Žanete vēl pagājušo vasaru neticēja Dievam un bija skeptiska pret draudzi un kristiešiem.  Tomēr kāds pārbaudījums lika jaunajai meitenei pirmo reizi mūžā meklēt Jēzu Kristu. Kaut arī viņas lūgšana bija vēl pilna šaubu, Jēzus atbildēja ātri, dziedinot Žanetes kāju vienā naktī. Tagad viņa tic, ka Dievs ir, un atbild uz lūgšanām!

Par šo piedzīvojumu meitene stāsta: “Pagājušā gada augustā gāju peldēties un pēc tam, ar basām kājām ejot pāri koka tiltam, ierāvu pēdā pamatīgu skabargu. Tas bija koka gabaliņš vairāku centimetru garumā. Kaut kā saviem spēkiem to mēģināt izvilkt, tomēr nākamajā rītā kāja ļoti sāpēja un bija pietūkusi. Nevarēju normāli staigāt, visu laiku kliboju, bija ļoti grūti kāpt pa kāpnēm. Pēc pāris dienām aizgāju pie ģimenes ārsta, kurš mani nosūtīja pie ķirurga. Speciālists no sākuma domāja, ka skabarga ir neliela, taču viņš neiedomājās, ka tā ir sadalījusies vairākos fragmentos. Viņš izņēma to, ko redzēja, tomēr pēc operācijas brūce nedzija un kļuva vēl sliktāk. Kāja palika violeta un pietūka, pa vaļējo brūci visu laiku nāca ārā strutas. Tad es aizgāju pie cita ķirurga, kurš veica atkārtotu operāciju. Pēc tam ārsts izrakstīja dažādas ziedes, ko es lietoju apmēram nedēļu, taču sāpes un iekaisums nepārgāja. Pats skabargas gals joprojām bija palicis man pēdā.

Pazinu kādu puisi, ar kuru kopā kādreiz mācījāmies mūzikas skolā. Viņš aktīvi darbojas draudzē “Kristus Pasaulei”, un stāstīja man par savu ticību un regulāri ieteica dažādus video materiālus. Es tobrīd biju pilnīgi neticīga meitene un vispār nedomāju par Dievu un tamlīdzīgām lietām. Līdz šim par baznīcu domāju kā par vietu, kur izspiež naudu un muļķo cilvēkus. Tāpēc ar bažām vēroju sava paziņas aktivitātes draudzē un uztvēru to visu ar lielu skepsi.

Augusta beigās uzzināju, ka atkal būs jādodas pie ārsta, lai veiktu kārtējo operāciju. Biju izmisusi un nomākta, jau vairākas nedēļas mocījos ar nepārtrauktām sāpēm kājā. Ļoti to nevēlējos un mani sāka pārņemt bailes. Nolēmu pirmo reizi dzīvē lūgt Dievu. “Jēzu, ja Tu tiešām esi, tad palīdzi un dziedini manu pēdu!” Tomēr lielas ticības man tam visam nebija.

Tiku uzaicināta uz kādu kristīgu pasākumu, kur es atkal satiku paziņu, ar kuru kopā kādreiz biju mācījusies mūzikas skolā un kurš man bija stāstījis par Dievu un draudzi “Kristus Pasaulei”. Vēroju šos jauniešus, klausījos viņu stāstītajā par to, ka Dievs ir reāls, ka Viņš atbild uz lūgšanām, un tas vairoja arī manu ticību.  

Pārnākot mājās, noņēmu no kājas pārsēju un ievēroju, ka no brūces, kas visu laiku strutoja un nedzija, koka gabaliņš, ko ārsti nesekmīgi bija centušies izoperēt vairākas reizes, ir pats iznācis ārā. Kad otrā rītā pamodos, kāja bija gandrīz sadzijusi. Nebija ne sāpju, ne pietūkuma. Manu sirdi piepildīja liels prieks, jo ar šo iekaisumu biju mocījusies jau trīs četras nedēļas un ārsti man nepalīdzēja. Pēc manas lūgšanas brūce kājā bija sadzijusi vienas nakts laikā.

Caur šo notikumu es iepazinu Dievu, ka Viņš ir Persona, pie kura varu vērsties ar savām lūgšanām un vajadzībām un kurš tiešām palīdz! Jau pēc nedēļas biju draudzes dievkalpojumā. Pirmo slavēšanas dziesmu laikā biju pārsteigta un neizpratnē, ka šāda mūsdienīga mūzika var skanēt draudzē. Man bija pilnīgi cits priekšstats par baznīcu un dievkalpojumu. Taču tad manu sirdi pārņēma prieks. Arī es gribu tā dziedāt un priecāties, kā pārējie! Pēc mācītāja svētrunas pieņēmu Jēzu par savu Kungu un Glābēju. Kopš tā laika ik dienas regulāri lūdzu Dievu un lasu Bībeli, un daudzas lietas manā dzīvē ir izmainījušās. Šeit esmu atradusi arī īstus draugus.

Tā es iepazinu Dievu caur to, ka Viņš tik ātri un brīnišķīgi mani dziedināja! Šobrīd uz pēdas ir palikusi tikai rēta. Man nekas vairs nesāp, varu brīvi skriet, lēkāt un kustēties. Dievs uzklausīja manu pirmo lūgšanu un atklājās kā labs Ārsts!

Ja agrāk es biju ļoti negatīvi noskaņota pret draudzi, ticību un Dievu, tad tagad manas domas ir pilnīgi mainījušās un es esmu ļoti laimīga! Arī tu vari piedzīvot Dievu tāpat kā es. Viņam rūp mūsu vajadzības un problēmas. Vienkārši pamēģini. No Dieva esmu saņēmusi tik daudz svētību un mīlestības, kas ir pilnībā mainījušas manu dzīvi un turpina to darīt arī šodien. Kāpēc lai tu nepiedzīvotu to pašu?”

Žanetes Aržanovskas liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums