„Dari, ko vari šodien”, – ar šādiem vārdiem mācītājs Mārcis Jencītis iesāk kārtējo līderu sapulci
6. decembra vakarā Rīgā Zinātņu akadēmijas namā.
Un Jēzus, to dzirdēdams, aizbrauca laivā no turienes uz kādu attālu tukšu vietu, un ļaudis, to izdzirduši, gāja kājām no pilsētām Viņam pakaļ. Un Jēzus izgājis redzēja daudz ļaužu, un Viņam sirds iežēlojās par tiem, un Viņš dziedināja viņu neveselos. Bet, kad vakars metās, Viņa mācekļi piegāja pie Viņa un sacīja: “Šī vieta ir tuksnesis, un laiks jau vēls; atlaid ļaudis, lai tie aiziet miestos un pērk sev ko ēšanai.” Bet Jēzus tiem sacīja: “Tiem nav jāiet projām; dodiet jūs tiem ēst!” Bet tie Viņam sacīja: “Mums šeit nav nekā vairāk kā piecas maizes un divas zivis.” Un Viņš sacīja: “Nesiet Man tās šurp!” Un ļaudīm Viņš pavēlēja nosēsties zālē, ņēma tās piecas maizes un divas zivis, pacēla Savas acis uz debesīm, pateicās, pārlauza un deva tās maizes mācekļiem un mācekļi ļaudīm. Un visi ēda un paēda un salasīja no atlikušām druskām pilnus divpadsmit grozus. Un to, kas ēduši, bija ap pieci tūkstoši, neskaitot sievas un bērnus. Mateja 14:13–21
Jēzus Kristus iežēlojās par cilvēkiem, kuri bija atnākuši pie Viņa. Jēzus būtība ir tāda, ka Viņš grib apbalvot un svētīt tos, kas nāk pie Viņa. Šie cilvēki nebija ēduši, viņi bija pavadījuši Dieva klātbūtnē ilgu laiku. Jēzus saka saviem mācekļiem : „Tiem nav jāiet projām, dodiet jūs tiem ēst!” Mācekļi sacīja: „Mums šeit nav nekā vairāk kā piecas maizes un divas zivis.” Jēzus saka: “Nesiet Man tās šurp!” „Un ļaudīm Viņš pavēlēja nosēsties zālē, ņēma tās piecas maizes un divas zivis, pacēla Savas acis uz debesīm, pateicās, pārlauza un deva tās maizes mācekļiem un mācekļi ļaudīm.”
Mācītājs pievēršas auditorijai: „Kā tas attiecas uz mani un tevi? Ka tu ņem un lieto to mazumiņu, kas tev ir šodien, pielieto to, ko tu zini šodien, tad Dievs tevi ņems un vedīs vairumā. Ceļš uz slavu, ceļš uz vairumu ved caur daudzām sīkām lietām. Arī tas, ka mēs esam šeit līderu sapulcē, lūdzam, godinām Dievu, dos savus rezultātus: Dievs vedīs mūsu draudzi slavā un vairos. Viņa tērpa apakšmala ir pieskārusies šai vietai,” turpina mācītājs, norādīdams uz telpu, kurā notiek līderu sapulce. „Katrs gavēnis, kuru mēs gavējam, tiek ieskaitīts kontā. Katrs telefona zvans, kurš tiek zvanīts, lai aprūpētu cilvēkus, visas lietas, kuras tiek darītas mājas grupā, ved tuvāk Viņa godībai un tiem mērķiem, kurus esam nosprauduši. Un ja tas viss nenotiek tavā dzīvē, tad paskaties atpakaļ, vai esi izdarījis visu tā, kā tev mācīja Līderu skolā?”
„Dari, ko vari šodien”, – ar šādiem vārdiem mācītājs Mārcis Jencītis iesāk kārtējo līderu sapulci 6. decembra vakarā Rīgā Zinātņu akadēmijas namā.
Un Jēzus, to dzirdēdams, aizbrauca laivā no turienes uz kādu attālu tukšu vietu, un ļaudis, to izdzirduši, gāja kājām no pilsētām Viņam pakaļ. Un Jēzus izgājis redzēja daudz ļaužu, un Viņam sirds iežēlojās par tiem, un Viņš dziedināja viņu neveselos. Bet, kad vakars metās, Viņa mācekļi piegāja pie Viņa un sacīja: “Šī vieta ir tuksnesis, un laiks jau vēls; atlaid ļaudis, lai tie aiziet miestos un pērk sev ko ēšanai.” Bet Jēzus tiem sacīja: “Tiem nav jāiet projām; dodiet jūs tiem ēst!” Bet tie Viņam sacīja: “Mums šeit nav nekā vairāk kā piecas maizes un divas zivis.” Un Viņš sacīja: “Nesiet Man tās šurp!” Un ļaudīm Viņš pavēlēja nosēsties zālē, ņēma tās piecas maizes un divas zivis, pacēla Savas acis uz debesīm, pateicās, pārlauza un deva tās maizes mācekļiem un mācekļi ļaudīm. Un visi ēda un paēda un salasīja no atlikušām druskām pilnus divpadsmit grozus. Un to, kas ēduši, bija ap pieci tūkstoši, neskaitot sievas un bērnus. Mateja 14:13–21
Jēzus Kristus iežēlojās par cilvēkiem, kuri bija atnākuši pie Viņa. Jēzus būtība ir tāda, ka Viņš grib apbalvot un svētīt tos, kas nāk pie Viņa. Šie cilvēki nebija ēduši, viņi bija pavadījuši Dieva klātbūtnē ilgu laiku. Jēzus saka saviem mācekļiem : „Tiem nav jāiet projām, dodiet jūs tiem ēst!” Mācekļi sacīja: „Mums šeit nav nekā vairāk kā piecas maizes un divas zivis.” Jēzus saka: “Nesiet Man tās šurp!” „Un ļaudīm Viņš pavēlēja nosēsties zālē, ņēma tās piecas maizes un divas zivis, pacēla Savas acis uz debesīm, pateicās, pārlauza un deva tās maizes mācekļiem un mācekļi ļaudīm.”
Mācītājs pievēršas auditorijai: „Kā tas attiecas uz mani un tevi? Ka tu ņem un lieto to mazumiņu, kas tev ir šodien, pielieto to, ko tu zini šodien, tad Dievs tevi ņems un vedīs vairumā. Ceļš uz slavu, ceļš uz vairumu ved caur daudzām sīkām lietām. Arī tas, ka mēs esam šeit līderu sapulcē, lūdzam, godinām Dievu, dos savus rezultātus: Dievs vedīs mūsu draudzi slavā un vairos. Viņa tērpa apakšmala ir pieskārusies šai vietai,” turpina mācītājs, norādīdams uz telpu, kurā notiek līderu sapulce. „Katrs gavēnis, kuru mēs gavējam, tiek ieskaitīts kontā. Katrs telefona zvans, kurš tiek zvanīts, lai aprūpētu cilvēkus, visas lietas, kuras tiek darītas mājas grupā, ved tuvāk Viņa godībai un tiem mērķiem, kurus esam nosprauduši. Un ja tas viss nenotiek tavā dzīvē, tad paskaties atpakaļ, vai esi izdarījis visu tā, kā tev mācīja Līderu skolā?”
Dieva Vārds saka, ka „Visas vietas, kur es savas kāju pēdas likšu, man pieder.”
Dari, ko vari šodien. Dievs darīs pārējo. Jēzus saka: „Nes man šurp!”
Dievs saka: „Dari, ko vari šodien!”
Mācītājs rāda savus soļus pretī Dieva Godībai: draudzes lūgšanu plāns; lūgšanu grafiks, Bībeles panti, kuri atklāj, kāds ir Dievs; Augstā priestera lūgšana.
Mācītājs rāda nākamā gada plānu – ieplānotos pasākumus, gavēņus un visu pārējo – „Tās ir mūsu piecas maizes un divas zivis. Tas, vai Dievs darīs, ir atkarīgs no tā, vai mēs iesim pa šiem soļiem, kurus paši esam ieplānojuši. Dieva apsolījumus saņems tie, kuri iet līdz galam. Sapņi piepildās, taču tie nepiepildās paši no sevis, tie nāk caur piecām maizēm un divām zivīm”, svētrunas nobeigumā saka mācītājs.
Dari, ko vari šodien!
Nora Lapiņa
Dieva Vārds saka, ka „Visas vietas, kur es savas kāju pēdas likšu, man pieder.”
Dari, ko vari šodien. Dievs darīs pārējo. Jēzus saka: „Nes man šurp!”
Dievs saka: „Dari, ko vari šodien!”
Mācītājs rāda savus soļus pretī Dieva Godībai: draudzes lūgšanu plāns; lūgšanu grafiks, Bībeles panti, kuri atklāj, kāds ir Dievs; Augstā priestera lūgšana.
Mācītājs rāda nākamā gada plānu – ieplānotos pasākumus, gavēņus un visu pārējo – „Tās ir mūsu piecas maizes un divas zivis. Tas, vai Dievs darīs, ir atkarīgs no tā, vai mēs iesim pa šiem soļiem, kurus paši esam ieplānojuši. Dieva apsolījumus saņems tie, kuri iet līdz galam. Sapņi piepildās, taču tie nepiepildās paši no sevis, tie nāk caur piecām maizēm un divām zivīm”, svētrunas nobeigumā saka mācītājs.
Dari, ko vari šodien!
Nora Lapiņa