Dievs ir jāpielūdz. 
Mums nav jāizpilda kaut kāda reliģiska forma, bet ir jāslavē un jāpielūdz Dievs. Jo Tēvs tādus meklē, kuri Viņu pielūgs Garā un patiesībā. Nevis reliģisku formu liks priekšā, bet dzīvu pielūgsmi un no sirds. Pielūgt Dievu no sirds nozīmē – ar apsvērtu lēmumu pielūgt Viņu, pateikt Viņam: „Dievs, es Tevi mīlu!” Vai tu to vari pateikt to Dievam, vai arī tu to saki tikai tad, kad tev šķiet, ka Viņš pret tevi ir labi izturējies? Tad, kad esi saņēmis no Viņa kaut kādu svētībiņu?
Atvērt savu sirdi Dievam dievkalpojumā nozīmē atvērt savu prātu, klausīties un pierakstīt. Tu esi kādreiz savilcis kopā tādas paralēles, kad atvērt savu sirdi Dievam varētu nozīmēt pierakstīt to, ko es runāju? Tas nav ienācis tev prātā? Ko tu vispār domā ar vārdiem „atvērta sirds”? Tā ir kaut kāda īpaša emocija, kas tev pēkšņi parādās un pēc tam pazūd, un atkal parādās? Piemēram, šodien mana sirds ir atvērta un atkal rīt ir aizvērta. Šodien es jūtu, vakar es nejutu. Vispareizāk ir tad, kad tu nopietni uzklausi Dieva vārdu, tu centies to atcerēties un pielietot, lūk, to nozīmē atvērta sirds. Tad, kad tu izveido konspektiņu un pieraksti, nav obligāti pierakstīt visu sprediķi vārds vārdā, bet galvenās domas, tās, caur kurām uz tevi Dievs runā. Tu tās piefiksē ar mērķi, lai pēc tam atcerētos, pārlasītu un pārdomātu vēlreiz to, ko Dievs ir runājis. Lūk, atvērta sirds. Vai bez pierakstīšanas nevar? Var. Bet, ja salīdzina cilvēku, kurš ir pierakstījis, ar cilvēku, kurš nav pierakstījis, es varu garantēt, ka tie cilvēki, kuri pieraksta sprediķi, ir garīgi nobriedušāki par tiem, kuri nepieraksta. Tie, kuri pieraksta sprediķi, noteikti ir stiprāki, veselāki un saņem vēl citas svētības, ko Dievs viņiem ir paredzējis, viņi bauda vairāk. Tāpēc, ka viņiem ir atvērta sirds, jo viņi veic pierakstus.
Es sludināšu Dieva vārdu, un Dieva vārds būs ļoti īpašs šodien. Dieva vārds jau pats par sevi ir īpašs. Kāpēc es tā saku? Tāpēc, ka man tas bija īpašs. Es īpaši piedzīvoju Dievu, es īpašā veidā saņēmu no Dieva. Nevis lasot Bībeli, bet citā veidā. Es citā veidā saņēmu no Dieva to, ko es šodien gribu tev pateikt.
Skanēja inkauntera liecības, visādi brīnumi, atklāsmes no cilvēkiem, dziedināšanas, kāds teica, ka sapņos robotiņus redzējis un uzvarējis tos. Ziniet, man līdzīgi bija, es labi izgulējos inkauntera laikā, protams, ne tajā brīdī, kad norisinājās mācības, bet naktī. Es gan neatrados tur uz vietas, viesu namā, bet mājās, toties izgulējos labi, kādas deviņas stundas. Tā arī saka, ka cilvēks redz sapņus tieši no rīta, neilgi pirms pamošanās. Tāpēc, ja tu tā kārtīgi neizgulies, tad tu jau tā kārtīgi nemaz nevari pasapņot. Ja tu esi kārtīgi izgulējies, tad tajās pēdējās sekundēs pirms mošanās tu redzi kaut ko.
Ir sapņi no Dieva, ir sapņi no velna un ir sapņi no cilvēka paša, tie ir visbiežāk. Tad, kad speķi pirms gulētiešanas esi saēdies, tad tev būs sapnis no cilvēka. Cilvēks sapnī redz to, par ko viņš iepriekšējā dienā bija daudz domājis vai redzējis, to viņš arī var sapnī redzēt. Un tam nav nekādas nozīmes, tas ir vienkārši kaut kāds atkārtojums tam, kas ir bijis agrāk. Citiem rādās viens un tas pats sapnis gadiem, es nezinu kāpēc, tas ir sapnis no paša cilvēka. Ir dēmoniski sapņi, kur reāli velns nāk sapnī ar pretīgām ainām un domām un sēj tās tevī, un liek tev pēc tam dienas gaitā domāt par to. Tie ir sapņi, kas ir jāaizmirst un jāizsvītro tūlīt. Cilvēcīgos sapņus tu vari pārdomāt un vari nedomāt par viņiem. Bet ir sapņi no Dieva, un, kad ir šie sapņi, tie noteikti saskanēs ar Bībeli un šis sapnis būs aktuāls tieši šodienai un tieši tev. Tā kā es esmu draudzes mācītājs, tas ir aktuāli draudzei un ne tikai draudzei, bet visiem tiem cilvēkiem, kuri klausās mūs internetā.
Tātad Dieva vārds šodien ir atnācis no sapņa, kā Jāzepam, kā daudziem citiem, kā Jēkabam, arī kā Jāzepam, Jēzus patēvam, kurš sapnī saņēma norādījumus doties uz Ēģipti. Tas viss notika sapnī. Dievs runā caur sapņiem. Tagad, lūdzu, nemeklēsim sapņu tulkošanas grāmatas, ar to šiem sapņiem nav nekas kopīgs, nekādi sapņu tulkojumi nav jāņem vērā. Bet ir sapņi no Dieva, un šis ir viens no tiem. Sapņa galvenā doma, ko Dievs grib pateikt, ir šāda – būt blakus.
Nesen mēs svinējām draudzes septiņu gadu jubileju, bija sprediķis ar nosaukumu „Būt kopā”, šodienas sprediķis ne ar ko daudz neatšķirsies. Kaut kā taču jānomaina nosaukums, pareizi? Nevar tādu pašu atstāt, tāpēc šodienas sprediķis ir „Būt blakus.” Vārds „blakus” tomēr nedaudz atšķiras, bet šajā gadījumā, es jums paskaidroju, ka tas būs viens un tas pats. Būt blakus vai būt kopā. Un Dievs man parādīja četras lietas, un tas, ko tu dzirdēsi, iespējams, būs nekomfortabli. No otras puses, kāds tiks emocionāli uzrunāts, kāds tiks dziedināts. Viņš sūtīja Savu vārdu, Dievs dziedināja viņus.
„Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas.” (Psalms 107:20)
Dievs dziedina caur Savu vārdu, tu klausies Dieva vārdu. Tu klausies Dieva vārdu un Svētais Gars pie tevis dara Savu darbu. Dieva vārds ir zāles visai tavai miesai, kas dziedina.
Četras svarīgas lietas.
1. Būt blakus savam Debesu Tēvam.
2. Būt blakus savam garīgajam tēvam.
3. Būt blakus saviem mācekļiem.
4. Būt blakus tiem cilvēkiem, kuriem ir jānāk pie Kristus, kuri šobrīd ir pazuduši pasaulē.
Šīs četras lietas ir atslēga atmodai, un tas ir ceļš uz debesīm. Labākajā gadījumā, ja tu esi šeit, tu esi jaunpiedzimis kristietis. Tu pazīsti Dievu personīgi, tu seko Viņam, taču ir jāaiziet līdz galam. Ir jāiemanto visi Dieva apsolījumi. Visu to, ko Dievs tev ir paredzējis, tev ir jāizcīna. Tev ir jāatraisa savs potenciāls ticībā uz Kristu visās dzīves sfērās, īpaši kalpošanā Viņam. Uz maksimumu ir jāatraisa savs potenciāls. Tev uz maksimumu ir jāsasniedz virsotnes visās tajās lietās un virzienos, kur Dievs tev rāda. Kalpošana, cilvēku glābšana, mājas grupiņas vadīšana, raksturs, attiecības ar cilvēkiem, mājas grupiņas celšana, draudzes celšana, bizness, nauda, ģimene, karjera, itin visā Dievs grib maksimumu.
Es esmu šeit, es runāju, jo es gribu redzēt maksimumu tavā dzīvē. Kāpēc mācītājs no sirds sludina? Kāpēc viņš kliedz? Kāpēc viņš lec? Kāpēc viņš nokritizē un uzslavē? Jo es gribu redzēt maksimumu tavā dzīvē, maksimālu izaugsmi un panākumus. Jo Dievs ir radījis tevi brīvībai un panākumiem, uzvarai. Lai to sasniegtu un aizietu līdz galam, lai iemantotu mūžīgo dzīvību, kura tev jau pieder, bet, kuru mierīgi var aizmirst, atdzist, atstāt, tev ir jāievēro četras lietas – būt blakus savam Debesu Tēvam, būt blakus savam garīgajam tēvam, būt blakus saviem mācekļiem un būt blakus cilvēkiem, kuri šobrīd ir pazuduši. Četras svarīgas lietas.
„Bet, ka jūs esat bērni, to ir Dievs apliecinājis, sūtīdams Sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Aba, Tēvs! (Galatiešiem 4:6)
Dievs ir devis katram jaunpiedzimušam kristietim no Sava Svētā Gara, kas mājo tevī, un kas tevī un tavam garam liek saukt: „Aba, Tēvs!” Tev ir Tēvs Debesīs. Mateja evaņģēlijā ir rakstīts, ka Viņš dod pēdējās norādes pirms Debesīs braukšanas. Viņš ir augšāmcēlies, Viņš četrdesmit dienas ir staigājis virs zemes augšāmceltā miesā, pēc tam Viņš dodas pie Tēva labās rokas, mācekļi to redz, Viņu pavada, un Viņš dod pēdējās norādes.
„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā. Tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mateja evaņģēlijs 28:19-20)
Dievs, tavs Tētis ir pie tevis ik dienas!
Tu redzi, kāda man Bībele šodien? Bībele ar Džimija Svegerta (Jimmy Swaggart) komentāriem. Latviešu valodā tādi brīnumi nemēdz būt. Krievu valodā mēdz un ļoti daudz. Pateicoties Ukrainas draudzēm. Un lūk, kāda Bībele, ar melniem burtiem ir Bībeles teksts, bet ar sarkaniem burtiem ir komentāri jeb paskaidrojumi. Tā nav mana vienīgā Bībele, man ir Bībeles vārdnīcas biezā formātā, plānā formātā, dažādas Bībeles plus internets. Es vēlos iepazīt savu Debesu Tēvu, būt blakus Viņam, un Viņš ar mani. Un ir tikai viens ceļš, kā to izdarīt – Dieva vārds, manas personīgās attiecības ar Dievu, es mīlu Jēzu, un tas parādās manos darbos, es vēlos iepazīt Viņu, es lasu, es studēju, es iedziļinos. Lūk, ko nozīmē būt blakus.
„Jebšu jums būtu desmit tūkstoši pamācītāju Kristū, tad tomēr jums nav daudz tēvu; jo es jūs esmu, evaņģēliju sludinādams, dzemdinājis Kristū Jēzū.” (1. Korintiešiem 4:15)
Viņš to saka korintiešiem, savai draudzei, kuru ir pats dibinājis, kuru viņš ir audzinājis, līderus iecēlis. Viņš pats ir misijas ceļojumā un raksta vēstuli. Viņam bija ļoti sarežģītas attiecības ar Korintas draudzi un tās līderiem. Un šajā rakstu vietā Pāvils nerunā par Debesu Tēvu, bet gan par garīgo tēvu. Viņš saka: „Jo es jūs esmu, evaņģēliju sludinādams, dzemdinājis Kristū Jēzū.” Jums nav daudz tēvu, ir viens Pāvils, jūsu draudzes mācītājs. Katrā draudzē Dievs ieliek Savu eņģeli. Bībelē, Atklāsmes grāmatā Jēzus runā par septiņiem lukturiem, septiņiem draudzes eņģeļiem, kuri simbolizē septiņu draudžu mācītājus. Un, kad Dievs runā Atklāsmes grāmatā, Viņš nerunā uz visu draudzi, bet uz šo draudzes eņģeli, draudzes mācītāju, un viņš savukārt nodot Dieva gribu tālāk savai draudzei. Un to pašu es varu teikt jums, saviem bērniem, kaut arī daži mūsu draudzē ir vecāki par mani. Daži, kuri tiešām gadu ziņā varētu būt man kā miesīgais tēvs, tomēr lai cik tas neliktos paradoksāli, es esmu jūsu garīgais tēvs, neatkarīgi no tā, cik man ir gadu. Un viss, ko mēs redzam šeit, Dievs ir cēlis caur mācītāju. Katrā mājas grupiņā ir mācītāja deleģēts garīgais līderis. Viņš ir tavs tiešais garīgais līderis, ar kuru tev ir jābūt blakus. Tas ir ļoti svarīgi.
Tas, ko tu dzirdēsi tālāk, būs kolosāli. Dievs dziedinās tavu sirdi, mainīs tavu domāšanu. Tu gribi maksimumu savā dzīvē? Esi blakus savam Debesu Tēvam un blakus savam garīgajam tēvam. Nekad neizlaid savu personīgo laiku ar Dievu, pieradini sevi pie disciplinētām personīgām attiecībām ar Dievu. Pieradini sevi pie Bībeles studēšanas, pieradini sevi pie lūgšanas, ja tev tas palīdz, tad veido lūgšanu grafiku. Dari kā vēlies, bet lai tavs personīgais laiks ar Dievu būtu regulārs. Un tieši tāpat ir ar mājas grupiņu, neizlaid to, neizlaid nevienu dievkalpojumu. Centies būt kopā, būt blakus savam vadītājam. Un klausies, ko viņš runā, un esi paklausīgs.
Parunāsim par Ameriku. Ļoti maz, ļoti īsi. Amerikas tauta ir radījusi izcilus līderus. Es zinu, ka Amerikas vēsture jums noteikti nav zināma, arī man tā nav stiprā puse, bet es arvien vairāk un vairāk Amerikas vēsturi iepazīstu. Tā tiešām ir ļoti interesanta un ļoti īsa. Jo pirmie piligrimi jeb eiropieši izkāpa 1620. gadā Amerikas krastos. Lūk, kādas personības ir radījusi Amerika. Tās ir personības, kas ir Amerikas tēvi. Bez kuriem nebūtu tādas Amerikas, kāda tā ir šodien. Šodien tā nav vairs tāda, kādu tās tēvi bija redzējuši savā vīzijā. Bet Amerika joprojām bauda svētības caur šiem cilvēkiem. Piemēram, daži no viņiem, Džordžs Vašingtons, Džeimss Medisons, Bendžamins Franklins, Tomass Džefersons un citi. Liela daļa no viņiem bija pārliecināti kristieši, kuri bijās Dievu un dzīvoja pēc Bībeles principiem. Tie bija stipra rakstura cilvēki, personības, tēvi.
Kas ir tēvs un kas var būt par tēvu? Nobriedusi personība, kura spēj mīlēt un celt, atraisīt cilvēkos viņu potenciālu. Tēvi, kuri ir blakus. Bērni, kuri ir blakus. Būt blakus Dievam un būt blakus savam garīgam tēvam.
Katrai valstij ir savi pirmsākumi un ir kādi cilvēki, un, ja labi padomā, iedziļinās, tad pati tauta ir radījusi šos līderus. No kurienes tādas stipras personības? No pašas tautas. Spēcīga tauta ar morāliem augstiem principiem, ar stipriem raksturiem, ar dievbijību spēj laist pasaulē šādus varenus līderus. Ja tu par viņām palasīsi, uzzināsi, ka tās ir ļoti stipras personības, kurām mums vajadzētu līdzināties. Ko mēs varam mācīties no Amerikas tautas? Pirmos 200 gadus, tas ir laiks, kurā šie līderi auga, kuru svētību mēs baudām, Amerika bija lielvalsts numur viens, pati bagātākā valsts, pati ietekmīgākā valsts.
Ja pie mums brīnās par tāda tipa draudzi, kāda ir mūsējā, ar mūsu Dieva slavēšanu, moderno mūziku, ar daudz jauniešiem, ar sludināšanas stilu, ģērbšanās stilu, Amerikā tas ir normāli un pierasta lieta. Par to, ka mācītājs nenēsā uz krūtīm lielu krustu ar lielu un garu ķēdi vai īpašu melnu talāru, nav tas svarīgums un visas tās universitātes, lai kalpotu Dievam, pie mums visi brīnās, bet Amerikā tādas ir pamatdraudzes. Ja Latvijā uz mums skatās kā uz mazākumu, tad tur tieši otrādi – uz tradicionālajiem, mūsējiem, kuri ir pie mums vairākumā, Amerikā skatās kā uz mazākumu. Jo pamatā un vairumā ir evaņģēliskās draudzes. Un arī viņi ir jau paspējuši ieiet reliģijā.
Pirmos 200 gadus Amerikas skolās bija Jaunanglijas ābece, ar kuras palīdzību mācīja burtus caur Bībeles notikumiem. Piemēram, burts „A” bērniem tika skaidrots – „Ādams sagrēkoja, bet Dievs piedeva manus grēkus”. Burta „B” paskaidrojums – „būs skaidra sirds, tiksim debesīs”. Lūk, kā auga un kā mācījās amerikāņu bērni. Lūk, no kurienes radās šie spēcīgie līderi, kuri kļuva par savas tautas tēviem, par stipras tautas tēviem. Un lai arī devītajā maijā Krievija slavina savu uzvaru, bet bez Amerikas un Sabiedrotiem viņi būtu dziļā bedrē. Krievija maksāja savu cenu, Latvija savu cenu, Amerika savu cenu, bez sabiedrotiem ar ko tad karotu? Padomju Savienība tad karotu ar koka rungām. Viens vācu tanks spēj iznīcināt četrdesmit krievu tankus. Tā nav tikai vienas tautas uzvara.
Amerika nav perfekta, tā nav ideāla. Es arī neesmu perfekts un tu neesi perfekts, un mēs neesam ideāli. Bet mēs bīstamies Dievu, un tāpat arī Amerikas pamatā konstitūcija, tiesu sistēma, absolūti viss tika celts uz Bībeles pamatiem. Jo pirmie cilvēki bija dzīvi kristieši, ne visi, bet tomēr. Ietekme bija ļoti milzīga, tas ir fenomens. Lūk, kāpēc Amerika bauda to, kas ir šodien viņai. Bet ja viņa turpinās ar savu toleranci būt iecietīgam ne tikai pret to, pret ko vajag būt iecietīgiem, bet iecietīgam pret grēku, iecietīga pret dažādām perversām formām, iecietīga pret noziedzniekiem, ja tā turpinās, tad šī tauta cietīs neveiksmi. Ikviena tauta cietīs neveiksmi, ja būs toleranta pret grēku. Iecietīgam ir jābūt tikai pret to, ko Dievs akceptē. Pret pārējo ir jābūt neiecietīgam. Pret grēku ir jābūt neiecietīgam. Mēs nosodām grēku.
18. gs. Latvijā, vergu tauta. Latvijas vēl nebija, bija atsevišķas cilvēku grupas, kas viena otru pat nepazina, kuras piederēja savam vācu kungam. Mūs sauca par bauriem, kas apstrādāja zemi vācu kungu labā. No tās pašas Vācijas atnāca evaņģēliskie kristieši, hernhūtieši, tā saucamās Brāļu draudzes. Viņi dzīvoja blakus latviešiem, viņi ne vienkārši atnāca un skaisti sludināja, viņi dzīvoja, viņi dzīvoja mūsu dzīvi, viņi strādāja kopā ar mums. Un pagāja gadi, atmoda nenotika vienā dienā, viņi dzīvoja mūsu vidū tieši tāpat, tādi paši vergi bija, kādi bijām mēs. Un viņi mācīja ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem, kā mīlēt savu tuvāko. Rezultātā izcēlās milzīga kristīgā atmoda Vidzemē un Igaunijā. Krogi bija tukši, cietumi arī bija tukši. Visa pirmā inteliģence dzima caur Brāļu draudžu atmodu. Zemnieki kļuva turīgi, rakstīt prasme, izglītība Latvijā bija augstāka nekā Francijā tajā laikā. Latvijas himna „Dievs, svētī Latviju!” ir cēlusies no hernhūtiešu draudzēm. Baumaņu Kārļa saknes ir šajās draudzēs. Daudzi latviešu inteliģenti, daudzi vārdi, uzvārdi ir cēlušies tieši no hernhūtiešu draudzēm. Lūk, kur piedzima Latvija. Lūk, kur piedzima mūsu tautas brīvība. Bija cilvēki, kuri bija blakus. Lūk, no kurienes Amerikai uzplaukums. Lūk, no kurienes šie Amerikas tēvi. Dievbijīga tauta rada spēcīgas, dievbijīgas personas, spēcīgu valsti, spēcīgas ģimenes.
„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja evaņģēlijs 28:19)
Nav runa par cilvēkiem, kuri ir jāglābj, ir runa par cilvēkiem, kuri jau ir izglābti. Tev ir jābūt tam, kurš ir blakus savam līderim, – viņš tevi uzklausa, viņš par tevi lūdz, viņš tevi māca, viņš tev kalpo, pavada laiku kopā ar tevi. Tev arī pašam ir jākļūst par to, kas ir blakus cilvēkiem, pie cilvēkiem ar mērķi pacelt viņus, lai vestu viņus Dieva valstībā. Augstākā pakāpe tam ir atvērt savu mājas grupiņu. Tu vari sākt ar vienu, diviem cilvēkiem. Kļūsti viņiem par garīgo aprūpētāju. Esi blakus viņiem. Cilvēki ir izslāpuši pēc Dieva.
Tu dzirdēji meitenes liecību, kura liecināja, ka mūsu draudzes brāļa sieva pastāstīja par mūsu draudzi, viņa pat neuzaicināja viņu uz dievkalpojumu, bet šī meitene pati izrādīja interesi un vēlmi atnākt uz draudzi. Cilvēki ir izslāpuši pēc Dieva, un tādu cilvēku ir daudz. Viņiem nav, kas to pasaka. Un pēc tam ar šiem cilvēkiem ir jābūt kopā. Mēs dzirdējām inkauntera liecības, kādi murgi notiek cilvēku dzīvēs. Kuram no mums ir bijis ideāls tēvs, kura dēļ šodien nav nekādas negatīvas sekas? Cik daudz tādu cilvēku ir, kuriem ir ideāls tēvs, kura dēļ nav nekādas negatīvas sekas šodien? Ļoti maz. Kur ir tēvi, kur ir spēcīgie raksturi? Kur ir tie, kas mīl savus bērnus, kur ir tie tēvi, kuri audzina savus bērnus mīlestībā, gudrībā, kuri veido no bērniem izdzīvot spējīgus, uzvarēt spējīgas personības? Kur ir tie tēvi, kuri iedot dzīvei vīziju, tēvi, kuri ir blakus? Man nav bijis ideāls tēvs, man nav bijis ideāls patēvs. Mēs pat neapzināmies nozīmi tam, ka visas mūsu problēmas nāk no bērnībā gūtajiem ievainojumiem vai psiholoģiskajām traumām, tās atstāj lielu iespaidu uz visu mūsu turpmāko dzīvi.
Mazs bērns ir neaizsargāts pret pasauli, pret visu. Ja tavs miesīgais tēvs nav bijis spējīgs tevi pareizi audzināt un mīlēt, tam būs sekas uz visu mūžu. Un pat ja tu nāc pie Dieva, pie Kristus, ar sekām ir joprojām jācīnās. Jā, Dievs atbrīvo, piedod, un tomēr, tu sevi šad tad pieķer pie domas, šī lieta man ir no turienes, un atkal mēs atgriežamies atpakaļ. Atkal atgriežamies bērnībā. Lūk, no turienes tev atkal ir šī lieta.
Es arī esmu no tiem cilvēkiem, kuriem nepatīk zvanīt pa telefonu. Arvis šeit vienreiz liecināja, ka tad, kad viņam zvana klienti, viņš var kādreiz nepacelt, jo ir jāpadomā kāda pusstunda un tad var pacelt. Grūti izdarīt kādas lietas. Elementāra lieta – piezvanīt. Tad, kad es sāku zvanīt, tad aiziet labi. Tā, kā Veltai – viņa strādā pie telefona un piedāvā savu pakalpojumu, apdrošināšanu. Tad, kad es iesāku, tad aiziet. Ja es kādu laiku neesmu darījis, man ir jāsaņemas, lai es zvanītu. Nav tā, ka es gaidu, ka uz mani bļaus, tā nav, bet ir iekšēji dvēselē kaut kas iestrādāts. Un es zinu, no kurienes tas ir. Atkal atgriežamies bērnībā. Tā ir tāda iekšēja sajūta, es nevaru teikt, ka tā man traucē dzīvot, bet nav patīkami, tā nav jābūt. Tas nav normāli, ka tev ir grūti piezvanīt cilvēkiem. Jā, tu to izdari, bet tomēr negribas. Iekšēji kāda pretestība. Tā ir iestrāde no bērnības. Es daru pareizas lietas, bet tomēr es jūtu, ka kaut kas nāk līdzi.
Manā bērnībā mums mājās bija lielais, oranžais padomju telefons. Numurs mums bija 23163. Manam labākajam draugam bija 22074 un milicijai bija 02. Viens telefons. Attiecības ģimenē ar patēvu man bija nevis sliktas, bet šausmīgas. Es devu savu numuru, un man uz mājām zvanīja draugi. Arī man pašam kādreiz vajadzēja piezvanīt. Kad patēvs bija mājās, man bija bail iet pie telefona, jo cik bieži bija, kad viņš paceļ klausuli ar tādu niknumu – atkal tev piezvanīja kaut kāds te. Tā tas bija regulāri. Un tad, kad patēvs nebija mājās, kad arī mamma nebija mājās, tad es sēdēju pie telefona un stundām runāju, vienkārši pļāpāju. Lūk, elementāri mazs sīkumiņš, bet tas ir tikai viens mazs sīkumiņš, cik tādu bija kopumā. Cik tādu tev ir bijuši kopumā? Un, ja to izdarītu cilvēks, ar kuru ir normālas attiecības, tas būtu savādāk. Aizvakar Liepājā, ejot ārā no halles, mazā Evelīna pieskrēja man priekšā, un es aizķēros aiz viņa kājas kā aiz akmens, teicu: „Ko tu skrien man priekšā?” Pēc tam es iekšēji uzreiz domāju, vai Evelīna tagad raudās. Šodien parunājos ar viņu, kā jūtās, vai neraudāja. Nē, neraudāja. Ir jau svarīgi, kas to pasaka. Kad kādreiz kāda kritika, par kaut ko norāj. Kurš to izdara? Ja tas ir cilvēks, kurš nespēj attiecības ar tevi izveidot un pēc tam vēl uzbļauj, tas griež tā kā ar nazi sirdī. Tās ir mazas lietas. Un cik ir smagas. Tu dzirdēji Kaspara liecību. Tās ir smagas lietas, viņš tikai vispārīgi izstāstīja. Tās ir smagas lietas, viņš to publiski uzdrīkstējās teikt. Inkaunteros, kad mēs kalpojam, šīs izvarošanas, pusei ir līdzīgs stāsts.
Un ir viens, kas dziedina. Kad mēs esam blakus savam Debesu Tētim. Esam pieņēmuši Viņu kā savu Tēti. Tētis! Man ir Tēvs debesīs. Viņš ir tas, kādēļ šodien spēju ne tikai dzīvot, bet es esmu dziedināts, spēju uzvarēt un spēju būt kopā ar tevi un palīdzēt tev celties. Es palīdzēšu tev piecelties un, ja tu esi piecēlies, es palīdzēšu tev iet tālāk un uzvarēt – būt veiksmīgam, aiziet uz debesīm, ne tikai kādu īsu brīdi ticēt Dievam, bet līdz galam, jo līdz galam Dievs mīl. Jo līdz galam mēs Viņu mīlam. Āmen! Dievs ir labs.
„Tāpēc iziesim pie Viņa ārpus nometnes, Viņa negodu nesdami!” (Ebrejiem 13:13)
Ārpus nometnes. Lai paskaidrotu sīkāk: 2 Mozus 29:14.
„Bet vērša gaļu, viņa ādu un viņa zarnas sadedzini ugunī ārpus nometnes, jo tas ir upuris grēka izpirkšanai.” (2. Mozus 29:14)
Kad notika Vecās Derības upurēšanas kārtība, tad vienu daļu no nevajadzīgā dzīvnieka iznesa ārpus nometnes un sadedzināja. Jēzus nomira, tas bija upuris, ārpus Jeruzālemes, Golgātas kalnā. Tā bija kauna vieta. Tas bija Golgātas kalns, kur noziedzniekus sodīja ar nāvi, ar krustā sišanu. Ārpus Jeruzālemes. Un Jaunajā Derībā Pāvils saka: „Iziesim pie Viņa ārpus nometnes.” Tu zini, ko tas nozīmē? Ārpus draudzes komforta, ārpus sava ierastā komforta, sava lūgšanu kambara, izej pie cilvēkiem, lai būtu viņiem blakus. Būt kopā ar savu Debesu Tēva, būt blakus Viņam. Būt kopā ar savu garīgo tēvu. Būt kopā ar saviem mācekļiem. Būt blakus cilvēkiem, kuri ir pazuduši, kuriem ir vajadzīga glābšana, kuri ir izslāpuši pēc Dieva, arī tad, ja viņi noraida Viņu. Atceries, tu nezini, kāda ir bijusi viņu bērnība un kāda ir viņu tagadne, kāpēc viņi ir tādi. Visi cilvēki savā būtībā zina, ka Dievs ir. Viņi ir apstulboti melu, velna tīklā. Viņi nespēj sakarīgi domāt, taču viņiem ir vajadzīgs Dievs. Un daudziem, vienkārši tāpat kā hernhūtieši, vienkārši vajag būt blakus. Šeit nav runa par to, ka tev jāpavada laiks pie cilvēkiem no pasaules un jādraudzējas ar viņiem, bet tikai ar vienu mērķi, patiesu mērķi – lai izglābtu šos cilvēkus. Lūk, četras lietas, un tās ir kāpnes uz debesīm. Bez šīm četrām lietām, tu vari neaiziet līdz galam. Savu potenciālu neatraisīsi līdz galam pilnībā. Tu nevarēsi tā teikt: „Kā iet? Labāk nekā labi!” Kā sokas? Kā dzīvē? Labāk nekā labi! Tu nevarēsi to patiesi pateikt. Šīs četras ir svarīgas lietas.
Un tagad ķersimies pie sapņa. Lūk, kāds bija sapnis. Bija ļoti nopietns. Tur viena detaļa ir īpaši svarīga, tieši – būt blakus. Es redzu sapni, ļoti skaidri. Moderna, liela, stilīga ēka. Es nezinu, kas tā par ēku. Man ir jautājums liels. Un man kāds pasaka. Sapnī esam mēs. Bija tikai daži cilvēki, kurus es konkrēti zinu, kas tie par cilvēkiem. Pamatā es vienkārši zināju, tie esam mēs, draudze. Un ir šī ēka, skaista, moderna. Modernāka nekā mūsu Hansabankas ēka. Lai tev būtu skaidrība uzreiz jau – šī ēka nozīmē draudzi. Tā ir debesu valstība virs zemes, tā ir draudze. Un mēs viens pēc otra, es priekšgalā, mēs ievācamies šajā ēkā. Pie durvīm kāds jautā, vai mums ir atļauts šeit būt, un es nosaucu kādu vārdu, kas ir augstāks par šo cilvēku, un mūs ielaiž šajā ēkā. Draudze ir tikai jaunpiedzimušie. Ja tu esi arī šeit vienkārši apmeklētājs, bet tu neesi no augšas piedzimis, tu vēl neesi draudzē. Tu vēl neesi debesu valstībā. Tikai tie, kas ir pieņēmuši Kristu par savu Glābēju un seko Viņam, ir jaunpiedzimuši. Lūk, mēs esam šajā ēkā. Un tālākais, kas risinās, ir kā trillerī, bet es to nenosauktu par murgu, galīgi nē. Tumsas spēki ar dažādu tehnoloģijas palīdzību, ar izsekošanas, melu un šantāžu, un uzbrukumu palīdzību cenšas dabūt cilvēkus no šīs ēkas ārā vai arī neielaist šajā ēkā cilvēkus. Un tur esam mēs.
Nākamā aina. Es pēkšņi redzu, atkal es un mēs. Mēs stāvam rindā, tā kā lidostā, tā kā komerciestādē. Un ir jāuzrāda kaut kas līdzīgs kredītkartei, kaut kas tamlīdzīgs. Ir jāuzrāda, lai nopirktu biļeti vai nopirktu pakalpojumu. Ejam garām letei, un es dodu šo karti, un pēkšņi ši karte viņiem parādās melna. Un mani pakļauj dažādām pārbaudēm, tā kā lidostās, ja tevi tur aizdomās par kontrabandu, tevi izvelk ārā, tevi tur izģērbj un pakļauj dažādām procedūrām, sāk pratināt, pat sāk mērīt acs lielumu. Es saku: „Kāpēc tas vajadzīgs?” Ļoti strupi, ļoti nelaipni atbild: „Visiem to vajag.” Jāiet visam tam cauri. Mēs izgājām tam cauri, tikai tie pārējie cilvēki mierīgi gāja bez rindas, viņi parādīja savu karti, viņi mierīgi iet. Ko tas nozīmē? Bībele saka, ka nāks laiks un šis laiks būs drīz, kad antikrists nodibinās savu kārtību virs zemes un ikviens, kas nepieņems viņa zīmi 666, uz savas rokas, nevarēs ne pirkt, ne pārdot. Jau tagad cilvēki lidostās ir ar čipiem. Zini, ka čipošana jau notiek? Tas nav vēl tādā masveidā, ir daudzi, kas pretojas tam, viņi nespēj visu tā ieviest, bet ir mēģinājumi. Ir čipotie cilvēki, un viņiem lidostās ļoti brīvi viss ir bez rindas, VIP personas faktiski. Tu esi čipots, tā kā dzīvnieks čipots. Čipošanai turpinoties un pieaugot apmēros, tas draud ar viena cilvēka kontroli pār katru cilvēku. Viens superdators, no kura kontrolē visus pasaules cilvēkus caur čipiem. Skaidras naudas vairs nebūs, jo mēs jau lēni pārejam uz bezskaidru naudu. Naudas vairs nav, ja tevi atslēdz no sistēmas, tu esi miris. Tu nevari ne pirkt, ne pārdot. Un Bībele saka, ka tas nāks pirms lielā bēdu laika, būs lielais bēdu laiks. Pirms tas būs, lūk, šādi kontroles mēģinājumi. Un es redzēju sevi, ka es piedalos šādā pasākumā, es gribu tikt cauri, un nav tik vienkārši vairs. Ko es sapratu? Es sapratu to, ka notiks tā, ka šāda kontrole būs. Bet vēl ir kāda cita aina, kas sekoja. Bija sapnis, tā kā vairākās daļās pēc kārtas.
Es redzu nākamo ainu. Cilvēki no šīs te ēkas pēkšņi pacēlās gaisā. Šie cilvēki nebija cilvēki, bet eņģeļi. Un draudzes cilvēki pieķērās šiem eņģeļiem, un viņi tika parauti augšā. Un daži pieķērās eņģeļiem, bet bija par smagu. Divi, trīs cilvēki ķērās klāt vienam eņģelim un viņš nevarēja viņus pacelt. Viņi izrādījās par smagu. Bībele skaidri saka, ka pirms lielajām bēdām, pirms antikrists nodibinās totālu kontroli, nāks tāds bēdu laiks, kāds nekad nav bijis un nekad vairs nebūs, un pēc tam nāks Jēzus. Ļoti skaidras norādes sapnī. Ikviens, kurš būs bijis blakus savam Debesu Tēvam, savā draudzē, garīgajam tēvam, blakus saviem mācekļiem, blakus pazudušajiem, pieķersies savam eņģelim, un viņš tevi pacels. Ikviens, kurš nebūs ievērojis šo mācību, Bībeles mācību, kuram sirds nebūs tīra Dieva priekšā, kurš būs remdens, tiks atstāts virs zemes. Un tad būs tāds bēdu laiks, ka izglābties varēs cilvēki, tikai ar mocekļa nāvi. Ikviens kristietis tiks nogalināts, dzīvi nepaliks. Būs tāda antikrista, velna valdīšana šeit virs zemes, kad ikviens, kas tic Dievam, nevarēs palikt ar Dievu, ja viņš nenomirst. Un, lai paliktu ar Jēzu, būs jāiziet cauri mocībām, spīdzināšanām un tā tālāk, to prot pasaulē darīt. Sākot ar katoļu inkvizīciju un beidzot līdz šīm dienām. To prot darīt cilvēki cilvēkiem, lai kontrolētu otru, lai paverdzinātu. Draudze nepiedzīvos lielās bēdas. Mēs jau būsim debesīs.
Ceturtā aina. Es redzu kādu cilvēku, un viņu es zinu pēc vārda, bet viņš droši vien nekad netiks atklāts. Tumsas spēki notriec viņu zemē, un viņš paliek ārpus ēkas. Šis cilvēks palika ārpus ēkas, notriekts pie zemes. Tā kā nosists gar zemi, pilnīgi bezsamaņā. Mēs esam visi ēkā, mēs cīnāmies, mēs strādājam. Man bija tāds liels jautājums, es uzreiz nesapratu. Kāds paliek pie viņa, tā kā uz ceļiem. Viņš paliek uz ceļiem pie šī cilvēka. Šis cilvēks paliek blakus. Paliek ar viņu. Viņš nenāk ēka, viņš ir blakus pie viņa.
Piektā aina. Es staigāju pa savu skaisto namu. Pa mūsu namu. Un pēkšņi es redzu – tas cilvēks, kas bija zemē, kopā ar to cilvēku, kas bija blakus viņam. Abi sēž skaistajā ēkā. Viņš joprojām bija tāds apdullis. Es uzsitu pa plecu un prasu: „Viss normāli?” Viņa pat nespēja atbildēt, bet viņa bija tur iekšā. Acis tādas dullas, bet nebija vairs bezsamaņā. Lūk – būt blakus. Iziesim ārpus nometnes, lai būtu kopā ar cilvēkiem. Pie cilvēkiem, blakus cilvēkiem. Nometnes iekšpusē ir attiecības ar Dievu, ir draudze, arī mācekļi. Būt blakus mācekļiem nozīmē būt draudzes iekšienē. Iziet ārpus draudzes nozīmē iet pie cilvēkiem, kas Dievu nepazīst. Pie cilvēkiem, kas ir pakrituši, kas ir aizklīduši. Esi blakus viņiem. Būt blakus.
Un šajā brīdī es runāju Dieva Vārdu, un Jēzus tevi dziedina. Es pilnīgi skaidri zinu, ka daudzi no jums no šiem vārdiem, ko dzirdat, tiksiet dziedināti. Jūs vēlēsieties, jūs pieņemsiet lēmumu iet pie cilvēkiem. Jūs pieņemsiet lēmumu veidot savus mācekļus. Jūs pieņemsiet lēmumu veidot attiecības ar savu Debesu Tēvu, ar savu Tēti. Jūs pieņemsiet lēmumu un sapratīsiet, ka Viņš nav bargs, tāls Dievs, bet tavs personīgai Glābējs un tavs Tētis. Un, ka tas, ko tev nav spējuši dot zemes tēvi, to tev dod Debesu Tēvs. Viņš pieņem tevi tādu, kāds tu esi, ja arī tu vēl grēko, ar Viņa asinīm tu esi šķīstīts baltāks par sniegu. Āmen. Un Dieva acīs tu esi tīrs. Un tev ir līderi un garīgie tēvi, kas palīdz, ir blakus tev.
Nevajag nodalīt Dievu no cilvēkiem. Nevajag nodalīt Dieva Tēvu no garīgā tēva. Tas nav dalāms. Mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Dievs ir ļoti cieši saistīts ar cilvēkiem. Viņš darbojās caur cilvēkiem. Pāvils skaidri saka: ”Nav jums daudz tēvu, es jūs esmu dzemdinājis.” Paliec uzticīgs Dievam. Paliec uzticīgs savam līderim. Paliec uzticīgs savam mācītājam. Paliec uzticīgs savai draudzei. Un tu atraisīties, tu uzziedēsi, tu uzplauksi, tu sasniegsi neiespējamo. Aleluja! Ļoti iepriecinoši, ka Dievs caur sapni man apstiprināja, ka mums nebūs jāpiedzīvo lielās bēdas. Kāds atvieglinājums, bet no otras puses, bēdas tiem, kas paliek. Un tās bēdas, kas tagad ir pasaulē, ir pietiekoši lielas.
Būt blakus. Tev ir jābūt par tēvu. Dzirdi! Jābūt par tēvu. Es to nevaru tev piespiest. Par tādu kā Amerikas tēvi, par tādu kā Bībeles tēvi, Ābrahams, Īzaks, Jēkabs, Dāvids, Jēzus Kristus. Nē, mēs neesam pilnīgi, un tomēr mēs varam augt un kļūt tēviem cilvēkiem. Bez tēviem nav stipras valsts, nav stipras ģimenes un nav stipras personības. Draugs, tev ir vajadzīgs tēvs. Neskaties uz mācītāju, kā uz vienkārši mācītāju. Arī uz savu garīgo vadītāju, ne tikai kā uz līderi. Mēģini citām acīm paskatīties. Viņš ir iecelts un tagad viņš ir līderis, jābūt par līderi, par tēvu tev. Viņiem pašiem tādiem jākļūst. Un tad tu pieņem viņu, jo tu redzi, viņš tiešām atbilst tam tēvam, no kura tu varu mācīties.
Vakar bija brīnišķīga hokeja spēle. Latvija spēlēja ar Austriju. Tā bija otrā pusspēle, ko es redzēju. Es divas pusspēles esmu redzēju. Nospēlēja neizšķirtu un pēc tam papildlaikā uzvarēja. Visā pasaulē atskanēja – Dievs svētī Latviju! Un visa hokeja komanda dziedāja līdzi, ko parasti HKL nedara, jo tur dažādi hokejisti savākti no ārzemēm, viņi nedzied himnu, jo latviski nemāk. Tagad visa latviešu komanda dziedāja līdz. Kad iesita izšķirošos vārtus, parādīja komandas kapteiņa Kaspara Daugaviņa mammu tribīnēs. Viņa raudāja. Mamma ir blakus savam dēlam tur. Hokejisti, šie sporta līderi, daudzi tādi ir, pateicoties saviem vecākiem, saviem tēviem un mātēm. Un īpaši tēviem. Mātei ir liela nozīme, bet bez tēva nav nekas.
Ir kāds cilvēks, kura grāmatas es daudz lasu – Zigs Ziglars. Viņš ir jaunpiedzimis kristietis un viņš motivē cilvēkus, tāds ir viņa darbs, viņa aicinājums. Arī Maksvels tāds pats ir. Viņš ne tikai kristiešus motivē, bet biznesa cilvēkus. Viņu aicina valdībā, visur aicina motivēt līderus. Pamatā līderus. Viņš ir pasaules līmeņa motivētājs. Viņš saka, ka viņa tēvs nomira, kad viņam bija pieci gadiņi. No kurienes viņš tāds cilvēks, kāds viņš ir šodien? Viņš teica, ka šī miesīgā tēva vietu ieņēma viņa Debesu Tētis. Otrais, viņa dzīvē ienāca kāds biznesa cilvēks ar stipru raksturu, un viņa vārdā viņš nosauca savu pirmo dēlu. Tas bija cilvēks ar kristīgiem principiem, kas tiešām spēja ieņemt tēva vietu. Viņš saka: „Paldies Dievam par šo cilvēku. Bez viņa es nebūtu tas, kas esmu.” Nevajag mazināt tēva nozīmi. Garīgā tēva nozīmi nevajag mazināt. Un nevajag arī paaugstināt cilvēka nozīmi, jo pāri visam ir Dieva mīlestība un Viņš. Viņš valda. Viņš ir mīlestība. Bez Viņa mēs neesam nekas.
1992. gadā Barselonā, Olimpiskajās spēlēs, kāds sprinta skriešanas favorīts Dereks Rednemts skrējiena laikā sastiepa dzīslu, un sastiepa to tādā vietā, kura ir ļoti sāpīga un ļoti ilgstoši ārstējama. Tribīnēs bija viņa tēvs. Ko tēvs izdarīja? Viņš palīdzēja dēlam pabeigt sacīkstes, neskatoties uz sāpēm un visu pārejo.
Tev ir Tētis debesīs, un kopā ar Viņu tu aiziesi līdz finišam! Un tev ir sava draudze. Tev ir savs garīgais tēvs. Un tev ir visas iespējas kalpot cilvēkiem. Visas iespējas pilnībā realizēt savu potenciālu, ko tevī ir ielicis Dievs. Ja zemes tēvs tevi nav spējis mīlēt, ja cilvēki tevi nav spējuši mīlēt – Viņš tevi mīl. Viņš dziedina visas tavas sāpes, visas tavas slimības. Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas. Viņš sūtīja Savu Vārdu un dziedināja viņus. Viņš dziedē. Viņš mīl. „Jo tik ļoti Dievs ir pasauli mīlējis, ka devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.”
Debesu Tēvs, es lūdzu Tevi, dziedini salauztas sirdis. Tagad. Es tevi lūdzu, Debesu Tēti, aizskar sirdis. Debesu Tēti, es lūdzu, palīdzi pieņemt lēmumus. Lēmumus mīlēt Tevi. Būt blakus Tev. Pieņemt savu garīgo tēvu. Būt blakus saviem mācekļiem. Būt blakus cilvēkiem ārpus nometnes. Es, lūdzu, Kungs, ka tu mūs svētīdams svētī un vairodams vairo. Lai aiziet vientulība. Lai aiziet sāpes un lai nāk Tava mīlestība. Tavs Gara pilnums. Tavs svaidījums un Tavs spēks.
Es aicinu tevi. Ja tu nepazīsti Dieva mīlestību. Ja tu nepazīsti Jēzu Kristu personīgi, bet vēlies šodien pieņemt lēmumu Viņam sekot un pieņemt savu Debesu Tēvu caur Jēzu Kristu, tad tu vari lūgt, lai Jēzus piedod visus tavus grēkus un nāk tavā sirdī. Tu sāksi jaunu dzīvi kopā ar Viņu. Jēzus mīl tevi! Ja tavs ceļš neved uz debesīm, tas ved ellē. Ir tikai viens Glābējs, un Viņa vārds ir Jēzus Kristus. Viņš mīl tevi. Viņš ir žēlastības pilns Dievs. Viņš atklās tev Debesu Tēvu. Nāc pie Viņa tagad!
Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ingūna Kazāka un Daila Lielbārde
