Šodienas svētrunas tēma ir „Cilvēciskais faktors draudzē”.
Kas ir cilvēciskais faktors? Jēzus Kristus ir vienlaicīgi cilvēks un vienlaicīgi Dievs, kas norāda uz Viņa cilvēcisko un dievišķo faktoru. Starp abām šīm Kristus īpašībām ir nepieciešams saprast balansu, lai mēs veiksmīgi varētu augt un aiziet līdz galam un galu galā atstāt kaut kādu mantoju šeit uz zemes; ko mēs esam darījuši Dieva godam un savam tuvākajam un savai valstij. Ir nepieciešams balanss. Kā to saprast? Ja mēs pārāk lielu uzsvaru liekam uz cilvēcīgo, tad to vairs nevar saukt par ticību Dievam. Kāpēc ir vajadzīga ticība Dievam, ja mēs visu darām paši, cilvēcīgi? No otras puses, ja mēs visu uzveļam Dievam, lūdzam, prasām un gaidām, lai Viņš dara, bet paši no savas puses neizdarām savu daļu, tad tas ir disbalanss un Dieva kārdināšana, jo mēs nedarām to, kas būtu jādara mums, neuzņemamies to atbildību, ko Dievs ir uzlicis mums. Tāpēc visās lietās ir vajadzīgs balanss. Šodien mēs nevis runāsim par dievišķo faktoru, ko dara Dievs, bet par cilvēcisko faktoru.
1. Draudzē ir struktūra.
„Tu vadīji Savu tautu kā avis ar Mozus un Ārona rokām.” (Psalms 77:21)
Dieva vadība nav kaut kas abstrakts, kaut kas tik ļoti brīnumains un neparasts, ka pats no sevis viss notiek, draudze pati par sevi pastāv, pati no sevis uzvar vai neuzvar, cilvēki paši no sevis aug, kļūst stipri, ticīgi, dzīvo svētu dzīvi, darbojās Gara dāvanās, kļūst par savas tautas patriotiem, pirmkārt par Dieva valstības patriotiem, kas tiešām aiziet līdz galam un iemanto mūžīgo dzīvību. Draugi, tas nenotiek pats no sevis, jo Dievs vada Savu tautu kā avis ar Mozus un Ārona rokām, un tas nozīmē, ka draudzē ir struktūra. Kā šī struktūra izskatās?
„Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” (Mateja evaņģēlijs 16:18)
Jēzus grib celt Savu draudzi ar Pētera rokām. Pēteri Jēzus atstāja kā vadītāju mācekļu grupai, ko Viņš atstāja šeit virs zemes, un pats devās pie Tēva labās rokas.
Ikvienā draudzē viņi tiem iecēla vecajus; gavēdami un Dievu lūgdami, viņi tos nodeva Tā Kunga ziņā, kam tie bija sākuši ticēt. (Apustuļu darbi 14:23)
Pāvils pats apciemoja šīs draudzes un vēl iecēla vadītājus. Dievs vada draudzes ar cilvēku rokām, ar Dieva ieceltu līderu rokām. Mēs jau pašā svētrunas sākumā noskaidrojām, ka nekas pats no sevis nenotiek, pats no sevis nedarbojas, bet darbojas caur cilvēkiem. Lūk, cilvēciskais faktors draudzē – Dievs darbojas caur līderiem. Kā tas draudzē izskatās? Pirmkārt ir Dievs, otrkārt ir konkrētās draudzes mācītājs. Ja draudze ietilpst savienībā jeb konfesijā, tad ir bīskapi, virsbīskapi un visas konfesijas galvas – tie ir cilvēki. Mūsu draudzes gadījumā – Dievs, vecākais mācītājs, grupu līderi un dažādi kalpošanas līderi. Dievs vada un ceļ Savu draudzi ar cilvēka rokām. Ja mēs gribam, lai Dievs darbojas mūsu dzīvēs, lai darbojas pašā draudzē, lai draudze ir pasargāta un plaukstoša, tad mums ir jāņem vērā šis cilvēciskais faktors.
„Dzenieties man pakaļ tā, kā es Kristum!” (1. Korintiešiem 11:1)
Tu Dievu nevari redzēt, tu vari dzīties pakaļ reālam cilvēkam, tu vari uzklausīt padomu no reāla cilvēka. Jā, tu lasi Dieva vārdu. Pirmkārt ir Dievs, otrkārt ir cilvēks. Pāvils saka, kā viņš dzenas pakaļ Kristum, tā ir jādzenas pakaļ viņam. Tas norāda uz draudzes struktūru. Dievs vada Pāvilu, un Pāvils vada draudzi. Pāvila vadība ir Dieva vadība. Paklausība Pāvilam bija paklausība Dievam. Ja šis cilvēks ir Dieva iecelts, tad, paklausot viņam, mēs paklausam Dievam, – dzenoties viņam pakaļ, darot tā, kā viņš dara.
Un jūs kļuvāt par maniem un Kunga Kristus sekotājiem, uzņemdami sludināto vārdu Svētā Gara priekā, panesdami daudz spaidu. (1. Tesaloniķiešiem 1:6)
Nav gluži nepareizi, ja nosauc kādas draudzes cilvēkus konkrētā draudzē pēc mācītāja vārda. Tas nav nekas neparasts arī dažādās organizācijās. Piemēram, staļinieši, ļeņinieši. Arī draudzēs tas nav nekas nepareizs. Jā, mēs piederam Dievam, bet mēs apzināmies mācītāja nozīmi, mēs apzināmies draudzes struktūru nozīmi un mājas grupu vadītāja nozīmi. Mēs apzināmies dažādu kalpošanu un to vadītāju nozīmi.
Konkrētā vienā draudzē ir konkrēts mācītājs, kurš deleģē līderus citās kalpošanās un grupās. Paklausot šiem cilvēkiem jeb respektējot šos cilvēkus, tu respektē Dievu. To ir svarīgi saprast ikvienam, kurš mani tagad dzird (un lasa). Pirmkārt, Dieva vārds. Protams, ir kādas atšķirības, kā mēs lasām Dieva vārdu, kā mēs to izprotam, bet ir fundamentāli jautājumi, kuros nevar piekāpties. Otrkārt, ir mācītājs un pēc tam visi citi līderi. Tāpēc, ja tavā grupiņā vai tavā kalpošanā tavs vadītājs runā pretēji nekā tavs mācītājs, neklausi viņu, jo tas nav no Dieva. Tad tu nāc pie mācītāja un runā ar viņu, ja tavs vadītājs runā pretēji kā mācītājs, jo draudze nevar būt vienota un augt, un tu nevari būt veselīgā draudzē, ja tajā nav vienotības pareizā secībā – Dievs, mācītājs, līderi. Lielās konfesijās, piemēram, katoļu, ir pāvests, arhibīskaps, bīskapi utt. Viņiem ir liela hierarhija attiecīgā secībā, bet ņemot vērā to, ka katrā reģionā ir kaut kādas pašnoteikšanās. To sauc par autonomiju. Pastāv dažādas valstis, kongregācijas, federācijas, kurās ir pašnoteikšanās. Latvijai šobrīd nav nekādas pašnoteikšanās, bet kādu laiku atpakaļ vēl kāda pašnoteikšanās bija. Kaut arī uz papīra skaitās, ka ir, bet tās vairs nav. Padomju Savienība arī uz papīra skaitījās brīnišķīga valsts, viss tik ārēji skaisti bija. Piecgades plāni bija, viss skaitījās labi, bet realitātē viss bija citādāk. Tāpēc jāņem vērā, ka lielās kongregācijās, lokālās draudzēs ir cita kultūra, tā ir konrēta valsts, ir kaut kāda pašnoteikšanās, bet fundamentālos jautājumos ir jāskatās uz centrālās vadības pusi. Šeit viss ir vienkārši, viena draudze, viens dibinātājs, vecākais mācītājs, un pēc tam pārējie mācītāji un līderi. Lūk, tikai tādā secībā un ne otrādi.
Tevi vienmēr kāds ietekmēs! Katram ir vajadzīgs savs treneris. Neviens sportists negūst panākumus, ja viņam nav sava trenera. Ja mēs skatāmies uz situāciju Latvijā, ja kādi sportisti brauc uz Olimpiskajām spēlēm, bieži notiek tā, ka esošie treneri paiet maliņā, un viņiem tiek piešķirts olimpiskais treneris, cita līmeņa treneris, kas ved uz Olimpiskajām spēlēm. Protams, ne vienmēr tā ir, bet bieži tā notiek. Trenerim ir ārkārtīgi liela nozīme. Kāpēc Rīgas “Dinamo” spēlē tā, kā viņi spēlē? No kā tas ir atkarīgs? No trenera. Protams, ir arī finansiālais aspekts, bet tā jau ir cita opera, bet lielākoties – ja komandai viss ir un tā pastāvīgi zaudē, kas ir jāmaina? Parasti maina treneri, un tas ir pareizi. Jebkurā organizācijā, biznesā vai valsts struktūrā, ja kaut kas neiet pareizi un nav rezultātu, tad līderis ir jāmaina. Nomainot līderi, mainās viss. Kas šodien ir vajadzīgs Latvijai? Nomainīt tās līderus. Viss mainīsies tad, kad esošās valdības vietā nāks jauni, savas valsts patrioti, kas tiešām iestājas par kristīgām vērtībām, par normālām morāles vērtībām, kas iestājas par Latviju, par brīvību un demokrātiju. Tagad daudzi sauc baltu par melnu un melnu par baltu. Kā teica Kārlis Ulmanis: ”Visiem viena taisnība un vienas tiesības, un visiem viens likums.” Šobrīd tā nav, nav vienādu tiesību, kādi ir vienlīdzīgāki par citiem, un tā ir problēma. Kas ir jādara? Ir jānomaina līderi, kuri ir tikai daži cilvēki.
Es pasūtīju grāmatiņu „Ādamsona faili”. Tie, kas manā Facebook lapā ieskatās, tie jau visu zina, tie, kas neieskatās, nezina. Grāmatas saturā jau pirmais teikums ir šāds: “Es viennozīmīgi zinu, ka lielākais narkotiku kontrabandistu grupējums Latvijā, kas sastāv no bijušajiem spēka iestāžu darbiniekiem, sponsorēja politisko partiju “Vienotība”, zinu to, ka agrāk šis grupējums narkotiku pārvadāšanai izmantoja armijas cilvēkus.” Tas ir tikai viens teikums grāmatā „Ādamsona faili”. Pats grāmatas autors sākumā ironiski saka: „Protams, arī šīs grāmatas pamatā nekādā gadījumā nav patiesi notikumi, arī šīs grāmatas varoņi ir izdomāti, no A līdz Z, jo Latvijas valstī, cik vēl no tās ir palicis pāri, nekas tāds notikt nevar.” Es padalīšos ar to, ko izlasīju, bet viens ir skaidrs – valsti vada mafija, kas ir saistīta ar visnetīrākajiem morāles pārkāpumiem un netīriem darījumiem. Par to liecina viņu darbi, kā viņi izturās pret cilvēkiem. Kas jādara? Vienkārši jānomaina. Draudzē ir tieši tas pats. Kas notiek konkrētā grupā, konkrētā kalpošanā, par to 100% atbildīgs ir līderis. Kas notiek draudzē? Atbildīgs 100% esmu es pats. Katrs ir atbildīgs.
Vienmēr kāds tevi ietekmē. Diemžēl cilvēki ietekmē vairāk nekā Dievs. “Es lasu Bībeli, esmu Dieva klātbūtnē, un Dievs mani baigi ietekmē.” Cilvēki tevi vairāk ietekmē. Piemēram, tu lasi Bībeli, un tur rakstīts: „Dievs man nav devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un paškontroles garu.” Dievs saka, ka tu visu vari, un tajā brīdī tu jūties spēcīgs, stiprs kā lauva no Jūdas cilts. Tu lasi, ka Dievs tevi nav radījis ne par viena cilvēka vergu. Tu pie sevis saki, ka nebūsi nekāds vergs, būsi brīvs cilvēks, jo Dievs tevi ir radījis brīvībai. Pēc tam tu ej uz darbu, un tev dod parakstīt papīru, ja tu nevakcinējies, tevi atlaiž no darba. Ko tu dari? Tu vairs nejūties kā lauva. Tu zini, ka tev ir jābaro bērni, bet tevi atlaiž no darba, un tu neko jaunu neatradīsi, tev pēkšņi būs sliktas domas. Es uzdevu kādam stipram cilvēkam jautājumu, vai nav tādi brīži, kad viņš šaubās. Šis cilvēks nav kristietis, un viņš atbildēja, ka nešaubās. Fundamentālos jautājumos, par kuriem es esmu pārliecināts, es nešaubos. Tu esi fundamentāli brīvs cilvēks, tu neesi eksperimentu trusītis. Tu varbūt atbildi, ka neesi eksperimentu trusītis, bet pēc tam saki, ko tu ēdīsi, ko tu ģērbsi, citu darbu vairs neatradīsi, tev ir jau 25 gadi, ko vairs dzīvē iesāksi utt. Iesi uz vakcinācijas centru, kurā medmāsiņas vasarā pelnīja līdz sešiem tūkstošiem un ārsti līdz deviņiem tūkstošiem? Tagad šie ārsti kurn, ka viņiem par maz naudas esot. Astoņdesmit miljoni, simtu divdesmit gultas vietas uztaisītas, bet viņiem atkal nav naudas. Vasarā viņi varēja pelnīt līdz deviņiem tūkstošiem. Kāpēc tu iesi vakcinēties? Tāpēc, ka cilvēku ietekme ir stiprāka. Tāpēc izvēlies, kādi cilvēki ir tev blakus. Jebkurā gadījumā cilvēki tevi ietekmēs. Tavā darbavietā, skolā, ģimenē, uz ielas, caur televīziju, caur reklāmām, vienmēr būs cilvēki, kas tevi ietekmēs. Tu saki, ka tevi neietekmē tas, neietekmē mūzika un citas lietas, neietekmē, neietekmē. Mūs visus ietekmē cilvēki. Tāpēc, ja tu izproti šo cilvēcisko faktoru, ka cilvēki tevi ietekmē, tad izvēlies, kuriem cilvēkiem tu apzināti ļausi ietekmēt savu dzīvi. Izvēlies, kuriem cilvēkiem tu dzīsies pakaļ. Pirmkārt, jādzenas pakaļ Dievam, bet Dieva vārds saka, ka Viņš Savu draudzi vada ar Mozus un Ārona rokām. Pāvils saka, lai viņam dzenas pakaļ, kā viņš Kristum.
Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem, lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu, līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru. (Efeziešiem 4:11-13)
Kad mēs sasniegsim briedumu? Tad, kad mūsu draudzē būs apustuļi, pravieši, evaņģēlisti, gani un mācītāji.
Tad mēs vairs nebūsim mazgadīgi bērni, kas cilvēku viltus spēlē, viņu viltīgas rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam. (Efeziešiem 4:14)
Politiķu un cilvēku viltīgas rīcības piekrāpti cilvēki. Kāpēc? Tāpēc, ka viņiem nav apustuļu, mācītāju un ganu. Jēzus konkrēti saka, ka sitīs ganu, un avis izklīdīs. Ja gana nav, tad avis izklīst. Ja tu izvēlies nepareizus cilvēkus, kas tevi ietekmē, viņi tevi ietekmēs. Man bija intervija ar Jāni Pļaviņu, nedēļas personību, kas svētdien sešos vakarā tiks publicēta. Gandrīz divu stundu garumā, ar labiem jautājumiem. Mēs intervijā noskaidrojām, ka viņa vecāki bija ārsti. Viņš ir kļuvis par to, kas viņš ir, nevis tāpēc, ka vecāki teica, kā pareizi darīt, bet tāpēc, ka viņš redzēja šo cilvēku liekulību. Viņš redzēja, ko viņi dara un kā viņi runā, un viņš tā nevēlējās.
Ir tāds sakāmvārds, ka ābols no ābeles tālu nekrīt, bet reizēm krīt. Reizēm no dzērāju ģimenes nāk cilvēks, kurš vispār nekad dzīvē alkoholu nav pat pagaršojis. Tas tā ir noticis ar Jāni Pļaviņu. Viņš negribēja dzīvot tā, kā viņa vecāki, un tas paskaidro, kāpēc viņa būtība ir tieši tāda. Jāni nav iespējams vienkārši piekrāpt, jo viņš uzreiz redz, kur ir falšas lietas. Tāpēc mums ir jāizvēlas pareizie cilvēki, kuri mūs ietekmē. Ja Dievs draudzē ir iecēlis mācītāju un mācītājs, pakonsultējoties ar Dievu, ir iecēlis vadītājus, tad šie arī ir tie cilvēki. Tavs grupas vadītājs ir cilvēks, kurš ir uzcēlis mājas grupiņu. Tu vari uz šo cilvēku skatīties, bet līdz robežai. Tev pirmām kārtām ir mācītājs. Es to nerunāju tāpēc, ka man vajadzētu, lai tu mani apbrīno. Es, pirmām kārtām, dzenos pakaļ Dievam. Līdzīgi kā Pāvils saka, lai dzenas viņam pakal, kā viņš Kristum, ikvienam cilvēkam draudzē “Kristus Pasaulei”, ikvienam kristietim Latvijā, es esmu pietiekams piemērs, lai vairs citu nemeklētu. Kāpēc? Latvijā nav neviena mācītāja, kurš Latvijā pēdējo divdesmit gadu laikā no nulles būtu uzcēlis vienu no spēcīgākajām, ietekmīgākajām un daudzskaitlīgākajām draudzēm. Mēs esam viena no lielākajām lokālām draudzēm ar ļoti spēcīgu struktūru un ļoti agresīva. Mēs esam Dieva lauvas un Dieva jēri, turklāt ļoti mērķtiecīgi. Šī draudze ir pateicoties tam, ka es to esmu cēlis, es esmu cēlis arī tevi. Tu pats no sevis neesi kļuvis par to, kas tu esi. Ja tu gribi gūt panākumus savā kalpošanā, draudzē, biznesā, ir pilnīgi pietiekami, ja tu mācies no manis, jo tas, ko esmu uzcēlis, ir daudz. Mūsu draudzē neviens savā binesā nav sasniedzis vairāk nekā es kalpošanā cilvēkiem. Runājot par Latvijas mācītājiem, daži ir paši cēluši draudzes un guvuši panākumus, bet lielākā daļa savu kalpošanu ir mantojuši. Mācītāji skolā izmācās, tiek ielikti gatavā vietā, sen celtā baznīcā, uz kuru nāk dažas tantes, un tā tas arī turpinās – norunā sprediķi, apsveic dzimšanas dienās, kristī, laulā, apbērē, un tas arī viss. Uzcelt ietekmīgu draudzi ir pavisam kas cits. Uzcelt biznesu, kur ir tādas sviras kā nauda, arī ir daudz vieglāk, jo tu dod iespēju cilvēkiem nopelnīt. Bet ko es tev varu piedāvāt? Neko! Kādēļ gan tu vispār manī klausies? Jo klausoties manī un dzenoties man pakaļ, tu pats kļūsti veiksmīgs. Tu tiec izglābts, tava ticība aug, un arī visās citās dzīves sfērās tu kļūsti veiksmīgs. Lūk, kur ir atslēga. Viss, kas tev ir vajadzīgs – Dievs, es plus specifiskas zināšanas no cilvēkiem savā specialitātē. Pamatā viss ir tā, kā Pāvils saka – jūs esat kļuvuši par Kristus un maniem sekotājiem. Visas zināšanas, kā gūt panākumus jebkurā dzīves sfērā, tev nāk caur mani, ne tikai caur maniem vārdiem, bet arī caur darbiem. Dzenies man pakaļ, un tev arī būs panākumi. Nav runa par tiem, kuri grib būt mācītāji – tas ir par jebkuru dzīves sfēru. Principi visur ir vienādi. Protams, ka papildus tev jāiegūst profesionālās zināšanas, bet tev vairs nevajag līderi, kuram līdzināties. Varbūt, ka profesionālis, no kura mācīsies, vispār nav nekāds līderis, bet dzērājs. No visiem veiksmīgiem cilvēkiem, arī no pasaulīgiem, kaut ko var paņemt un mācīties.
Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem. (Efeziešiem 4:11)
Šī ir Dieva draudze, un šajā draudzē ir cilvēciskais faktors. Es zinu, ka neveiksminieki teiks: “Fū, visa slava Dievam! Kāpēc tu zaimo Dievu, tas nav no Dieva!” Tomēr tas ir no Dieva. Bībele to saka. Pāvils saka:
Dzenieties man pakaļ tā, kā es Kristum! (1. Korintiešiem 11:1)
Tev šeit viss ir. Kad Mozum savā kalpošanā kļuva pārāk smagi, tad viņš teica Dievam:
Es viens pats nevaru nest visu šo tautu, jo tas man ir pārāk smagi! (4. Mozus 11:14)
Mozus bija iedzīts depresija. Izraēlieši uzvedās ļoti slikti, un Mozus viens nesa šo nastu.
Un Tas Kungs sacīja Mozum: “Sapulcini Man septiņdesmit vīrus no Israēla vecaju vidus, par kuriem tu zini, ka tie ir tautas vecaji un viņu ierēdņi; un tad ved tos pie Saiešanas telts, un lai tur viņi nostājas kopā ar tevi.” (4. Mozus 11:16)
Citiem vārdiem sakot, Dievs teica Mozum deleģēt savus pienākumus vēl 70 cilvēkiem. Vēlāk to nosauca par Jofora sistēmu. Es kā mācītājs nevaru aprūpēt katru cilvēku. Tu vari mani klausīties, dzirdēt manu sprediķi, vari atnākt uz konsultāciju, bet es nevaru būt tev vienmēr blakus. Ar savu grupas vadītāju gan tu vienmēr vari būt kopā, varbūt ne gluži diendienā, bet bieži. Ja tavs grupiņas vadītājs ir tavs laulātais draugs, tad viņš tev blakus guļ. Tas gan ir kruti – tavs līderis tev visu laiku ir blakus. Gadās arī tā. Tad ir tavs konkrētais grupiņas vadītājs, ar kuru tu vari parunāt reizi nedēļā, tu esi kopā grupiņā, sazvanies. Savukārt, tavs grupiņas vadītājs tiekas ar mani. Lūk, vienkāršs cilvēcisks faktors.
Dieva vārds saka, lai tu vispirms uzklāj galdu Dievam, un tad Viņš uzklās galdu tev. Izveido struktūru, sagatavo cilvēkus, un pats Dievs caur to darbosies. Esmu sācis veidot sarunu raidījumu “Nedēļas personība”. Šīs sarunas mani pašu bagātina. Visiem, kuri ir bijuši raidījumā, esmu pamanījis vienu kopsaucēju. Es intervējot ielienu dvēselē, gribu zināt, kā cilvēks ir veidojies un kļuvis tieši tāds. Visi šie cilvēki tic, ka ir kaut kas no augšas. Katrs to sauc citādāk, bet visi zina, ka ir kaut kas no Dieva. Neizskaidrojami, bet tas nav ieaudzināts, bet dievišķi ielikts cilvēkā – gan apsardzība, gan vadība, gan aicinājums, kam Dievs viņu aicinājis. Arī tad, ja tas nav cilvēks, kurš apmeklē draudzi, viņš zina, ka viss ir saistīts ar pārdabisko, ar neizskaidrojamu lietu. Kaut kad katram būs jāatzīst, ka tas ir Dievs. Kad esam sapratuši cilvēcisko faktoru, tad nāk Dievs, un tas ir neizskaidrojami, kā Viņš darbojas mūsu dzīvē, kaut gan patiesībā tas notiek caur elementārām lietām.
Kad tauta redzēja, ka Mozus kavējas nokāpt no kalna, tā sapulcējās pie Ārona un sacīja: “Celies un darini mums kādu dievu, kas būtu mūsu priekšā, jo mēs nezinām, kas ar šo Mozu, šo vīru, kas izveda mūs no Ēģiptes zemes, ir noticis.” Tad Ārons tiem atbildēja: “Noplēsiet zelta auskarus, kas ir jūsu sievu, jūsu dēlu un jūsu meitu ausīs, un atnesiet tos man.” Tad visa tauta noplēsa zelta auskarus, kas bija to ausīs, un atnesa tos Āronam. Un viņš tos paņēma no viņu rokām, zīmēja metu ar zīmuli un no tiem izlēja teļa tēlu; tad tie teica: “Šis ir tavs dievs, Israēl, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes.” (2. Mozus 32:1-4)
Mozus uzkāpa kalnā Dievu lūgt. Kamēr viņš bija kalnā, Dieva tauta nāca pie Ārona neziņā, kas ir noticis ar Mozu, un pieprasīja, lai Ārons dod viņiem Dievu. Bija pagājušas tikai pāris nedēļas, un Ārons piekrita, lai viņi nes savas zelta lietas, no kurām izlēja zelta teļu. Mozus un Jozua, kāpjot lejā no kalna, dzirdēja mūziku un pamanīja, ka izraēlieši izlējuši sev elka tēlu, dejo tam apkārt un pielūdz. Mozus pamatotās dusmās nometa zemē akmens plāksnes, uz kurām bija rakstīti baušļi, un tās saplīsa. Cik ātri tauta novērsās no Dieva!? Mozum pietika tikai uz pāris nedēļām aizbraukt atvaļinājumā, un Dievs vairs nebija šiem cilvēkiem. Vai tu domā, ka šodien ir citādāk? Pietiek, ka mācītājs paņem atvaļinājumu, un jau sākas problēmas. Ja mācītājs nepievērš kādam pietiekoši daudz uzmanības vai nepiezvana, jau sākas problēmas. Cilvēciskais faktors ir un būs. Ja tev nav sava Dieva cilvēka un savas draudzes, tev nav ticības aiziet līdz galam. Ir veltīgi stāstīt, ka tu pats tici un tev neviena nevajag. Ja tev nav savas draudzes, tev nebūs ticības spēka aiziet līdz galam un iemantot mūžīgo dzīvību. Visiem ir vajadzīgs savs Dieva cilvēks, draudze, grupa. Ja tu esi draudzē “Kristus Pasaulei”, tu esi unikālā vietā, jo šeit katram ir sava vietiņa, sava grupiņa ārpus lielajām sapulcēm. Tu esi draudzē, kas precīzi atbilst Bībelei. Jēzus saka:
“Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.”(Mateja 16:18)
Draudzi “Kristus Pasaulei” nekas nespēj uzvarēt un apturēt. Tu esi Dieva lauva un Dieva jērs. Kāpēc tas tā ir? Jā, pateicoties Dievam, bet arī pateicoties cilvēkam, cilvēkiem un cilvēciskajam faktoram, draudzē viss ir sakārtots tā, ka tu vari censties kā gribi, bet nevari mūsu draudzi apturēt. Tu vari apmelot, kādu mantu atņemt, bet lai arī kādus likumus pieņem valdība un gļēvā Saeima, draudzi ar dievišķo un cilvēcisko faktoru nav iespējams apturēt un iznīcināt. Es nedižojos, bet konstatēju faktu.
Tad Jēzus saka tiem: “Jūs visi šinī naktī pret Mani apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es sitīšu ganu, un ganāmā pulka avis izklīdīs.” (Mateja evaņģēlijs 26:31)
Bez līderiem un cilvēciskā faktora draudze nepastāvēs. Ja ir tikai viens mācītājs, kā tas bija ar Mozu sākumā, kad viņš žēlojās Dievam, ka ir depresijā, noguris, vairs nevar nest šo cilvēku nastas, tad ir bīstami – ja sit mācītāju, tad izjūk visa draudze. Ko Jēzum teica Pēteris?
Bet tas Viņam sacīja: “Kungs, es esmu gatavs ar Tevi iet cietumā un nāvē.” (Lūkas evaņģēlijs 22:33)
Viņš apgalvoja, ka ir gatavs ar Jēzu kopā iet cietumā un nāvē, bet tajā brīdī, kad bija spiediens un vajāšanas, visi mācekļi, tajā skaitā Pēteris, bēga. Ja grupiņā labi neiet, tad gans ir sists, traumēts, nepilnvērtīgs. Protams, ka pastāv arī ārēji faktori, kā novākt ganu, mācītāju. Tādēļ ir jābūt cilvēciskajam faktoram, jo nav jēgas kādu novākt, ja tūlīt viņu aizvietos kāds cits. Draudze, kas celta uz vienu personību, gana krišanas gadījumā izjuks, bet draudze, kas celta uz komandas principu, pastāvēs.
Kur nav krietnas vadības, tur tauta iet bojā, bet, kur daudz sapratīgu padomdevēju, tur viss izdodas labi. (Salamana pamācības 11:14)
Ja tev nav sava vadītāja, sava Dieva cilvēka, tad nevar būt runa par izaugsmi. Pagaidām mūsu draudzē, diemžēl, es neredzu nevienu pilnīgi patstāvīgu cilvēku. Tas nav nekas nenormāls. Tomēr ir cilvēki, varbūt viens no tūkstoša, kuriem nevajag nevienu. Tāds bija Mozus. Tāds bija arī Pāvils. Tas nenozīmē, ka viņam nebija vecāku, ka neviens par viņu nerūpējās, ka nebija kontakta ar citiem apustuļiem, bet tas bija tikai īsu laika posmu. Viņam bija savi skolotāji, bet viņš pats bija pilnīgi patstāvīgs. Tāds, kurš spēj pats sevi motivēt, iet un darīt. Tādi ir ārkārtīgs retums, bet ir. Es esmu viens no tādiem. Es tur neko nevaru izdarīt, jo tas ir manī iekšā, es vienmēr iešu uz priekšu un celšu draudzi. Pēc idejas draudzē, grupās ir jāizaug šādiem cilvēkiem, kuri ir tādi, kā mācītājs, pašpietiekami, spējīgi paši iet uz priekšu, kurus nav jābaksta, regulāri jāzvana, bet viņi paši ar nepārvaramu vēlmi dara to, ko Dievs uzticējis. Tev pašam ir jārūpējas par to, lai tu saņem no mācītāja visu to, kas tev būtu jāsaņem. Mairis Briedis TikTok taisa visādus smieklīgus video, un tur viņam ir daudz sekotāju, bet Facebook viņš ir pasācis likt vingrinājumus, un tur sekotāju ir stipri mazāk. Vakar viņš ierakstīja: “Izskatās, ka vērtīga informācija te nevienu neinteresē.” Tieši tā ir. Tiklīdz ieliek kaut ko personīgu, tad visi skatās, spiež patīk, bet tiklīdz ieliek vērtīgu informāciju, tad interese ļoti maza, tā nav tik pieprasīta. Ar ko atšķiras veiksmīgs cilvēks no neveiksmīga? Veiksmīgs cilvēks pats meklē vērtīgu informāciju, bet neveiksmīgs tikai izklaides – filmas, romānus. Jānis Pļaviņš intervijā teica, ka viņš vispār nelasa romānus. Es arī nelasu romānus. Man patīk filma “Likteņa līdumnieki” un man uzdāvināja arī grāmatu. Domāju, ka nu tik lasīšu, bet nekā. Sāku lasīt, kādas trīs lapaspuses izlasīju un sapratu, ka man galīgi neiet. Es nevaru palasīt romānus, jo tie ir nevērtīgi. Viena lieta ir, kad tu izklaidējies un kaut ko noskaties, kādu komēdīju vai palasi grāmatu, bet ne dzīvesstils. Lūk, Mairis ir sašutis. Vērtīga informācija nevienu neinteresē. Tev pašam ir jāmeklē. Tev pašam ir jārūpējas, lai tu no mācītāja varētu dabūt vērtīgo informāciju.
Kad Pāvils tika nosūtīts kā arestants uz Romu, tad kuģis ar virsnieku, ar karavīriem, ar visa kuģa apkalpi un pasažieriem nonāca briesmās. Un nonāca tāpēc, ka nepaklausīja Pāvilam. Uz kuģa bija izglītots profesionālis, kapteinis, jūrnieks ar augstāko izglītību, un virsnieks, pabeidzis Romas karaskolu. Kas ir Pāvils, kas tas tāds? Garīgs cilvēks. Un Pāvils saka: “Mums vajag palikt ostā. Ja mēs nepaliekam šajā ostā un dodamies tālāk, būs briesmas.” Bet viņi paklausīja profesionālim un nepaklausīja mācītājam, kurš bija uz kuģa kā arestants. Viņi devās tālāk un tiešām nonāca vētrā, kuģi izsvieda uz salas, bet bija brīdis, kad Pāvils iejaucās un teica tā:
“Vīri, es redzu, ka braucot grūtības un lielas briesmas draud ne vien kravai un kuģim, bet arī mūsu dzīvībām.” Bet virsnieks vairāk uzticējās stūrmanim un kapteinim nekā Pāvila vārdiem. (Apustuļu darbi 27:10-11)
Tā kā tie neko nebija ēduši, Pāvils piecēlās viņu vidū, sacīdams: “Jums, vīri, vajadzēja man paklausīt, neaizbraukt no Krētas un izsargāties no tādām grūtībām un briesmām. Tagad es jums saku: nezaudējiet drosmi! Neviens no jums neies bojā, tikai kuģis. Jo šinī naktī man piestājās Dieva eņģelis, kam es piederu un arī kalpoju, sacīdams: nebīsties, Pāvil! Tev jāstājas ķeizara priekšā, un redzi, Dievs tev visus ir dāvinājis, kas līdz ar tevi brauc kuģī.” (Apustuļu darbi 27:21-24)
Visus Pāvilam uzdāvināja. Ja tu esi kuģī kopā ar Dieva aicinātu līderi, tu esi pasargāts, tu esi drošībā. Ja tu esi kopā ar līderi, kuram ir mērķis un vīzija no Dieva, tu esi pasargāts. Tas ir viens. Otrs, šis cilvēks būtu jārespektē, tas ir cilvēciskais faktors. Nevis tikai Bībelē viss ir jāmeklē, bet ir jāieklausās, ko saka mācītājs, un kaut kādā mērā arī tas, ko saka tavs grupiņas vadītājs, ko mācītājs ir deleģējis. Ieklausies, bet saproti, jo vairāk uz leju, jo enerģija vairāk zūd, pa kāpnītēm uz leju. Es šeit stāvu un runāju. Garīgais līderis labāk pārzina tavas problēmas nekā profesionālis. Es zinu, ka tas skan augstprātīgi, bet es esmu labāks ārsts nekā patiešām ārsti šodien, esmu pilnīgi pārliecināts, ka esmu labāks ārsts. Par sešu vai deviņu tūkstošu algu var darīt jebko, var ārstēt līdz nāvei. Un es tev varu dot vienkārši labākus padomus nekā cilvēks baltā tērpā. Es nesaku, ka nav jāuzklausa profesionāļi, bet es saku, ka stūrmanim nebija taisnība un kapteinim nebija taisnība, bet Pāvilam bija taisnība, jo viņš bija garīgs cilvēks. Viņš ir līderis, viņš ir Dieva cilvēks.
Kādi uztraucās, ka pianists ir mūsu Veselības ministrs. Šajā gadījumā tā ir liela problēma, bet ne jau tāpēc, ka viņš ir pianists, bet tāpēc, ka viņš ir fašists. Ministram nav jābūt ministram savā specialitātē. Viņam vispirms jābūt labam līderim, kas izprot lietu būtību. Es pēdējā laikā domāju arī par to, kas un kādus jautājumus uzdod cilvēki, piemēram, kaut kādi ierēdņi, un tu viņus klausies un domā: klausies, tu latviski nemāki runāt? Es esmu bišķiņ pārāks par tevi, ierēdni, kas strādā savā valsts iestādē, jo tu tik gudri runā, tik liels liecies sev, bet es zinu, ka es par tevi esmu lielāks. Jo lielāks ir Tas, kas ir manī, nekā tas, kas ir pasaulē. Ko tu gvelz par kaut kādām gudrībām, skolā iemācītām, bet ko tu esi sasniedzis? Tu sēdi savā valsts nišā, valsts iestādē, ko tu tur vispār dari? Izpildi norādes, tev vispār savas galvas nav. Viņš ir ierēdnis, kas gudri spriež un vēl aizliedz to un to, tad atļauj. Tad, kad tu saskaries ar šādiem cilvēkiem, tev ir jāsaprot, ka tu esi pārāks, tu tālāk redzi.
Lai izaudzētu ķirbi, vajag dažas nedēļas, lai izaugtu ozols, vajag daudzus gadus. Viņi paklausīja Pāvilam un izglābās. Kad profesionāļi aplauzās, viņi saprata, ka tomēr vajadzēja klausīt Pavila vārdiem. Un tāpēc, lai cik tu gudrs sev neliktos, lai kādas zināšanas tev tur nebūtu galvā, lai kāda profesija tev nebūtu, paklausi garīgajam vadītājam, ieklausies, ko viņš saka. Nē, par tavu specialitāti viņš nevar pateikt. Lai pasargā Dievs, ja es pateiktu, kādas zāles izrakstīt. Tik traki nē! Varu būtiskākus padomus iedot, kas stāv pāri ikvienai specialitātei. Man pat tie nav jādod, ja tu regulāri mani klausies un seko savam mācītājam, jo tu jau to visu uzsūc. Ja tu esi uz viena kuģa ar Dieva vīru, tad viss ir kārtībā.
Mēs esam no Dieva; kas Dievu atzīst, klausa mūs, kas nav no Dieva, neklausa mūs. No tā pazīstam patiesības garu un maldu garu. (1. Jāņa 4:6)
Kā atšķirt velna bērnus no Dieva bērniem? Pēc paklausības saviem garīgajiem vadītājiem, šis cilvēciskais faktors. Bet pirmkārt ir Dievs. Dažādās draudzēs mācības atšķirās, bet fundamentālos jautājumos šķēpi nav jālauž. Ja mācītājs saka nesekot Kristum, tad neseko šim mācītājam, jo šis mācītājs vairs nav no Dieva. Ja mācītājs saka: mums tāpat ir labi, brīnumi vairs nenotiek, tas bija tikai pagātnē, arī tas nav noteicošais, bez bīnumiem var iztikt, bet ja saka tā: mums vispār nevajag dvēseles glābt, tad ir jālaižās citur. Mīli savu tuvāko kā sevi pašu ir otrais bauslis. Ir fundamentālas lietas, ar kurām nevar samierināties, sekojot cilvēkam. Tev būs tas pats svaidījums, kas tavam garīgajam vadītājam.
Un arī Latam, kas ceļoja ar Ābrāmu, bija sīklopi un liellopi un teltis. (1. Mozus grāmata 13:5)
Ābrahamam bija brāļa dēls Lats. Viņam bija viss tas pats, kas Ābrahamam. Tev būs tas pats. Bez cilvēciskā faktora nav iespējama komanda. Jo komanda nav iespējama vienkārši sanākot kopā, uz brīvprātības principa – mums nav līderu, mums nav tādas mācības, mums nav neviena atbildīgā, – tas nestrādās. Komanda var būt tikai tad, ja ir sakārtota struktūra, hierarhija un subordinācija. Par komandu Bībeles skolā māca, ja zirgu smagumu vilkšanas sacīkstēs pirmo vietu ieņēmušais zirgs pavilka 2043 kg, otrajā vietā – 1988 kg, bet, kad divus zirgus kopā iejūdza, tad viņi pavilka kopā 5488 kg. Ja sadala uz divi, tad katrs zirgs komandā velk par 33% vairāk, tas ir ievērojami vairāk. Un es domāju, ka komandā var pat par 99% nekā viens pats. Komanda ir cilvēciskais faktors, ko Kristus ir iedibinājis. Viņš ir galva, un mēs esam Viņa miesa.
Lūdzu tevi par savu bērnu Onēzimu, ko esmu dzemdinājis, būdams važās. (Filemonam 1:10)
Es, Pāvils, to rakstu tev ar savu roku, es atlīdzināšu, lai neteiktu tev, ka tu man arī pats sevi esi parādā. (Filemonam 1:19)
To Pāvils saka savam māceklim, kādam cilvēkam, kuram raksta vēstuli. “Lai neteiktu vairāk, tu man pats sevi esi parādā.” Tev būs godāt savu tēvu un māti – ir rakstīts Dieva vārdā. Nu, es neesmu tev tēvs vai māte, bet garīgais tēvs. Un mums ir jāatcerās, jāpiemin, jārespektē tas, mums nav jāpieņem kā pats par sevi saprotams, kas esam kļuvuši šodien. Tas ir rādītājs, kad mēs sākam pieņemt visu kā pašu par sevi saprotamu. Pirms katras krišanas nāk lepnība. Un zini, tas nenozīmē, ka cilvēks būs pēc tam ļoti nelaimīgs, tas to nenozīmē, vai cilvēkam neveiksies biznesā. Ja cilvēks iesāks biznesu un nerespektēs cilvēku, kuram viņš sevi ir parādā, tas nenozīmē, ka viņa laulība izjuks, tas tā obligāti nenotiks. Var nodzerties, var nonarkoties dažos mēnešos, tas tā arī var notikt, bet ne vienmēr. Var ļoti labi viss iet tālāk. Cilvēks var dzīvot normāli arī tālāk, nerespektējot, pat aprunājot utt. Kādu laiku viss tā var būt. Bet šis cilvēks nonāks ellē, jo tāds ir sātana plāns – nošķirt no saviem garīgajiem līderiem. Mēs domājam, ka sitīs ganu, paņems viņu nost, nē, tu jau pats sit ganu. Piemēram, vai tu iešēroji Facebook sava mācītāja sprediķi? Un šeit ir pilnīgi lieki attaisnot sevi. Tas nav obligāti, tas tev nav jādara, bet es tevi gribu pārbaudīt: vai tu noskatījies vēlreiz mācītāja sprediķi? Vai tu iešēroji? Vai tu to gribēji? Vai tev ir kauns, negribi pārgruzīt cilvēkus savā profilā ar mācītāja seju? Tas jau norāda uz to, ka tu dodies pazušanā. Tas jau norāda uz to, ka darbojas sātans. Viņš cenšas nošķirt tevi no cilvēciskā faktora, nošķirt no draudzes gana: sit ganu, un avis izklīdīs. Tu pats sit ganu, un tu pats arī izklīsti. Šis nebija norādījums, ka tev kaut kas jāšēro vai jādara. Tas ir elementāri, kā vari pārbaudīt sevi. Nevadies no emocijām, vadies no veselā saprāta un kristīgās mācības. Ja velns atdala tevi no līdera, tad atdala tevi no svētībām, saindējot tevi ar baumām un negatīviem vārdiem. Sargies no tiem cilvēkiem, kas pretojas mācītājam, kas pretojas līdera vārdiem. Sargies no šādiem cilvēkiem un viņu ietekmēm. Šādi cilvēki krīt Dieva sodā.
Kalējs Aleksandrs ir man nodarījis daudz ļauna – mūsu Kungs atmaksās viņam pēc viņa darbiem. No viņa arī tu sargies, jo viņš ir ļoti lielā mērā pretojies mūsu vārdiem. (2. Timotejam 4:14-15)
Redzi, Pāvils skaidri pasaka: no šādiem cilvēkiem, kas nepareizi sākuši rīkoties, kas vairs nerespektē cilvēcisko faktoru draudzē, kas ir sākuši kaut ko šķelt vai bubināt, no viņiem atdalies. No šādiem cilvēkiem vairies. Dari zināmu draudzes vadībai. Un augļi nav ilgi jāgaida cilvēka dzīvē. Kas ir jādara, ja tavs grupiņas vadītājs runā citādāk nekā mācītājs? Ko darīja apustuļi, kad viņiem bija domstarpības?
Daži, atnākuši no Jūdejas, mācīja brāļus: “Ja jūs neapgraiza pēc Mozus bauslības, jūs nevarat tikt pestīti.” Kad Pāvilam un Barnabam izcēlās ar viņiem liels strīds un vārdu maiņa, tad nosprieda, lai Pāvils, Barnaba un daži citi ietu šī jautājuma dēļ pie apustuļiem un vecajiem uz Jeruzālemi. (Apustuļu darbi 15:1-2)
Konflikts izcēlās ar šiem šķeltniekiem. Kur viņi gāja? Viņi gāja pie apustuļiem uz Jeruzālemi. Viņi gāja pie augstākās vadības, saņēma no turienes rakstisku apstiprinājumu, atsūtīja vēl Sīlu un citus brāļus, kas apstiprināja to, kā patiesībā ir jābūt visam draudzē. Tas viss ir aktuāls, ko es šodien runāju, tieši šodien, kad mēs esam īstu vajāšanu laikā. Patiešām, šīs nav mazas vajāšanas. Tiem cilvēkiem, kas tika vajāti padomju laikā, viss bija līdzīgi, un viņi ne ar ko daudz neatšķīrās, metodes bija nedaudz citādākas, bet faktiski viss bija tas pats. Tikko runāju ar cilvēku, kuram nav vairs neviena konta. Un tikai par to, ka viņš runā patiesību. Nu, ja tev nav konta, tad tu pats saproti. Viņš ir līderis, viņš izdzīvos, bet parasts cilvēks neizdzīvos, ja viņam nebūs konta. Tu vairs neesi nekas. Metodes ir pietiekami iedarbīgas, mēs dzīvojam vajāšanu laikā. Ja gribi dievišķo faktoru savā dzīvē, tad ievēro cilvēcisko faktoru un būsi drošībā, tu dzīvosi un dzīvosi ar uzviju.
Debesu Tēvs, paldies Tev par Tavu gudrību, ko Tu mums dod. Paldies, Tēvs, par draudzi “Kristus Pasaulei”, par draudzi, kur mēs esam, par cilvēcisko faktoru, ka Tu Dievs vari darboties caur Mozus un Ārona rokām, ka Tu vari darboties caur to, ko mēs paši esam uzcēluši. Paldies, Dievs, par grupām, par līderiem. Paldies Tev, Tēvs, ka mums ir kam līdzināties. Slava Tev, Kungs! Es lūdzu, pieskaries katram vienam, kas ir grūtībās šodien, kas ir izvēles priekšā, palīdzi saprast no Tevis, saņemties, iegūt spēku un rīkoties pēc Tava prāta. Palīdzi, Kungs, katram vienam, katram grupiņā, ka mēs vairojamies un augļojamies, ka mēs esam veseli un veselīgi un lai aizejam līdz galam, Jēzus Vārdā! Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Cilvēciskais faktors draudzē” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
