No 18 gadu vecuma dzīvoju izlaidīgu dzīvi – pīpēju, dzēru un mans ceļš strauji virzījās uz noziedzības pusi.
Mana draudzene palika stāvoklī. Dziļi sirdī vēlējos sākt jaunu – ģimenes dzīvi. To, ka viņa dzīvoja izlaidīgu dzīvi, negribēju pamanīt. Viņa negribēja dzīvot pie manis, bet panāca, lai es īrēju viņai atsevišķu dzīvokli, kurā nedrīkstēju gulēt, bet citi viņas draugi nāca bariem. Pēc vairākiem gadiem izrādījās, ka neesmu tēvs šim bērnam. Redzot, kā viss gāja, es sapratu, ka tā nevar turpināties un gribēju pielikt punktu mūsu attiecībām. Taču tad viņa gribēja dzīvot ar mani. Bērna dēļ un lolojot ilūzijas par laimīgu ģimenes dzīvi apprecējos. Tanī laikā saslimu ar artrītu. Ārsta nolaidības dēļ to atklāja tikai pēc vairākiem mēnešiem, kad jau gulēju gultā un nevarēju pakustēties. Katra kustība man radīja sāpes visos locekļos un mugurā. Dzēru pretsāpju zāles divreiz dienā, arī citas zāles, lai apārstētu artrītu.

Mājās man bija Bībele, kuru uzdāvināja kāds darba kolēģis. To izlasīju no vāka līdz vākam. Kaut arī daudz ko nesapratu, viena lieta gan bija skaidra, proti, Bībelē nekas nav rakstīts par Marijas augšāmcelšanos, par rožukroni, kā, arī tur nav rakstīts par to, ka mēs caur svētajiem tiekam pie Jēzus. Es nāku pie Jēzus pa tiešo, jo Viņš ir Ceļš, Dzīvība un Patiesība, un es gribu ienākt pa Durvīm pie Dieva, nevis caur logu. Bībele nav pārāk sarežģīta, lai to nesaprastu tie, kas pa īstam meklē Dievu.

Ar sievu nekas nemainījās uz labo pusi, bet palika vēl sliktāk un mana ilūzija par laimīgu ģimeni sabruka kā nosapņots sapnis un es atgriezos skarbajā realitātē.

Pēc 3 gadiem smagi saslimu un mani ar ātro palīdzību aizveda uz slimnīcu, kur mani izmeklēja. Ārsta slēdziens bija graujošs: C hepatīts, Epšteina – Barra vīruss, plaušu karsonis, alerģija un astma. Bija jāgaida nedēļa atkārtotai analīžu pārbaudei, lai apstiprinātu minētās slimības. Šī nedēļa bija pagrieziena punkts manai dzīvei, jo visa mana dzīve sagriezās kājām gaisā. visi mani sapņi un cerības uz laimīgu dzīvi izgaisa vienā momentā, jo dzīve bija sabojāta. Sāku daudz domāt par mūžību, Dievu un ģimeni. Sieva, dzirdējusi par manām problēmām, paņēma bērnu un aizbrauca pie cita.

Kad izrakstījos no slimnīcas, mājās bija tukši un auksti. Mocījos ar depresiju, rokas kājas trīcēja no nervu spriedzes vairākas dienas – gandrīz līdz sabrukumam. Gāju katru dienu lūgt Dievu uz Franciska un Magdalēnas baznīcām, tās vienmēr bija vaļā. Tur es patiesi arī biju viens ar Dievu un nedzirdēju, kas apkārt notiek.

Tad, kāds cilvēks mani pierunāja aiziet uz Metodistu draudzi. Tā es ilgu laiku braucu uz Jelgavu, kur aktīvi sāku kalpot. Regulāri klausījos internetā Mārča Jencīša svētrunas un slavēšanu, arī Maksima Maksimova, Džoisas Maijeres un Andreja Šapovalova ierakstus. Tur es pirmo reizi dzirdēju runāšanu mēlēs un nesapratu, kādas dīvainas lietas ar mani notiek, kājas paliek ļenganas un skudriņas skraida pa visu ķermeni.

Joprojām bija veselības problēmas. Tad kādu vakaru klausījos Mārča Jencīša vakara svētrunu pa Latvijas Kristīgo radio. Pēc viņa aicinājuma uzliku rokas uz radio un lūdzu līdzi Mārcim. Lūgšanas laikā ticībā saņēmu savu dziedināšanu. Manī bija brīnumaina pārliecība, par to, ka es esmu dziedināts. Tajā laikā mana bagātā māsīca, dzirdēdama par manu problēmu, piedāvāja lielu summu, lai apmaksātu ārstēšanās kursu, bet es no tā atteicos. Turpināju ticēt un draudzes priekšā apliecināju savu dziedināšanu, kuru es stipri savā garā biju saņēmis. Kad aizgāju izmeklēties, man vairs neatrada nekādas C hepatīta pazīmes.

Pārējās kaites arī aizgāja, kad es tuvojos Dievam. Artrīts gan vēl uzbruka kādu laiku. Sāku iet draudzē „Prieka Vēsts”, kur pieņēmu ūdens kristību un saņēmu arī Svētā Gara kristību caur roku uzlikšanu. Ar šo brīdi pārvilku svītru savai pagātnei un sāku jaunu dzīvi kopā ar Jēzu un Jēzum.

Vēl Debesu valstība līdzinās tirgotājam, kas meklē dārgas pērles. Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to. Mateja.13:45-46

 

Biju atradis pašu dārgāko savā dzīvē, ko es nekad negribu pazaudēt, un atdodu visu, lai saglabātu šo visskaistāko pērli – attiecības ar savu Kungu Jēzu Kristu.

No artrīta saņēmu dziedināšanu pirms diviem gadiem, kad sāku no visas sirds meklēt Dieva vaigu. Tajā laikā man bija arī daudz nakts lūgšanu. Gribēju atrast kristiešus, kas meklē vispirms Pašu Dievu, nevis Viņa svētības un tā nonācu draudzē „Kristus Pasaulei”. Biju patīkami pārsteigts, ka tur tik daudzi regulāri meklē Dieva Vaigu un priecājos, ka ikviena personīgās attiecības ar Dievu ir šīs draudzes mācības pamats. Tagad esmu kā zivs ūdenī savā draudzē un neko labāku un veselīgāku nevaru iedomāties. Miesai disciplīna nepatīk, bet man svarīgāka ir nevis īslaicīga dzīve ar komfortu, kura ātri un bēdīgi beidzas, bet gan mūžība Dieva klātbūtnē! Esmu arī laimīgi apprecējies. Mana sieviņa, protams, ir no šīs pašas draudzes, esam vienā vīzijā, mums ir kopīgi sapņi un mērķi, vienots uzskats par prioritātēm kristieša dzīvē. Mūsu ģimenes centrā un pamatā ir Dievs un attiecības ar Viņu. Dzīve, ko es centos būvēt bez Dieva, bija kroplīga, bet, kad sāku meklēt Viņu Pašu vispirms, tad Dievs piepilda manas sirds vēlēšanās. Tagad esmu laimīgs, vesels, man ir laimīga laulība un vislabākā draudze, kur caur izaicinājumiem tiek atklāts un attīstīts mans potenciāls, ko Dievs ielicis manī, lai kalpotu Viņam. Dievs ir labs un ar Viņu ir vislabākā dzīve.

 

Dainis Daubers