Vēl pirms pusgada Daivaram sagādāja lielas grūtības pietiekoši nopelnīt, un pēc tam naudu pareizi iztērēt.
Taču, sākot apmeklēt draudzi „Kristus Pasaulei” un iepazīstot Dievu, viņš interesantā veidā ir atradis labi apmaksātu darbu, kā arī iemācījies lietot finanses apdomīgi.
Daivars atceras, kā dzīvoja agrāk: “Ir bijuši periodi, kad strādāju un pelnīju ļoti labi, bet tas nedeva gaidīto gandarījumu, jo citreiz jau pēc divām dienām no algas vairs nebija nekas palicis pāri. Es to iztērēju nepārdomāti un nepareiziem mērķiem.”
„Neilgi, pirms sāku apmeklēt draudzi, biju palicis bez darba. Sākumā par šo problēmu lūdza sieva, jo pašam vēl trūka ticības, ka Dievs varētu kaut kādā veidā palīdzēt. Bet jau pēc neilga laika radās iespēja strādāt, saņemot nelielu atalgojumu. Nevaru teikt, ka tas būtu bijis mans sapņu darbs, turklāt nopelnītā nepietika visām vajadzībām, bet tajā brīdi es to ļoti novērtēju. Priekšnieki vienmēr bija ļoti atsaucīgi un pretimnākoši, taču mazās algas dēļ ik pa brīdim aizdomājos, ka darba meklējumi ir jāturpina. Ievēroju, ka šajā laikā man bija izveidojusies nepareiza attieksme pret darbu. Pret saviem pienākumiem biju diezgan vienaldzīgs un neveiksmes gadījumā necentos kaut ko uzlabot. Tādās reizēs prātā nāca doma, ka strādāju tieši tā, kā man maksā. Taču, lai cik neapmierināts biju, nekādi nevarēju saņemties jauna darba meklējumiem. Līdz brīdim, kad reiz Bībeles – līderu skolas nodarbībā mācītājs teica, ka draudzē ir maz tādu cilvēku, kuri paļaujas uz Dievu, ziedo un tomēr nepelna pietiekoši. To dzirdot, man palika nedaudz kauns,” smaidot stāsta Daivars.
„Lūdzot, lasot Bībeli, ziedojot un apmeklējot draudzi, iepazinu Dievu. Viņš izmainīja manu domāšanu un visu dzīvi kopumā. Es pamazām sāku ticēt, ka Dievs grib, lai esmu veiksmīgs un dzīvoju labklājībā. Pieņēmu šo patiesību un centos uzticēties Jēzum arī finanšu jomā. Tagad jau pats sāku lūgt par citu, labi apmaksātu darbu. Mācījos pateikties Dievam par līdzekļiem, kas man bija dotajā brīdī, un arī par to, ko nopelnīšu nākotnē. Viens no izaicinājumiem bija sākt dot desmito tiesu. Pirmajā brīdī bija bailes, vai spēšu iztikt bez šiem desmit procentiem, bet es paļāvos uz Dievu un zināju, ka Viņš man palīdzēs iztikt, kā arī atrast labu darbavietu. Līdz ar to mācījos plānot savus izdevumus un tērēt ļoti apdomīgi. Turklāt atbilde uz manu lūgšanu nebija ilgi jāgaida.”
„Kādu dienu mums ar draugu uz ielas pienāca divi cilvēki, kas piedāvāja darbu. Sākumā biju atturīgs, bet vēlāk redzēju, ka manam draugam, kurš piekrita aicinājumam, viss labi izdodas. Es arī izlēmu pamēģināt un joprojām to nenožēloju. Pirms stāties darbā, ar jaunajiem priekšniekiem pārrunājām un vienojāmies par konkrētiem laikiem, kad nevarēšu strādāt, jo negribu izlaist nevienu dievkalpojumu, mājas grupiņu vai Bībeles – līderu skolu. Šajā vietā gan jāstrādā ir krietni smagāk, bet alga ir ievērojami lielāka. Nopelnu par 2,5 reizēm vairāk nekā iepriekšējā vietā. Dievs man ir devis ne tikai daudz labāk apmaksātu darbu, bet palīdz mainīt pret to savu attieksmi. Tagad vēlos visu paveikt pēc labākās sirdsapziņas, un neesmu vairs vienaldzīgs pret saviem pienākumiem. Šeit mācos būt ļoti akurāts un precīzs, jo no tā ir atkarīgs viss projekta iznākums.”
Daivars visiem tiem, kas pašlaik meklē darbu, novēl vispirms iepazīt Jēzu Kristu un sākt paļauties uz Viņu kā savu Apgādātāju. Dievs neatstās un nepametīs nevienu, kas Viņam tic. Galvenais ir izdarīt no savas puses visu, lai varētu saņemt apsolīto svētību, – sākt ticēt, lūgt, turpināt ziedot arī tad, kad nav viegli. Viņš ir brīnumu Dievs! Svarīgi ir atcerēties, ja rīkojamies pareizi, tad gaidītais rezultāts neizpaliks.
Daivara Runča liecību pierakstīja Līga Paņina un Pēteris Plakans
