Mums ir ierasts un it kā pareizi, tas nav nepareizi, ka mums ir jāliek uzsvars uz pozitīvām, labām lietās, un pēdējos gadus, un ne tikai pēdējos gadus, izņemot pašu sākuma posmu, kopš iepazinu Dievu, tas vienmēr ir bijis, ka vienmēr svarīgi ir koncentrēties uz tām lietām, kas ir tavas, uz savām stiprajām pusēm, uz to, kas tu pats esi. Arī mudināt citus cilvēkus lietot savas stiprās puses, talantus, domāt pozitīvi, vairāk koncentrēties uz to, ko tu vari, nevis ko nevari, uz to, ko tu drīksti, nevis nedrīksti. Pretēji tam kā Bībelē mēs daudz varam lasīt, ka to nedrīkst, to neaiztikt, un tas ir ne tikai Vecajā Derībā, arī Jēzus un apustuļi saka to pašu. Ir ļoti skaidras līnijas, ko nedrīkst. Es šodien nolēmu nedaudz tādam balansam pateikt, ko nedrīkst darīt, ko kategoriski nedrīkst aiztikt, vienkārši nedrīkst. Mēs jau varam tā pozitīvi domāt, koncentrēties un aizvietot savus vecos ieradumus ar jaunajiem, ja ir vecs destruktīvs ieradums, tas ir slikts, nes negaršīgus augļus tavā un citu cilvēku dzīvēs, protams, labākais ir tos aizvietot, tas nozīmē, ka to saproti, ka nav pareizi, un aizvieto ar kādiem labākiem ieradumiem. Tu sāc trenēties, apliecināt, lūgt, sāc mainīties no iekšpuses un realitātē arī izmainies, bet pirms tev bija jāaizstāj ieradums, tas tevī bija izveidojies. To, kādā ģimenē, kādā vidē mēs piedzimstam, tas nav no mums atkarīgs, bet apzinātā vecumā mēs iegūstam destruktīvus ieradumus, kas posta mūsu dzīvi, attiecības ar cilvēkiem, attiecības ģimenē, finanšu jautājumus, pamatā garīgajās lietās, nezināšanas vai vienkārši kādas miesas tieksmes dēļ. Šorīt es pavadīju laiku savā lūgšanu kambarī, es pierakstu kādas domas, un kādas trīs reizes atkal rāvu ārā tastatūru tam datoram, kurā es vairs neko nevaru uzrakstīt, vecā datora stacionārā tastatūra, kas joprojām stāv, tā vietā, lai rakstītu pēc jauna ieraduma portatīvā datorā, ko es jau lietoju kādu gadu, un es netieku tik vienkārši vaļā no šī ieraduma, es cenšos to aizvietot un tomēr kaut kādos brīžos šīs iestrādnes tevī liek par sevi manīt, tās tur ir. Un daudz labāk, kā mainīt vai aizstāt, ir vienkārši neaiztikt. Ir lietas, kuras elementāri nedrīkst darīt. Dieva vārds saka:
Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. (Kolosiešiem vēstule 3:2)
Šeit zemes lietas ir domāts – dažādas garīgas lietas, Viņa iedibināti likumi, pamatlikumi, kurus principiāli nedrīkst aiztikt, piemēram, ir desmit baušļi, un ceturtais bauslis ir – turi sabata dienu.
Piemini sabata dienu, ka tu to svētī. (2. Mozus grāmata 20:8)
Luterāņu bauslībā ir – tev būs svēto dienu svētīt, tas ir tāds precizēts bauslis, precizēts likums, ka tev būs vienu dienu veltīt Tam Kungam. Pirmdiena, otrdiena, trešdiena – tam nav nekādas atšķirības, bet tev būs piederēt pie draudzes, tev būs nākt kopā, pielūgt, tieši tāpat kā Vecajā Derībā konkrētajos svētku laikos obligāti visi izraēlieši devās uz templi pielūgt Dievu, tāpat arī, kad Izraēls tika izklīdināts sinagogās, regulāri katru nedēļu sabatā viņi nāca kopā. Katram cilvēkam, lai viņš varētu garīgi augt, ir nepieciešamas zināšanas un vide, un vide esam mēs, cilvēki, tā ir draudzes mācība, struktūra, vieta, kur mēs sapulcējamies, attiecības savā starpā un zināšanas ir Dieva vārda studijas un Dieva vārda zināšanas, un tas, kā tu spēj tās lietot, bet pamatu pamatā ir divas svarīgas lietas – zināšanas un vide.
Pirmkārt kategoriski nedrīkst aiztikt – “tev būs svēto dienu svētīt”. Un tas nav mans izdomājums, es mierīgi varu to zinātniski pierādīt, kāda ietekme ir komandai un kāda ietekme ir tam, ka vienādi domājoši cilvēki ir kopā, kad viņiem ir kopīgi mērķi, kāda tam ir jauda, kāds tam ir spēks. Cilvēks viens pats vispār daudz neko nevar, viņš ir atkarīgs no citiem cilvēkiem. Ja mēs esam garīgi cilvēki un lasām Dieva vārdu, uzskatām sevi par kristiešiem, tad mums ir sava draudze. Runa ir par to, nevis ko tu izdari šodien vai neizdari, runa ir par to, kas notiek tavā prātā, galvā. Tu nevari tā vienkārši vienā dienā izmainīt kādus ieradumus, kas ir tev kaitīgi, bet tu vari neveidot jaunus, kamēr tu aizstāj vecos, un ir lietas, kuras kategoriski nedrīkst pieļaut sev domāt. Kāds ir desmitais bauslis? Tev nebūs iekārot.
Tev nebūs iekārot [..]. (2. Mozus grāmata 20:17)
Par ko ir runa? Pirmie četri baušļi ir par cilvēka attiecībām ar Dievu, pārējie – par attiecībām starp cilvēkiem: tev nebūs zagt, laulību pārkāpt, attiecības starp cilvēkiem, tev nebūs neslavu celt. Jēzus atnāca virs zemes un sacīja:
Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. (Mateja evaņģēlijs 5:17)
Šeit nav runa par veco laiku politisko vai ekonomisko iekārtu, dažādiem pilsoniskiem likumiem, kas bija saistīti ar templi, ar reliģiju, šeit ir runa par pamatlikumu, kas ir desmit baušļi. Tas arī ir tas standarts. Kaut ko nedarīt vai atturēties darīt, tā ir minimālā prasība, Jēzus prasība ir, ka tu nedrīksti pat domās pieļaut grēku, attīstīt kaut kādas šādas domas kā neapmeklēt dievkalpojumus, kā nepavadīt laiku, studējot Dieva vārdu, pat domās nevari apsvērt tādu iespēju kā nepiedot savam tuvākajam. Nepiedošana ir ļoti smags grēks, bet ne jau tāpēc, ka man vajag, lai tu piedod, bet tāpēc, ka tava dzīve būs izpostīta, ja nepiedosi, jo Jēzus saka:
Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu. (Mateja evaņģēlijs 5:23-24)
Šeit nav runa par to, ka tagad ir jāiet prom no dievkalpojuma, bet ir runa līdzībā par steidzamību, par svarīgumu, svarīgāk par ziedojuma upuri ir tas, kādas ir tavas attiecības ar cilvēkiem. Nepiedošana iznīcina konkrēto cilvēku, kuram ir šī nepiedošana. Tāpat arī mūsu galvā ir domas, kas ir pašā saknē jāaptur, ko nedrīkst domāt. Es šodien nerunāju par to, ko nedrīkst darīt, bet par to, ko nedrīkst domāt. Tu vairs neko nevari darīt, ja esi to ielaidis savā sirdī, tu vienkārši to darīsi un darīsi, bet tieši domu līmenī, sirds līmenī, ieradumu līmenī ir lietas, ko nedrīkst atļauties. Tātad, šodien vairāk uz negatīvas nots jeb ir jāievieš balanss. Mēs, kristieši, mīlam runāt par debesīm, ko neviens nav redzējis, mīlam iztēloties elli, ko neviens nav redzējis. Bībelē ir teikts par vārtiem, par jauno Jeruzalemi, ka tur ir divpadsmit vārti:
Viņš mani aiznesa garā uz lielu, augstu kalnu un rādīja man svēto pilsētu Jeruzālemi nokāpjam no debesīm no Dieva. Tā bija dievišķā godībā; tās spožums bija kā visdārgākā akmens spožums, kā kristāldzidrs jaspids. Tai bija liels, augsts mūris ar divpadsmit vārtiem un uz vārtiem divpadsmit eņģeļu; tur bija uzrakstīti divpadsmit vārdi, tie ir Israēla divpadsmit cilšu vārdi. (Atklāsmes grāmata 21:10-12)
Tāpat arī Bībelē ir teikts par elles vārtiem.
Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. (Mateja evaņģēlijs 16:18)
Un Jēzus saka:
Cīnaities ieiet pa šaurajiem vārtiem [..]. (Lūkas evaņģēlijs 13:24)
[..] jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. (Mateja evaņģēlijs 7:13)
Jēzus nerunā šeit pozitīvā formā, ir lietas, ko nedrīkst, ir jābūt cīņas pozīcijā, ka ej cauri šaurajiem vārtiem. Jēzus saka, ka Viņš ir vārti: “Kas ieies caur Mani, izies un atradīs ganības.”
Jēzus viņam saka: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” (Jāņa evaņģēlijs 14:6)
Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens. [..] Mans kauss ir piepildīts pilns līdz malai. (Psalms 23:2;5)
Un to skaistā formā cilvēks ir izteicis, kā viņš jūtas, kā viņš saprot, ko nozīmē ieiet Dieva klātbūtnē, mūsu gadījumā – caur Jēzu Kristu ieiet Dieva klātbūtnē. Viņš ir durvis – kā tas izskatās? Kad mēs atzīstam, ka esam grēkojuši, ka esam bijuši nepilnīgi, mēs pieņemam Kristu kā savu personīgo glābēju un notiek jaunpiedzimšana, kaut kas mainās mūsu sirdī, mūsu garā. Un Bībelē ir teikts:
Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. (2. Korintiešiem vēstule 5:17)
Viss ir tapis jauns, tikai diemžēl to jauno neviens tā īpaši pēc tam neredz, notiek kaut kādas brīnumainas pārvērtības, kādas atkarības pazūd, ir piedzīvojums, viss tā ļoti smuki, bet diemžēl Bībelē ir teikts, lai cīnītos ieiet pa šaurajiem vārtiem. Šeit ir runa par to, ko Jēzus saka:
[..] “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” (Lūkas evaņģēlijs 10:27)
Mums visa sava mūža garumā ir jācīnās, jāpilnveidojas, šī cīņa nozīmē, ka tas ir darbs ar sevi, pilnveidoties attiecībā pret Dievu un attiecībā pret cilvēkiem. Tas, ka tu esi no augšas piedzimis, vēl neko negarantē, svarīgi ir vienkārši atcerēties jautājumu: “Vai tu esi uz ceļa, kas ved uz debesīm?” Tas nav pasīvs stāvoklis, tas nav vai kaut ko darīt, vai nedarīt, saproti, ka cilvēks nevar ilgi darboties ar “man vajag, man kāds teica, man grupiņas vadītājs teica, ka vajag to un to izdarīt”. Varbūt tu pats esi līderis un esi sev nolicis mērķus, varbūt tas ir ārpus draudzes: “Man ir jāstrādā, man ir jāstrādā, man ir jāiet uz mērķiem,” cik ilgi tā cilvēks var pavilkt? “Pienākums, man ir pienākums, man ir jāstrādā, man ir jādara.” Visas labākās lietas, ko es daru arī šodien šeit, arī to, ko es tagad runāju, tas ir piedzimis tā viegli. Ja tu gribi palekties, tev ir jāprot stāvēt stipri uz savām kājām. Ja esi iemācījies stāvēt stipri uz savām kājām, regulāri pilnveidojies, maksā kaut kādu cenu, tad šīs labākās lietas, virzieni un idejas atnāk viegli. Labākās lietas, ko tu izdari, tu izdari tās viegli, bez īpašas piepūles, tas nāk no iekšienes, no iekšējās sirds enerģijas, no apslēptā garīgā cilvēka, kas ir tevī. Es atkārtoju, ka tikai 5% mēs domājam apzināti, 95% ir mūsu sirds iestatījumi. Neviens zinātnieks to nevar līdz galam noskaidrot vai izpētīt, kas notiek mūsu garā, mūsu sirdī. Smadzenes ir vairāk vai mazāk papētītas, bet tas ir tikai sākuma stadijā. Milzīga jauda ir apslēpta mūsos. Man personīgi ir milzīga jauda, es to apzinos, man ir daudz jaudas un vēl neatklātas jaudas, bet, lai to atklātu, man ir jāpilnveidojas. Šaurais ceļš ir dēvēts tādā negatīvā formā kā grūtais ceļš, bet tas nav jau tik grūts, jo Jēzus saka:
Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla. (Mateja evaņģēlijs 11:29-30)
Ir lietas, ko nedrīkst darīt, un nevis darīt, bet domāt pat nevar, jo tad tas izpostīs tavu dzīvi. Darīt vai nedarīt, tas ir pēc tam, tās ir tikai sekas, līdzīgi kā policija strādā, viņi cīnās ar sekām, bet ir jācīnās ar iedīgļiem, ar sakni, piemēram, kāda audzināšana ir skolās, ģimenē. Japānā, piemēram, pirmos skolas gadus vispār nemācās nekādas tādas īpašās gudrības un zinības, bet mācās dzīvesziņu, attīsta personību, dāvanas, un tāpēc Japāna ir viena no līdervalstīm pasaulē un arī būs. Vērojot Eiropas pagrimumu, es domāju, ka šis kontrasts būs arvien vairāk redzams, tāpat arī Ķīna, kas jau dominē. Disciplīna, ne tik daudz tas, ko tu dari, bet tas, kas ir tevī.
Tu esi lasījis un skolā mācījies par Troju. Notikums par Trojas karu bija zināms, bet ilgu laiku notikums ar Trojas zirgu tika uzskatīts par poēmu, bet līdz laikam, kad tādā nesenā pagātnē zinātnieks-arheologs Heinrihs Šlīmanis (Heinrich Schliemann) atklāja Troju tagadējās Turcijas teritorijā, kas bija neieņemamā pilsēta, tā bija Mikēnu impērija, kas bija Grieķijā. Es biju Mikēnās un redzēju šīs pilsētas drupas, kas bija izraktas, iespaidīgi, es biju arī ķēniņa kapenēs, kas bija iespaidīgas, kapenēs gulēja vecs suns, es to spilgti atceros, bija iespaidīgi apmeklēt šādu vietu, četrus tūkstošus gadus veca civilizācija, tad tādas Grieķijas civilizācijas nemaz nebija. Un tieši Trojas kara laikā bija Trojas ieņemšana, apmēram kaut kādi 1200.-1300. gadi pirms mūsu ēras, lēnām veidojās grieķu karaspēks, grieķu impērija, tas nenotika vienā dienā, un viņi saskārās ar Trojas valdniekiem. Pēc Trojas ieņemšanas ir tāds termins “tumšie laiki”, Mikēnu impērija zaudēja savu spožumu, tā sāka irt. Tas nav vienīgais notikums ar Trojas zirgu, bet kopumā Trojas iekarošana ir saistīta ar turpmākajiem laikiem, tumšiem laikiem norietošā Mikēnu civilizācijā. Kā tā norietēja? Grieķu priekšteči jeb Grieķija kā tāda vēl nebija definēta, un šīs tautības nevarēja ieņemt biezās Trojas sienas, ļoti ilgstošs bija aplenkums, kādus 10 gadus, viņi to nevarēja izdarīt. Tur bija slavenā cīņa – Ahillejam ar Hektoru, Hektors zaudēja šo cīņu. Var noskatīties filmu – tā nebūs pilnīgi vēsturiski precīza, stilizēta, taču kaut kādu priekšstatu varētu gūt par visiem šiem notikumiem, pat no Iliādas runām teksts kaut kāds filmā ir, cik es atceros. Ļoti skaisti filmā ir attēloti Trojas valdnieki, kā viņi dzīvoja laimīgu dzīvi, viss bija ļoti skaisti, viss bija forši, aplenkums desmit gadus, neviens nevarēja iekarot, bet kas notika? Grieķi izdomāja viltību – viņi uzcēla milzīgu zirgu. Zirgs pēc tā laika parašām un ticības, tajā laikā – elku kalpība, bija tāds kā upuris, kuru nevajadzēja ignorēt, bet šajā upurī jeb šajā zirgā bija apslēpti grieķu specvienības karavīri. Grieķi nodedzināja savus kuģus, radīja iespaidu, ka viņi ir atkāpušies, aizgājuši, atzinuši savu vainu un lūdz piedošanu dieviem, šo zirgu kā upuri pienesot. Ko izdarīja trojieši? Ievilka šo zirgu savā pilsētā. Naktī no zirga izkāpa šie karavīri un no iekšpuses atvēra vārtus. Un, lūk, Troja tika nopostīta, cilvēki nogalināti, un, faktiski, tas iezīmē arī tādu posmu no bronzas uz dzelzs laikmetu, un tos sauc par tumšajiem laikiem. Iestājās tumšie laiki.
Zini, ka datora programmatūrā ir Trojas zirgi? Tāpēc ir vajadzīgi dažādi antivīrusi, kas “ķer” Trojas zirgus. Destruktīva programma, ko uztver kā labdabīgu lietojumprogrammu, tātad uztver to kā labdabīgu, kā normālu, kā nekaitīgu, tu atļaujies, tev, piemēram, nav antivīrusa. Kā tas strādā? To uztver kā labdabīgu un bojā tavu programmatūru, izvelk datus pēc tam un tā tālāk, viss kaut kas var notikt. Un tāpat ir ar cilvēka smadzenēm, ja tu atļauj. Atceries, ja tu tikai pieļauj savās domās to, ko nedrīkst domāt, uzskatu, ka uz kādām sekundēm okay, pakavējies ilgāk, piecas minūtes, es domāju, ka tās jau ir beigas, es domāju ka piecas minūtes tas jau ir “čau”, bet tas ir individuāli, varbūt kādam ilgāk: vai tās būs piecas minūtes, vai tev būs vēlreiz piecas minūtes, pēc tam būs desmit minūtes, pēc tam būs divdesmit minūtes šos negatīvos domu konkrētā virzienā. Ko tulkojumā nozīmē grēks? Netrāpīt mērķī. Tu darīji to, ko nevajadzēja darīt, tu netrāpīji, aizšāvi garām – aizšāvi garām Dieva likumiem, tu pēc sava prāta to darīji, kā Ādams un Ieva to darīja, viņi paši izdomāja, kas labs, kas – ļauns, un tam bija sekas. Nenovēršami, atceries, nenovēršami un nenovēršamas sekas ir tad, ja tu pieļauj savā galvā domas, ko nedrīkst domāt. Tu pieļauj, kuras nedrīkst domāt, ar tevi ir beigas, draugs! Ja tu domā šādas domas, ar tevi ir beigas! Garīgs sabrukums, un tam seko arī viss cits, kas vien var būt. Un nevajag man rādīt, cik labi tagad dzīvo, ja tu esi garām aizšāvis, es zinu, ka šis bumerangs nāks tev atpakaļ 100%, no tā nevar izbēgt. Tas nav iespējams, tā kā pret sienu.
Kas bija Vecās Derības templī pašā centrā? Desmit baušļi. Desmit baušļi – tas, ko darīt nedrīkst. Šodien es jau minēju, ka nedaudz savādākā formā gribu parunāt. Mēs vienmēr runājam par to, ko drīkst, ko vajag, par uzvaru. Ir lietas, kuras nedrīkst. Un šīs lietas, kas bija Izraēla centrā, bija desmit baušļi – tur viss ir izteikts, un par to nedaudz parunāsim. Bet tajā brīdī, kad tu atļaujies domāt, faktiski, šis Trojas zirgs tiek ienests tavās smadzenēs. Caur smadzenēm tas nonāk tavā sirdī, arī tavās emocijās un pēc tam tavā miesā. Tātad šis Trojas zirgs kaut kādā brīdī izlaiž šos melnos vīriņus. Atveras tam vārti, un tas izlaiž – elles vārti ir atvērušies. Saproti, es esmu pilnīgi pārliecināts un no sirds tam ticu, es to zinu, ka ir tikai tā un savādāk nav iespējams. Tāpat ir arī, ja mēs ievērojam un domājam par to, kas labs, patīkams, šķīsts, tas mums palīdz nedomāt negatīvās domas. Mēs visi cīnāmies ar negatīvām domām, arī man nākas kādreiz pacīnīties. Bet tad, ja tu es ielaidis šo domu, paliek arvien grūtāk cīnīties. Ja tu vēl to attīstīji, paliek vēl grūtāk, un pienāk brīdis, kad tu vairs netiec galā. Tev pat var šķist, ka esi atmetis to visu: “Nē, es to nedarīšu,” bet tu to darīsi.
Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi. (Jēkaba vēstule 1:14-15)
Ja tas ir ielaists, tu to vienalga darīsi, un kā Jēkabs saka, ka ikvienu kārdina viņa paša kārība, un, ka sākas tas galvā, un, ka, kad grēks ieņēmies, tas dzemdē nāvi. “Grēks ieņēmies” nozīmē, ka tu esi gatavs to paveikt.
Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. (Mateja evaņģēlijs 5:17)
Un mums tā patīk kristiešiem: “Vai, mēs vairs nedzīvojam bauslībā.” Jā, mēs nedzīvojam tā laika likumos, administratīvajā kārtībā, upurēšanas kārtībā, jo Jēzus ir atnācis un par visiem laikiem vienreiz nomiris, un augšāmcēlies, sēž pie Dieva labās rokas, un caur Viņu mēs esam šķīsti un glābti, taču Bībele saka arī tā, ja kas dzīvo un netur Viņa baušļus, tajā nav dzīvības.
Un Viņš tam sacīja: “Ko tu Man jautā par to, kas labs; tik viens ir Labais. Bet, ja tu gribi ieiet dzīvībā, tad turi baušļus.” (Mateja evaņģēlijs 19:17)
Tie jau ir Jaunās Derības vārdi. Šeit nav runa par to, ka tu neturi kaut kādu upurēšanas kārtību, ka neturi izraēliešu kaut kādu administratīvo kārtību, nē, par šiem desmit no tiem izrietošajiem baušļiem. Nepiedošana ir jebkuram cilvēkam skaidrs. Un šīs lietas, kuras es šeit mācu caur Bībeli, tās arī katram normālam psihiatram, kurš patiešām nav kaut kur aizklīdis neceļos, viņam šīs lietas ir tikpat skaidras kā man un kā mums, tikai viņš pieies no citas puses, caur citu prizmu, viņam nevajag obligāti Bībeli izskaidrot. Jo mēs pāri visam ticam, ka ir Dievs, es zinu, ka ir Dievs, ka es nedaru visu tikai pats savā spēkā, bet ka tomēr ir Dievs, kas ir kopā ar mani, es ticu tam. Kaut gan arī normāls cilvēks ateists nevar noliegt, ka ir kaut kas augstāks, ir radītājs, kurš tik brīnišķīgi mūs ir radījis, radošus.
Redzi, Es nāku drīz un Mana alga līdz ar Mani atmaksāt ikvienam pēc viņa darbiem. (Atklāsmes grāmata 22:12)
Skaties, kādi Jaunās Derības vārdi! Es nesaprotu, no kurienes cilvēki “izrauj” visu to gnosticismu. Visas apustuļu vēstules ir cīņa pret gnostiķiem. Tie ir cilvēki, kas uzskata, ka viņi ir garīgi un var dzīvot, kā grib. Dzīvo, kā gribi, un tu esi garīgs – tu nevari būt garīgs, ja dzīvo, kā gribi. Tu nevari dzīvot normāli, pareizi, ja tu vispirms neesi ticis galā galvā ar to visu, sirdī neesi izmainījis savu domāšanas veidu. Ir jāstrādā pie domāšanas veida maiņas.
Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva. (Jāņa evaņģēlijs 1:1-2)
Dieva vārds saka, ka iesākumā bija Vārds, Vārds tapa miesa un dzīvoja mūsu vidū Jēzū Kristū.
Jēzus viņam saka: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” (Jāņa evaņģēlijs 14:6)
Dzīvība! Caur Jēzus upuri tu ieej Dieva klātbūtnē, tevī ir dzīvība, bet, lai tā parādītos, tev ir jāpieskaņojas Viņam. “Novelciet veco cilvēku un uzvelciet jauno cilvēku!” Ir nepieciešams pietiekami daudz laika pavadīt ar Bībeli, pietiekoši daudz laiku ar Dievu un arī ar sevi, ir nepieciešami apkārt ticīgi cilvēki, ir nepieciešami mērķi. Mērķi ir nepieciešami! Nav mērķu – nav dzīvības. Tu dod komandu savām smadzenēm: “Tu man neesi vajadzīgs!” Tu dod komandu savām acīm: “Tu man neesi vajadzīgs!” Tu dod komandu saviem talantiem: “Tu man neesi vajadzīgs!” Tu dod komandu savam ķermenim: “Tu man neesi vajadzīgs!” Tas ātri noveco un iet bojā. Viss. Ko Bībele māca? Tieši to pašu: šaurs ir ceļš, kas ved uz dzīvību, un plats – kas ved uz pazušanu. Dari, ko gribi, domā tikai, ko gribi, tas ir viegls ceļš, kurš neved dzīvībā. Un dzīvība ir ne tikai mūžīgā dzīvība, bet dzīvība ir arī tā dzīve šeit, virs zemes: dzīvības enerģija, vitalitāte, dzīvības enerģija, mērķi.
Pirmais mērķis, kas ir jānosprauž – pilnveidoties! Vilkt jauno cilvēku, dabūt savā galvā, dabūt savā sirdī lietas, kuras nedrīkst aizskart. Un tev nevajag pašam pārliecināties par visu, izmēģināt, jo tu nezini, kā beigsies tavs eksperiments, šajā gadījumā tev labāk ir paklausīt Dieva vārdam. Lietas, kuras nedrīkst aizskart.
“Redzi, Es nāku drīz un Mana alga līdz ar Mani atmaksāt ikvienam pēc viņa darbiem. Es esmu Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais, Sākums un Gals. Svētīgi, kas mazgā savas drēbes, lai tiem būtu daļa pie dzīvības koka un varētu pa vārtiem ieiet pilsētā.” (Atklāsmes grāmata 22:12-14)
Redzi, svētīgi ir tie, kas mazgā savas drēbes, lai tiem būtu daļa pie dzīvības koka, un lai tie varētu pa vārtiem ieiet pilsētā.
Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod. (Mateja evaņģēlijs 7:13-14)
Es tikai varu pateikt to, ko tev vajag, bet tev pašam jāizlemj, tu gribi šaut mērķī vai garām. Tu gribi laist Trojas zirgus savā prātā vai nē? Prāts ir vārti uz tavu sirdi! Tas, kas ir sirdī, tā jau ir vai nu problēma, vai svētība. Visu nosaka mūsu sirds stāvoklis. Mūs vada mūsu sirds, nevis prāts. Prāts vada tik daudz, cik kontrolē to, kas nonāk iekšā, un arī, kā dabūt kaut ko ārā, kaut ko aizvietot. Tas ir tik daudz, cik prāts der. Jēzus jau saka: “Es neesmu atnācis atmest bauslību, bet atnācis paaugstināt prasības. Es pie saknes ķeros, kas ir tevī.” Ir bauslis “Tev nebūs laulību pārkāpt,” tas vispār ir tāds dīvains. “Tev nebūs cita sievu iekārot un pārgulēt ar viņu,” bet Jēzus atnāk un pasaka: “Tev nebūs iekārot iekšēji, tev nebūs domāt pat tādas domas, tev nebūs lūrēt pornofilmas.” Tam būs sekas! Agri vai vēlu, tas kaut kur parādīsies. Tas nenozīmē tik strikti kā Vecajā Derībā, ka uzreiz atveras zeme un aprij, tā gluži nenotiek, bet arī tā var gadīties. Arī tā var gadīties, visādi var gadīties, nav viss tik briesmīgi, bet pats princips, ka mēs pārkāpjam pašu pamatu, tas agri vai vēlu kaut kur nāk atpakaļ, tas nevar pazust, tas ir enerģijas nezūdamības likums. Ko tu ieliki, to izdabūsi ārā pēc tam, tāpēc Vecās Derības bauslis tāds arī ir “Tev nebūs iekārot”, bet beigu beigās vienkārši “Tev nebūs iekārot”. ”Tev nebūs nepatiesu liecību dot”, piemēram. Par ko tur ir runa? Tur ir runa par neslavas celšanu cilvēkam, par to, ka, piemēram, tiesā tu sniedz nepatiesu liecību, mūsu šodienas izpratnē vienkārši neslavas celšana. Un Jēzus saka: “Kādā tur tiesā? Kādā tiesā var vispār dot nepatiesu liecību? Aizmirstiet par nepatiesu liecību tiesā!” “Jā” ir “jā” un “nē” ir “nē” – tas ir kā zvērests.
Bet jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas pāri par to, tas ir no ļauna. (Mateja evaņģēlijs 5:37)
Punkts! Ja tu pateici cilvēkam “jā” un neizpildīji, tev būs problēma. Saproti? Ja pateici cilvēkam “jā” un neizdarīji, tev būs problēma. Es šodien daudz saku: “Tev būs problēma? Vai ne?” Bet no rīta es ieliku tādu postu, ka šodien ir brīnišķīga diena. Šodien ir brīnišķīga diena un tā tas arī būs. Bet šodien mēs mācāmies to, ka ir lietas, ko kategoriski nedrīkst aiztikt savā domu dzīvē, ir lietas, kurām nevajag pieskarties. Un šis bauslis “Tev nebūs nepatiesu liecību dot” – “jā” ir “jā un “nē” ir “nē”, neslavas celšana. Padomā, ko tu runā par cilvēkiem. Visam ir sava vieta, un kā jau es teicu: “Esi normāls.” Tas nenozīmē, ka tagad ir beigas, ja tu kaut ko pateici. Es runāju par to, ka tu aiztiec to, ko nedrīkst aiztikt domās savās un tas izaug kā tāds kārtīgs cietoksnis. Kā tāds cietoksnis, kuru pēc tam visu ir ļoti grūti atšķetināt.
Šodien no rīta pārlasīju par Jēkabu, iedomājos to skatu, mani tas saviļņoja, un man tas ļoti patika. Pavadīju laiku ar Dievu, es iedomājos to visu – šeit rakstīts “saule bija norietējusi”.
Un Jēkabs atstāja Bēršebu un devās uz Hāranu. Un tam gadījās nonākt kādā vietā un palikt tur pa nakti, jo saule bija norietējusi. Un viņš ņēma vienu no akmeņiem, kas bija tur, un lika to sev pagalvī, un apgūlās tanī vietā. Un viņam bija sapnis, un redzi, uz zemes bija kāpnes uzslietas, bet to augšgals sniedzās debesīs, un redzi, Dieva eņģeļi kāpa pa tām augšup un lejup. Un redzi, Tas Kungs stāvēja augšgalā un sacīja: “Es esmu Tas Kungs, tava tēva Ābrahāma Dievs un Īzāka Dievs! To zemi, uz kuras tu guli, Es došu tev un taviem pēcnācējiem. Un tavi pēcnācēji būs kā zemes pīšļi, un tu izpletīsies uz rietumiem un austrumiem, uz ziemeļiem un dienvidiem, un tevī un tavos pēcnācējos visas zemes tautas būs svētītas. Un redzi, Es esmu ar tevi, un Es tevi pasargāšu it visur, kur tu ej, un Es likšu tev atgriezties šinī zemē, jo Es tevi neatstāšu, līdz kamēr izdarīšu, ko Es esmu tev sacījis.” Un Jēkabs uzmodās no miega un sacīja: “Tiešām, Tas Kungs ir šinī vietā, bet es to nezināju.” Un viņam kļuva bail, un tas sacīja: “Cik bijājama ir šī vieta, te tiešām ir Dieva nams, un še ir debesu vārti.“ (1. Mozus grāmata 28:10-17)
Viņam gadījās nonākt kādā vietā un palikt tur pa nakti. Viņam bija vīzija par to, ka viņš kļūs par lielu tautu un ka no viņa nāks liela tauta. Viņš dabūja vārdu – Israēls. Mēs esam no viņa nākuši, esam viņa garīgie bērni. Viņš nesa vīziju, redzējumu, bet viņš nebija perfekts. Pat viņa vārds Jēkabs nozīmēja – melis un krāpnieks. Viņa vārdu pārdēvēja par Israēlu. Viņa dzīve nebija vienkārša, bet viņam bija vīzija, redzējums un mērķis. Savos klejojumos viņam gadījās nonākt kādā vietā, palikt tur pa nakti, un saule bija norietējusi. Nezinu, kāpēc es iedomājos, tas kaut kur mani iekšēji aizskar. Mūsu ticības tēvs, viņš ir mūsu garīgais tēvs. Viņš ņēma vienu no akmeņiem, kas tur bija un lika to sev pagalvī. Iedomājies akmeni pagalvī, gan jau kādu segu uzlika virsū un apgūlās tajā vietā. Viņam bija sapnis, redzi, uz zemes bija uzslietas kāpnes, bet to augšgals sniedzās debesīs, un eņģeļi kāpa pa tām augšā un lejā. Un Tas Kungs stāvēja augšgalā un sacīja: “Es esmu Tas Kungs tava tēva Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs. To zemi, uz kuras tu guli, Es došu tev un taviem pēcnācējiem. Es tevi pasargāšu it visur, kur tu ej, Es likšu tev atgriezties šajā zemē un tevi neatstāšu, kamēr to izdarīšu.” Jēkabs uzmodies no miega sacīja: “Tas Kungs ir šajā vietā, bet es to nezināju.” Ko viņš izdarīja? Viņam kļuva bail un sacīja: “Cik bijājama ir šī vieta, te tiešām ir Dieva nams un šeit ir debesu vārti.” Iedomājies, debesu vārti. Jēkabs šo vietu nosauca par Bēteli, tas arī nozīmē Dieva nams, debesu vārti. Es papētīju, vai tā nav tā pati vieta, kur vēlāk tika uzcelts templis, nē, tas nevienam nav zināms, iespējams tas bija kaut kur Babilonijā, to vietu precīzi nevar noteikt. Bet fakts ir tāds, ka vēlāk Izraēls uzcēla templi un vissvētākajā vietā bija desmit principi jeb desmit likumi, ko nedrīkst darīt. Bet Jēzus atnāca un paskaidroja, ka nevis nedrīkst darīt, bet savās domās nevar ielaist. Tev ir jābūt neieņemam cietoksnim. Mans prāts ir kā neieņemams cietoksnis, visas ļaunā ugunīgās bultas var pieveikt ar ticību. Tavs cietoksnis ir galvā. Kas ir sirdī, tas nav ne šodien, ne rīt risināms. Tas ir ilgstošs process, reizēm brīnumainā kārtā kaut ko Dievs izrauj, bet jebkurā gadījumā, kas ir sirdī iekšā, tur ir citi procesi. Debesu vārti ir galvā un arī elles vārti ir galvā. Ja kāds atceras filmu “Debesu valstība”. Kas tā par filmu? Orlando Blūms bija galvenajā lomā, vairākas reizes esmu skatījies filmu. Man patīk viss šis krustneša ceļš. Viņš devās uz Jeruzalemi meklēt piedošanu, jo viņš bija nogalinājis mūku. Viņš gribēja tikt līdz Golgātai, līdz tai vietai, kur Jēzus tika sists krustā. Viņš nonāk arī Golgātas kalnā un saprot, ka tas viss ir nejēdzība, tam visam nav vērtības, jo debesu valstība ir paša galvā un sirdī. Galvā ir vārti un debesu valstība ir paša sirdī. Mans paradīzes dārzs, kurā var nākt tikai Dievs. Saproti? Un galvā ir vārti, ar kuriem es kontrolēju, kas nonāks manā sirdī. Man ir jāapzinās, ka ir lietas, kuras kategoriski nedrīkst aizskart. Ir bīstami Trojas zirgu laist iekšā, jo viņš pēc tam izlaiž veselu varzu ar, negribu teikt – ļauniem gariem, bet ar negatīvām domām, kas noteikti piesaistīs negatīvu.
Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība! (Salamana pamācības 4:23)
Tas nozīmē, ka tas, kas ir tavā sirdī, tas tevi visu ietekmē, tavas emocijas, miesu, attiecības ar cilvēkiem, kas ir ļoti svarīgi. Jēzus skaidri saka:
Bet Jēzus tam sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši.” (Mateja evaņģēlijs 22:37-40)
Dieva valstība ir savilkta kopā, mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Cik svarīgi ir mīlēt savu tuvāko. Ja es pieļauju, ka mani kāds kaitina, tad es atdodu varu šo cilvēku rokās. Ja es atļauju, ka kāda cilvēka rīcība mani kaitina, vai viņš tad tādā gadījumā mani kontrolē? Tu mani nekontrolēsi. Dari, ko tu gribi. Kā mums bija viena repa dziesma, ko Raivo bija uztaisījis – “Neskaties uz citiem, lai tie rej.” Ja man ir jāparunā ar kādu cilvēku, kurš par mani ir ļaunu vai sliktu runājis, kurš pret mani ir tik slikti rīkojies, es pat esmu aizmirsis, ko un kā īsti, bet es zinu, ka viss ir bijis slikti. Es zinu, ka mani interesē, kā viņam iet, kā viņš dzīvo. Es zinu, ka viņam nenovēlu kaut ko sliktu, kaut gan es zinu, ka viņam būs slikti. Es zinu, lai arī cik viņš ir smaidīgs, vienalga zinu, ka nekur tas nepazudīs, bumerangs vienalga nāks atpakaļ. Es jau saknē zinu, un ir žēl, ka tev tā ir. Saproti. Es varu normāli parunāt, nākt pretī, ja cilvēks pats kaut kā izrāda vēlmi mainīties, man nav problēmu, nāc un maināmies kopā, es tev visur varu palīdzēt. Es neturu ļaunu prātu. Man pret šiem cilvēkiem nav sliktu sajūtu, man ir laba sirds, bet tā tāda ir izveidojusies. Es nevaru visu laiku domāt, ka tas man to, tas man šito. Visiem kāds kaut ko izdara. Tu dzīvo ģimenē, kur ir mamma, tētis, vīrs, sieva. Viens otram visu laiku kaut ko izdara. Atliek tikai aizliegto līniju pārkāpt un sākt turēt sevī nepiedošanu, tad būs vāks. Arī jūsu attiecībām. Vai tad Jēzus nesaka šādi?
Bet, ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jūsu Debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos. (Mateja evaņģēlijs 6:15)
Princips tur tā ir rakstīts, un tas ir par tuvākmīlestību.
Un, kas tevi spiež iet vienu jūdzi, ar to paej divas. (Mateja evaņģēlijs 5:41)
Ir tā vai nav rakstīts? Es nesaku, ka es esmu ideāls, visiem priekšā kūstu, tīri tā gluži nav, bet es pats zinu, ka man brīžiem iekšā ir kaut kas labs. Nav tādu cilvēku, kuriem es nevaru piedot un nav tādu cilvēku, pret kuriem es nevaru izturēties labi. Nav neviena tāda. Visi tie cilvēki, ar kuriem man ir bijusi saskare, es priecājos par katru no viņiem, ja uzzinu, ka kādam iet labi, es tieši tā arī saku: “Paldies, Dievs, ka viņam iet tik labi.” Man jau neviens cilvēks nav īpašums. Dariet, ko jūs katrs gribiet, tā jau ir jūsu dzīve, ne manējā. Es audzēju zāli, tu vari nākt un ēst. Vari iet citur, man ir vienalga. Nu nav gluži vienalga, nav kaut kādas lietas patīkamas, ja kaut kas kādreiz nav kārtībā, bet es audzēju zāli, un es zinu, ka man ir taisnība. Saproti? Tieši tajā taisnībā ir spēks.
Dodies cīņā uzvaras apziņas pilns, tad laimīgs būs tavs gājiens, sargājot patiesību, lēnību un taisnību! Un tava labā roka rādīs tev šausmu pilnus brīnumus! (Psalms 45:5)
Dodies cīņā uzvaras apziņas pilns, tad laimīgs būs tavs gājiens, un tas ir rakstīts Bībelē. Ja tu zini, ka tev ir taisnība, ej tālāk un neskaties uz citiem. Piedod, izlīgsti un ej tālāk. Labāk lai tev ir cilvēks, kas tevi piemin ar labu, nevis vienmēr ar ļaunu. Tā nekad, protams, nebūs, bet no savas puses piedod. Šie vārti ir mums galvā, bet dārzs ir sirdī.
Bet, kad Jēzus nonāca Filipa Cezarejas robežās, Viņš vaicāja Saviem mācekļiem un sacīja: “Ko ļaudis saka par Cilvēka Dēlu, kas Viņš esot?” Un viņi atbildēja: “Citi saka: Jānis Kristītājs, citi: Ēlija, vēl citi: Jeremija vai kāds no praviešiem.” Viņš uz tiem sacīja: “Bet ko tad jūs par Mani sakāt, kas Es esmu?” Tad Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja: “Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.” Un Jēzus atbildēja un viņam sacīja: “Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs. Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs.” (Mateja evaņģēlijs 16:13-19)
Kad Jēzus prasīja mācekļiem: “Ko cilvēki par Mani saka, kas Es Esmu?” Mācekļi atbildēja: “Tu esi Jānis Kristītājs, citi – Elija augšāmcēlies”. “Ko tu Pēteri domā, kas Es Esmu?” Pēteris atbild: “Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.” Un Jēzus saka: “Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis tev to neatklāja,” es tev sludinu, bet tas jau tev nepalīdz, ka es tev sludinu un atklāju kādas lietas. Ir svarīgi līdzīgi kā Pēterim: “Miesa un asinis tev to neatklās, bet mans Tēvs, kas ir debesīs, tev to atklās.” Un pēc tam ir šie slavenie vārdi: “Es tev saku: tu esi Pēteris, tu neesi nekāda niedre, kas šurpu turpu šaubās, tu esi klints un uz tevis Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Tev prātā viss būs ciet. Un sirdī viss būs pareizi sakārtots.” Tajā brīdī nemaz nebija klints, viņš trīs reizes nodeva Kristu, kaut gan pats ar galvu bija pārliecināts, ka viss ir kārtībā. Bet diemžēl caur šiem vārtiem sirdī nebija vēl viss pareizi, bet vēlāk viņš pats brīvprātīgi gāja nāvē pie krusta ar galvu uz leju, kā vēsta tradīcija. Tajā brīdī no draudiem, kuriem iespējams nebija pamata, viņš jau nobijās un noliedza Kristu. Viss mainījās. Un tas nebija pie jaunpiedzimšanas, ar laiku viss mainījās, velkot nost veco cilvēku, sakārtojot savas sirds saturu. Tēvs atklāj, tev tas ir jāsaprot personīgi. Personīgi ir jāpieņem, jābūt pārliecinātam un tev nevajag iet cauri dažādām kļūdām, lai pārliecinātos. Labāk izvēlies iet cauri kādām mazākām lietām, lai pārliecinātos, nevajag mēģināt ar smagākām lietām, jo no tām var būt neatgriezeniskas sekas. Nav nevienas tādas bedres, no kuras nebūtu vismaz trīs izejas. Būtu jau labi, ja tā būtu. Tu šeit, draugs, esi no Dieva žēlastības. Dievs ir labs, ne visiem tā paveicās.
ES ESMU durvis. Ja kāds caur Mani ieiet, tas tiks izglābts; viņš ieies un izies un atradīs ganības. (Jāņa evaņģēlijs 10:9)
Es tev atkārtošu dažus baušļus no 2. Mozus grāmatas 20. nodaļas. Pirmais bauslis:
Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā. (2. Mozus grāmata 20:3)
Otrais bauslis – netaisīt sev elku tēlu, nedarini sev Dieva attēlu.
Netaisi sev elku tēlu. (2. Mozus grāmata 20:4)
Trešais bauslis – nedrīkst Dieva Vārdu nelietīgi valkāt.
Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt. (2. Mozus grāmata 20:7)
Dieva Vārdu nelietīgi valkāt nozīmē – prasīt Dievam to, ko Viņš neatbalsta. Pēc tā laika pagānu ieradumiem viņi ticēja tā, ja zini Dieva vārdu, tu vari Viņu kontrolēt. Tu nevari kontrolēt Dievu – tā ir sarkanā līnija. Izmet tādu domu no galvas, nepieļauj tādu domu, jo tu nevari kontrolēt Dievu. Tu nevari panākt, ka Viņš izdara kaut ko priekš tevis, kas ir pretrunā Dieva dabai. Tas nav iespējams. Saproti? Tas tikai sagādās problēmas tev un citiem. Lūdz, dzīvo pēc Viņa prāta, staigā pa šo ceļu, vienalga, kur tu atrodies, kāda tava dzīve ir šodien, svarīgi ir būt uz ceļa. Nu, piemēram, vīri, ģimenes galvas, jums ir jārūpējas par savām ģimenēm. Bet mūsu sabiedrībā viss ir ačgārni. Sanāk tā, sieviete var dzemdēt, var stiept iepirkuma maisus mājās, var strādāt, var būt arī kādā sabiedriskā darbā, draudzē viņa var kalpot, visu vadīt. Te mums ir tāds piemērs, ka kopumā visu vada sievietes. Grupu vadītājas ir sievietes, veči tikai gudri māca, ka tev tā vajadzēja un šitā. Kalpot Dievam, būt līderim ir privilēģija tev pašam. Tu to vari darīt un tu to vari nedarīt. Tātad sievietes var visu, viņas var iet karā aizstāvēt savu tēvzemi, bet vīrietis skatās hokeju, strādā kaut kur noliktavā un vispār nedomā par to, lai normāli pieaugtu, lai bērni varētu augt, būtu apgādāti un tā tālāk. Dievs vīrietim ir devis spējas, ka viņam nav, piemēram, jādzemdē, ka viņam ir lielāki muskuļi, ne visos gadījumos, bet parasti pamatā. Tā pats Dievs mums rāda, ka vīrietis ir sargs un apgādnieks. Jo sieviete jau nevar pēc idejas dabiski attīstīt lielu biznesu, lielu kalpošanu, viņa neko lielu nevar izdarīt, jo viņa visu laiku ir ierobežota, atkal bērns, ja tu taisi, piemēram, ģimeni. Bet padomā, sievietes spēj visu. Sieviete var visu, bet var negribēt visu. Sievietei ir pašai jārūpējas par lietām. Tādā situācijā, kāda ir mūsu valstī, nevar pilnībā paļauties, jo Dievs pats visu ir nolicis, kā tam ir jābūt un, ja tu leksi tam pāri, tad bumerangs diemžēl nāks atpakaļ. Ir nestandarta situācijas, kur sievietei ir jāuzņemas vadība. Dieva priekšā ne sieviete, ne vīrietis nav īpašāks. Šeit gan ir pilnīga vienlīdzība, bet funkcijas ir dažādas, un tas ir jāizprot. Ja tu esi vīrietis, tu nepārleksi tam pāri. Var saprast, ka tu šodien esi nabags, to var saprast, bet nevar saprast to, ka, sēžot dievkalpojumā, tu neesi pieņēmis nekādus mērus un neesi sācis augt tajā virzienā. Lūk, to nevar saprast. Ir jāpieņem mēri un jāsāk domā kā miljonāram. Miljonārs nav tas, kuram ir daudz naudas, bet tam, kuram ir pareizā domāšana, un viņš saprot, ka viņam ir jāgādā par savu ģimeni. Vīriešiem jādomā par sevi: es gādāšu par savu ģimeni, es esmu miljonārs. Lai arī cik emocionāli es šo nepasniegtu, tas vienkārši tā ir. Tas tā ir, un tā ir iekārtots, un tu nevari tam pāri pārlēkt.
Piektais bauslis – tev nebūs nokaut.
Tev nebūs nokaut. (2. Mozus grāmata 20:13)
Jēzus neatbalsta nogalināšanu, jo Bībelē ir rakstīts, ja tu uz savu brāli dusmo, tu jau esi sodāms elles ugunīs. Elles ugunīs, augstā tiesā, ja tu saki uz brāli – bezdievis –, tu jau esi sodāms. Jēzus paaugstināja baušļus, Viņš ķērās pie saknes. No kurienes rosās slepkavība? No nekontrolētām dusmām, nepiedošanas, atstumtības un ļaunuma. Viss ir galvā, kā tu skaties uz apstākļiem sev apkārt.
Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod. (2. Mozus grāmata 20:12)
Ceturtais bauslis – godini savu tēvu un māti. Tavuprāt šis bauslis ir tikai par vecāku godināšanu? Padomājiet! Tev nebūs nokaut un laulību pārkāpt. Jēzus ir teicis, ja kāds šķiras, tas pārkāpj laulību. Agrāk bija tā, ka farizejiem Mozus bija atļāvis šķirties, bet Jēzus izveidoja jaunu kārtību. Kā arī Jēzus tika teicis, ja apprecas ar atšķirto, tad tas arī pārkāpj laulību. Jēzus gāja tālāk – kas sievu uzskata iekārodams, tas jau ir pārkāpis laulību savā sirdī.
Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī. (Mateja evaņģēlijs 5:28)
Lai tava cietokšņa vārti ir aizvērti tādām domām, jo caur domām un sirdi sāk veidoties kādas darbības.
Septītais bauslis – tev nebūs zagt.
Tev nebūs zagt. (2. Mozus grāmata 20:15)
Cik cilvēkiem ir nozagtas Windows programmatūras? Man ir samaksāts, jo es pērku pilnīgi visas programmas. Zini, kāpēc? Ne jau tāpēc, ka nevar nospert, bet tāpēc, ka es saprotu – es zaudēju. Nesamaksājot par programmu, es esmu zaudētājs, jo šie cilvēki ir strādājuši, lai radītu šo programmu, kas man noder un ir vajadzīga, lai es arī kaut ko varētu radīt. Ja es par to nemaksāju un ņemu par brīvu, tad mums nav mijiedarbības. Pārtrūkst mijiedarbība no tā, ka es kaut ko lietoju un dodu pretī. Tas nozīmē, ka es nedodu pretī un tas ir mans dzīves stils, domāšana un sirds attieksme. Kad cilvēki vēlās svētīt, dodot dāvanas, tad man tā nav problēma, es pieņemu, bet par kaut kādiem pakalpojumiem vai savādākām lietām es ļoti skatos un maksāju. Es nevaru nemaksāt pat ne tāpēc, ka tu man patīc, es maksāju tāpēc, ka tie ir principi. Ja es ņemu, man ir jādod kaut kas pretī. Pretējā gadījumā es izjaucu harmoniju un pats būšu zaudētājs. Mēs visi esam egoisti, arī tu esi egoists, diemžēl. Bet ir jābūt egoistam, jo Dieva vārds mums to māca.
“Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” (Lūkas evaņģēlijs 10:27)
“Kā sevi pašu.” Ko tu vari mīlēt, ja pats sevi nemīli? Ja par sevi nerūpējies, kā tad par citiem parūpēsies? Tev nebūs zagt – nav tagad visiem jāpērk viss. Kad tu vairāk tuvojies Dievam un izproti Viņa principus, tad tu nevari to vairāk darīt, jo saproti, ka apzagsi sevi, nesamaksājot par to, ko cilvēks radījis priekš tevis.
[..] Visu to dariet Dievam par godu. (1. Korintiešiem vēstule 10:31)
Man ļoti patika, kā Sofija radīja dzīvības koku. Cilvēks strādā, un tu baudi no tā. Radi to, kas tev pašam patīk, no kā tu vari baudīt un citi var baudīt.
Tev nebūs nepatiesu liecību dot, tev nebūs iekārot – un kopsavilkums ir šeit:
Un viens no tiem, bauslības mācītājs, kārdinādams Viņam jautāja un sacīja: “Mācītāj, kurš ir augstākais bauslis bauslībā?” Bet Jēzus tam sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis.” (Mateja evaņģēlijs 22:35-38)
Tas nozīmē izslēgt jebkādas domas, kas neatbilst šiem baušļiem.
“Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši.” (Mateja evaņģēlijs 22:39-40)
Pati būtība – mīli Dievu, sevi un savu tuvāko, par sevi neaizmirsti. Mīli Dievu, sevi un savu tuvāko kā sevi pašu, un esi laimīgs. Izlīdzinies ar cilvēkiem, ja tev kaut kas ir, kamēr vēl esi ceļā. Dieva vārds saka, ka labāk izlīdzinies, kamēr vēl esi ceļā, ka tevi nenodod tiesā, un tā tu neiziesi, kamēr nenomaksāsi pēdējo artavu. Tas ir tēlaini un līdzībā, bet katrā gadījumā nepiedošana ir iekšēja problēma. Vislabāk ir nepiedošanu izslēgt pašā saknē. Ir lietas, kuras nedrīkst aiztikt. Šobrīd es nedomāju par šķīstīšanos, upurēšanu vai trauku mazgāšanu. Ir lietas, kurām debesu vārtiem, taviem prāta vārtiem galvā ir jābūt aizvērtiem, bet tiem vārtiem, kas ved uz mūžīgo dzīvību un pilnvērtīgu dzīvību, jābūt atvērtiem. Par to, kas labs, patīkams un šķīsts, par to domājiet. Tas nav vienas dienas darbs, tas ir darbs mūža garumā. Pilnveidojieties! Dievs ir brīnišķīgs, tu esi brīnišķīgs. Dieva vārds saka, ka Viņš radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības. Tu esi brīnišķīgi iekārtots un radīts, tev ir brīnišķīgas spējas. Un pats galvenais, tev jābūt laimīgam, bet nedzenies pēc laimes, bet Dieva, un tad visas pārējās lietas tev tiks pieliktas. Un atceries, ka ir lietas, kuras pašā saknē nedrīkst domāt, un ir lietas, kuras pašā saknē ir jādomā! Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Debesu vārti” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
