Darbs

“Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi.” (Salamana pamācības 12:24)

Salamans ļoti daudz runā par darbu, un viņš bija tajā laikā gudrākais cilvēks pasaulē. Vislielākā gudrība ir bijība Dieva priekšā un pēc tam darbs. Iegaumē šo Rakstu vietu, esmu par to jau runājis un runāšu vēl. Jebkurā gadījumā būs jāstrādā. Vai nu tu būsi sliņķis, vai arī darīsi darbu. Jautājums ir par to, vai tu būsi augšā, vai lejā. Vergs vai brīvais? Jebkurā gadījumā būs jāstrādā. Nabags vai bagāts? Jebkurā gadījumā būs jāstrādā. Piemēram, bomži ir izvēlējušies nestrādāt, bet viņiem ir visnepateicīgākais darbs pasaulē. Mēs sakām, ka draudzi vajā, kāds par sektu nosauc. Ja salīdzināsim to ar bomžu darbu, tad bomzi tiešām vajā. Paskaties, kāda parasti viņiem ir sejas krāsa. Bomžu meitenes un bomžu puikas “rotājas” nevis ar zeltu un dārgakmeņiem vai labām drēbēm, bet ar zilumiem. Viņi ir sasisti, ar sarkanām, pieplūdušām acīm, krāsainām sejām, kur vieni zilumi iet nost, nākamie nāk virsū. Viņus apsmej, viņi ir apčurājušies, smirdīgi, slimi, dažādi augoņi. Viņi vairāk nav cilvēkiem līdzīgi, bet dzīvo pa miskastēm un cīnās par savām ietekmes zonām, šķiro atkritumus un to visu vēl ēd. Tas arī ir darbs. Jebkurā gadījumā ir jāstrādā. Tāpēc vai nav gudri strādāt tagad – plānveidīgi, iet uz mērķiem, – nevis tad, kad dzīve piespiedīs? Tev tik un tā būs jāstrādā, lai izdzīvotu, bet tu būsi apakšā un vergs. Jebkurā gadījumā tev būs jāstrādā. Un izdomā pats –  strādāsi tagad vai pēc tam. Izdomā pats, vai tu gribi būt augšā vai gribi būt lejā.

„Lūkojieties uz sevi, ka nepazaudējat to, ko mēs esam darbā panākuši, bet ka saņemat pilnu algu.” (2. Jāņa 1:8 )

Jānis raksta konkrētai kristiešu sabiedrībai, konkrēti šiem cilvēkiem viņi ir strādājuši, kalpojuši. Viņš saka: „Mēs ar darbu esam panākuši, ka ir jūsu draudze, to, ka jums ir izmaiņas, ka esat glābti. Mēs esam strādājuši.”

„Jūs paši zināt, brāļi, kāds bija mūsu darba sākums pie jums, ka tas nebija bez panākumiem. ” (1. Tesaloniķiešiem 2:1)

Pāvils un Jānis kalpošanu cilvēkiem sauc par darbu. Kalpošana cilvēkiem ir darbs! Izmaiņas cilvēkos, draudzē, sabiedrībā notiek caur cilvēku ieguldītu darbu, arī kalpotāju ieguldītu darbu. Plus katra paša cilvēka individuāls darbs ar sevi.

„Kausējamais katls sudrabam, kausējamā krāsns zeltam, bet vīrs tiek novērtēts pēc sava darba.” (Salamana pamācības 27:21)

Kas cilvēkam piešķir vērtību? Dieva acīs mēs katrs esam vērtība. Tomēr, kāda ir atšķirība starp to, ko Dievs vēlas redzēt, un realitāti? Viņš vēlas, lai tu kļūtu reāli vērtīgs! Viņam tu esi vērtīgs, bet tu neesi vērtīgs bez darba. Vīrs tiek novērtēts pēc sava darba. Cilvēka vērtība tiek nopelnīta, uzdzīta ar darbu. Cilvēka vērtību nosaka viņa ieguldītais darbs. Kā viņš pat ir strādājis pie sevis, kā viņš ir lūdzis Dievu, kā viņš ir audzis, kā viņš ir strādājis pie visām savām prioritātēm, kā viņš ir kalpojis citiem. Vērtība Dieva, savās un citu acīs tiek iegūta ar darbu. Jo lielāka vērtība, jo lielāka ietekme un lielāki arī augļi.

Vienkāršs piemērs – precību jautājums. Meitene vēlas apprecēt puisi, bet viņa skatās pēc simpātijām nevis pēc cilvēka vērtības. Kā var beigties šāda laulība? Tā kā visbiežāk – vīrs dzērājs, nekāds. Sieviešu problēma ir tāda, ka viņas izvēlas pēc patīk/nepatīk principa, pēc iekšējās izjūtas, nevis pēc vērtības. Pēc tam viņas visu dzīvi pašas pelna, pašas audzina bērnus, pašas visu dara un vēl apkopj vīrieti, jo tā viņas saprot mīlestību. Viņu dzīve ir elle, nevis normāla dzīve. Tas pats attiecas arī uz vīriešiem. Kāpēc vispār ir tikai sieviešu tiesības, arī vīriešiem ir tiesības! Es uzskatu, ka Latvijā ir vīriešu diskriminācija. Mūsu draudzē to var redzēt, bet vīrieši ceļas, un mēs vēl parādīsim, kur ir mūsu vieta sabiedrībā. Jo vīrs tiek novērtēts pēc sava darba. Viņa vērtība aug proporcionāli viņa darbam! Kur ir vīriešu problēma? Viņi negrib strādāt. Kāda ir sieviešu problēma? Viņas neskatās pēc vērtības, bet skatās pēc izjūtām. Vajag tā – pirmkārt cilvēka vērtība un tikai pēc tam izjūtas! Ja vērtība ir, tad var atļauties arī jūtas! Vērtības nav, tad nevar atļauties nekādas jūtas. Ja tu redzi, ka cilvēks nav disciplinēts, tad zini, ka tas nestrādās, neprecies, jo tava dzīve pārvērtīsies murgā. Vērtīgs vīrs var ņemt tādu sievu, kura ir jāuztur, tomēr tas nozīmē, ka vīrietim pašam viss būs jādara. Tātad kas nosaka cilvēka vērtību? Kas ir svarīgāks partnera izvēlē – vērtība vai izjūta? Izjūtas ir svarīgas, bet, lūdzu, ļoti uzmanies. Kāpēc šajā draudzē, ja puisis un meitene grib draudzēties ar domu veidot nopietnas attiecības, vispirms vajag atnākt pie mācītāja? Ir tikai viens iemesls. Es paprasīšu par cilvēku viņa grupas vadītājam, un viņš pateiks, vai viņš ir vērtīgs vai  nevērtīgs. Ja viņš ir nevērtīgs, tad labāk ar šo cilvēku neturpināt attiecības. Ja ir vērtīgs, tad nav problēmu, ej un precies. Pirmkārt ir cilvēka vērtība. Lūk, kāpēc šeit ir tāda kārtība. Tu neko nezini par šo cilvēku. Labāk paprasi man, kas tas ir par cilvēku. Vai tas nav labi? Ar to visu arī var sanākt ieberzieni. Jo šodien viņš ir vērtīgs, bet rīt kļūst nevērtīgs. Mācītājs, cik var, tik palīdz šajā lietā. Dievs zina visas lietas.

„Es došu jums katram pēc jūsu darbiem.” (Atklāsmes grāmata 2:23)

Jēzus saka, ka Viņš dos katram pēc viņa darbiem. Tiem, kuri domā, ka ticība Kristum ir tikai glābšana, ir jāatceras, ka ticība ir darbība.

„Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā.” (Vēstule Titam 3:5)

Izglābti mēs esam tikai ticot, bez jebkādiem darbiem, kaut arī ticēt jeb pieņemt lēmumu jau ir darbība. Es izlemju jeb es ticu, ka Jēzus ir Dievs. “Tu esi vienīgais Dievs, Tu nomiri par maniem grēkiem, augšāmcēlies, un es tam ticu!” Tas ir viss, tu tiec izglābts. Bet nav iespējams ticēt Viņam bez darbiem.

„Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir nedzīva.” (Jēkaba 2:17)

Ja ticība nestrādā, tad tā nav dzīva. Tu esi izglābts, bet tev nav ticības. Tas nozīmē, ka tu neesi izglābts. Tu saproti, kāds tas ir paradokss? Tu netiec glābts ar darbiem, tikai ticot, tomēr, ja tu saki, ka esi glābts un tici Kristum, tad tavai ticībai ir jāparādās darbībā! Jo ticība bez darbiem ir mirusi. Tāpēc Jēzus saka, ka katrs  saņems pēc saviem darbiem. Vai tu strādāji, vai tu ieguldījies savā ticības darbā? Ne tāpēc tu esi izglābts, ka dari darbus, tomēr TAVI DARBI PARĀDA TAVU TICĪBU!

„Bērniņi, nemīlēsim vārdiem, nedz ar mēli, bet ar darbiem un ar patiesību!” (1. Jāņa 3:18 )

Kā var mīlēt cilvēkus? Ar darbiem. Mīlestības darbi. Reāla palīdzība cilvēkiem. Reāla būšana kopā!  Reāli mācīt un reāli atbalstīt. Reāli strādāt. Strādāt un veltīt laiku cilvēku izaugsmei. Lūk, ko nozīmē mīlēt. Un, protams, arī ar vārdiem. Reizēm ir tādi skarbi cilvēki, kas nevar pateikt, ka viņi mīl, bet darbi liecina, ka viņi tomēr mīl. Ass cilvēks uzreiz nenozīmē, ka viņš nemīl. Tie ir vārdi, izturēšanās, bet darbi liecina par to, vai cilvēks mīl vai nemīl. Ja vīrs negādā par savu sievu, bet saka, ka mīl, tad 100% viņš viņu nemīl. Ja sieva negādā par savu vīru, bet tikai saka, ka viņš ir viņas princis, tad viņa nemīl. Mīlestībai ir jāparādās darbībā. Ja vīrs uztur visu ģimeni, bet sieva negaršīgi taisa ēst, tad man ir aizdoma, ka viņa tā kārtīgi savu vīru nemīl. Tu domā, ka salīdzinājums par ēdienu ir banāls? Tas tā nav. Tas tiešām parāda sievas mīlestību. Ja viņa zina, ka vīram patīk garšīgi ēdieni un vīrs ir ģimenes uzturētājs, tad darbos tam būtu jāparādās. Ja abi strādā un uztur ģimeni, tas ir citādāk, tad ēst taisa uz maiņām. Vai arī sadala pienākumus – vīrs skrūvē lampiņas, bet sieva taisa ēst. Bet, ja sieva taisa ēst, bet lampiņas netiek mainītas, tad ir jāpadomā, kā tur ir ar to mīlestību. Nevajag arī visu pārspīlēt, bet tur ir arī patiesība. Jānis saka: „Nemīlēsim tikai ar vārdiem, bet ar darbiem!” Mīlestībai ir vajadzīga darbošanās, darbs. Galu galā paciest otru arī ir darbs, jo mēs neviens neesam ideāls.

„Bet tu paliec skaidrā prātā visās lietās, paciet ļaunumu, dari evaņģēlista darbu, izpildi savu kalpošanu līdz galam.” (2. Timoteja 4:5)

Evaņģelizācija ir darbs! Ja tu skatīsies uz evaņģelizāciju vai kalpošanu kā uz kaut ko pašsaprotamu vai hobiju, tad tev nebūs rezultātu. Uz to ir jāskatās ne tikai kā uz “patīk/nepatīk”, bet kā uz darbu, kas ir jāizdara! Gribi augļus, gribi izpildīt Dieva gribu? IEGULDI KONKRĒTU DARBU! Ieplāno konkrētu laiku, kurā tu evaņģelizēsi, jo evaņģelizācija ir darbs. Mēs tikko ziedojām – tas arī ir darbs. Nauda ir mūsu ieguldītais darbs. Mēs esam strādājuši, lai ieguldītos draudzes darbā. Lai viss funkcionētu, lai viss augtu, ir vajadzīga nauda.

„Tagad pabeidziet iesākto darbu, lai labajai gribai seko arī izpildīšana pēc iespējas.” (2. Korintiešiem 8:11)

Šajā Rakstu vietā Pāvils raksta par ziedošanu. Viņi vāca ziedojumu, lai vestu to uz Jeruzalemi. Viņš māca pabeigt iesākto darbu.

„Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums arvienu ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem.” (2. Korintiešiem 9:8 )

Šī Rakstu vieta arī ir par ziedošanu. Lai paliek pāri labiem darbiem. Kas paliek pāri? Nauda. Jūs ziedojat, Dievs jūs svētīts, jūs kalpojat, Dievs jūs svētīs tā, ka jums vēl pāri paliks. Kam paliks pāri? Labiem darbiem.

„Jo šis kalpošanas darbs ne tikvien novērš svēto trūkumu, bet ir arī pārbagāts ar daudzām pateicībām Dievam.” (2. Korintiešiem 9:12)

Šeit atkal ir runa par ziedošanu, tas ir kalpošanas darbs. Ziedošana arī ir darbs. Konkrēti nopelnu, konkrēti ieplānoju summu un dodu. Tagad mums ir vajadzība izbūvēt draudzes telpas, un es nolemju, ka strādāšu, nopelnīšu tik un tik un ziedošu konkrētu summu. Jo es gribu strādāt, lai mūsu draudzei būtu savs nams. Ar naudu, ar rokām, pēc iespējām, lai uzceltu visu, kas ir jāuzceļ.

„Un Jēzus pats, kad Viņš Savu darbu sāka, bija trīsdesmit gadus vecs. Viņš bija, kā mēdza domāt, Jāzepa dēls, Jāzeps – Ēļa.” (Lūkas evaņģēlijs 3:23)

Jēzus trīsdesmit gadu vecumā sāka Savu kalpošanu, bet kalpošana šeit ir nosaukta par darbu. Viss, ko Jēzus darīja, nebija izprieca, bet darbs. Jēzus atnāca ar konkrētu mērķi – strādāt. Gatavot mācekļus, dziedināt, atbrīvot, izdzīt ļaunos garus, sludināt. Tas bija darbs. Ko Viņš par to saņēma? Nāvi pie krusta. Uz visu, ko Jēzus darīja, ir jāskatās arī kā uz darbu. 

„Jēzus viņiem saka: “Mans ēdiens ir darīt Tā gribu, kas Mani sūtījis, un pabeigt Viņa darbu.” (Jāņa evaņģēlijs 4:34)

Jēzus prieks un piepildījums bija darīt Dieva darbu. Mans piepildījums ir celt draudzi. Mans piepildījums ir kalpot Viņam, darīt Viņa darbu. Es uz to neskatos kā uz darbu, un tomēr. Kādreiz, kad man iznāk tikšanās ar cilvēkiem un man prasa par ko es strādāju un kāda ir mana darba vieta, es atbildēju, ka es kalpoju kā mācītājs, bet pēdējos gados es mierīgi saku, ka strādāju par mācītāju. Tas cilvēkiem ir labāk saprotams, un tas tiešām ir darbs. Ja arī man par to nesamaksātu algu, es to jebkurā gadījumā darītu, bet tad es vēl kaut kur strādātu par mūrnieku. Tas ir mans prieks – strādāt Viņa gribā, strādāt Dieva gribā.

„Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu.” (2. Timotejam 2:15)

Mēs esam Dieva darbinieki! Ne tikai brāļi un māsas, Dieva bērni, bet Viņa darbinieki. Kas notiek caur mūsu darbu? 

„Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.” (Marka evaņģēlijs 16:20)

Pats Dievs darbojas, kad mēs darbojamies. Mēs vienkārši plānojam un strādājam. Mēs darām evaņģelizācijas darbu, kā esam ieplānojuši, un pats Dievs svētī. Pats Dievs darbojas, un tajās vietās, kur mēs paši vairs nespējam, tur Dievs nāk palīgā. Ar brīnumiem un ar zīmēm. Kā Pāvils skatās uz saviem mācekļiem? Viņam bija viņa palīgi – cilvēki, ar kuriem kopā viņš kalpoja. Kā viņš viņus sauca? Dažus viņš sauc par dēliem, bērniem.

„Pāvils un Timotejs, Kristus Jēzus kalpi, visiem svētajiem Kristū Jēzū, kas ir Filipos, arī bīskapiem un diakoniem” (Filipiešiem 1:1)

„Marks, Aristarhs, Dēma, Lūka, mani darba biedri.” (Filemonam 1:24)

„Sveicinait manu darbabiedru Kristū – Urbānu un manu mīļo Stahiju.” (Romiešiem 16:9)

„Sveicinait Trifainu un Trifozu, kas strādā Tā Kunga darbu. Sveicinait mīļoto Persidu, kas daudz pūlējusies Tā Kunga darbā.” (Romiešiem 16:12)

Pāvils sauc savus līdzstrādniekus par darbiniekiem. Tu vari mierīgi pateikt, ka aiziesi pakonsultēties ar darba kolēģi (cilvēku no draudzes). Mēs visi esam draudzes „Kristus Pasaulei” darbinieki. “Kāda ir tava nodarbošanās? Es esmu mācītāja Mārča Jencīša darbinieks, vispār Dieva darbinieks.” Tu esi darbinieks.

Dažas nianses par darbu. 

„Darbu uzticēt neprašas rokām ir tāpat, kā kad sev nocērt kājas un pārdzīvo lielas briesmas.” (Salamana pamācības 26:6)

Kā Salamans varēja izdomāt tādu salīdzinājumu? Uzticēt darbu neprašam ir tas pats, kas sev nocirst kājas. Es domāju, ka nocirst kājas jau tā ir lielas briesmas. Doma mums ir skaidra, ko Salamans gribēja pateikt.  Ar darbu vien ir par maz. Ir pareizi jādara darbs! Neprašam nevar uzticēt darbu. Tātad ir jāmācās. Ir jāmācās pareizi darīt darbu. Nevis tikai kaut ko darīt. Centies darīt pareizi, lai tam būtu rezultāts. Ir jāgrib mācīties.

„Kad cirvis ir kļuvis neass un tā asmens netiek uzasināts, tad jāpieliek vairāk spēka, bet darbu veicina gudrība.” (Salamans mācītājs 10:10)

Darbu veicina gudrība (ass cirvis), nevis neass cirvis. Vajag ar asu cirvi darīt darbu. Ir jāmācās darīt pareizi. Iemaņas attīsta, darot vienu un to pašu atkal un atkal. Pasaulē pazīstama bēdīgi slavenā Nokia. Es tā saku, jo Nokia telefoni pieder pagājušajam gadsimtam. Viņi nemācījās, neattīstījās un negāja uz priekšu, kā to darīja Samsung un Apple, kuri jau ir tālu priekšā Nokia telefoniem. Dzirdēju, ka Nokia izdos nostalģisko tālruni (3310), veco modeli, tikai uzlabotu ar mūsdienu iespējām. “Cirvis ir jāasina” – nepārtraukti ir jāiegūst jaunas zināšanas. Par sfēru, kurā tu strādā, nepārtraukti ir jāiegūst jauna informācija. Ko dara lielvalstis politikā? Ko dara lielie uzņēmumi, lai uzlabotu konkurētspēju? Viņi ne tikai izpēta jaunās tehnoloģijas, bet veic arī ekonomisko spiegošanu.

“Jo kurš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai.” (Lūkas evaņģēlijs 14:28 )

“Sacīdami: šis cilvēks iesāka gan celt, bet nevarēja darbu izvest līdz galam.” (Lūkas 14:30)

Pareizi saplānots un pietiekams ieguldījums dod rezultātus. Jābūt pietiekamam darbam, gluži kā vārot ūdeni, jo ūdens vārās tikai simts grādu temperatūrā.Ja vēlies izaugsmi savā mājas grupiņā, ir jābūt attiecīgi ieguldītam darbam. Es nesen nenoturējos un dažiem atļāvos aizrādīt, teikdams: “Vai jums nav kauna, ka grupiņā ir vieni un tie paši cilvēki? Jūs taču paši zināt, ka tas ir atkarīgs no tā, cik daudz esat darījuši.”

“Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot Tam Kungam.” (Romiešiem 12:11)

“Ja tu redzi vīru savā darbā tikušu, tad zini, ka tāds stāvēs ķēniņa priekšā un viņam nebūs kalpot šādiem tādiem zemiem ļaudīm.” (Salamana pamācības 22:29)

Labi meistari ir ļoti pieprasīti. Es esmu pamanījis sabiedrībā, ka pat zināmi cilvēki vai pazīstamas firmas labprāt sadarbojas vai ņem pakalpojumu no meistara, kurš atrodas ārpus centra, citreiz pat pilnīgā nostūrī, bet klienti pie viņa iet, jo viņš izcili prot savu amatu. Pie labiem amata pratējiem bieži vien ir lielas rindas un nav nemaz tik viegli tikt. Pat pie laba ārsta ir jāstāv rindā.

“Padari savu darbu laukā un apstrādā savu tīrumu, un pēc tam cel savu namu.” (Salamana pamācības 24:27)

Nekad netērē naudu, pirms tu esi to nopelnījis!

“Uztici Tam Kungam savus darbus, tad tavi nodomi sekmēsies.” (Salamana pamācības 16:3)

Par visu, ko dari, konsultējies ar Dievu un lūdz par visu, tad Dievs dos izdošanos pat tur, kur cilvēcīgi tas nav iespējams.

“Kas laisks savā darbā, ir brālis tam, kas pats izšķiež savu mantu.” (Salamana pamācības 18:9)

Te ir runa par cilvēku, kurš ir strādājis un kuram jau kaut kas ir, bet pēkšņi viņš ir kļuvis slinks. Tas nozīmē, ja tu esi mācījies un kaut ko jau paveicis savā dzīvē un pēkšņi tu apstājies un neturpini augt, tad tu esi līdzīgs tam, kas izšķiež to, kas tev jau ir, jo agri vai vēlu tu vari pazaudēt to pašu, kas tev ir. Ir nepārtraukti jāvirzās tālāk.

“Ne kā Kains, kas bija no ļaunā un nokāva savu brāli, bet kādēļ viņš to nokāva? Tāpēc, ka viņa darbi bija ļauni un viņa brāļa darbi taisni.” (1. Jāņa 3:12)

Darbs var būt no Dieva un darbs var būt no velna. Interesanti, ka mūsu jaunās draudzes telpas atradīsies 4. stāvā, bet pirmajā stāvā ir alko-outlet. Darbs alkohola veikalā nav no Dieva. Ir dažādi darbi. Darbs var būt plānots un Dieva neakceptēts, tas nozīmē, ka tu nestrādā pareizā virzienā.

“Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem.” (Ebrejiem 10:24)

Mūsu pienākums ir skubināt un motivēt citus uz darbību. Šobrīd es sludinu šo sprediķi, jūs pēc tam mājas grupiņās to pārrunāsiet un motivēsiet cits citu. Un, ja būs darbība, tad būs arī uzplaukums. Ļoti vienkārši ir pateikt, kas cilvēkus sagaida nākotnē vai kas Latviju sagaida nākotnē. Tas ir atkarīgs no tā, ko cilvēki šobrīd dara un kādā virzienā iet. Piemēram, šobrīd sāk ieviest jauno izglītības sistēmu, kurā ļoti dominē sociālās zinības. Vēsture šajā programmā nav paredzēta. Tādā gadījumā mēs būsim kā pelēkā masa – kur mūs stūrēs, tur mēs iesim. Dažas parādības, kas tagad notiek un kļūst diezgan atklātas, man atgādina pirmskara fašistisko Vāciju. Nezinu, kā tas tālāk attīstīsies, jo aborti un eitanāzija daudzviet jau ir legalizēta. To visu Dievs caur mums var labot, kad mēs sludināsim evaņģēliju. Pat geju kustības organizācija ar savu darbu panāk to, ka skolās ievieš nekristīgas programmas, izmaina likumdošanu, un viņi paši iet uz ielām un no tā nekaunas. Bet, ja mēs strādātu, tad bērnus audzinātu tā, kā Dievs grib. Skaties uz Dieva lietām kā uz darbu, tad būs arī augļi.

“(..) lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu.” (Efeziešiem 4:12)

Mums visiem ir dotas kādas spējas, lai mēs sagatavotu darbam kalpotājus – kristiešus. Mans uzdevums ir strādāt pie tā, lai mēs visi strādājam.

Kā darbs ir jādara?

“Pamācīšanas spējas – pamācīšanā, kas dod no sava, lai to dara vientiesīgi, kas valda, lai dara to rūpīgi, kas strādā žēlsirdības darbu, lai dara to ar prieku.” (Romiešiem 12:8 )

Ja tu kalpo cilvēkiem, tad dari to ar prieku. Tad, kad es skrienu, citreiz pusceļā vairs negribas skriet un sāku domāt par galamērķi – ko darīšu tad, kad nonākšu galā. Ja es domāju tikai par galamērķi, skriet kļūst grūti, tāpēc es sev saku: “Izbaudi procesu!” un skriet kļūst vieglāk. Tu pats vari piespiest sevi priecāties.

“Bet esmu sludinājis vispirms tiem, kas dzīvo Damaskā, Jeruzalemē un visā jūdu zemē, kā arī pagāniem, lai tie nožēlo savus grēkus un atgriežas pie Dieva un dara darbus, kas grēku nožēlas cienīgi.” (Apustuļu darbi 26:20)

Ja tu atgriezies pie Dieva, tad ir jādara darbi, kas ir Kristus cienīgi.

“Kur tiešām dara darbu, tur visa kā pietiek, bet, kur rīkojas tikai ar vārdiem, tur valda trūkums.” (Salamana pamācības 14:23)

Ja tev nav kāroto rezultātu, tad, iespējams, tu esi tikai pļāpa un pats maldini sevi ar domu: “Gan jau kādreiz būs.” Nekas tev nebūs, kamēr nebūs attiecīgi ieguldīts darbs. Nemaldini sevi un nemaldini citus, bet pieņem lēmumu un saplāno, un sāc darīt konkrētu darbu ikdienā.

“Salds ir darbinieka miegs, vienalga, vai tas daudz vai maz ko ēdis; bet bagātais, kas spēcīgi pieēdies, nereti netiek pie miega.” (Salamans mācītājs 5:11)

Tie, kas nedara darbu, to zemapziņā zina. Ja tu esi grupiņas vadītājs un tajā neieguldi pietiekamu darbu, tu to zini, jo Dievs uz tevi runā: “Nekas nemainīsies, kamēr nesaplānosi un nesāksi darīt!” Ja tev finansiālais stāvoklis nav labs, nekas nemainīsies, kamēr neieplānosi un nesāksi darīt ikdienā darbus, saskaņā ar prioritātēm. Ir diskomforts, ir bezmiegs, un sliktas priekšnojautas tiem, kas nedara darbu. Trauksmes sajūta – “Es neesmu izdarījis darbu, nekas nemainīsies!” Un es tevi aicinu no šodienas ieplānot un no rītdienas sākt darīt! Par to, kā jādara – vīzija, mērķi, mazie solīši, – ir daudz jau mācīts, sāc tikai strādāt. Mājas grupiņa, finanšu jautājumi, glābti cilvēki – sāciet strādāt! Mūsu draudzē ir gandrīz simts līderu. Tas arī ir darba rezultāts, jo es biju pieņēmis lēmumu veidot draudzi un celt līderus. Ja es toreiz nebūtu sācis strādāt, tad šodien tā nebūtu. Ja es šodien apstāšos, tad pēc gada vai diviem darbs sāks irt.

“Dēstītājs un laistītājs – abi sader kopā un katrs dabūs savu algu, pēc sava darba.” (1. Korintiešiem 3:8 )

“Jo Cilvēka Dēls nāks Sava Tēva godībā ar Saviem eņģeļiem, un tad Viņš ikkatram atmaksās pēc viņa darbiem.” (Mateja evaņģēlijs 16:27)

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Darbs” darbīgi pierakstīja Ieva Našeniece, Inguna Kazāka un Iveta Kļavinska, un rediģēja Ieva Našeniece