Šodien es nevēlos stāstīt no sevis, bet tikai no Dieva vārda.
Es vēlos ieviest skaidrību jautājumos par to, kas ir desmitā tiesa un brīvprātīgie ziedojumi. Šīs dienas mērķis ir mācīties. Ir svarīgi zināt un saprast Dieva prātu un gribu. Tā ir mūsu pašu izvēle – pildīt Dieva gribu vai nē. Es domāju, ka mūsu draudzē un ne tikai ir cilvēki, kuri pielieto došanas principu un zina, ka īpaša svētība ir to cilvēku dzīvēs, kuri to dara. Pat cilvēki, kuri nepazīst Dievu, un virkne populāru personību dodot un ziedojot ir guvušas finansiālas svētības, jo bagātība vairojas tikai un vienīgi dodot. Jēdzieni ‘desmitā tiesa’ un ‘brīvprātīgie ziedojumi’ nav viens un tas pats. Par desmito tiesu ir rakstīts, ka tā pieder un ir svēta Tam Kungam. Desmitā tiesa nav kaut kas tāds, par ko mums būtu jālemj, dot vai nedot, jo tā jau pieder Dievam. Turpinājumā sekos rakstvietas no Dieva vārda, ar kurām es to pamatošu. Debesu Tēvs, es Tevi lūdzu, Kungs. Tu esi dzīvs un svēts Dievs. Es lūdzu, runā uz mums Gara spēkā caur Savu vārdu. Es lūdzu, Kungs, ka mēs izprotam Tevi, Tavu vārdu un Tavu gribu. Es lūdzu, ka pieņemam un iemīlam Tevi, Dievs, un visas tās lietas, kuras Tu mums vēlies dot, spējam paņemt, Dievs. Es lūdzu, ka visu to, ko Tu vēlies, lai mēs darām no savas puses, mēs spējam izdarīt. Palīdzi mums iepazīt Tevi, Kungs. Un tieši šodien šajā finanšu tēmā “Desmitā tiesa un brīvprātīgie ziedojumi” apgaismo mūsu prātus un sirdis un palīdzi mums, Kungs, katram vienam, kas šodien ir šeit un klausās, kļūt finansiāli svētītam. Lai katrs viens šeit klātesošais pieņem no Tevis to svētību, ko Tu dod arī finanšu jomā! Lai mēs esam uzticami Tev visās lietās! Āmen!

Desmitā tiesa

Kas ir desmitā tiesa un kāds ir tās mērķis? Kā jau es minēju, desmitā tiesa un ziedojumi ir atšķirīgas lietas. Pirmais punkts būs par to, kas ir desmitā tiesa, un sāksim ar pašām pirmajām Mozus grāmatām. Mēs mācīsimies. Arī tu šīs Rakstu vietas vari sameklēt savā Bībelē un pārlasīt. Šodien tu tiksi iedvesmots un svētīts. Es ticu, ka no šīs dienas pār kādu cilvēku dzīvēm beidzot atvērsies debesu logi finanšu sfērā.

“Ābrāms bija ļoti bagāts ar lopiem, sudrabu un zeltu.” (1. Mozus grāmata 13:2)

Ābrahāms bija ļoti bagāts, un tu būsi ļoti bagāts! Es tev novēlu finansiālu svētību! Tie cilvēki, kuru galvā viss ir sakārtots saskaņā ar Dieva gribu, nevar būt nabagi. Psalmos varam lasīt, ko ir teicis Dāvids: “Es nemūžam neesmu redzējis taisno ar izstieptu roku, nedz viņa bērnus maizi lūdzam.” Dāvids saka, ka viņš nav redzējis nevienu taisno diedelējot vai lūdzot naudu. “Jo turība un bagātība būs taisnā namā.” Tāda ir Dieva griba un tāds ir Dieva prāts, bet, lai to iemantotu savā dzīvē, mums ir jāapzinās, jāizprot un jāpielieto daži principi. Pirmais princips ir desmitā tiesa. Draudzē ziedojumi ir brīvprātīgi. Mans pienākums ir mācīt Dieva vārdu, bet tava daļa ir ļoti vienkārša – izvēlēties tā darīt vai nē. Tava dzīve un tava svētība ir tevis paša rokās. Ābrahāms bija ļoti bagāts. Viņš ir mūsu ticības tēvs. Ābrahāmam bija dēls Īzaks, un Īzakam bija dēls Jēkabs. Šos trīs cilvēkus – Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu – sauc par patriarhiem. Tie visi ir mūsu ticības tēvi. Ņem vērā, ka tajā laikā nekāda bauslība vēl netika dota. Bauslība tika dota caur Mozu daudzus gadsimtus vēlāk. Esmu dzirdējis tādus izteikumus, ka desmitā tiesa esot bauslība.

Sava ticības ceļa sākumā es kādu laiku apmeklēju baznīcu, uz kuru devās mana mamma. Tā bija vienīgā protestantu baznīca Limbažos, kuru bija iespējams apmeklēt, un tā bija baptistu draudze. Tur desmito tiesu nedeva. Kad es gāju pie mācītāja par to jautāt, viņš man to paskaidroja tā, kā viņš saprata un kā viņiem bija pieņemts, taču es lasīju Dieva vārdu un biju ieraudzījis un piedzīvojis desmitās tiesas došanas svētību. Kaut gan es biju bijušais narkomāns un dzērājs, tiklīdz es iepazinu Dievu, sāku apmeklēt draudzi un devu desmito tiesu. Man bija pilnīgi vienalga, ka citi to nedarīja. Es neesmu neveiksmīgs cilvēks, un mana veiksme no kaut kā ir atkarīga. Kaut kas labs manā dzīvē ir noticis pateicoties Dievam un kaut ko man ir izdevies sasniegt pateicoties Dievam, Viņa spēkam un svētībai. Kāpēc tas viss varēja notikt? Kāpēc Dievs varēja mani svētīt? Kāpēc Dievs var celt draudzi caur mani? Atskatoties pagātnē, var redzēt, ka viens no šiem principiem ir došanas princips, ko es praktizēju jau no paša sākuma. Pirmajos trīs mēnešos, kad biju ar Kristu, es par desmito tiesu vienkārši neko nesapratu un nezināju, bet, tiklīdz man šis Dieva princips kļuva skaidrs, es nolēmu to praktizēt. Es nolēmu dot, un tūlīt pat saņēmu atbildi no Dieva un piedzīvoju svētību. Tieši tāpat, kā rakstīts Maleahija grāmatā.

“Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” (Maleahija grāmata 3:10)

Un es pārbaudīju, saņēmu un pārliecinājos par to. Nav pat svarīgi, ko tu esi vai neesi piedzīvojis un saņēmis, svarīgs ir Dieva vārds un Dieva griba. Tajā dienā, kad man kāds brālis parādīja Bībelē un paskaidroja, ko Dieva vārds saka par desmito tiesu un ziedojumiem, es sāku to praktizēt. Es zinu, ka draudzē mēs esam dažāda tipa cilvēki. Vieni paklausa ātrāk, citi vēlāk, kāds grib pierādījumus, bet kāds tic uzreiz. Tāpat arī ir daudz cilvēku, kuri pirmo reizi atnāk uz draudzi un tūlīt sāk praktizēt došanas principu. Zinu cilvēku, kurš pirmo reizi atnāca uz draudzi, un tieši tajā reizē tika runāts par desmito tiesu. No tās pašas dienas viņš sāka dot Dievam. Šis cilvēks zināja, kāpēc to dara. Viņš pieņēma Dievu visā pilnībā un ar visiem Viņa principiem. Manā pirmajā draudzē, kuru es agrāk apmeklēju, desmitās tiesas princips netika praktizēts. Cilvēki ziedoja un viss bija normāli, bet tieši desmitās tiesas princips netika pielietots. Viens no iemesliem, kāpēc daudzi nedod desmito tiesu, ir tāds, ka viņi to uzskata par bauslību. Mozus grāmatās ir aprakstīti daudzi upuri un desmitās tiesas. Tajā laikā pirmie augļi, pirmā raža un viss labākais bija jāatdod Tam Kungam, Viņa nama celtniecībai un uzturēšanai un kalpotāju algām. Izraēla valstī to nevarēja nedarīt. Tā bija vispārpieņemta kārtība un pielūgsmes forma. Tā bija bauslība jeb likumi, kas jāievēro un jādara. Taču Ābrahāms bija ļoti bagāts. Ir rakstīts, ka arī Īzaks un Jēkabs bija ļoti bagāti. Tāpat ir rakstīts arī tas, kāpēc viņi bija ļoti bagāti. Lūk, viens no iemesliem:

“Un Ābrāms deva tam desmito tiesu no visa, kas tam piederēja.” (1. Mozus grāmata 14:21)

Mūsu ticības tēvs bija ļoti bagāts, jo viņam bija kāda interesanta īpašība un īpaša darbība. Viņš deva desmito tiesu no visa, kas viņam bija. Kam viņš to deva? Dievam. Viņš to deva augstajam priesterim, konkrētam Dieva ieceltam cilvēkam, kurš pēc tam šo naudu lietoja Dieva nama uzturēšanai, kalpotāju algām un visam, kas nepieciešams, lai varētu pilnvērtīgi kalpot, izglītot cilvēkus, un tādējādi valstī būtu Dieva svētība. Ābrahāms deva desmito tiesu, un viņš bija ļoti bagāts. Zini, bauslība tajā laikā vēl netika dota, tāpēc apgalvot, ka desmitā tiesa ir bauslība, ir meli un tas nav pamatots Dieva vārdā. Ja visu tieši pamatojam Dieva vārdā, tad desmitā tiesa nav bauslība.

“Un Īzāks sēja tanī zemē un saņēma simtkārtīgu ražu, jo Tas Kungs viņu bija svētījis. Tā šis vīrs kļuva bagāts un augdams auga bagātībā, līdz kamēr kļuva ļoti bagāts.” (1. Mozus grāmata 26:12-13)

Arī Ābrahāma dēls Īzaks kļuva ļoti bagāts.

“Bet šis akmens, ko es esmu cēlis par piemiņas akmeni, taps par Dieva namu; un no visa, ko Dievs man dos, es desmito tiesu došu Viņam.” (1. Mozus grāmata 28:22)

Jēkabs deva solījumu dot desmito tiesu un arī piedzīvoja bagātību.

“Tā šis vīrs kļuva ļoti bagāts, jo tam bija daudz sīklopu, kalpoņu, kalpu, kamieļu un ēzeļu.” (1. Mozus grāmata 30:43)

Manuprāt, šeit darbojas ļoti vienkārša aritmētika. Visiem trim cilvēkiem, kuri ir mūsu ticības tēvi, bija kopsaucējs – viņi bija ļoti bagāti, jo deva Dievam desmito tiesu, un Dieva svētība bija uz šo vīru finansēm. Viņi bija nevis vienkārši bagāti, bet ļoti bagāti. Par katru no viņiem ir rakstīts, ka viņš deva desmito tiesu. Tātad, starp bagātību un desmito tiesu ir saikne. Un man ir vienalga, ko tu domā, jo es gribu domāt tā, kā mūs māca Dieva vārds. Dieva vārdā es redzu trīs ticības tēvus un to, ka viņi visi deva desmito tiesu un bija ļoti bagāti. Bībelē var skaidri un nepārprotami redzēt, ka desmitās tiesas došanai ir saistība ar bagātību, finansiālu svētību un ne vienkārši bagātību, bet ļoti lielu bagātību. Desmitās tiesas došana ir veids, kā Dievs cilvēku var svētīt.

Kas ir desmitā tiesa? Desmitā tiesa ir desmitā daļa no visiem taviem ienākumiem pirms nodokļu nomaksas. Pretējā gadījumā ķēniņš (valsts) ir svarīgāks par Dievu. No algas parasti tiek atvilkta ceturtā daļa un pat puse, bet desmito daļu tev neatvelk. Tu pats izvēlies. Kāds ir desmitās tiesas mērķis?

“Bet, redzi, Levija bērniem Es esmu nodevis Israēlā visas desmitās tiesas par īpašumu to darbu dēļ, ko tie dara, kalpodami pie Saiešanas telts.” (4. Mozus grāmata 18:21)

“[..] Bet Israēla vidū tiem nav mantojuma.” (4. Mozus grāmata 18:23)

“Visi viņu zemes pirmie augļi, ko viņi Tam Kungam nes, tie lai ir tavi; ikviens, kas tavā namā šķīsts, lai tos ēd. Viss, kas Israēlā ir dāvinājums Dievam, lai tev pieder.” (4. Mozus grāmata 18:13-14)

“Un Tas Kungs sacīja Āronam: “Viņu zemē tev nebūs īpašuma, un viņu vidū lai tev nav īpašas tiesas; bet Es esmu tavs īpašums un tava daļa Israēla vidū!”” (4. Mozus grāmata 18:20)

Tātad, bija divpadsmit Izraēla ciltis. Katrai ciltij apsolītajā zemē pienācās daļa no zemes, ko viņi apsēja un no kuras viņi pārtika. Tas bija viņu finanšu un pārtikas avots. Viena no ciltīm bija Levija cilts. Tie bija tempļa kalpotāji, un viņi kalpoja ne tikai templī. Levija ciltij savu zemi nepiešķīra. Kāpēc? Tāpēc, ka viņu darbs bija rūpēties par garīgumu. Levītu darbs bija strādāt templī, rūpējoties par to, apkalpojot citus, mācot, vadot dievkalpojumus utt. Viņiem Tas Kungs nolika pārtikt no desmitajām tiesām.

“Bet, redzi, Levija bērniem Es esmu nodevis Israēlā visas desmitās tiesas par īpašumu to darbu dēļ, ko tie dara, kalpodami pie Saiešanas telts.” (4. Mozus grāmata 18:21)

Šādas Rakstu vietas Vecajā Derībā var atrast ļoti daudz. Šeit ir skaidri atklāts mērķis, kāpēc katram izraēlietim bija jādod desmitā tiesa no saviem ienākumiem – lai uzturētu kalpošanu templī. Desmitās daļas ir paredzētas pilna laika kalpotāju algām, jo Bībelē ir rakstīts: “Nekādu citu darbu tiem nebūs darīt.” Tie ir profesionāli kalpotāji, kuri tikai to vien dara, kā māca, sludina, brauc misijās utt. Desmitās tiesas ir paredzētas tieši viņiem. Vai mūsu draudzē šis princips tiek ievērots precīzi tāpat kā Bībelē? Nē, ienākumi no desmitajām tiesām draudzē netiek lietoti tikai un vienīgi pilna laika kalpotāju algām, bet itin visām Tā Kunga nama vajadzībām. Ja mēs gribētu darīt bībeliski, tad es kā mācītājs būtu ļoti bagāts. Ja mēs šo naudu novirzītu tikai kalpotāju algām, tad mums būtu vesela profesionāļu armija. Ja jau tagad kādiem cilvēkiem ir problēma ar to, ar kādu mašīnu brauc mācītājs, tad gadījumā, ja mēs rīkotos precīzi tā, kā to skaidro Bībele, tad būtu milzu problēma ne tikai man, bet daudziem cilvēkiem. Mūsu draudzē mēs tā īpaši nešķirojam ziedojumus un desmitās tiesas. Viss iet vienā grozā; papildu ir mērķa ziedojumi telpu atbalstam, Tautas lūgšanu sapulcei utt. Desmitās tiesas pamatmērķis ir celt Tā Kunga namu, bet tiešais mērķis ir pilna laika kalpotāju nodrošināšana.

Varbūt tu teiksi, ka tā ir Vecā Derība un uz Jauno Derību tas neattiecas? Vai Jēzus kaut ko runā par desmito tiesu? Jā, runā. Jēzus izsūtīja divpadsmit mācekļus un teica: “Ejiet, izdzeniet ļaunus garus, dziediniet, sludiniet prieka vēsti nabagiem, atsvabināšanu cietumniekiem, akliem gaismu, satriektos palaidiet vaļā, un, kurā namā jūs ieejat, palieciet tur un baudiet, ko jums liek priekšā.” Vai ir tā rakstīts? Jēzus mācekļi bija atstājuši savus biznesus jeb ienākumu avotus. Viņi bija zvejnieki un muitnieki, līdz atstāja savu maizes darbu un pārgāja uz pilna laika kalpošanu. Sūtot mācekļus kalpošanā, Jēzus nejautāja: “Nu, cik naudas tev vajag?” Jēzus izsūtīja mācekļus kalpot un pavēlēja viņiem tāpat kā levītiem pārtikt no desmitajām tiesām un ziedojumiem. “Jo strādnieks ir savas algas cienīgs.” Dieva vārds saka: “Tev nebūs vērsim purnu aizsiet, kad viņš labību min.” Un Jēzus mācīja Saviem mācekļiem, balstoties uz Dieva iedibinātiem principiem, pašiem gādāt par savu iztikšanu un nodrošināt savu kalpošanu, un tas notika caur desmitajām tiesām un ziedojumiem. Draugs, mēs esam pieauguši cilvēki un gribam saprast, kā ir patiesībā, nevis ko viena tante teica, bet kas ir rakstīts Dieva vārdā.

“Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt.” (Mateja evaņģēlijs 23:23)

Jēzus runā uz farizejiem. Vai Jēzus mūs māca dot desmito tiesu? Tā ir tikai Vecajā Derībā, vai tomēr arī Jaunajā? Par mācekļiem mēs tikko noskaidrojām. Jēzus mācīja Saviem mācekļiem sevi apgādāt caur desmito tiesu un ziedojumiem. Jēzus mācīja Dieva iedibinātus principus. Ebreji līdz šai dienai ļoti, ļoti stingri stāv par desmitās tiesas došanu. Viņiem tas ir svēts līdz pat šai dienai. Ebreji neatzīst Jēzu kā Glābēju, bet desmito tiesu dod. Arī tajā laikā viņi desmito tiesu deva pat no dillēm. Iedomājies, cilvēki dzīvoja nepārtrauktās bailēs par to, vai viņi ir iedevuši desmito tiesu no visa, – kartupeļu spainīša, vienu kāpostu no desmit un desmito daļu no burkāniem. No katra sīkuma viņi deva desmito tiesu. Jēzus viņiem saka: “Bez ievērības jūs atstājat pašu svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt.” Tas nozīmē: žēlastību jums būs izrādīt, bet desmito tiesu neatstāt. Jēzus saka: “Desmito tiesu neatstāt.” Interesanti, kādā citā veidā varētu tikt apmaksāta kalpošana? Piemēram, tevi izsūta kalpošanā, misijā. Kā tu tiksi apgādāts? Kā tu veiksi savu uzdevumu, ja nebūs Dieva iedibināta kārtība no Dieva vārda? Kā misijas vispār var tikt apmaksātas? Kā Dieva vārda izplatīšana var tikt apmaksāta? No kā tika apmaksāta Tautas lūgšanu sapulce? No mūsu desmitajām tiesām un ziedojumiem. Nenotika nekāds brīnums naudas pavairošanā. Mēs paši devām Dievam, un no tā apmaksājām rēķinus.

Lūk, kāpēc Dievs ir iedibinājis tādu kārtību, – lai draudze spētu augt, attīstīties, ietekmēt un lai Dievs varētu svētīt Latviju. Es neticu, ka bez desmitajām tiesām var kaut ko reālu paveikt. Bez naudas vispār neko reālu nevar paveikt. Kad es dzirdu kristiešus, kuri saka, ka nauda ir sīkums, tad es saprotu, ka tie ir cilvēki, kuri nekur nedodas, jo viņiem nav līdzekļu nosegt savus projektus. Es piekrītu, ka vispirms ir Dieva ideja un pēc tam nauda tai seko, bet nauda ir svarīga. Es nezinu, kā ir tev, bet manā kalpošanā lielākais izaicinājums gandrīz vienmēr ir nauda. Kad mēs sākam kādu lielu projektu, es uz spēles lieku visu, kas man pieder, kas turklāt pirms tam ir jāpārdod. Es zinu, ja mēs savus projektus nespējam nosegt, tad man ir jāatdod viss. Es esmu gatavs to dot. Kad Dievs man ir licis sirdī kaut ko darīt, vienmēr Viņš palīdz ar finansēm, un Viņš to dara caur šo sistēmu, kas ir desmitās tiesas un brīvprātīgie ziedojumi, – caur cilvēkiem, kuri tic Dievam un Viņa gribai, apzinās savu daļu no draudzes un piedalās draudzes darbā. Ir cilvēki, kuri apgalvo, ka Dievs viņiem visu dos. Ja Dievs kaut ko dod, Viņam ir veids, kā Viņš to dara. Tā ir desmitā tiesa, kas nosedz draudzes izdevumus. Kad farizeji prasīja Jēzum, vai maksāt ķeizaram nodokļus, tad Viņš atbildēja:

“[..] Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” (Mateja evaņģēlijs 22:21)

Bībele saka, ka desmitā tiesa pieder Dievam. Jēzus māca maksāt nodokļus. Ne vienmēr sanāk maksāt samērīgus nodokļus un ne vienmēr tas ir pareizi, bet Jēzus teica, lai nebūtu par piedauzību, tie ir jāmaksā. Jēzus māca par desmito tiesu un nav to atcēlis, un šis princips ir saglabāts.

“Vai ir pareizi, ka cilvēks krāpj Dievu, kā jūs Mani krāpjat? Jūs tad sakāt: kā tad mēs Tevi krāpjam? – ar desmito tiesu un labprātīgiem upuriem. Tādēļ jau jūs esat nolādēti, tā ka viss krīt jums no rokām un iet jūsu rokās bojā, jo jūs visi vienā kopā cits pār citu Mani krāpjat! Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums! Un Es padzīšu, jums palīdzēdams, rijīgo postītāja kukaini no jūsu labības laukiem, lai viņš tos neizposta un lai koks jūsu vīna dārzā jums nebūtu neauglīgs, saka Tas Kungs Cebaots.” (Maleahija grāmata 3:8-11)

Tu pats vari pārlasīt šīs rakstvietas, lai saprastu Dieva gribu un kā Viņš grib tevi svētīt. Dieva svētība ir atkarīga no tā, vai dodam, vai nedodam desmito tiesu. Visur, kur draudzēs ir pagrimums, viens no iemesliem ir desmitās tiesas nedošana. Iespējams, cilvēki nedod desmito tiesu, jo draudzē ir remdenība un pagrimums, un draudze lēnām pārstāj funkcionēt un pārvēršas par mazu sektantu bariņu. Tad kristieši pārvēršas par tiem, kuri sēž un runā par to, kas reiz bija. Kamēr tu meklē Dievu, tev ir mērķi, tu skaties nākotnē un kalpo, desmitā tiesa ir normāls un loģisks princips. Desmitās tiesas nedošana draudzē savā ziņā nozīmē arī atkrišanu un garīgo atdzišanu. “Jo tik ļoti Dievs ir pasauli mīlējis, ka devis Savu vienpiedzimušo Dēlu.” Mums Viņš saka: “Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas.” To Viņš saka draudzei. Lai darītu par mācekļiem tautas, ir vajadzīgas finanses. Ja desmitās tiesas draudzei nav vajadzīgas, tad, acīmredzot, šādai draudzei vairs nav mērķu. Janvārī mums notika evaņģelizācija, un draudze izauga par vairāk nekā simts cilvēkiem. Tas mums izmaksāja diezgan dārgi. Mēs tikko mājas grupiņās vācām īpašu ziedojumu, lai nosegtu draudzes telpu izmaksas, kuras līdz šim brīdim vēl nav apmaksātas, jo lielas summas aizgāja evaņģelizācijā. Ja draudzē nerunā par došanu, tad tā ir draudze, kurai nav mērķu. Desmitā tiesa nav jāatdod nabagiem, bet jādod draudzē, kurai tu piederi. Draudzes sākumposmā arī mums bija kristieši, kuri izskatījās nodevušies Dievam, bet, kad pajautāju par desmito tiesu, man atbildēja, ka to sūtot draudzenei uz Ameriku.

“Neraudzētās maizes svētkus sviniet; septiņas dienas ēdiet neraudzētas maizes, kā Es tev to esmu pavēlējis noteiktā laikā, ābība mēnesī, jo tanī tu izgāji no Ēģiptes zemes; bet nenāciet Manā priekšā tukšām rokām. Labākos no tavas zemes pirmajiem augļiem nes Tā Kunga, sava Dieva, namā. [..]” (2. Mozus grāmata 23:15,19)

Smits Viglsforts, kurš svaidījumā no miroņiem piecēlis vairākus cilvēkus, populāra personība, kas nu jau ir debesīs, teica: “Kad tu nāc uz draudzi, ņem līdzi divas lietas – Bībeli un ziedojumu.” Un tas ir pamatots Bībelē. Droši vari nākt klausīties Dieva vārdu arī tukšām rokām, bet katrs var mainīties un pieņemt lēmumu piederēt pie draudzes un būt Dieva ģimenē, jo, kur ir tava manta, tur ir tava sirds. Tu nepiederi draudzei, ja nedod desmito tiesu, jo tava sirds nav draudzē.

“Un ikviena desmitās tiesas deva no zemes tīrumā sētās sēklas, kā arī no koku augļiem, pieder Tam Kungam un ir Tam Kungam svēta.” (3. Mozus grāmata 27:30)

Brīvprātīgie ziedojumi

Kas ir brīvprātīgie ziedojumi un kāds ir to mērķis? Desmitās tiesas primārais mērķis ir pilna laika kalpotāju nodrošināšana, taču brīvprātīgo ziedojumu mērķis ir citādāks.

“Tāpēc es esmu ar visu savu spēku sagādājis sava Dieva nama vajadzībām zeltu zelta lietām, sudrabu sudraba lietām, varu vara lietām, dzelzi dzelzs lietām un kokus koka lietām, un dārgakmeņus: oniksa akmeņus, malahītu un raibus akmeņus, un visādus retus, grūti iegūstamus dārgus akmeņus, un daudz marmora. Un viņi nodeva Dieva nama celšanas darbiem piecus tūkstošus talentu zelta, desmit tūkstošus dareiku zeltā, desmit tūkstošus sudraba talentu, astoņpadsmit tūkstošus vara talentu un simts tūkstošus dzelzs talentu. Tad tauta priecājās, dodama labprātīgi, jo tie deva no visas sirds Tam Kungam ar labu prātu; arī ķēniņš Dāvids priecājās ar lielu prieku.” (1. Laiku grāmata 29:2,7,9)

Ja desmitā tiesa vairāk attiecas uz kalpotājiem draudzē, tad brīvprātīgie ziedojumi ir Tā Kunga nama celtniecībai. Ko mēs domājam ar Tā Kunga namu? Pirmkārt, tie ir cilvēki, jo no dzīviem akmeņiem tiek celts Dieva nams. Otrkārt, tās ir telpas – remonti, būves, īres un tehniskais nodrošinājums. Pie brīvprātīgajiem ziedojumiem var būt kādi mērķziedojumi konkrētām vajadzībām, konkrētā laikā. Piemēram, mums bija vajadzīga kamera, tāpēc mēs nolikām grozu un savācām naudu kamerai. Ja ir vajadzīga nauda Tautas lūgšanu sapulcei, tad mēs konkrēti tam vācam ziedojumus.

“Daži no tēvu namu galveniem, kad viņi nāca uz Tā Kunga namu Jeruzālemē, deva Dieva namam labprātīgi, lai to uzceltu savā vietā. Viņi deva pēc savām spējām šim darbam sešdesmit vienu tūkstoti zelta dareiku, pieci tūkstoši sudraba minu un simts priesteru tērpu. Priesteri, levīti un daži no ļaudīm, dziedātāji, vārtu sargi un Tempļa kalpotāji apmetās savās pilsētās, un viss Israēls savās pilsētās.” (Ezras grāmata 2:68-70)

Atmoda vienmēr ir saistīta ar finansiālu ziedošanu. Atmoda nāk caur tiem cilvēkiem, kuri maksā cenu par cilvēku dvēselēm, maksā cenu par savu draudzi un Latviju. Atmoda ir saistīta ar finansēm. Tu noteikti esi dzirdējis par Jūdu. Vai tu gribētu savam bērnam tādu vārdu? Nevienam nepatīk šis vārds, jo tas saistās ar nodevību. Jūda nodeva Jēzu par trīsdesmit sudraba gabaliem. Tā summa nebija tik milzīga, lai nodotu Dieva Dēlu. Kāpēc tas tā notika? Jūda bija draudzes kasieris. Reiz, kad Jēzus bija ciemos pie Lācara, arī Jūda tur bija. Tas notika pirms viņš nodeva Kristu. Marija atnāca ar ļoti dārgu eļļu, sasita to un izlēja uz Jēzus galvas. Tas bija ziedojums Jēzum. Jūda, to ieraugot, pateica šādus vārdus:

“Bet viens no Viņa mācekļiem, Jūda Iskariots, kas vēlāk Viņu nodeva, sacīja: “Kāpēc šī svaidāmā eļļa nav pārdota par trīs simti sudraba gabaliem un nauda nodota nabagiem?”” (Jāņa evaņģēlijs 12:4-5)

Viņš domāja, ka zina labāk, kur izlietot eļļu. Jēzus pieņēma šo Marijas upuri, bet Jūdam tas nepatika. Viņš runāja pretī Jēzum. Un to viņš sacīja ne tāpēc, ka viņam ļoti rūpēja nabagi, bet tāpēc, ka, turēdams draudzes maku, bija zaglis un piesavinājās iemaksas. Šajā rakstvietā es redzu, ka ir bīstami skaust un runāt pret svētām lietām, pret Dieva kalpiem un Dieva draudzi. Cilvēkiem, kas kļūst vai zili no dusmām par ziedojumiem, pašiem ir finansiālas problēmas. Viņiem ir problēmas ar skopumu, problēmas ar Dievu, problēmas personīgajā dzīvē un visās sfērās. Arī tad, ja viņi ir samērā turīgi, viņiem ir iekšēji neatrisinātas problēmas. Viņiem ir naids uz visu pasauli un nepiedošana sev un citiem, viņi ir mantkārīgi un pašiem visbiežāk arī nekā nav. Bieži vien šiem cilvēkiem pašiem nekā nav, bet par draudzi un ziedojumiem viņi saka, ka visu atņems un viss būs jāpārdod. Tev šeit, draudzē, neko nevar atņemt, vienīgi iedot. Izprotot Dieva pincipus un sākot dzīvot normālu dzīvi Jēzū Kristū, tu tiec svētīts. Mums ir svarīgas savas attiecības ar Dievu, sava kalpošana, sava draudze un lai Dievs svētī Latviju. Jūda finansiālā jautājumā uzstājās pret Jēzu, un ilgi nebija jāgaida. Tu esi redzējis filmu “Jēzus Ciešanas” (The Passion of the Christ)? Tajā skaisti parādīts Jūdas gals, kas bija briesmīgs. Normālam cilvēkam, kuram vairāk vai mazāk viss ir kārtībā, nebūs jautājums par finansēm, ziedot vai neziedot draudzē. Ir tāds stāsts, kurā ķēniņš nolēma svētīt divus skopuļus. Viņš uzaicināja viņus pie sevis un teica: “Jūs varat lūgt, ko gribat, bet otram es došu divreiz vairāk nekā pirmajam.” Un viņi sāka savā starpā strīdēties, jo katrs gribēja būt tas otrais. Ilgi viņi strīdējās, līdz beigās viens pateica: “Labi, es būšu tas pirmais, kas prasa. Izrauj man aci, ķēniņ!” Viņš izdomāja, ka labāk dzīvos ar vienu aci, nekā otram novēlēs kaut ko labu. Ir bīstami dzīvot ar šādu attieksmi, jo debesu logi būs aizslēgti. Dod, tad tev taps dots, nevis skaud. Tiem, kuri dod desmito tiesu, ziedo un upurējas, Dieva vārdā ir apsolījumi.

“Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību.” (2. Korintiešiem 8:9)

Pie krusta Jēzus uzņēmās mūsu grēkus, vājības, nespēku un arī nabadzību, jo par Viņa drēbēm meta kauliņus. Pie krusta Viņš tika aplaupīts, lai Viņa nabadzība tev kļūtu par bagātību. Jēzus brūcēs tu esi dziedināts, un Jēzus aplaupīšanas akta dēļ tu esi finansiāli pārticis. Debesu logi ir atvērti pār tavu dzīvi un tev nav jābūt nabagam. Tev vienmēr būs iztikas līdzekļi un paliks pāri labiem darbiem. Un tiem, kuri iesāk savus biznesus, biznesā veiksies. Tas būs grūti un smagi, taču tev būs vairāk un tu būsi neatkarīgs. Es esmu par to, lai tu ņem darbā cilvēkus, nevis pats strādā priekšniekam. Uz tava biznesa pamata Dievs var tevi vairāk svētīt. Kā Dievs tevi var svētīt, ja tu strādā darbā, kurā tev nav nekādas izaugsmes iespējas un ir viena konstanta alga? Dievs tevi var svētīt vairāk, ja tu esi pašnodarbināts. Ja tu gribi celt patiešām lielu biznesu, tad tev jāsaprot, ka Latvijā vien nevar to paveikt, jāskatās plašāk uz Eiropu. Ja tu gribi vairāk, ir jāiet tālāk. Šobrīd globālajā pasaulē tavs biznesa centrs var būt jebkurā vietā. Tu vari strādāt no jebkuras vietas. Paliec savā zemē, dzīvo ar godu un lai Eiropas nauda nāk tavā makā un arī tavā draudzē.

Kamēr tavs prāts nav tik nobriedis, lai darītu kaut ko vairāk, darbojies tur, kur esi pašlaik. Es neticu, ka Dieva bērniem ir jāstrādā par sētniekiem. Ja tu tikko esi nācis pie Dieva un nekad dzīvē neko neesi strādājis, protams, ar kaut ko ir jāsāk un var strādāt par sētnieku. Bet, ja tev ar galvu viss ir kārtībā un tu esi svētīts, tu nevari palikt sētnieka amatā. Kā minimums, tu pats vairs to nedarīsi, bet pieņemsi darbā citus. Ābrahāms un Īzaks bija ļoti bagāti, tāpat arī tu būsi ļoti bagāts. Ir ļoti viegli būt vergam un iet uz attiecīgu darbu, kur tev jābūt konkrētā laikā un jāievēro darba devēja norādījumi. Es nesen uzzināju, ka pārdevējs veikalā saņem četrsimts eiro algu. Tas ir nenormāli! Es uzskatu, ka četri simti eiro mēnesī ir sliktāk nekā būt vergam Ēģiptē. Kāpēc cilvēks ilgstoši strādā zemi atalgotu darbu? Viņam nav smadzeņu. Ir laiks iegūt vairāk smadzeņu, uzaudzēt smadzeņu masu. Tu, iespējams, regulāri neapmeklē dievkalpojumus un nelasi attiecīgas grāmatas. Izlasi “Kā kļūt bagātam”, sāc savu nodarbi, jo tā ir neierobežota iespēja nopelnīt, augt un būt neatkarīgam. Tas ir grūtāk, bet svētīgāk, nekā katru dienu iet un vergot. Kad es redzu, ka cilvēki mēģina kaut ko uzsākt un pēc tam aiziet atpakaļ uz vergu darbu, man mati ceļas stāvus. Visticamāk, viņi vairs nekad netiks no tā ārā, pieradīs tā strādāt un neko nemainīs. Padomju laikā bija tāda dziesmiņa: Jau aizejot uz skolu, mēs nākam atpakaļ. Pieaugušo versijā tas būtu: Jau aizejot uz darbu, mēs nākam atpakaļ. Un tā mēs katru dienu vergojam, kamēr smiltis sāk birt, – kaut tikai kaut ko būtu paēdis, uzvilcis mugurā, kaut tikai bērniem kaut kas nedaudz ir, īre samaksāta, kaut tikai gali kaut kā savilkti. Nē, draugs! Tu esi radīts pārpilnībai! Tu neesi radīts vergu darbam. Finansiāla brīvība! Izej ārā no savas ēģiptes un ieej apsolītajā zemē! Vajag audzēt smadzenes un strādāt. Es gan piebildīšu, ka ne visi darbi būs tādi, ka ir jāiet prom un jāsāk lielais bizness. Ja Dievs tevi ir ielicis normālā darbā ar karjeras iespējām – uz priekšu! Ja tevi apmierina tava alga un visam pietiek – nav nekādu problēmu, jo bieži vien pie vergtura var nopelnīt vairāk nekā savā biznesā. Ir dažādi priekšnieki, arī valsts struktūras. Ja tā, tad droši paliec savā struktūrā un strādā ar godu.

“Dod godu Tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Viņam visu savu ienākumu pirmajus, tad pildīsies tavi šķūņi ar pilnību, un tavas vīna spiedes plūdīs pār malām pāri.” (Salamana pamācības 3:9-10)

Vai tiešām pietiek tikai dot desmito tiesu un būsi bagāts? Gluži tā nav visa patiesība, jo ir tāda lieta kā darbs.

“Jo Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, tieši kā Viņš to tev ir teicis; un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies, un tu valdīsi pār daudzām tautām, bet viņām pār tevi nebūs valdīt.” (5. Mozus grāmata 15:6)

Vergturiem pār tevi nebūs valdīt un tev nebūs jāaizņemās, bet tu aizdosi. Ir rakstīts, ka tu saviem brāļiem draudzē nevari dot uz procentiem, bet, lūdzu, aizdod pasaulei, strādā, pelni, dari kaut ko jēdzīgu. Tu vari aizdot, ne aizņemties, jo Dievs tevi ir nolicis par galvu, ne asti. Tie, kuri aizņemās, ir aste. Tie, kuri aizdod, ir galva. Ja tu esi kredītos, tu esi aste. Ja tu esi ārā no kredītiem un sāc pelnīt, tu kļūsti par galvu. Es nerunāju par kādiem veselīgiem kredītiem lielā biznesā. Tas ir normāli. Es runāju par gultas, televizora, mašīnas ņemšanu kredītā. Ja tu citādāk nevari nopirkt, kā tikai kredītā un maksājot bankai procentus, tad nevar būt runa par būšanu galvai. Mūsu draudzē ir maz tādu, kuriem ir kredīti, un, kuriem tie ir, tiem drīz vairs nebūs. Tu esi galva! Ir jāiemācās nedzīvot pāri saviem līdzekļiem. Jau daudz, daudz gadus man nav neviena kredīta. Es principa pēc neko neņemu kredītā. Ja ir kāda izdevīga iespēja, to var veselīgi izdarīt, bet es to nedaru. Ir daudz vieglāk paņemt kredītu, bet daudz grūtāk pēc tam būt astei. Cilvēki nopērk dzīvokli par nezin kādām summām un visu mūžu maksā bankai. Es saprotu, ka tā ir izdevīgāk, bet visu mūžu tu esi piesaistīts vienai vietai, tu pat pilsētu nevari mainīt. Tu esi tur piesiets, banka tevi piesēja. Varbūt rodas citas vajadzības, piemēram, notiek ģimenes pieaugums, bet tu esi piesiets vienam dzīvoklim. Pasaulē ir mākslīgi radīta situācija, lai cilvēki varētu tikai izdzīvot, lai viņiem nebūtu laiks ne bērniem, ne ģimenei. Bet tev ir jāizlaužas no tā. Tu nevari atjēgties piecdesmit gadu vecumā un saprast, kā tu nabags bijis, tā nabags esi. Sliņķis iebāž roku podā, bet slinkums pacelt ārā. Tā kā mērkaķi iebāž roku slazdā un nevar vairs dabūt ārā. Mērkaķis vismaz cenšās, bet sliņķis ne. Salamans saka:

“Paguli, paguli vēl drusciņ, pasnaud kādu nieku, saņem kopā drusku ciešāki savas rokas, lai tu labāk dusētu! Tad tevi pamazām, it kā tev kājām pa pēdām iedama, pārsteigs nabadzība, un tevi nomāks trūkums kā bruņots ceļa laupītājs.” (Salamana pamācības 6:10-11)

“Alelujā! Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas To Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem! Turība un bagātība būs viņa namā, viņa taisnība paliek mūžīgi. Viņš ir devīgs un dod nabagiem bagātīgi. Viņa taisnīgums stāv nelokāmi vienumēr, viņa rags paceļas godā.” (Psalms 112:1,3,9)

Jēzus pabaroja tūkstošus ar piecām maizēm un divām zivīm.

“Un ļaudīm Viņš pavēlēja nosēsties zālē, ņēma tās piecas maizes un divi zivis, pacēla Savas acis uz debesīm, pateicās, pārlauza un deva tās maizes mācekļiem un mācekļi ļaudīm. Un visi ēda un paēda un salasīja no atlikušām druskām pilnus divpadsmit grozus.” (Mateja evaņģēlijs 14:19-20)

Caur mācekļu rokām gāja finanses, un tā ir maize, ko Jēzus lauza. Kamēr viņi deva, viņiem bija. Rakstīts, ka vēl pāri palika divpadsmit grozi. Vēl pāri palika! Tas nozīmē – kamēr tu dod, lai pabarotu cilvēkus, kamēr tu dod desmito tiesu, kamēr tu dod Dieva namam, kamēr tu dod brīvprātīgos ziedojumus, kamēr tu radi struktūru, caur ko var nākt nauda, tu vienmēr būsi finansiāli svētīts. Kuram ir bizness, tam bizness būs svētīts, kuram ir darbavieta, tas tur būs svētīts. Katrs savā līmenī! Kamēr tava nauda iet, lai kalpotu Dieva valstības darbam, tu būsi svētīts.

Nedaudz par ebreju bagātību. Viņi ir tie, kuri dod desmito tiesu. Lai gan ebreji nepieņem Kristu, desmitās tiesas princips darbojas viņu dzīvēs. Vēl jo vairāk tam jādarbojas mūsu dzīvēs, jo mēs ticam Viņam, un uz mums ir reāla Dieva svētība. Statistika par Ameriku. ASV pētījumus veicis Dr. Tomass Sauels, ekonomists, Hūvera institūta vecākais darbinieks. Amerikā dzīvo dažādu tautību cilvēki, un viņš ir veicis pētījumu par to, kādi ir viņu vidējie ienākumi ģimenē. Hūvers to ir izteicis vienībās. Amerikāņiem ģimenes vidējie ienākumi ir 100 vienības, ebrejiem 172, japāņiem 132, poļiem 115, ķīniešiem 112, itāļiem 112, vāciešiem 107, anglosakšiem 107, īriem 103, indiešiem 99, meksikāņiem 76, āfrikāņiem 32. Ebrejam 172, bet āfrikānim 32! Vienā no Dāga Hevarda Milla jaunākajām grāmatām tieši par to ir rakstīts, ka pār āfrikāņiem ir nabadzības lāsts. Kamēr Jēzu nepieņem, tikmēr šis lāsts netiek salauzts. Tu zini daudz melnādainus miljonārus? Lielākoties mēs zinām tikai dažas popzvaignes. Vai Rokfellers, amerikāņu biznesa magnāts un filantrops, bija melnādainais? Vai Rotšildi ir melnādainie? Nē, bet viņi ir ebreji. Praktiski neviens augšā nav melnādainais. Jēzus ir nomiris un uzņēmies visus lāstus uz Sevis. Ja arī tev ir nācis līdzi finansiāls lāsts, tad pie krusta tas ir salauzts. Viņš kļuva nabags, lai tu kļūtu bagāts, un tev visi ceļi ir vaļā.

Paskatīsimies, kā ebreji ziedo. Ja amerikānis vidēji ziedo 2% no saviem ienākumiem, tad ebrejs 4%. Proporcionāli viņš ziedo divas reizes vairāk, un viņam ir divas reizes vairāk ienākumu. Ne jau tāpēc viņš vairāk ziedo, ka ir lielāki ienākumi, bet viņš vairāk pelna tieši tādēļ, ka vairāk ziedo. Ebreji tic, ka jāziedo ir nevis tikai tāpēc, ka tas ir labi, bet arī tāpēc, lai labāk dzīvotu. Došana ir tas pats, kas investēšana, – tas viss atgriežas atpakaļ. Ebreji no visiem zemes iedzīvotājiem ir tikai 0,10%, un tas ir ļoti maz. Taču procentuāli ebreju ģimenes ar ienākumiem virs 50 000 USD ir divas reizes vairāk nekā neebreju ģimenes. Ebreju ģimenes ar ienākumiem zem 20 000 USD ir divas reizes mazāk nekā neebreju. Pēc Forbes aptaujas, no 400 bagātākajiem Amerikas cilvēkiem 45% ir ebreji. Trešā daļa no ASV multimiljonāriem ir ebreji. 20% augstskolu un universitāšu vadītāji ir ebreji. 40% Ņujorkas un Vašingtonas juridisko firmu partneri ir ebreji. 30% no ASV Nobela prēmijas laureātiem zinātnes jomā ir ebreji. 25% no visiem Nobela prēmiju laureātiem ir ebreji. Ebreji dod desmito tiesu. Dņepropetrovska, kur dzīvo mūsu ukraiņu draugi, ir ebreju pilsēta. Tur biznesa jomā nekas nenotiek, kamēr tu konkrētu daļu neesi iedevis ebrejiem. Viņiem tur ir sava mafija, bet tāda pieklājīga mafija, kura nost nešauj, bet vienam pašam tev nekas neizdosies, jo viņi ir visur pie stūres. Draugs, mums ir jābūt pie stūres. Tu tiksi galā ar visu, un viss būs labi.

“Taču neviens ar naudu nevar savu brāli izpirkt, nedz Dievam dot par viņu atpirkšanas maksu no nāves.” (Psalms 49:8 )

Tas, ka tu dod desmito tiesu un ziedo, tevi neatpērk no pazušanas, nāves un elles. Tava došana un ziedošana ir vienkārši pielūgsme, pateicība un paklausība Dievam. Ja mēs dzīvojam pretēji Dieva gribai un ceram, ka caur naudu Dievs mūs īpaši svētīs un nokļūsim debesīs, tad tā nav patiesība.

“Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un, kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienākumiem; taču arī tas ir niecība.” (Salamans mācītājs 5:9)

Ir cilvēki, kuriem nekad nepietiek, vienmēr ir par maz. Tie ir mantkārīgi cilvēki. Tādēļ bagātību nemēra miljonos, bet tavā sirds stāvoklī, ka tu dzīvo pieticībā un arī pārticībā, un pāri paliek labiem darbiem.

“Kad nu tu ēdīsi un būsi paēdis, tad teic To Kungu, savu Dievu, par to labo zemi, ko Viņš tev ir devis. Sargies, ka tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, bet turi Viņa baušļus, Viņa tiesas un Viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu. Lai tad, kad tu būsi ēdis un paēdis un sev uzcēlis labus namus, un tur dzīvosi, kad tavi vērši un tavi sīklopi būs savairojušies un tavs sudrabs un tavs zelts sāks pie tevis krāties, un viss, kas tev vien pieder, būs vairojies, lai tad tava sirds nelepojas un tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama.” (5. Mozus grāmata 8:10-14)

Tev vairosies viss. Tas varbūt nenotiks vienā dienā vai vienā nedēļā, bet tas notiks, jo tev ir vairošanās svētība. Ebreju tauta aizmirsa Dievu savā pārticībā.

Ir trīs lietas, uz kurām krīt cilvēki un arī kalpotāji, kuri jau kaut ko ir sasnieguši. Šīs lietas ir sekss, vara un nauda. Ja tev ir seksuālas attiecības ar kādu cilvēku ārpus Dieva gribas, tu zini, ka tas nav pareizi. Bet, ja tā ir vara, to ir grūti ieraudzit, tā ir lepnība, tu pats vari nezināt, ka tev tāda ir. Kad tu esi kaut ko sasniedzis, tev sāk likties, ka visi ceļi ir vaļā, un tu sāc atļauties dažādas lietas. Lepnība nāk pirms krišanas. Tāpēc Dieva vārds brīdina, lai mēs neaizmirstam To Kungu, savu Dievu. Tieši varas kārdinājums ir visviltīgākais. Kad tu neko neesi sasniedzis, tad nav īpašu kārdinājumu. Kaut gan ir arī tādi, kuri neko nav sasnieguši, bet staigā pa maskačku kā pāvi. Bet tad, kad cilvēki patiesi ir pacēlušies, kā mēs redzam vēsturē, viņi bieži kļūst lepni un krīt. Tāpēc Dievs brīdina, lai neaizmirstam Viņu, kad nāks panākumi. Mums ir bijuši arī tādi gadījumi, kad uz mājas grupiņu atnāk nabadziņš, kuram nekā nav – sievas nav, darba nav, nodzēries, puņķains, zeķes smird. Par viņu lūdz, cīnās, cilvēks kļūst normāls, zeķes tīras, pats pieklājīgi izskatās. Izlūdz darbu, nu ir darbs, bet viņš jau kļūst lepns: “Man ir darbs!” Darbs lielveikalā par 400 eiro mēnesī. Vairs nav laiks mājas grupiņai, vairs nav jādod desmitā tiesa no tādas “milzu” summas. Tāpēc neaizmirsti To Kungu, vai esi augšā, vai apakšā, vienalga kādā ticības līmenī, neaizmirsti To Kungu un godā Viņu ar desmito tiesu un ziedojumiem visu savu dzīvi. Došana un ziedošana ir daļa no Dieva pielūgsmes.

Debesu Tēvs, mēs Tevi pielūdzam, mēs Tevi slavējam, Kungs, ne tikai ar lūpām, ne tikai ar dziesmām, bet ar visu savu dzīvi. Arī ar to, ko mēs nopelnām, Dievs! Mēs pienesam Tev, Tavam godam, Tavai slavai un lai Tava Valstība iet plašumā. Es lūdzu, Svētais Gars, Jēzus Vārdā, Tēvs, es lūdzu par ikvienu devēju: “Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.” Debesu Tēvs, es lūdzu, atmēro bagātīgi kā Īzakam, kurš sēja tanī zemē un pļāva simtkārtīgu ražu. Es pasludinu simtkārtīgu atmaksu, simtkārtīgu ražu un svētību katram vienam, kas kalpo Tev arī ar savām finansēm. Es aizlūgšu par tiem, kuri ir kredītos un netiek ārā, lai Dievs dod gudrību, svaidījumu un pārdabisku iejaukšanos, lai katrs spēj izkļūt no tiem. Tā ir verdzība. Es nerunāju par veselīgiem, normāliem kredītiem, ja biznesā kaut kas nepieciešams, bet kredītu kā jūgu. Tu, Dievs, mūs esi nolicis par galvu, ne par asti. Jēzus Vārdā, lai notiek Tavs prāts un notiek Tava griba. Es lūdzu, Svētais Gars, dod pareizas domas, risinājumu, kā iziet no parādu jūga. Jēzus Vārdā, sātan, atlaid cilvēkus, kuri sauc uz tevi, Dievs, kuri sauc un pielūdz Tevi un dod no sava Tev. Jēzus Vārdā, es pasludinu atsvabināšanu cietumniekiem, akliem gaismu un satriektie ir palaisti vaļā. Jēzus Vārdā! Dievs, dod katram gudrību, kā to risināt, un svētī katru. Domā ar galvu, kalpo Dievam, strādā, un viss būs kārtībā. Ne bez grūtībām, bet ir iespējama dzīve bez parādiem. Nepaliec nevienam neko parādā, kā vien mīlestību. Lai Dievs svētī!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Desmitā tiesa un brīvprātīgie ziedojumi” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija