžot pie cienastu galda grupiņas telpās, runājoties ar dažiem vecākiem un pavaicājot viņu viedokli par notikušo, atklājās, ka arī viņiem ir lielākas vai mazākas bažas un nepatīkamas sajūtas par notikušajām manipulācijām ar vecākiem un viņu bērniem. Piezvanot vēlāk vakarā ģimenes draugiem, kuru bērns mācās vecākajā šī paša bērnudārza grupiņā, atklājās, ka arī viņiem šajā vakarā esot bijusi identiska situācija ar raganu un “buršanos”, arī esot bijušas pavisam nepatīkamas sajūtas. Mums bija arī saruna par oficiālas protesta vēstules ar vairāku vecāku parakstiem nosūtīšanu atbildīgajām institūcijām.

Visa šī notikušā “Ziemassvētku” pasākuma sakarā rodas tādas pārdomas un jautājums- ar ko tad bērniem asociēsies šie svētki? Kā kā viena meitenīte priekšā esot, pasākuma beigās aktu zālē, deklamējot dzejoli, teica’-”Kas tad ir Ziemassvētki? Tie ir mirgojošas sveces, čiekuri un liela ragana “.Ticu, ka viņa kļūdījās, jo pēc dzejoļa teksta “raganas” vietā vajadzēja būt vārdam “dāvana”, gan pieļauju iespēju, ka šis nenobriedušais bērns vēl atradās šī “priekšnesuma” atstāto murgaino emociju varā.

Jau pavisam nopietns jautājums rodas-, man kā nodokļu maksātājam, Latvijas Republikas pilsonim un vēlētājam sūtot savu bērnu Rīgas domes pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”-no kura laika pašvaldības izglītības iestādē tiek praktizētas šāda veida okultas darbības ar bērniem un viņu vecākiem, pakļaujot viņus šādām manipulācijām, vai tā tiešām ir valsts vai pašvaldības mērogā akceptēta oficiāla mācību programma (jo bērni vismaz mēnesi tika cītīgi gatavoti un trenēti šim “Ziemassvētku” pasākumam. Ja tā tas ir, vai mums un daudzām citām ģimenēm ar kristīgu pārliecību ir kāda cita alternatīva, kur sūtīt savus bērnus? (Un starp citu, arī maksāt savus nodokļus un ziedojumus okultu pasākumu sponsorēšanā uzskatu par vajadzīgu atteikties-(augšminētais pasākums kopā ar Ziemassvētku vecīša uzstāšanos no vecākiem prasīja 40-Ls). Uzskatu, ka tādējādi tiek pārkāptas manas un mana bērna cilvēktiesības un reliģiskā brīvība un pieļauju iespēju sūdzēties, vēršoties ar iesniegumu Tiesībsargam un citām attiecīgajām institūcijām.”

Saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu, lai varētu bērniem skolās mācīt kristīgo mācību, domājams, arī citu reliģiju pamatus, nepieciešama vecāku rakstveida piekrišana. Tomēr, kā rāda novērojumi, skolēni, kā arī pirmskolas iestāžu audzēkņi plaši tiek iesaistīti tādās izdarībās, kā piemēram, budēļi un ķekatas, kas uzskatāmas par senlatviešu reliģijas – dievturības kulta sastāvdaļu. Novērots arī, ka bērniem tiek piedāvāta iespēja sastādīt viņa personīgo horoskopu vai „kodēt veiksmei”, kā arī citas okultas darbības. Neviens no šiem pasākumiem netiek saskaņots ar vecākiem un atļauja netiek prasīta, un bieži vien viņi pat neuzzina, ar ko skolā nodarbojas viņu bērni. Tas viss principā uzskatāms par ticības brīvības pārkāpumu. Pārrunās un konfliktu risināšanā vecāku pozīcija un kristīgā pārliecība ļoti bieži netiek ņemtas vērā, atrunājoties, ka „tās jau ir tikai nevainīgas rotaļas”. Tomēr šādas rotaļas ar sirdsapziņu ļoti bieži noved pie depresijas, mentāliem traucējumiem un pat fiziskām kaitēm.

Interesējoties par šo parādību, noskaidroju arī, ka Izglītības un Zinātnes ministrijā apstiprinātā mācību programma neparedz budēļos iešanu, bluķa vilkšanu, kā arī citādu okultu darbību veikšanu mācību stundu un ārpusklases pasākumu laikā. Tomēr plašas interpretācijas iespējas ir skolu direktoriem, kā arī klašu un grupu pedagogiem. Minētie „pasākumi” visbiežāk esot viņu iniciatīva.

Ar pilnu vēstules tekstu, kā arī iesaistīto fizisko un juridisko personu vārdiem un nosaukumiem varat iepazīties Spektrs.com