Šodien būs gara tēma, bet ļoti vērtīga un noderīga – cilvēku ietekme tavā dzīvē. Es uzdošu draudzes brālim Dainim pāris jautājumu. Pagājušajā nedēļā Dainis bija inkaunterā un svētdien liecināja, ka ir saņēmis dziedināšanu. Dainis īsumā pastāstīs, kāds bija viņa stāvoklis. Dainis: „Mans veselības stāvoklis bija ļoti slikts, slimoju vienā slimošanā, pie ārstiem gāju regulāri. Slimības dēļ mani arī atlaida no darba, jo es divus mēnešus slimoju. Es pats sapratu, ka kaut kas jāmaina savā dzīvē. Devos uz inkaunteru un saņēmu pilnīgu dziedināšanu. Uzskatu, ka pamatā bija tas, ka biju ielaidis sevī mazvērtības domas, un tās formēja mani, manu veselību, manu dzīvi. Un arī otrādi – tie notikumi, kuri negāja, atkal formēja manu domāšanu. Tas bija kā aplis, ko vajadzēja pārraut. Es vairs nevarēju skriet. Sliktās veselības dēļ es nebiju skrējis kādus trīs mēnešus, kaut arī pirms tam sportoju. Es nevarēju strādāt ikdienas darbus, piemēram, nespēju pagatavot ēst vai pieskatīt bērnus. Pa pusei es biju uz gultas. Ārstu diagnoze bija vestibulārā neiroze, bija arī problēmas ar plaušām un man mistiski visu laiku turējās temperatūra, ko ārsti nevarēja izskaidrot. Pagājušajā nedēļā biju inkaunterā un saņēmu dziedināšanu. Pēc tā es vienu dienu nobraucu divdesmit kilometrus ar riteni un pēc tam vēl noskrēju septiņus kilometrus. Nebiju pat aizelsies, bet biju gatavs vēl noskriet. Es esmu brīvāks. Projām no manis aizgāja tāds kā mākonis. Vairāk neesmu uz gultas. Esmu pilnīgi vesels un laimīgs. Ir augusi ticība Dievam, arī manai sievai ir vairāk ticības Dievam, arī ģimenē un grupiņā.” To var Dainī arī redzēt, jo, kad es viņu šodien ieraudzīju, viņam teicu, ka viņš izskatās „svaigs”.

Kas tev inkaunterā kalpo? Ko tu vairāk redzi – Dievu vai cilvēkus? Kalpotājus, caur kuriem Dievs darbojas. Tieši tā, Dainim kalpoja cilvēki. Varbūt Dainis zina konkrēto brīdi, kad viņu dziedināja? Dainis: ”Sākot no krusta, kad bija jāliek virsū rokas, es sajutu Dieva klātbūtni. Bija samīļošanās, pēc tam ārā dzina velnus, un visu laiku jutu spēcīgu Dieva klātbūtni. Dieva klātbūtni uzreiz, ierodoties inkaunterā, nejutu, bet jutu pakāpeniski. Noteikti slavēšanai arī bija nozīme.” Kas slavē? Svētais Gars? Slavē slavētāji. Tā bija mūsu slavēšanas grupa, mūsu cilvēki. Kas par Daini aizlūdza, samīļoja? Svētais Gars? Tie bija mūsu cilvēki! Pats inkaunters, anketas – kā tas līdz mums ir nonācis? Kas tās ir izdomājis, pārrakstījis un printējis? Un vispār, kas aizpildīja anketu? Cilvēki. Dievs pats to nedarīja. Kas mācīja aizpildīt anketu? Kas stāstīja liecības par savas dzīves notikumiem, lai palīdzētu aizpildīt savu anketu? Cilvēki. Varētu būt tā, ka ļoti liela nozīme tam, ka Dainis ir dziedināts, ir cilvēkiem? Tam ir ļoti liela nozīme.

Dziedināšana no Dieva pati par sevi ir brīnumaina, tomēr tā nenotiek bez cilvēku līdzdalības. Cilvēkiem ir ļoti liela ietekme un nozīme mūsu dzīvēs. Ja Dievs darbojas caur mums, tad Viņš darbojas caur cilvēkiem. Ja tu padomāsi un iedziļināsies, tad tu sapratīsi, ka Dievs pie tevis absolūti neko nav darījis bez cilvēku līdzdalības. Nekas, kas ir noticis, ko Dievs ir darījis pie tevis, nav noticis bez cilvēkiem. Kas ir sarakstījis Bībeli? Kādā laika posmā? Kas Bībeli ir tulkojis latviešu valodā, ka vispār tev tā ir pieejama? Kāds pie tā visa ir strādājis. Padomju laikā Bībeles Padomju Savienībā ieveda kā kontrabandu. Kāds ir maksājis cenu un strādājis pie tā. Cilvēkiem ir ļoti liela nozīme mūsu dzīvē, Dieva cilvēkiem, bet ne tikai Dieva cilvēkiem. Visas pozitīvās izmaiņas, kas ar tevi notiek draudzē, varbūt arī kādas negatīvas izmaiņas, ir pateicoties ne tikai Dievam, bet arī cilvēkiem. Pirms kāda laika es braucu apkārt evaņģelizējot, un cilvēki pilnīgi no nulles nāca uz maniem dievkalpojumiem, es sludināju, uzliku rokas, cilvēki tika dziedināti, un pirmais, ko pēc tam viņi liecībā teica, bija: „Paldies mācītājam un paldies Dievam!” Pareizāk būtu: „Paldies Dievam un paldies mācītājam!” Tā vairāk ir pieklājības forma jeb subordinācijas jautājums. Protams, ka Dievam pienākas visa slava un viss gods, tomēr pateicoties mācītājam cilvēkiem ir pozitīvas izmaiņas. Protams, ka es runāju Dieva vārdu, tas nav no manis paša, tas ir no Dieva, ko Viņš man dod, tomēr viss pie mums nāk caur cilvēkiem. Arī viss pie manis nāk caur cilvēkiem. Es lasu grāmatas, tās ir no cilvēkiem. Ja es kontaktējos ar kādiem līderiem, tad tie ir cilvēki, no kuriem es mācos. Visu, ko tu mācies draudzē un kas tev dod pozitīvas izmaiņas, dziedināšanu un labklājību, nes cilvēki. Jā, visa slava un gods Dievam, jo mēs nevaram pielūgt un slavēt cilvēkus – tā ir elku kalpība, tomēr pašu darbu izdara cilvēki šeit virs zemes. Ja cilvēki nedara, tad arī Dievs nedarbojas. Mēs esam Viņa rokas, Viņa kājas, mēle, mute. Mēs esam Viņa miesa, Kristus miesa. Tāpēc arī ir tēma – cilvēku ietekme tavā dzīvē. Šodien mēs mazāk runāsim par Dievu, bet vairāk par to, kā, lietojot cilvēkus, Viņš tevi ietekmē.

Trīs svarīgi punkti, kas tev ir jāsaprot:

1. Tavs pacelšanās vai krišanas iemesls ir cilvēku ietekme. Tas, kas tu esi šodien – cik labs vai slikts, ir cilvēku ietekmes rezultāts. Tu gribi to vai nē, bet tas ir cilvēku ietekmes rezultāts. Tas ir kā stāstā par meitenīti, kas aizgāja pie ārsta, un viņš stāstīja, kad viņa mamma bija stāvoklī, viņai uz galvas uzkrita patafons, bet viņu tas nekādi neietekmē, neietekmē, neietekmē, neietekmē… Es ļoti daudz dzirdu: “Mani tas neietekmē, neietekmē, neietekmē. Es varu klausīties, kādu mūziku es gribu, un mani tas neietekmē.” Bet mūziku taisa cilvēki. “Es varu skatīties, ko gribu, mani tas neietekmē, neietekmē, neietekmē. Es varu uzturēties jebkādu cilvēku vidē, un mani tas neietekmē, neietekmē, neietekmē.” Cilvēki ir pārliecināti, ka tas viņus neietekmē, ka viņi tādi ir, un tas ir viss; tāds, kāds viņš grib būt, tāds viņš ir, tomēr tā nav patiesība. Viss, kas tu esi šodien, viss, kas ir labs vai slikts tavā dzīvē, ir pateicoties cilvēku ietekmei. Kuri ir pirmie cilvēki, kuri tevi iespaido visvairāk? Tavi vecāki. Daudzas liecības, kuras draudzē klausāmies, ir par vecāku ietekmi bērniem jau bērnībā.

2. Cilvēku ietekme var būt stiprāka par Dieva ietekmi. Cilvēku ietekme bieži var būt stiprāka par Dieva ietekmi. Ja tu to nesapratīsi, tad tu sev sagādāsi daudz problēmu. Ja sapratīsi, tad izbēgsi no daudzām problēmām un spēsi pacelties.

3. Tu nevari izvēlēties – cilvēki tevi ietekmēs vai neietekmēs. Viņi vienkārši tevi ietekmēs. Ja tu domā, ka tevi neviens neietekmē, tad tie ir absolūti maldi. Tas tev ir jāsaprot. Klausies, ko saka mācītājs. Mūs visus ietekmē. Nepārtraukti ir ietekme. Tu vari izvēlēties, kādi cilvēki tevi ietekmēs. Lūk, ko tu vari izvēlēties. Vecākus mēs, protams, neizvēlamies. Mēs paši izvēlamies, kuriem cilvēkiem mēs ļaujam sevi ietekmēt. Tas, kāda būs tava izvēle, noteiks to, kāda būs tava dzīve nākotnē.

Kāda ir negatīva ietekme? Tagad pasaulē ir modē sevi spridzināt. Apkrauties ar sprāgstvielām, uzvilkt parandžu un uzspridzināt sevi kādā publiskā vietā. Mode ir iebraukt ar mašīnu cilvēku pūlī. Īpaši Amerikā ir mode skolēniem atnākt uz skolu ar ieroci un pašaudīties uz skolēniem, skolotājiem. No kurienes tas viss? Kāpēc viņi tā rīkojas? Tas ir izplānots? Masu mediji to “uzpūš”, citi teroristi to lasa, un viņiem rodas ideja, ka viņi tieši to vēlas izdarīt. Ir arī modē nolēkt no Vanšu tilta. Viens cilvēks nolēca, un aizgāja sērija – rāpties Vanšu tiltā un tēlot pašnāvniekus. Kas viņus ietekmēja? Masu mediji, ziņas internetā. To visu veido cilvēki. Padomju Savienības laikā, kad apkaroja ticīgos, mācīja, ka Dieva nav, un ticīgos spundēja cietumos. Apzināti izplatīja melus, ka baptisti ēd bērnus un dzer cilvēku asinis. Tu vari aiziet uz Rīgas Geto muzeju un redzēt, ka fašisti apstrādāja latviešu prātus ar masu medijiem, avīzēs rakstot, ka ebreji cilvēkiem griež galvas nost un dzer viņu asinis. Latvieši tam noticēja un nodeva viņus fašistiem, tādējādi paši latvieši piedalījās ebreju iznīcināšanā. Kas viņus ietekmēja? Cilvēki. Cilvēki sarakstīja melus, citi cilvēki tam ticēja un pēc tam rīkojās. Pēc tam visu mūžu ir jādzīvo ar šo nastu, ko viņi ir darījuši. Krievija vēl šodien kultivē propogandu attiecībā pret Latviju. Kultivē naidu pret valsti un pret ticīgajiem. Pret Dievu varbūt tā atklāti nē, jo viņiem ir viena ticība – pareizticība, kam ir ļoti maz kas kopīgs ar Dievu, bet vairāk ar politiku un kontroli. Vārds “sekta” nāk pāri Krievijas robežai uz šejieni, caur internetu, caur slepenām komitejām, no dažādu konfesiju mācītājiem, kuriem nepatīk, ka mūsu draudzē ir daudz cilvēku, bet viņiem simts gadus divdesmit cilvēki. Viņiem nepatīk, ka mēs sludinām tik skaļi, ka mācītājs nav apģērbies formā, mūzika vispār kaut kādas šausmas. Mums ir jādzied trīssimts gadus veci korāļi, nevis jāspēlē modernas bungas un saksofons. Viņi izmanto to, ko Krievija piemet vai kas pašiem izdevīgi, – vārdu “sekta”. Pasaki, vai cilvēki tam netic? Tic. Kas viņus ietekmē? Cilvēki.

Diemžēl, cik maz mani ir ietekmējuši skolotāji. Es nesaku, ka vispār nē, bet ļoti maz. Ja mani skolotāji skolā būtu ietekmējuši vairāk nekā mani vienaudži un klasesbiedri, tad es būtu bijis teicamnieks, nevis narkomāns un dzērājs. Pat mani vecāki mani pietiekami pozitīvi nav ietekmējuši. Kas mani ietekmēja? Mani visvairāk ietekmēja tieši vienaudži, sākot ar bērnudārzu, pēc tam skolasbiedri. Viss negatīvais, ko esmu iemācījies, nāca no vienaudžiem. Ja tu domā, ka tavus bērnus tas neietekmē, ka vari laist viņus, kur gribi, tad tu nemaz nezini, ko tavi bērni jau tagad dara. Tā ir cilvēku ietekme. Alkoholisms, smēķēšana, narkomānija – tā visa ir cilvēku ietekme. Es ļoti labi atceros savas pirmās tabletītes, ko lietoju. Tā bija kompānija, mani vienaudži, tur bija meitenes un puiši, ar kuriem kopā tusējām. Kādā reizē mums sešpadsmitgadīgajiem nebija ko dzert. Mēs gribējām patusēt, iedzert, pēc tam pavemt. Kad bija kāds koncerts, “Jumprava” vai “Līvi”, mēs noteikti tur bijām. Kad vecāki kādam nebija mājās, tad mēs bijām tur un lietojām to, kas bija vecāku bufetē vai kur citur. Vienai meitenei mamma strādāja slimnīcā, un viņa varēja tikt pie tādām tabletēm, no kurām bija baigi forši. No visas mūsu kompānijas neviens nebija jāpierunā. Viņa aizgāja uz slimnīcu, dabūja tabletes, mēs iztukšojām visu paciņu, un tā bija mana pirmā reize. No rīta attapāmies puspliki kaut kādā vasarnīcā, bija atbraukusi milicija un mūs modināja. Mēs bijām tādi nagliji pusaudži. No milicijas mums tādas baigās bailes nebija. Izskatījāmies pēc ķēmiem. Lūk, pirmā reize. Kādā ietekmē? Tumsas spēki mani ietekmēja? Draugi, tie bija cilvēki. Es šos piemērus stāstu, lai tu atsvaidzinātu savu atmiņu. Viss, kas ir noticis tavā dzīvē, ir no tevis paša vai tomēr tevi ir ietekmējuši cilvēki? Tomēr ietekmējuši ir cilvēki. Pirmā cigarete bija tieši tas pats. Mana vecāmamma smēķēja, mans skolas draugs smēķēja. Viņš man daudz ko iemācīja, un man patika viss, ko viņš dara. Man ļoti pati tādas lietas, ko es vēl nebiju sācis darīt. Es vispār biju tāds neattīstījies, mazāks, viņš bija pieaugušāks, kaut mēs bijām gandrīz vienaudži. Es viņam vienreiz prasīju, lai viņš man iemāca bučoties, kā tas viss jādara. Visas perversās lietas man ir iemācījuši cilvēki. Negatīvai ietekmei ir daudz lielāks spēks nekā pozitīvai. Negatīvisms ātrāk izplatās. Pozitīvas lietas, kas prasa atbildību no sevis, grūtāk ir pieņemt un nostiprināt. Ja pozitīvas lietas tik viegli izplatītos, tad mēs draudzē nesēdētu tik, cik esam tagad, bet būtu viena no draudzes ”Kristus Pasaulei” megadraudzēm Latvijā, Baltijā, Eiropā.

Tātad atceries trīs lietas. Cilvēku ietekme ir tavs pacelšanās vai krišanas iemesls. Tu gribi to pieņemt vai nē, man ir vienalga, es saku, ka tā ir. Ja sapratīsi, tad viss būs čikiniekā, ja nē, tad būs problēmas. Cilvēku ietekme var būt vai pat ir stiprāka par Dieva spēku. Dievs ir stiprāks, spēcīgāks, bet tomēr realitātē, kad notiek ietekmēšana, tad tu visticamāk vairāk ietekmējies no cilvēkiem. Un tu nevari izvēlēties, vai cilvēki tevi ietekmēs vai nē, bet tu vari izvēlēties, kas tevi ietekmēs. Kā to saprast? Nogriez kontaktu ar cilvēkiem, kas nes negatīvismu tavā dzīvē, un pieņem tos cilvēkus, Dieva cilvēkus, kas pozitīvi tevi ietekmē.

„Un visi baudījuši to pašu garīgo barību, un visi dzēruši to pašu garīgo dzērienu, jo tie dzēra no garīgās klints, kas tiem gāja līdzi, bet šī klints bija Kristus. Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī. Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši.” (1. Korintiešiem 10:3-6)

Visi izraēlieši izgāja no Ēģiptes zemes, visi saņēma to pašu bauslību. Visi bija Mozus vadībā. Mums tas nozīmētu – mēs visi esam draudzē, mēs visi labākajā gadījumā esam mājas grupās, visiem ir savs līderis, visiem ir viens mācītājs, mēs esam viena ģimenes, mēs lasām vienu Bībeli, mums ir personīgas attiecības ar Dievu, mēs visi dzeram no tās pašas garīgās klints – no Kristus! Mums ir visas tās privilēģijas, ko dod draudze – dzirdēt sprediķus, apmeklēt inkaunteru. Bībele saka, ka tomēr uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie tika izdeldēti tuksnesī. Tātad kāda ir mācība? Būšana draudzē un visu doto privilēģiju baudīšana tomēr nepalīdzēs tev pacelties, nepalīdzēs tev aiziet līdz debesīm, ja tu atļausi negatīviem cilvēkiem sevi ietekmēt, jo šo negatīvo cilvēku ietekme var būt stiprāka par Dieva ietekmi.

„Un pēc tam notika, ka viņš iemīlēja kādu sievu Sorekas ielejā, un viņas vārds bija Delīla. Pie viņas atnāca filistiešu lielkungi un sacīja viņai: “Pierunā tu viņu, lai viņš parāda, kur viņam slēpjas viņa lielais spēks un kā mēs viņu varētu pieveikt un saistīt, lai viņu pārvarētu, tad mēs ikviens tev dosim tūkstoš un simts sudraba gabalus.” Tad Delīla sacīja Simsonam: “Pasaki man, kā tas ir izskaidrojams, ka tavs spēks ir tik liels, un ar ko varētu tevi saistīt un savaldīt?” Un Simsons viņai sacīja: “Ja mani sasietu ar septiņām svaigām cīpslām, kas vēl nav izkaltušas, tad es kļūtu nespēcīgs un būtu kā ikkatrs cilvēks.” Tad filistiešu lielkungi viņai atnesa septiņas svaigas cīpslas, kas vēl nebija izkaltušas, un viņa ar tām sasēja Simsonu. Bet vīri, kam bija uzdots sagūstīt Simsonu, bija palikuši pie viņas istabā. Kad viņa iesaucās: “Simson, filistieši!” tad viņš sarāva šīs cīpslas itin kā pakulu pavedienus, kas ugunī apsviluši; tā viņi arī neizdibināja viņa spēku. Tad Delīla sacīja Simsonam: “Redzi, tu esi mani pievīlis, un tu esi man teicis nepatiesību. Bet tagad, lūdzams, pasaki, ar ko tevi var sasiet?” Tad viņš tai sacīja: “Ja mani saistītu ar jaunām virvēm, ar ko vēl nekas nav darīts, tad es rimtos un būtu kā ikkatrs cilvēks.” Tad Delīla ņēma jaunas virves un viņu ar tām sasēja un iesaucās: “Simson, filistieši!” Un vīri arī šoreiz atradās viņas istabā. Bet viņš sarāva ar saviem elkoņiem šīs virves kā diegus. Un Delīla sacīja Simsonam: “Līdz šim tu mani esi piekrāpis un runājis nepatiesību, bet pasaki man – ar ko tad tevi var sasiet?” Un viņš tai sacīja: “Ieaud septiņas manu matu šķipsnas audumā.” Viņa piestiprināja tās pie riestavas un iesaucās: “Simson, filistieši!” Un viņš uzmodās no miega un izrāva gan riestavu, gan audumu. Tad viņa tam sacīja: “Tu gan saki, ka tu mani mīlot, bet tava sirds nav pie manis, trīs reizes tu esi mani pievīlis un neesi man pateicis, kur tavs lielais spēks slēpjas.” Un, kad viņa diendienā viņu ar savām runām māca un mocīja, tad viņa dvēselei tas apnika līdz nāvei, un viņš pateica tai visu, kas vien viņam bija uz sirds, un izstāstīja: “Skujamais nazis nekad nav nācis pār manu galvu, jo es esmu nazīrietis, novēlēts Dievam no pašas dzimšanas; ja manus matus nocirptu, tad mans spēks man tiktu atņemts, un es taptu vājš un kļūtu kā ikkatrs cilvēks.” Kad nu Delīla noskārta, ka viņš tiešām no sirds tai bija atzinies, tad viņa lika ataicināt filistiešu lielkungus, sacīdama: “Nāciet vēl šo reizi, jo viņš man ir izkratījis visu savu sirdi.” Tad filistiešu lielkungi nāca augšā pie viņas, un tie nesa naudu savās rokās. Viņa iemidzināja Simsonu savā klēpī un pasauca kādu vīru, kas nocirpa viņa galvas matu septiņas cirtas, un tā viņa guva varu pār viņu, bet viņa paša spēks to atstāja. Kad viņa sauca: “Filistieši, Simson!” tad viņš pamodās no sava miega un domāja: gan es arī šoreiz izkļūšu tāpat kā citas reizes un sevi atbrīvošu. Bet viņš nezināja, ka Tas Kungs no viņa bija atstājies. Tad filistieši viņu sagrāba un viņam izdūra acis. Tie noveda viņu lejā uz Gazu un to iekala vara važās, un viņam nācās cietumā griezt dzirnavas.” (Soģu 16:4-21)

Tu varētu domāt, ka īpaši svaidīti cilvēki ir imūni pret cilvēku ietekmi. Par Simsonu bija rakstīts, ka viņam bija Svētā Gara spēks, svaidījums. Viņš iemīlēja kādu sievieti Sorekas ielejā, filistieti. Viņas vārds bija Delīla. Viņa bija sveštautiete. Izraēla Dievs bija konkrēti aizliedzis precēties, saieties ar pagānu sievietēm. Viņš to ignorēja. Tas ir viens. Otrs bija, ka viņas tautas cilvēki samaksāja viņai naudu, lai viņa izdibina no Simsona, kur slēpjas viņa spēks, jo viņš bija viņu galvenais ienaidnieks. Ko viņa darīja? Viņa viņu diendienā mocīja ar „zāģēšanu”: „Tu mani vairs nemīli. Kur ir apslēpts tavs spēks? Tu mani pietiekami nemīli, jo nestāsti patiesību.” Viņš pateica, ka viņa spēks ir matos, ja tos nogriezīs, tad spēks pazudīs. Viņa viņu savā klēpī iemidzināja, nogrieza matus un pasauca filistiešu karavīrus. Viņš gribēja cīnīties, bet spēks viņu bija atstājis. Viņam izdūra acis un padarīja par vergu. Tā beidzās viss viņa svaidījums. Kas izrādījās spēcīgāks – svaidījums vai cilvēku ietekme? “Es varu ignorēt Dieva norādījumus, es varu saieties ar jebkādiem cilvēkiem, es varu klausīties un būt kopā ar jebkādiem cilvēkiem…” Ja tu ar visu savu svaidīju izvēlēsies būt kopā un ietekmēties no negatīviem cilvēkiem (kā Delīla), tad nekāds svaidījums tev nepalīdzēs. Tas pats notiks, ja apprecēsies ar neticīgu cilvēku. Cilvēku ietekme ir lielāka nekā Dieva ietekme. Simsons atkrita no Dieva, pazaudēja savu svaidījumu, savas acis un arī savu dzīvību. Šīs sievietes ietekme bija stiprāka. Es vairāk palieku pie tā, ka cilvēku ietekme var būt stiprāka par Dieva ietekmi. Svaidījums nepalīdzēs, ja ļausies negatīvu cilvēku ietekmei.

„Kad Samuēls atnāca pie Saula, Sauls viņam sacīja: “Esi Tā Kunga svētīts! Es esmu izpildījis Tā Kunga pavēles.” Tad Samuēls sacīja: “Bet ko nozīmē šī avju blēšana manās ausīs, un kas tā ir par vēršu maušanu, ko es dzirdu?” Tad Sauls atbildēja: “No amalekiešiem mūsu ļaudis tos ir atveduši, jo viņi ir pataupījuši treknākās avis un brangākos vēršus kā kaujamo upuri Tam Kungam, tavam Dievam, bet pārējos mēs esam pilnīgi iznīcinājuši. Tad Samuēls atbildēja Saulam: “Pietiek! Es tev pateikšu, ko Tas Kungs man ir teicis šai naktī.” Tad tas viņam teica: “Runā!” Un Samuēls sacīja: “Vai tas tā nav? Kad tu pats izlikies niecīgs savās acīs, tad tu kļuvi par Israēla cilšu galvu un tad Tas Kungs tevi svaidīja par ķēniņu pār Israēlu.” (1. Samuēla 15:13-17 )

Dieva gribu Saulam atklāja pravietis, cilvēks. Samuēls teica Saulam iznīcināt Amaleku, visus nogalināt, lopus arī, tas bija pilnīgas iznīcības lāsts pār amalekiešiem. Ko darīja Sauls? Viņš Amaleku patiešām iekaroja, iznīcināja visus cilvēkus, bet pasaudzēja ķēniņu un lopus un paņēma sev zeltu. Ieradās Samuēls, un Sauls teica, ka visu ir izdarījis, ir paklausījis Dievam, bet Samuēls dzirdēja avju blēšanu. Kas tas ir – nolaupītie lopi? Sauls gribēja izdabāt saviem karavīriem ar šo laupījumu, bet Dieva pavēle bija cita. Saulu ietekmēja cilvēki. Kā Sauls beidza savu dzīvi? Vispirms viņš pazaudēja savu svaidījumu, viņš pazaudēja savu ķēniņa amatu un vēlāk gāja bojā, izdarot pašnāvību. Dāvids ieņēma viņa vietu. Kurā brīdī viņš pazaudēja savu svaidījumu? Tajā brīdī, kad viņš ļāvās negatīvai cilvēku ietekmei. Nekāds amats, nekāds svaidījums, nekādi panākumi, kas ir tavā dzīvē šodien, nekāda dziedināšana no mazvērtības (Sauls bija mazvērtīgs), nekāds inkaunters tev nepalīdzēs, ja ļausies negatīvai cilvēku ietekmei. Saulam bija mazvērtība, un viņš saņēma dziedināšanu no tās. Viņš kļuva par ķēniņu, bet ietekmējās no cilvēkiem. Viņš nepareizi izvēlējās. Te bija Samuēls, Dieva cilvēks, un tur bija viņa karavīri. Viņam vajadzēja ietekmēties no Samuēla un paklausīt viņam, nevis ietekmēties no karavīriem un klausīt viņiem. Viņš paklausīja ne tiem cilvēkiem un pazaudēja savu svaidījumu, un pazaudēja visu, arī viņa dēls aizgāja bojā.

„Un ķēniņš Salamans iemīlēja daudz svešzemju sievu – gan faraona meitu, gan moābietes, amonietes, edomietes, sidonietes, hetietes – no tautām, par kurām Tas Kungs bija sacījis Israēla bērniem: neejiet jūs pie viņiem, un arī tie lai neienāk pie jums, ka tie jūsu sirdis nenovērš un ka jūs nepieķeraties viņu dieviem. Tomēr Salamans viņām pieķērās ar mīlestību. Viņam bija septiņi simti sievu no augstākām aprindām un trīs simti blakussievu. Un viņa sievas locīja viņa sirdi. Un, Salamanam vecam kļūstot, viņa sirds īpaši pievērsās svešiem dieviem, jo viņa sirds nebija tā atradusi mieru pie Tā Kunga, sava Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds.” (1. Kēniņu 11:1-4)

Ja tu esi ļoti gudrs, tad cilvēki tevi neietekmēs? Varbūt, ka gudrība ir spējīgāka un spēcīgāka par cilvēku ietekmi? Kas notika ar gudro Salamanu? Viņš iemīlēja svešzemju sievas.

„Un ķēniņš Salamans iemīlēja daudz svešzemju sievu – gan faraona meitu, gan moābietes, amonietes, edomietes, sidonietes, hetietes.” (1. Ķēniņu 11:1)

Kāpēc Dievs noteica nesaieties un neprecēties ar svešzemju sievām? Tāpēc, ka viņas pielūdza elkus. Izraēlieši pielūdza vienu vienīgu Dievu, Kurš radījis debesis un zemi. Dievs brīdina – ja jūs tā koposieties, jūs pārņemsiet šo cilvēku ieražas. Šo cilvēku ietekme var būt lielāka par Dieva ietekmi. Bija jāizvēlas pareizie cilvēki.

„Viņam bija septiņi simti sievu no augstākām aprindām un trīs simti blakussievu. Un viņa sievas locīja viņa sirdi.” (1. Ķēniņu 11:3)

Salamanam, kļūstot vecam, sirds jo īpaši pievērsās svešiem dieviem. Viņš uzcēla katrai sievai savu svētnīcu, kur viņas varēja pielūgt savus dievus, dēmonus un upurēt viņiem, kā arī pats pārņēma šo upurēšanu un velna pielūgsmi. Salamans atkrita no Dieva. Kāpēc? Tāpēc, ka bija nepareizā laulībā, ar daudz nepareiziem cilvēkiem blakus. Iespējams, tu domā: „Es varu precēties ar ko vēlos, mani tas nekādi neietekmēs.” Diemžēl ietekmēs gan. Šie cilvēki tevi ietekmēs gadu gaitā un var aizvest tevi pretējā virzienā.

„Kungs, gādā man taisnību, jo es staigāju nevainībā un paļaujos uz To Kungu bez kādas svārstīšanās! Pārbaudi mani, Kungs, un izmeklē mani, izskati manas īkstis un manu sirdi! Jo Tava žēlastība stāv man acu priekšā, un es staigāju Tavā patiesībā. Es nesēžu pie bezgožiem un nepinos ar viltniekiem.” (Psalms 26:1-4)

Dāvida panākumu atslēga – viņš izvēlējās pareizos cilvēkus. Viņš nepinās ar bezgožiem, viltniekiem un bezdievjiem. Viņš sēdēja ar Dieva cilvēkiem. Viņš izvēlējās pareizu draudzību. Tu nevari izvēlēties, vai tevi ietekmēs, vai nē, bet vari izvēlēties, kuri cilvēki tevi ietekmēs.

„Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību?” (2. Korintiešiem 6:14)

„Tāpēc aizejieta no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka Tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad Es jūs pieņemšu.” (2. Korintiešiem 6:17)

Pēc kā var pateikt, vai cilvēks tiešām ir kristietis? Viņš nesēž bezdievju kompānijās, jo viņa draugi ir draudzē. Tie ir cilvēki, kuri izvēlas pareizus draugus un pareizu vidi. Viņi neapmeklē pagāniskus rokkoncertus, neizprotamas un muļķīgas teātra izrādes. Es nesaku, ka ir slikti skatīties labas filmas. Tas nav slikti. Bet ar kādu mērķi? Mana vecmamma bija teātra mīļotāja, un es zinu, kā tas viņu ietekmēja. Kāpēc viņa vispār gāja uz teātri? Tā bija vieta, kur pagāniem izrādīties, šiki saģērbjoties. Viņai radi padomju laikā dzīvoja Austrālijā, un no turienes viņai sūtīja dolārus, labus apģērbus, skaistas teātra somiņas, binoklīšus, ar ko viņa sēdēja pēc tam teātrī. Mani arī dažreiz paņēma līdzi. Tur viss ir ļoti pasaulīgi. Ja tu gribi kaut ko tādu darīt, saģērbies un nāc uz draudzi. Kad vecmamma nomira, viņu apglabāja tautastērpā, kas bija viņas vēlēšanās. Blakus stāvēja mācītājs, kurš teica: „Mēs tevi sūtām uz debesīm.” Viņai patika runāt par visu, izņemot Kristu. Par to viņa teica: „Šito demagoģiju izbeidz.” Un, redzi, bērēs luterāņu mācītājs viņu sūtīja uz debesīm bez Jēzus, bez nekā. Diemžēl tā nevar cilvēku nosūtīt uz debesīm, tik liela ietekme mācītājam nav. „Nošķirieties no tiem,” saka Tas Kungs, “Un tad Es būšu jums par tēvu, un jūs Man par dēliem un meitām.” Mums ir jāmaina vide un cilvēki, kas mūs ietekmē. Ja tu sēdi draudzē, tad tevi ietekmē draudzes cilvēki. Ja tu sēdi bezdievju pulkā, arī viņi tevi ietekmē. Kāpēc ir svarīgi Dieva vārdu dzirdēt dievkalpojumā? Svarīgi ir būt dievkalpojumā un ļaut sevi ietekmēt normāliem cilvēkiem.

„Tāpēc, vai pie Tā Kunga mājās būdami vai vēl svešumā, mēs cenšamies, lai būtu Viņam patīkami. Jo mums visiem jāparādās Kristus soģa krēsla priekšā, lai ikviens saņemtu, ko, miesā būdams, darījis – vai labu vai ļaunu. Tad nu pazīdami bijību Tā Kunga priekšā, mēs pārliecinām cilvēkus, bet Dievam esam pazīstami; es ceru, ka arī jūsu sirdsapziņā esam pazīstami.” (1. Korintiešiem 5:9-11)

Tev nav savā darbavietā jāklausās, ko kāds citam stāsta – par to, kā viņš ar kādu pārgulējis vai piedzēries. Tev ir radikāli jānostājas pretī ar lēmumu, ka tu to visu neklausīsies. Tevi nevar neviens piespiest kaut ko klausīties. Pāvils saka, ka tu vari strādāt savā darbavietā un draudzēties ar kolēģiem, bet tu nevari veidot tuvu draudzību ar cilvēku, kurš nav ticīgs, jo viņš tevi ietekmēs. Tu esi tur, lai ietekmētu viņus! Kurš ir gaisma pasaulei? Pagāns vai ticīgais? Tu esi gaisma pasaulei! Tu esi tur, lai ietekmētu, nevis otrādi! Tas nenozīmē, ka mums ir jāiet prom no pasaules. Mēs esam pasaulē, mēs šeit dzīvojam. Mums ir attiecības gan ar ticīgiem, gan neticīgiem cilvēkiem. Nebiedroties ar pasaulīgiem cilvēkiem nozīmē nedarīt kopā ar viņiem pasaulīgas lietas, neveidot tuvu draudzību un neklausīt viņu padomiem, kas attiecas uz garīgām lietām.

Piemēram, kad vēl biju mācītājs Limbažu draudzē, es strādāju kopā ar cilvēku, ar kuru mūrējām krāsnis. Kad paralēli strādāju citā firmā, tur manu priekšnieku sauca par Andersonu. Viņš mums deva dažādus darbiņus, ko darīt. Kādu reizi man iedeva pārinieku, vecu vīru, kurš bija ļoti nejauks, neapmierināts un visu laiku lamājās. Mēs divatā taisījām iekšdarbus amerikāņu mājai ciematā. Šis vīrietis bija prasmīgs meistars, bet es biju tikai iesācējs. Viss, ko es darīju, pēc viņa domām bija slikti. Vienā reizē viņš man teica: „Tu tikai nesaki Andersonam.” Pirmajā brīdī es nesapratu, par ko viņš runā. Izrādās, šis kolēģis bija nozadzis kaut kādus materiālus. Nebija nozagts nekas daudz, bet tomēr. Man ilgi nebija jādomā, jo zināju – es nemelošu. Pēc tam viņš kādu laiku bija ļoti nikns uz mani, taču pēc tam šis vīrietis saprata, ka mani nevar kontrolēt. Cik atceros, pēc tās reizes arī viņa attieksme pret mani mainījās. Tiklīdz tu piekrīti kompromisam ar pasaulīgu cilvēku, tu esi viens no viņiem. Vienā autoservisā esmu iepazinis tā vadītāju. Viņš arī ļoti lamājas. Es viņam pastāstīju par Dievu un iedevu pāris grāmatiņas. Vienreiz aizbraucu pie viņa un joprojām dzirdēju lamu vārdus katra teikuma galā. Es teicu viņam: „Klausies, vai tu vari manā klātbūtnē nelamāties?” Kopš tās reizes viņš manā klātbūtnē tiešām vairs nelamājas. Man nav jāklausās tādas jēlības. Vēl kāds piemērs. Reiz ar savu priekšnieku sarunāju, ka trešdienās strādāšu līdz plkst. 16:00. Tajā dienā un laikā pēkšņi atnāca kaut kādas kravas, kas visiem bija jākrāmē. Arī tur bija nikni veči. Es pagriezos un mierīgi aizgāju, jo ar priekšnieku visu biju sarunājis. Nav svarīgi, vai priekšnieks bija mainījis savas domas, vai nē, jo viņš man bija to apsolījis. Kopš tās reizes man neviens neprasīja strādāt tad, kad to negribēju. Tā ir cilvēku ietekme, kas ved tevi pretējā virzienā, ja liek strādāt tad, kad tev būtu jāatrodas kādā draudzes pasākumā. Tajā brīdī, kad tu atsakies no viņu pavēlēm, šie cilvēki redz tavu stāju un to, ka tu esi vērtīgs. Arī laulībā ir tāpat, ja viens ir ticīgs, bet otrs nē. Tiklīdz tu piekrīti neiet uz dievkalpojumu, grupiņu vai neņemt uz dievkalpojumu līdzi bērnu, tu viņa acīs esi lupata. Viņš zina, ka tev nav nekāda Dieva, nekāda spēka, un ka tas viss ir tikai kaut kāda pasaka, taču tiklīdz šis vīrs vai sieva redz, ka nevar tevi vairs kontrolēt, viņš redzēs, ka tu tiešām esi ar Dievu. Viņš (vai viņa) būs dusmīgs, bet pēc laika samierināsies, un viņam būs iespēja atgriezties pie tā Dieva, kas dod tādu spēku. Ja tu piekrīti viņam, tu ietekmējies no viņa. Viņš redz, ka tev ir tāds pašvaks Dievs, un secina, ka negrib tādu savā dzīvē.

Arī draudzē ir jāizvēlas draugi.

„Jeb kā tu vari sacīt uz savu brāli: laid, brāli, es izvilkšu skabargu no tavas acs, un baļķi savā paša acī tu neredzi? Tu liekuli, izvelc papriekš baļķi no savas acs, un tad pārdomā, kā izvilkt skabargu no sava brāļa acs.” (Lūkas evaņģēlijs 6:42)

Tu draudzējies, prasi padomu kādam cilvēkam draudzē, tu ietekmējies no viņa un klausies, bet, ja šis cilvēks, piemēram, smēķē, neklausies viņā. Viņš nevar sevi savākt. Ja cilvēks smēķē, viņš dara arī citas lietas. Ja nedara, tad darīs, kad būs izdevība. Viņš neies draudzes mācībā, kamēr no tā neatteiksies. Protams, viņš var to izcīnīt un atteikties, bet kamēr cilvēks vēl to dara, tu nevari viņam uzticēties vai prasīt padomu. Ja tu ar šādu cilvēku draudzēsies tuvāk, atceries, ka viņš tevi ietekmēs. Tāpat arī uzmanies no nekārtīgiem, nestrādājošiem cilvēkiem un no tādiem, kuriem it kā visur apkārt ir draugi. Visticamāk, ka viņiem vispār draugu nav. Īpaši uzmanies arī no tādiem, kuri neuzrāda Svētā Gara augļus. Ja tu redzi, ka cilvēks dzīvo grēkā, neklausa draudzes mācībai un līderim, kā arī aprunā, izvairies no tāda un neizvēlies par draugu. Izvēlies kārtīgus draudzes cilvēkus par draugiem.

„Tagad dzirdam, ka daži jūsu starpā dzīvo nekārtīgi, nestrādādami nekādu darbu, bet tikai izlikdamies. Tādiem mēs aizrādām un liekam pie sirds, atsaukdamies uz mūsu Kungu Jēzu Kristu, lai viņi klusā garā strādā un ēd savu maizi. Bet jūs, brāļi, nepiekūstiet, labu darīdami. Un, ja kāds neklausa mūsu vēstules vārdiem, to ievērojiet un nesaejieties ar to, lai tas justos apkaunots. Tikai neizturieties pret to kā pret ienaidnieku, bet pamāciet to kā brāli.” (2. Tesaloniķiešiem 3:11-15)

Uzmanies no tiem cilvēkiem, kuri ilglaicīgi meklē darbu. Ja tev vajag darbu, tu vari atrast to jau šodien! Daudzi uzņēmumi nemaz nevar atrast normālus darbiniekus. Tie, kas nevar atrast darbu, ir antiņi un sliņķi, kas neko negrib, nemāk, nepaklausa priekšniekiem, neatnāk uz darbu un neizdara savu pienākumu līdz galam, un tāpēc viņiem arī nav darba. Uzmanies no tādiem cilvēkiem. Neuztver tādu cilvēku nopietni. Šim cilvēkam vēl ir jāaug. Skaties uz veiksmīgākajiem draudzes cilvēkiem!

„No tā laika Jēzus iesāka Saviem mācekļiem rādīt, ka Viņam vajagot noiet uz Jeruzālemi un daudz ciest no vecajiem un augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tikt nokautam, un trešā dienā augšāmcelties. Un Pēteris ņēma Viņu savrup un iesāka Viņu brīdināt, sacīdams: “Lai Dievs pasargā, Kungs, ka Tev tas nenotiek!” Bet Viņš atgriezdamies sacīja uz Pēteri: “Atkāpies no Manis, sātan, tu Man esi par apgrēcību. Jo tu nedomā, kas Dievam, bet kas cilvēkam patīk.”” (Mateja evaņģēlijs 16:21-23)

Ko darīja Jēzus, kad viņa tuvākais māceklis Pēteris mēģināja viņu ietekmēt? Viņš pateica Pēterim: „Atkāpies no manis, sātan!” Tātad kas ir jādara, ja tu jūti uz sevis negatīvu iespaidu no kāda un saproti, ka ilgi nevari tam pretoties? Pavēli šim cilvēkam nomierināties! Atceros notikumu no laika, kad vēl nepazinu Dievu. Gājām bariņā pa A. Čaka ielu ap 1:00 naktī. Pa priekšu mums gāja kāds cilvēks, par kuru mēs ne runājām, ne domājām. Pēkšņi šis cilvēks pagriezās uz mūsu pusi un sāka skaļi bļaut. Šis cilvēks droši vien nodomāja, ka mūsu tālākie nodomi bija saistīti ar viņu, un tā izpaudās viņa aizsargreakcija. Kad pie Jēzus atnāca Viņa tuvinieki un vecāki, lai viņu savaldītu, Jēzus atbildēja: „Kas tie tādi? Lūk, kur mani brāļi un māsas.”

“Ja kāds nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis.” (Lūkas evaņģēlijs 14:26)

Tu nevari būt par Kristus mācekli, ja savu tēvu un māti mīli vairāk par Dievu. Tas, kurš liek augstāk savus vecākus par Dievu un mācītāju, nevar būt Kristus māceklis. Ja Jēzus būtu pakļāvies vecāku ietekmei, tad šodien no Viņa nekā nebūtu. Atceries, ka Jēzus nebija tikai Dievs, Viņš bija arī cilvēks. Jēzus mācekļi izvēlējās pareizo cilvēku, kurš viņus ietekmēs. Nebaidies, ja, pārtraucot draudzību vai pakļaušanos kādiem cilvēkiem, kas nav Dieva gribā, tu tiksi viņu ienīsts, apmelots, apsūdzēts vai pat tiesā iesūdzēts. Tam tā jānotiek! Taču tu tiksi izglābts un pastāvēsi līdz galam.

„Un jūs būsit visu ienīsti Mana Vārda dēļ. Bet, kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.” (Mateja evaņģēlijs 10:22)

Runājot par draudzību starp pretējā dzimuma cilvēkiem mūsu draudzē, pie mums netiek laulāti neticīgi cilvēki vai tādi, kuri nevar uzrādīt Svētā Gara augļus. Tie pāri, kuri grib precēties un pirms laulībām grib nodarboties ar seksu, mūsu draudzē netiek laulāti. Par tiem pāriem, kuri līdz laulībām staigā rociņās sadevušies, 99% gadījumu ir skaidrs, ka viņiem ir sekss. Ir arī tādi gadījumi, ka cilvēki jau trīs gadus staigā kopā, bet izdomā vēl kādu laiku pagaidīt un neprecēties. No kurienes pēkšņi var uzrasties tāda pacietība, ja līdz tam viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nolēma precēties, bija tieši sekss? Ja tu gribi normāli apprecēties un redzēt, ka otrs cilvēks ir patiešām personība ar stāju un kristietis, tu pirms laulībām nevēlēsies neko vairāk par vienkāršu draudzību. Pat Jongi Čo, pasaulē lielākās draudzes mācītājs, raksta, ka viņš nepaliek ar sievietēm divatā, un viņa kabinetam ir ierīkotas stikla durvis konsultāciju caurspīdīguma dēļ. Tas tādēļ, ka pretējais dzimums mūs ietekmē. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja. Tā arī mums, draudze, lai izvēlētos pareizos cilvēkus un pareizo attiecību veidu attiecīgajā brīdī, ir paredzēta konsultācija pie mācītāja. Pāvils saka:

“Brāļi, sekojiet manai priekšzīmei un raugaties uz tiem, kas tā dzīvo, ka mēs jums esam par paraugu.” (Filipiešiem 3:17)

“Mēs lūdzam jūs, brāļi, atzīstiet tos, kas jūsu labā strādā, kas ir jūsu priekšnieki Tā Kunga draudzē un kas jūs pamāca.” (1. Tesaloniķiešiem 5:12)

Te ir runa par to, ka pareizai draugu un padomdevēju izvēlei būtu jāsākas ar mācītāju un vadītāju. Protams, es nevaru būt ikvienam drauga vietā, taču, ja ir runa par padomu, prioritāri jāturas pie visa, ko es mācu. Tam seko mācītāja komandas cilvēki, īpaši tā daļa, kas sevi jau ir pierādījusi ar augļiem, pēc tam pārējie komandas locekļi, arī viņi var dot kādu padomu, un tad citi līderi draudzē. Protams, arī katram cilvēkam personīgi, kurš apmeklē mājas grupu, būtu jāietekmējas no sava grupas vadītāja. Tas nenozīmē nedraudzēties ar citiem cilvēkiem draudzē, vienkārši tu vienmēr atradīsies kādu cilvēku ietekmes zonā, tāpēc labāk klausīt un vairāk laika pavadīt ar vadītājiem.

“Paklausiet saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība. Lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi.” (Ebrejiem 13:17)

Nu, lūk, Bībele māca mūs paklausīt mūsu dzīvē iesūtītiem pārbaudītiem Dieva cilvēkiem. Dažreiz sentiments mūs mudina raudzīties arī uz cilvēkiem, kas vispirms mūs pieveda Jēzum, kā mūsu garīgajiem tēviem. Taču cilvēks, kurš tevi pieveda pie Jēzus, ne vienmēr būs tas, kas dos tev padomus. Kas Pēteri pieveda pie Dieva? Viņa brālis Andrejs. Bībelē nav atrodams, ka Pēteris vēlāk ietu Andreja grupiņā. Tas, ka kāds tevi atveda pie Dieva, nenozīmē, ka viņš būs tas, kam tev jālīdzinās. Tam ir domāta grupiņa, savs līderis. Ja tu paveries uz sevi, tad sapratīsi, ka būtiskākās izmaiņas ap tevi ir notikušas pateicoties draudzes mācītājam un līderim. Nepārprotiet, mēs nenoliekam cilvēkus augstāk par Dievu, tikai parādam, kā šis mehānisms darbojas.

“Kas Mani ienīst, ienīst arī manu Tēvu.” (Jāņa 15:23)

Jēzus vienlaicīgi bija cilvēks un Dievs. Un tādējādi, ja kas saceļas pret Dieva ieceltu autoritāti uz zemes, neuzklausa viņa padomus, nepieņem viņa vārdus (mācītājs, vadītāji vai vecāki ģimenē), tas saceļas arī pret Dievu. Tas viss ir cieši savā starpā savīts.

“Pat vecāki un brāļi, radi un draugi jūs nodos un dažus no jums nonāvēs.” (Lūkas 21:16)

Var pienākt laiks, kad pat tuvākie cilvēki tevi metīsies nonāvēt par tavu ticību. Šāda kultūra nemaz nav tik sena, jo padomju gados tā tiešām notika, ka bērni nodeva savus vecākus. Esi uzmanīgs! Ja tava draudzība nav pareiza, tā var tevi pazudināt. Savam garīgajam vadītājam būtu veselīgi uzticēties pat vairāk nekā vecākiem.

Ko darīt, ja pie tevis atnāk un padomu prasa kāds nestabils citas grupas apmeklētājs? Tev viņš būtu jāsūta atpakaļ pie viņa vadītāja. Nekādā gadījumā nedod viņam padomus, jo ne tu zini viņa situāciju, ne arī diez vai spēsi caur Bībeles prizmu pareizi to interpretēt. Pat dažreiz, kad vēlies meklēt padomu pie mācītāja, var būt problēmas, kurām man nav atbildes, tā ir tikai tavam vadītājam, kam tu uzticies. Man tad vispirms ir jārunā ar tavu vadītāju. Bet ar tiem jautājumiem, uz kuriem vadītājs nevar atbildēt, tu nāc pie mācītāja.

“Tāpēc netiesāsim vairs cits citu, bet labāk spriediet, ka netopat brālim par piedauzību vai par iemeslu viņa krišanai.” (Romiešiem 14:13)

Ko darīt, ja sastopies ar nepareizas ietekmes gadījumu draudzē, kad kāds, kas nav tavs līderis, nāk pie tevis un izdara uz tevi spiedienu? Ej pie sava līdera. Ja tevi mēģina mācīt un regulēt kāds cilvēks no draudzes, kas nav tavs līderis, ej pie sava vadītāja vai mācītāja un izstāsti to.

“Bet, ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viņu zem četrām acīm; kad viņš tev klausa, tad tu savu brāli esi mantojis. Un, ja viņš neklausa, tad pieaicini vēl vienu vai divus, lai no divu vai triju liecinieku mutes katrs vārds tiek apstiprināts. Bet, ja viņš tiem neklausa, tad saki to draudzei.” (Mateja 18:15-17)

Ir sava kārtība tamlīdzīgos gadījumos. Tev nevis jāpamāca savs brālis, bet jāsūta pie līdera. Līderis izvērtē, cik nopietna ir situācija, un vai ar šādu cilvēku ir jāveic pārrunas. Ja turpretim neveselīgi ietekmēta jau tiek liela daļa no draudzes, galu galā šāds cilvēks var saņemt publisku brīdinājumu, ka riskē visu pazaudēt. Izstāstīšu divus atgadījumus, kas saistīti ar cilvēku vēlmi apprecēties mūsu draudzē. Pirmajā gadījumā jau vienā no pirmajiem randiņiem pirmais sacīja otrajam: “Tikai nesaki mācītājam! Tas mācītājam nav jāzina.” Ko darīja otrs cilvēks? Atnāca pie manis un izstāstīja to. Rezultātā, protams, precības nenotika, bet vēlāk šis cilvēks apprecējās ar pareizo personu. Pāris dzīvo laimīgi līdz šai dienai. Un pretēji – otrs pāris, lai gan atradās līdzīgā situācijā, bija raisījis mājienus, ka visu nestāsta. Ne es, ne līderis nezinājām par esošo situāciju, rezultātā pāris apprecējās, un laulība ir ļoti šķidra. Tādēļ ikreiz, kad izdzirdi kādu sakām “nesaki līderim, tas viņam nav jāzina”, zini, ka tev ir darīšana ar negatīvu cilvēku, par kuru ir jāinformē līderis, draudzes vadība, un tas ir jārisina.

Dieva cilvēku mērķis nav citāds kā tikai ietekmēt tevi pozitīvi, bet, ja tu nepieņemsi savu Dieva cilvēku un neizveidosi ar viņu normālas attiecības, tad pats iekritīsi nepareizās laulībās, lēmumos un bēdīgā dzīvē. Pamācīšana notiek Dieva ieceltā kārtībā no apakšas uz augšu, sākot ar savu līderi. Var jau arī reizēm šķist, ka viss ir otrādi, un tas ir līderis, kas situāciju nav sapratis pareizi un veic nepareizu ietekmēšanu, bet tādā gadījumā noteikti nāc pie manis. Ja nevarat sadzīvot un uzticēties, noteikti nāc pie manis, jo citādi tas tev beigsies bēdīgi. Tu lūkosies pēc padoma un draudzības citur, kļūsi atvērtāks nepareizai virzībai un ietekmei, jo tā var būt stiprāka par Dieva ietekmi, un aiziesi neceļos.

Tagad tāda dziļāka lieta, kas domāta vadītājiem un arī tiem cilvēkiem, kas ir zem saviem vadītājiem. Ir ļoti svarīgi nodibināt labu kontaktu ar savu līderi. Ja līderim nav labs kontakts ar kādu savu cilvēku, būs problēmas. Cilvēk, kas apmeklē mājas grupu, – ja tu neesi nodibinājis ar savu vadītāju draudzīgas attiecības un neuzticies viņam visā, būs problēmas. Minēšu piemēru. Ja mājas grupa ir nesen izveidojusies un tai ir nepieredzējis vadītājs, un tajā iepazīstas jauni pretējā dzimuma cilvēki, ar kuriem vadītājs nav nodibinājis pareizu kontaktu, tad tie darīs lietas vadītājam aiz muguras. Ja sākumā tie par kaut ko vēl atzīsies, tad vēlāk vairs nē. Šādos gadījumos, kad nevari uzticēt savu nastu, jo baidies, ka vadītājs varētu tevi nosodīt vai nesaprast, problēma paliks “karājamies gaisā”. Ir jāatrisina problēmas un jāpaliek ar savu Dieva cilvēku, lai tavs Dieva cilvēks var tevi pozitīvi ietekmēt un atbrīvot no problēmas. Bieži vien tomēr cilvēki izvēlas, kā pašiem šķiet, nesāpīgāko ceļu un vienkārši aizstūrē citas draudzes virzienā ar visu savu problēmu. Piemēram, lai tur tos salaulātu vai kristītu bez augstākiem standartiem. Tā tomēr ir liela problēma. Dažkārt tieši pēc laulībām atklājas smagas vainas, un tā ir mācītāja atbildība. Jo viņu problēmas tālāk ietekmēs viņus un viņu bērnus. Lūk, kāpēc ir svarīgi ieklausīties, ko saka tavs līderis un mācītājs. Viņš pazīst cilvēku, un Dievs darbojas caur cilvēkiem.

“Un ķēniņš Joass darīja to, kas bija taisns Tā Kunga acīs kamēr dzīvoja priesteris Jojada. Bet, kad sīrieši atkal bija no viņa aizgājuši – tie viņu bija atstājuši smagi sasirgušu –, tad viņa kalpi sazvērējās pret viņu priestera Jojadas dēla izlieto asiņu dēļ un nokāva viņu viņa gultā. Tā viņš dabūja savu galu, un viņu apglabāja Dāvida pilsētā, bet ne ķēniņu kapos.” (2. Laiku 24:2,25)

Jojada pieņēma Joasu vēl kā mazu zēnu, audzināja to un ievadīja Dieva ceļos. Robežpunkts Joasa dievbijībai bija Jojadas nāve. Pēc tam viņš sāka ietekmēties no cilvēkiem, kas To Kungu nepazina, un rezultātā arī pats atstāja Tā Kunga namu un izvēlējās kalpot elku tēliem. Zaharija, īstais Jojadas dēls, kurš Joasam bija gluži vai brāļa vietā, vēl centās ietekmēt tautu, uzrādot tās grēkus, bet, pēc ķēniņa pavēles tā viņu nomētāja ar akmeņiem. Un kāds gals bija Joasam, lasāms 25. pantā. Jeruzālemi okupēja, Joasa pili izlaupīja, bet viņš pats smagi saslima, un viņa kalpi sazvērējās pret to un nokāva viņa gultā. Ko es tev ar to visu gribu pateikt? Neatstāj savu Dieva cilvēku. Neaprunā savu Dieva cilvēku. Mīli, uzticies savam Dieva cilvēkam. Izvēlies cilvēkus, kas tevi ietekmēs, izvēlies to, kas tu vēlies būt! Cik tālu savā dzīvē tu vēlies iet?

“Pieminiet savus vadītājus, kas jums Dieva vārdu runājuši; vērodami viņu dzīves galu, sekojiet viņu ticībai!” (Ebrejiem 13:7)

Šodien apguvām vai atjaunojām zināšanas par trīs lietām. Pirmkārt, cilvēka pacelšanās vai krišanas iemesls ir cilvēku ietekme. Otrkārt, cilvēka ietekme var būt vai pat ir stiprāka par Dieva ietekmi. Treškārt, tu nevari izvēlēties, vai cilvēki tevi ietekmēs, vai nē, bet tu vari izvēlēties, kuri cilvēki tevi ietekmēs. Izvēle ir tavās rokās.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Cilvēku ietekme tavā dzīvē” pierakstīja Inguna Kazāka, Marta Līdeka un Rihards Krūkliņš, rediģēja Ieva Našeniece