Šodien ir vēsturisks dievkalpojums – gada pēdējais dievkalpojums. Nākamnedēļ daudziem sāksies “jauna dzīve”, bet ne draudzes “Kristus Pasaulei” dalībniekiem. Jo mēs zinām, ka jauna dzīve nesākas ar 1. janvāri. Tā var sākties šodien, rīt, 5. februārī, 10. martā – jebkad, kad tu to pats izdomāsi un vēlēsies, jo izmainītai dzīvei ir tikai viens nosacījums – tu pats. Ja tu pats to vēlēsies, nekas cits tev netraucēs izmainīt, uzlabot, veidot savu dzīvi pilnvērtīgāku. No rīta, izņemot Bībeli, es lasu vēl dažādas citas grāmatas. Pēdējā laikā lasu vienu no nedaudzām latviski iztulkotām Džona Maksvela grāmatām “Maksvela ikdienas lasāmviela”. Ja kādu dienu gadās izlaist, tad pēc tam lasu trīs, četru dienu lasāmvielu uzreiz. Un 25. decembra nodaļai bija virsraksts “Dod neprasot!”. Pirmais teikums šajā nodaļā ir no kāda teologa: “Vislielāko gandarījumu dzīvē sniedz tas, ka tu esi spējis atdot lielu daļu no sevis citiem.” Tālāk Maksvels skaidro, ka došanai nav nekāda sakara ar apstākļiem, bet gan ar cilvēka attieksmi. Domāju, ka tu noteikti pazīsti cilvēkus, kuriem nav daudz īpašumu, lielas pārticības, bet tomēr ir dāsni, devīgi. Ir arī tādi cilvēki, kuri ir pārtikuši, bagāti, bet skopi. Man bija pamudinājums šodien runāt par dāsnumu un es ceru, ka tev būs noderīgs. Gribu atgādināt, ka šī svētruna ir pamatota draudzes mācībā un uztverama kontekstā ar citām svētrunām, un saskaņota ar draudzes virzienu.
Ikviens vēlas dzīvot svētītu dzīvi. Visi mēs gribam dzīvot dzīvi, kurā ir Dieva spēks, pārpilnība, klātbūtne. Lai tas izdotos, ir nepieciešami daudz dažādi faktori. Atnākt svētdienā uz dievkalpojumu ir par maz. Pirmkārt ir jāiepazīst Dievs, kāds Viņš ir. Tas nozīmē – regulāri pavadīt laiku, veidojot personīgas attiecības ar Viņu. Vajadzīga arī pozitīva vide, zināšanas, garīgais vadītājs, stipra draudze un citas lietas. Viens no aspektiem ir dāsnums, labprātība dot un ar to es nedomāju tikai naudas došanu, kaut gan arī tai ir svarīga vieta. Es runāju par globālāku došanu – tava enerģija, laiks, resursi, talanti, spējas – jebkas, ko tu vari dot citiem. Kādēļ Dievs ir ieinteresēts tajā, lai tu dotu? Došanas principam ir ļoti daudz apsolījumu. Dievs grib, lai mēs esam devīgi, jo devīgums ir mīlestība darbībā. Tu vari kaut ko dot bez mīlestības, bet, ja tu kādu mīli, tad tu nevari nedot. Nav iespējams mīlēt un nedot, paturēt visu sev. Ja tu saki, savam vīram, sievai, bērniem, tuviem cilvēkiem, ka tu viņus mīli, bet neesi devīgs pret viņiem, tad patiesībā tu viņus nemīli. Diemžēl, var izrādīties, ka tu mīli tikai pats sevi, jo darbi apstiprina mūsu būtību un domāšanas veidu. Mīlestība un došana ir ļoti cieši saistītas. Pasaulē dziesmās tiek ļoti daudz runāts par mīlestību, bet tā ir iekāre un aizraušanās. Iekāre grib dabūt labumu sev, labi justies. Bet mīlestība dod. Par to, cik ļoti Dievs vērtē došanu jebkurā sfērā, liecina fakts, ka vārds ticēt Bībelē ir lietots apmēram 270 reizes, lūgt – 371 reizi, mīlestība ap 700 reizēm, bet dot ir vairāk nekā 1000 reižu. Acīmredzot, tas ir tādēļ, ka Dievs ir visdāsnākais devējs. Viss, kas tev dzīvē ir, ir dāvana no Dieva. Jautājums – kā tu to lieto? Ja Dievs nebūtu devīgs, tad tev šodien nepukstētu sirds. Viņš dod sauli, gaisu, visus apstākļus, prātu domāt, spēju nopelnīt naudu, un Dievs vēlas, lai mēs kļūtu līdzīgāki Viņam. Uzskaitīšu dažas lietas, faktus, kādi ieguvumi ir dāsnam, devīgam cilvēkam.
1. Tas pagodina Dievu. Došana apliecina, ka viss, kas tev ir, nāk no Viņa.
Kas vājajam dara pāri, tas nonievā viņa Radītāju, bet, kas par grūtdieni apžēlojas, tas godā Dievu. (Salamana pamācības 14:31)
Kas par nabagu apžēlojas, tas godā Dievu. (Angļu tulk. Salamana pamācības 14:31)
Nabags mums bieži šķiet slikts, negatīvs vārds. Pirmais, kas nāk prātā, ir kaut kāds trūkumcietējs, bezpajumtnieks un sliņķis. Šeit ar vārdu nabags ir domāts cilvēks, kuram trūkst pats svarīgākais – Kristus.
2. Labprātīga došana tevi tuvina Dievam. Jebkas, kur tu ieguldi savu naudu – hobijs, darbs, cilvēki – norāda, kas tev ir svarīgs. Jo vairāk tu ieguldies kādā cilvēkā, jo svarīgāks viņš tev ir. Jo mazāk tu viņā ieguldies, jo nevērtīgāks viņš tev kļūst. Atceros, kā viena sieviete stāstīja par kādu jauno tēti. Viņš bija teicis, ka tikko bērns piedzimis viss bija it kā labi, bet tikai tad, kad viņam bija jāsāk izdot sava nauda, viņš saprata, cik bērns kļuvis vērtīgs. Tas bija tāpēc, ka viņš sāka ieguldīties savā bērnā. Ja tu dod un ieguldies draudzē, tas tevi tuvina Dievam, jo tur, kur ir ieguldīta tava nauda un laiks, tur ir arī tava sirds un būtība.
Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds. (Mateja evaņģēlijs 6:21)
Došanas mērķis ir mācīt mums vienmēr Dievu likt pirmajā vietā. (Angļu tulk. Mateja evaņģēlijs 6:21)
Tas nozīmē, ka, saņemot ienākumus, vispirms tu domā par to, kas pieder Dievam. Tas nozīmē Dievu likt pirmajā vietā.
3. Došana tevi dara līdzīgu Jēzum. Protams, ka visdevīgākais cilvēks bija Jēzus. Viņš atdeva visu, pat savu dzīvību, mūsu dēļ nomirstot pie krusta. Katru reizi, kad tu dod savu naudu, savu laiku, enerģiju un citus resursus, tava sirds top plašāka un tu kļūsti līdzīgāks Kristum.
Cauru dienu viņam gribas un gribas, bet taisnais dod un neatsakās dot. (Salamana pamācības 21:26)
Mantkārīgie vienmēr grib vairāk sev, bet dievbijīgie mīl dot. (Angļu tulk. Salamana pamācības 21:26)
Jo dievbijīgāks kļūsti, jo esi tuvāks Dievam, jo devīgāks un labprātīgāks kļūsti. Un otrādi – jo vairāk dod (ar to domāju kristietības kontekstā), jo kļūsti tuvāks Dievam. Ir kāds stāsts par to, ka tētis aizveda dēlu uz McDonald’s restorānu un nopirka viņam frī kartupeļus. Mājās braucot, kartupeļi garšīgi smaržoja un tētis palūdza, lai dēls iedod arī viņam vienu kartupeļu čipsīti. Dēls palika dusmīgs un teica: “Tie ir mani, nedošu!” Tētim galvā sāka rosīties dažādas domas. Pirmā bija par to, ka dēls ir aizmirsis, ka tieši tētis ir visu čipsu avots priekš viņa. Ja tētis nebūtu nopircis, tad dēlam nebūtu neviena čipsa. Otra lieta – dēls nesaprata, ka tētis var visu paņemt un pateikt, ka līdz pusdienām neēdīs nevienu čipsi. Tētis var arī aizbraukt atpakaļ un nopirkt veselu kaudzi ar čipsiem. Treškārt, tētim nemaz nevajadzēja viņa kartupeļus, jo, ja gribētu, tad varētu pats sev nopirkt, cik grib. Tētis tikai gribēja, lai viņa dēls iemācās dalīties, dot un būt dāsns. Ir bērni, kuriem jau no pašas bērnības nav problēmu dot, viņi ir mācīti būt dāsni. Ir arī tādi bērni, kuri nedalās ar citiem. Tad, kad atnāk ciemos citi bērni un grib spēlēties ar viņu mantām, tad sākas problēmas. Tas ir egoisms, dabiska lieta, kas nav jāmāca. Es atceros kādu spilgtu epizodi no savas bērnības. Augu viena pati. Man nebija māsu un brāļu, nebiju iemācījusies dalīties un man nepatika citiem dot savas mantas. Reiz ciemos atnāca kāds puika un gribēja paspēlēties ar kādu no manām mantām – īsti pat neatceros ar ko, bet es negribēju to dot. Tagad liekas smieklīgi, bet toreiz man tas bija milzīgs pārdzīvojums. Tieši šī iemesla dēļ Dievs grib, lai tu esi devīgs. Viņam nevajag tavu naudu, tavus resursus, Viņam pieder viss. Dievam vajag, lai Viņa darbs virs zemes turpinās, lai Viņa valstība iet plašumā. Tādēļ arī ir svarīgi, lai mēs dodam draudzē un arī cilvēkiem.
4. Labprātīga došana atbrīvo no materiālisma. Varbūt šo vārdu mēs ikdienā nelietojam, bet tas nozīmē to, ka tev nav miera, vienmēr vajag vairāk naudas, mantu, visu laiku par naudu vien domā un nekad nav pietiekoši. Visbiežāk šādiem cilvēkiem visa kā ir pietiekoši. Vienīgās zāles pret šo “slimību”, ir došana. Ja tu neesi labprātīgs došanā, tad esi materiālists.
Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai. (Mateja evaņģēlijs 6:24)
Tu nevari kalpot diviem – Dievam un mantai. Tas neizslēdz, ka tu vari dzīvot labklājībā, ka tev var piederēt dažādas lietas, vari būt pat bagāts. Dieva griba ir labklājība un tieši tādēļ mūsu draudzē ir miljonāru klubs. Mācītājs vienmēr ir uzsvēris, ka katram jābūt finansiāli patstāvīgam un neatkarīgam. Īpaši šajos nestabilajos laikos tas ir svarīgi. Es esmu ļoti priecīga un pateicīga mācītājam, ka viņš mani pamudināja kļūt pašnodarbinātai. Es neesmu sistēmā, un, ja sistēma izdomā kaut ko neprātīgu, tad man nav obligāti tajā jāpiedalās. Bet, ja tu esi sistēmā, tad būsi spiests piedalīties. Savukārt, kalpot naudai, ir kaut kas cits. Ja tev ir daudz naudas, tas nenozīmē, ka tu tai kalpo. Bet tas nozīmē, ka visa tava uzmanība un vienīgais tavs dzīves mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk, būt ietekmīgam, bagātam – nepareizs motīvs. Vai nu pirmajā vietā ir Dievs, vai arī nauda.
5. Došana demonstrē manu ticību. Katru reizi, kad tu dod, ar to tu apliecini savu ticību Dieva apsolījumiem.
Redzēdami jūsu sekmīgo kalpošanu, tie slavē Dievu par jūsu paklausības apliecinājumu Kristus evaņģēlijam un jūsu sirsnīgo palīdzību viņiem un visiem citiem. (2. Korintiešiem vēstule 9:13)
Tulkojot no angļu valodas, ir teikts: “Tava došana apliecina tavas ticības īstumu.” Vai tu zini, no kurienes rodas skopums? Kā tu domā? No neticības Dieva apsolījumiem. Tu domā, kad dod, tad tev pašam nepietiks. Tās ir bailes, raizes, tā ir neticība, bet tas nav pareizi.
Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums! (Maleahijas grāmata 3:10)
Tā ir ļoti zināma rakstvieta, kur Dievs saka, ka mēs Viņu varam pārbaudīt. Viņš saka, ka dod desmito tiesu, dod labprātīgos ziedojumus, un tādējādi pārbaudi Mani, vai Es tevi nesvētīšu. Atceramies ka šī rakstvieta ir jāatceras kontekstā ar citām. Tu nevari vienkārši dot un gaidīt, ka tev viss vienkārši nolīs no debesīm. Ir jādara dažādas lietas arī bez došanas. Šī ir vienīgā rakstvieta visā Bībelē, kur Dievs saka, kā tu Viņu vari pārbaudīt, tieši ar došanu. Runājot par ticību, ja es padomāju par savām personīgajām situācijām, tad tā vienkārši ir mana ticība. Pirms šīs draudzes man bija ļoti smaga emocionāla situācija, kas bija saistīta ar nepiedošanu. Es ļoti mocījos un cīnījos, dzīve pavisam kļuva neizturama viena cilvēka dēļ, kas, kā man likās, bija man nodarījis ļoti daudz pāri, tas droši vien bija tikai manā subjektīvā skatījumā. Es zinu, ka es darīju ļoti daudz lietu, es nebiju šajā draudzē, es nezināju kā viss ir pareizi jādara, nebija inkauntera, cīnījos, kā mācēju: lūgšana, saistīju un pavēlēju visām tām važām iet prom, bet es ļoti labi atceros, ka es devu. Es liku ziedojuma traukā naudu, jo man ļoti vajadzēja risinājumu. Un es teicu: “Dievs, es lieku ticībā, man no Tevis vajag.” Zini, es arī dabūju piedošanu un brīvu sirdi. Tā bija tāda milzīga uzvara, varbūt pat lielākā manā dzīvē. Ja tu ar ticību, ticībā sēj, tad tu arī nopļausi ticībā. Arī esot šajā draudzē, es atceros tādu posmu, es nekad neesmu bijusi miljonāre un arī tagad tāda neesmu, bet ir bijuši arī sliktāki laiki un atceros, ka vienu gadu es apņēmos dot desmito tiesu 25% apmērā, tas ir diezgan daudz. Tā ir ceturtā daļa. Nebija jau tā, ka man bija 100 eiro un tad dodu 10 eiro. Ja tev ir maz, tad būs vieglāk iedot, bet vienalga, man tas bija liels izaicinājums, bet es to pati biju apņēmusies, man to neviens nelika, ne mācītājs, ne draugi, īstenībā neviens neko daudz nezināja, bet es biju apņēmusies, ka došu 25%. Cik atceros, to gadu es izturēju. Tas bija apsolījums Dievam no manas sirds. Man bija tāds pamudinājums, un es to izdarīju.
6. Došana atklāj manu raksturu un parāda, kāda patiesībā ir mana sirds. Vai tā ir egoistiska, nesavtīga, devīga skopa vai ir dodoša. Bībelē ir teikts, ka Dievs lieto naudu, lai mūs pārbaudītu. Arī pārbaudītu, vai Viņš var uzticēt mums vairāk. Ir teikts:
Ja jūs neesat bijuši uzticami netaisnās mantas lietās, kas jums uzticēs patieso? (Lūkas evaņģēlijs 16:11)
Ja tu būsi uzticams mazās lietās, Dievs tev uzticēs kaut ko lielāku. Savukārt, ja tu neesi bijis uzticams netaisnās mantas lietās, kas uzticēs patieso? Zini, kāda ir atbilde? Neviens. Tas jau nav tikai par naudu, ar mazu naudu tu nemāki rīkoties, tu tur kaut ko pelni un visu iztērē. Kāda starpība, ja tev būs liela nauda, tu jau būsi tas pats. Ja tu tagad nedod tur, kur ir jādod, desmitā tiesa labprātīgie ziedojumi, ja tu neesi devīgs ar mazu naudiņu, tad tu domā, ka ar miljonu tu būsi citādāks? Tā nekad nebūs. Jo tad tev liksies, iedomājies tu no 500 eiro iedod 50 eiro. Ir nedaudz, bet tā baigi jau nejūti. Bet ja tev, piemēram, būs simts tūkstoši jādod no miljona, tā taču ir liela nauda. Tu tik daudz vari nopirkt. Tas jau nekas, ka miljons tev ir. Mēs jau skatāmies uz to pārsvarā, kas ir jāatdod. Tāpēc, ja tu esi uzticams ar mazumu, tev arī būs vairāk, tu reāli būsi ieguvējs. Piemēram, ja tu dod savu laiku, enerģiju, savus talantus, pieņemsim draudzē, un tu ar to mazo esi uzticams. Mums šeit ir filmēšana un ļoti daudz kalpošanu, arī grupiņā esi uzticams ar mazām lietām, tad tev tiks uzticēts kaut kas vairāk, lielākas atbildības, lielākas kalpošanas un viss pārējais. Būs iespējas sevi izpaust, attīstīt savus talantus un spējas.
7. Došana atnes Dieva svētības. Ja tu vēlies būt svētīts cilvēks, tad devīgums ir viens no priekšnoteikumiem.
Maigas labsirdības pilna acs tiek svētīta, jo cilvēks ar tādu aci dod no savas maizes arī nabagiem. (Salamana pamācības 22:9)
Tulkojot no angļu valodas, ir teikts: “Devīgi cilvēki tiks svētīti.”
Dodams dod viņam, lai tava sirds nav ļauna, kad tu viņam dod, jo tādēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs visā tavā darbā un visās lietās, kur tu savu roku pieliksi. (5. Mozus grāmata 15:10)
Tulkojumā no angļu valodas ir teikts: “Kad tu dod, tad Tas Kungs Tavs Dievs tevi svētīs visā tavā darbā un visā lietās, kur tu savu roku pieliksi.” Tu vēlies, lai Dievs tevi svētī visos tavos darbos? Es domāju, ka nav tādu cilvēku, kas to negribētu. Vēl rakstvieta:
Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl. Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums arvienu ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem. (2. Korintiešiem vēstule 9:7-8)
Tulkojot no angļu valodas, ir teikts: “Priecīgu devēju Dievs mīl, Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums arvienu ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri.” Mums ir jāmācās dot un palīdzēt cilvēkiem ar to, ko Dievs mums ir devis. Palīdzi ar savu laiku, ar saviem resursiem, jo vairāk tu dod no tā, kas ir tavs, jo svētīgāks tu būsi. Es domāju plašākā nozīmē palīdzēt cilvēkiem, ne tikai kaimiņam, kuram kaut kas ir pietrūcis, un tu viņam palīdzi, bet arī draudzē. Es jau pieminēju savus talantus, laiku un finanses. Nesen mums bija svētku pasākumi. Es domāju ka lielākā daļa arī piedalījās šeit esošie, ļoti skaisti svētku pasākumi bija draudzē. Es šobrīd domāju arī par teātra uzvedumu, kur cilvēki ļoti ieguldījās. Gatavojoties viņi ielika visu savu laiku ilgstoši, no augusta mēneša gatavošanās apmēram pusgadu. Dekorācijas, tērpi un viss cits pārējais un vēl finanses arī iegulda. Gandarījums un svētība bija ne tikai skatītājiem, viņiem pašiem tāpat. Kaut arī par to, ka atnāk radinieki un draugi uz šo pasākumu, kuri iespējams citādi nekad neatnāktu. Es zinu, ka vienam no maniem cilvēkiem, kurš arī piedalījās teātra izrādē, atnāca septiņi cilvēki, no kuriem seši nekad nebija bijuši draudzē. Es domāju, ka viņi nebija plānojuši vispār normāli nākt uz draudzi, bet viņi atnāca un ieraudzīja, kāda izskatās draudze. Viņi sajuta atmosfēru, baudīja pasākumu un arī bija Dieva klātbūtni. Tas ir ļoti svarīgi un, protams, pašam ir gandarījums, ka esi atdevis savu laiku, esi ieguvis cieņu un godu arī cilvēku acīs, jo tu esi izdarījis savu lietu līdz galam un esi bijis uzticams. Tagad Raivo ir galvenais, ļoti daudz cilvēku piedalās un gatavojas aprīļa pasākumam draudzē – neona festivālam. Tur cilvēki ļoti ieguldās, bet mums, lielākajai daļai, tas nav redzams, es neesmu bijusi klāt mēģinājumā. Tagad 4. aprīlī es atnāku uz visu gatavu, te viss notiek. Es priecīgi sēžu un skatos. Bet tur ir, bija un vēl ieguldīs cilvēki milzīgu darbu, ļoti daudz gatavojās. Tas viņiem nāk par svētību, viennozīmīgi.
8. Dāsnums vairo manu prieku.
Es jums visās lietās esmu rādījis, ka, tā strādājot, nākas gādāt par vājiem, pieminot Kunga Jēzus vārdu, jo Viņš pats sacījis: “Svētīgāk ir dot nekā ņemt.” (Apustuļu darbi 20:35)
Jēzus teica: “Svētīgāk ir dot nekā ņemt.” Bērnībā, kad es biju bērns, es nedomāju par to, kā visiem nopirkt dāvanas. Vienīgais, par ko domāju es, kādas dāvanas būs man, kā es tās izsaiņošu un kā es būšu priecīga. Prieks bija no tā, ka es saņemu dāvanas, nevis ka es citiem kaut ko iedodu. Tas bija ļoti sen. Es zinu, ka visi bērni gaida dāvanas, gaida, ko viņiem iedos. Es atceros, man bija draudzenīte, viņa bija vienu gadu vecāka par mani, dzīvoja kaimiņos. Kad viņa sāka iet skolā, mēs bieži bijām kopā. Mana mamma viņai paprasīja: “Kas tev skolā patīk visvairāk, kādas stundas tev visvairāk patīk?” Viņa padomāja un teica, ka viņai patīk lasīšanas, matemātikas un ēšanas stunda. Ļoti godīgi, ēšanas stunda un dāvanas, tas ir viss, par ko bērns domā. Tur, kur viņš labi jūtas, kur ir prieciņš, kur viņam ir labas sajūtas. Tā ir bērna domāšana – pēc iespējas visu man. Šodien es esmu pieaudzis cilvēks un mans prieks nenāk no tā tikai, ka es saņemu dāvanas, bet godīgi no tā, ka man patīk dot. Visiem cilvēkiem ir dažādas mīlestības valodas, kā viņi saprot, ka viņus mīl. Man mīlestības valoda ir dāvanu došana. Man tas sagādā prieku vairāk, nekā kad es saņemu pati. Diemžēl ir tā, ka daudzi cilvēki nekad nepieaug, viņi paliek tādi, ka visu viņam. Ko es varu dabūt draudzē, kāds labums man būs no darba, kāds labums man būs no tā cilvēka, kāds labums man no mācītāja? Ļoti daudzi cilvēki nepieaug. Protams, par sevi ir jādomā. Ja tu sevi nemīli, nerūpējies par sevi, kā tu vari mīlēt otru cilvēku? Ja tu priekš sevis esi pirmais cilvēks, par sevi ir jādomā, bet, ja tu esi skops un neesi labprātīgs dot, tad tu nekad nepiedzīvosi došanas prieku. Tas tev vienkārši ies garām. Dot tas ir ļoti liels prieks. Izmēģini, es tev to iesaku.
9. Dāsnums vairo manu ietekmi. Jo devīgāks tu esi, jo labprātāk dalies, jo ietekmīgāks tu kļūsti. Es domāju, ka parasti cilvēki visi grib būt ietekmīgi, kādu ietekmēt un būt zināmiem sabiedrībā. Ietekme rodas nevis no tā, ko tu iegūsti dzīvē, tas arī, bet gan no tā, cik tu atdod. Jo vairāk tu atdod, jo ietekmīgāks kļūsti. Daudz cilvēki ir populāri, bet bez pozitīvas ietekmes. Ir daudz bagātu, bet ļoti egoistisku cilvēku.
Viens labprāt piešķir no savas mantas citam, un tomēr viņam arvienu vairāk krājas; kāds cits ir sīksts pārlieku un tomēr kļūst arvienu nabagāks. (Salamana pamācībās 11:24)
Viņš ir devīgs un dod nabagiem bagātīgi. Viņa taisnīgums stāv nelokāmi vienumēr, viņa rags paceļas godā. (Psalms 112:9)
Tulkojot no angļu valodas, ir teikts: “Kas devīgi dod tiem, kam trūkst, to taisnība pastāvēs vienmēr un viņi vienmēr tiks godāti.” Viens no ASV pazīstamākajiem mācītājiem, megadraudzes dibinātājs, arī grāmatu autors Riks Vorens uzrakstīja grāmatu “Mērķtiecīga dzīve”. Ir kāds lasījis? Grāmata, es domāju, cilvēkiem, kas tikko sāk savu ticības ceļu. Ļoti vērtīga grāmata. Tur ir 40 nodaļas, kas jādara pa solīšiem. Grāmata ir uzrakstīta sen un kļuva par bestselleru. Grāmata bija tik ļoti pārdota visā pasaulē, ka viņš kļuva par miljonāru, ar vienu Dieva inspirētu, iedvesmotu grāmatu. Viņš kļuva ļoti populārs, viņu aicināja uz TV intervijām, visi viņu zināja, bet viņš turpināja dzīvot ar savu sievu un ģimeni un turpināja kalpot tāpat kā pirms tam, tikai ar vienu izmaiņu. Viņš 10% vietā draudzē ziedoja 90% un dzīvoja no atlikušajiem 10%. Viņš turpināja braukt ar savu ne tik jauno mašīnu, Ford pikapu. Viņš nenopirka nekādas lielās mājas, respektīvi, cilvēks ar visu savu lielo naudu dod un viņš ir ietekmīgs. Viņu zina ne tikai Amerikā. Viņš sev nepirka arī nekādas luksus lietas. Viņš ir ļoti vienkāršs cilvēks, bet kādu ieguldījumu viņš ir devis arī Latvijā, viņam pašam to nezinot. Ietekme ir arī tādā ziņā, ka es cilvēkiem pievienoju vērtību. Man patīk formulējums, ka es pievienoju vērtību cilvēkiem. Lai cilvēkiem pievienotu vērtību, nav obligāti jādod nauda, bet gan tas, ka tu viņus ieraugi, paslavē, pasaki, kādu labu vārdu. Šāda veida pievienotā vērtība nemaksā naudu, nav jāiet un jāpērk šie labi vārdi. Tev atliek tikai to izdarīt, un tas vienmēr atmaksājās. Bieži vien gan es, gan citi cilvēki domā: ko gan es tur viņam teikšu, ka viņš, piemēram, šodien ir skaists? Jo viņš jau tāpat zina, ka ir skaists. Ļoti bieži šie cilvēki domā kaut ko citu un ļoti vēlas iegūt šo nopelnīto uzslavu. Es vienmēr uztraucos, kad runāju. Šonedēļ vēl citās vietās man bija divi dievkalpojumi, tāpēc es esmu mazliet mierīgāka, bet vispār man šis ir izaicinājums vienmēr. Ir forši, ka tev ir iemesls, lai pateiktu kaut ko labu, un katram vienam cilvēkam ir ļoti svarīgs atbalsts, arī mūsu mācītājam un tiem cilvēkiem, kuri stāv par mums augstāk. Pievienojot vērtību cilvēkiem, tu iegūsi ļoti daudz: pareizas attiecības, kontaktus, draugus un ietekmi.
10. Dāsnums vairo tavus resursus.
Salamana pamācības 11:25, tulkojot no Bībeles angļu valodā: “Devīgs cilvēks uzplauks, pieaugs labklājība un tas, kurš palīdz un atbalsta citus, saņems to pašu atpakaļ.”
Dvēsele, kas bagātīgi svētī citus, taps stiprināta, un, kas bagātīgi veldzē citus, arī pats kļūs veldzēts. (Salamana pamācības 11:25)
Vai pamanīji, ka miljonāru klubam nesen bija ielikts citāts: “Kā tu izturēsies pret citiem, to tu dabūsi atpakaļ.”? Es, protams, precīzi nepateicu, bet doma ir saprotama. Šis teksts ļoti darbojas, jo pasaule tā ir uzbūvēta, to, ko tu dod, to saņem atpakaļ. Piemēram, pirms tu satiecies ar cilvēkiem, tu esi no savas puses kaut ko paveicis, piemēram, uzrunājis internetā vai piegājis klāt uz ielas, kas ne vienmēr ir vienkārši. Tie, kuri iet uz ielas un evaņģelizē – vai tas ir tik vienkārši? Nav, jo katru reizi ir jāsaņemas drosme, jo tu nekad nezināsi, kā cilvēks reaģēs uz tavu labo vēsti. Mums katram ir sev jāpārkāpj pāri, un tad, kad tu to esi izdarījis, labākajā gadījumā, tu iepazīsties ar cilvēkiem un viņi ienāk tavā dzīvē. Katrs šis cilvēks arī iedod tev no sevis kaut ko, un man pašai ļoti šis patīk, ne jau dāvanu ziņā, bet vispār, ka tu no katra cilvēka vari kaut ko mācīties. Man viens cilvēks nesen uzdāvināja izprintētu kartīti ar tekstu: “Tas, ko tu meklē, meklē tevi.” Es tam ticu. Ja tu kaut ko meklē, tas pie tevis atnāks, ja tu to meklēsi pietiekoši ilgi. Iespējams, tas ir tavā profesijā, kur tev ir nepieciešama palīdzība, bet jebkurā gadījumā katras attiecības mums kaut ko iemāca. Man vienmēr tā ir bijis, un es priecājos par katru cilvēku, kurš ir ienācis manā dzīvē, jo katrs ir ienesis kaut ko vērtīgu.
Bet, kas dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tas arī dos un vairos jūsu sēju un liks pieaugt jūsu taisnības augļiem. (2. Korintiešiem vēstule 9:10)
Dievs vairos tavus resursus, lai tu varētu dot vēl vairāk.
Tas, iespējams, bija pandēmijas vidus un man bija grūti ar finansēm, jo tajā laikā bija ļoti liels haoss. Man ļoti daudzi klienti aizgāja prom, cilvēki nesaprata, kā tālāk dzīvot. Man ir tradīcija, ka es apsveicu savus līderus un vadītājus, protams, dzimšanas un vārda dienās tas ir pats par sevi saprotams, bet, piemēram, Ziemassvētkos. Ziemassvētki ir dāvanu došanas laiks. Tajā kovidlaikā man ienākumi bija ļoti mazi, atceros, kā braucu uz Ventspili un nopirku tik skaistu lietiņu, cik varēju, bet es ļoti skaitīju naudu, lai man visam pietiktu. Tas bija ļoti simboliski, kafija un saldumiņš, labās kartiņas un vārdi, kas kaut cik to kompensēja. Man tas bija ļoti svarīgi, bet tagad daudz kas ir mainījies. Protams, es skaitu naudu, bet nav tā, ka jāsatraucas, ko uzdāvināt svētkos, jo es gribu dāvināt, tas ir man sirdī, neviens neliek neko dāvināt. Šodien es to varu darīt daudz savādāk, daudz brīvāk. Ir kaut kas jāiesēj, lai varētu nopļaut, finanses, attiecības, labus draugus. Draudzēties ir jāmācas, jo draugi paši no sevis nenokrīt no debesīm. Jāmācās veidot attiecības, komunicēt un pieņemt otru cilvēku. Tad tu iegūsi atpakaļ cieņu, uzmanību, to, ko tu vēlies. Daži cilvēki ir tādi, kuri nesēj neko, bet katru dienu meklē kaut ko, kas ir izaudzis, bet reāli izaudzis nav nekas, tāpēc ka tu neko neesi iesējis. Iesēt ir pati pirmā lieta, jo vairāk tu sēj, jo bagātīgāku ražu tu vari sagaidīt.
11. Tavs dāsnums tiks novērtēts debesīs.
Tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā, piekodini, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt; lai viņi darītu labu, būtu bagāti labos darbos, devīgi, nesavtīgi, (1. Timotejam vēstule 6:17-18)
Ja tev ir nauda, lieto to labiem darbiem. Ir ļoti superīgi, ka tev ir līdzekļi, iespējas, nauda, ka tu esi nodrošināts cilvēks un vari dot citiem. Ja tu mīli Dievu un cilvēkus, tad tu savus līdzekļus izmantosi priekš viņiem, bet, ja tu mīli naudu, tad izmantosi cilvēkus saviem mērķiem. Nauda ir neitrāla, tā nav ne slikta, ne laba. Slikti ir mantkārība. Nauda nav visa ļaunuma sakne, tā vienkārši ir līdzeklis, bet mantkārība ir visa ļaunuma sakne, tad, ja tu visu raus sev.
Uzkrādami sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei, ka iegūtu īsto dzīvību. (1. Timotejam vēstule 6:19)
Esi domājis par to, ka nevarēsi paņemt naudu kapā? Bet Jēzus vairākas reizes mums saka, lai mēs krājam mantu debesīs.
Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. (Mateja evaņģēlijs 6:20)
Mantas krāt debesīs nozīmē investēt un ieguldīt cilvēkos, lai viņi iepazīst Kristu, jo tas ir pats svarīgākais. Lai šie cilvēki iesakņojas Dieva ģimenē un iegūst mūžīgo dzīvību. Tad, kad nokļūsi debesīs, tad tu priecāsies par to, ka lietoji visu to, kas tev bija, lai nokļūtu debesīs.
Un Es jums saku: darait sev draugus ar netaisnā mamona līdzekļiem, lai, kad viņa vairs nav, tie jūs uzņem mūžīgajos mājokļos. (Lūkas evaņģēlijs 16:9)
Mamona līdzekļi ir nauda. Divdomīga rakstvieta. Es par šo rakstvietu iepriekš ilgi domāju. Ko tas nozīmē, ar naudas palīdzību iegūt draugus? Nevar jau tā īsti citam dot naudu un piedāvāt draudzību, jo tā tas nedarbojas. Šī rakstvieta nozīmē, ka tu lieto visus savus līdzekļus, iespējas, resursus, spējas un talantus, lai veidotu attiecības ar cilvēkiem un iedraudzētos. Svešu cilvēku var uzaicināt apmeklēt draudzi, bet vai viņš tiešām nāks. No sākuma tev ar šo cilvēku jāaiziet uz kafejnīcu vai jāuzaicina pie sevis ciemos, jāpavada kopīgs laiks. Jautājums: vai būs kādi cilvēki, pateicoties tev un tavam darbam, resursiem, līdzekļiem, būs nokļuvuši debesīs? Kad tu tur būsi, tad būs arī viņu laiks. Šonedēļ mums beidzas 2024. gads un sākas 2025. gads. Vai tu esi par to domājis? Vai tu esi priekš sevis noformulējis, ko tu vēlies sasniegt, iegūt, piepildīt? Ja vēl neesi šo pārdomājis, tad es tev iesaku par šo sākt domāt. Apsēdies un mierīgi padomā, pieraksti mērķus savā kladītē.
Es tā esmu darījusi vairākas reizes, esot arī kristietei, uzrakstu savas vēlmes, ielieku aploksnē, aizlīmēju, ielieku atvilktnē un aizmirstu. Pēc tam atkal pienāk 31. decembris, un sāc meklēt šo aploksni, izņem ārā un sāc skatīties, kas no tā visa ir piepildījies. Tas ir tāds brīnuma brīdis. Man personīgi šķiet, ka tas vispār nedarbojas. Nesen “Facebook” es redzēju fragmentu no filmas Buratīno. Vai tu esi redzējis šo filmu? Tagad jau ir tā moderni Pinokio, bet mums bija Buratīno. Buratīno bija apmēram mūsu naudā 3 eiro. Bija divi viltīgi varoņi, runcis un lapsa, kuri Buratīno pateica, ka, ja viņš apraks šos 3 eiro un noskaitīs burvju vārdus, tad nākamajā rītā viņš pamodīsies un viņam būs izaudzis naudas koks. Buratīno tam visam noticēja, apraka, un, kad nākošajā rītā viņš piecēlās, lai apskatītos savu koku, tad tur nebija ne koka, ne naudas, jo lapsa ar runci viņu bija apmuļķojuši. Tad, kad ir šo vēlmju un vajadzību rakstīšana, tad vienmēr atceros šo pasaku. Ir mani lēmumi un mana darbība. Ir svarīgi, ka tu piefiksē to, ko tu vēlies, ir svarīgi, kad tu uzliec to uz papīra un esi ar to kaut ko pasludinājis, tu esi nodevis savu ziņojumu Dievam un Viņš tālāk kārto visus mehānismus, kā tas notiks tavā dzīvē. Tu nekad to nevar izdomāt pats. Tāpēc uzticamies nevis tieši tikai Dievam tik ļoti, bet mehānismam, kādu Viņš ir salicis mums virs zemes, un lieto to.
Vai es esmu saņēmusi to visu, kas man uz kartītēm ir rakstīts? Nē, protams, ka tā nav. Bet es ticu, ka katrai lietai ir savs inkubācijas laiks, savs inkubācijas periods. Inkubācijas periods ir kāds mazs iedīglītis, kad fiziski neko neredzi, bet tas jau ir. Nu, piemēram, kā cālis olā. Zini, cik ilgā laikā izšķiļas cālis no olas? Tā ir 21 diena jeb trīs nedēļas. Viņš tur attīstās, viņš tur ir, viss tur notiek. Bet tu neredzi, tu redzi tikai olu, trīs nedēļas tu redzi tikai olu, un ir jābūt pacietīgam, tev ir jānodrošina temperatūra, tev jāzina, lai viņam ir siltums, lai ir visi piemēroti apstākļi, lai viņš tur darbotos un tu jau nevari katru dienu šo olu nest uz rentgenu un skatīties, cik tālu viņš ir ticis. Tas cālis pats zina, kas un kā tam būt, bez tavas lielas iejaukšanās Dievs to visu jau ir paredzējis, Viņš visu jau ir salicis kārtībā. Tev jāuzticas dabīgiem procesiem.
Ir svarīgi būt labprātīgam dot, būt devīgam un dāsnam. Es tevi iedrošinu, esi devīgs arī pret sevi, esi dāsns arī pret sevi. Es nedomāju tādā nozīmē, ka tev ir nauda un tad ej sapirkties saldējumu, konfektes vai superlabas drēbes, vai mašīnas pērc. Ne tik daudz to, bet devīgam tieši tādā nozīmē, ka tu vari saņemt visu to, ko tu vēlies, saskaņā ar Dieva gribu, ja tu to uzraksti, priekš sevis to noformulē. Atļauj sev domāt plašāk, jo daudzi mēs gadiem ilgi esam dzīvojuši tādā būrī, tādā sprostā, tas jau nav iespējams, iespējams man ir piecelties aiziet uz darbu un atnākt mājās. Iespējams ir daudz vairāk, kā tu šobrīd pat apzinies.
Praktiski padomi par vēlmēm.
1. Uzraksti savu savas vēlmes visās tavas dzīves jomās. Mēs visi kaut ko vēlamies: citas ir mazākas, citas ir lielāks, citas svarīgāks, citas varbūt ne tik svarīgas. Nevajag iedomāties, ka vienīgam mērķim jābūt izglābt visu pasauli, tieši personīgi tev vienam. Esi reāls. Protams, ir mērķi kalpošanā, ir mērķi draudzē, bet tev ir arī personīgie mērķi. Un raksti, nedomājot, kā tu tos sasniegsi. Neplāno, kā tu to visu paveiksi, vienkārši uzraksti. Piemēram, personīgajā dzīvē es vēlos to un to: attiecībās ar draugiem, ar vīru, ar sievu, ar bērniem es gribu, lai mans raksturs ir tāds, es gribu tik daudz nepārdzīvot, darbā, kalpošanā, veselībā, pie sava izskata varbūt, visās jomās, ko tik vari iedomāties.
2. Turi sarakstiņu vienmēr pie rokas un katru dienu vai vairākas reizes nedēļā izej tam cauri un apliecini, ka tev šīs lietas jau ir. Un es saku paldies Dievam, ka man ir tas, ka man viss izdodas, paldies, ka man ir labi cilvēki apkārt, paldies, ka nākamajā gadā ir viss kaut kas daudz, pateicies Dievam par to visu. Un patiesībā daudzas lietas, ko tu uzrakstīsi, nav redzamas fiziski, bet kādai lietai vajadzēs ilgāku laiku, kādai mazāku, bet, ja apliecināsi, kaut vai tava ticība ir kā sinepju graudiņš, tad agrāk vai vēlāk tās ienāks tavā dzīvē. Tas nav iespējams, ka nenāks. Svarīgi, ka tu negatīvi nenogalini šīs vēlmes. Svarīgi, ka tu pieliec klāt sajūtas. Sajūties tā, kā tu jutīsies, tad kad tev tas būs.
Tā Dieva priekšā, kam viņš ticēja, kas mirušos dara dzīvus un sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu. [..] (Romiešiem vēstule 4:17)
Tu esi radīts pēc Dieva līdzības? Ja tu esi Dieva bērns, īstenībā visi cilvēki ir radīti pēc Dieva līdzības, Dievs ir radošs, un tu esi radošs. Tu arī vari saukt esamībā lietas, kuru tev vēl nav, bet kuras tu gribi. Mēs nevaram tā kā no tukšuma radīt, bet mēs varam radīt tās. Pasaulē ir daudz vairāk, nekā mēs, cilvēki, varam paņemt, kā Dievs mums grib dot. Mēs varam iesaukt to savā dzīvē.
3. Esi ar cilvēkiem, kas tevi ceļ, kas tic taviem sapņiem un mērķiem, nevis tevi gremdē.
Man nesen viens precēts cilvēks teica. “Man biznesa lietā bija plāns kaut ko darīt, bet ja otra puse tev netic, ka tu to vari, tad vispār nav vērts sākt.” Tā ir tā otrā puse. Tas nozīmē, ka mēs viens otru ļoti iespaidojam. Es izdaru kaut kādu mazu lietiņu, un es skatos, ka otrs dara tāpat. Ja laba lieta, tad tas super.
4. Dari kaut ko, ko tu saproti šodien, kas būtu jādara mērķa un vēlmju virzienā.
Tu esi kādreiz licis puzli? Tu nevari to salikt vienā rāvienā, tu liec pa gabaliņam, tev ir jāmeklē, kurš gabaliņš der iekšā. No viena solīša rodas nākamais. No vienām atvērtām durvīm rodas nākamās atvērtās durvis. No viena satiktā cilvēka rodas nākamais satiktais cilvēks. Tas ir tāpat kā domino. Tu saliec stāvus kauliņus un vienu kauliņu nogāz, un tas aiziet kā pa ķēdi – sagāžas viss. Ar savu vienu lēmumu, darbību mēs iespaidojam.
Ja tu zini kaut mazāko lietiņu, kas tev jādara, piemēram, darbu tu meklē, tad uzraksti CV, aizej uz darba interviju, izdari kaut ko, varbūt sāc jaunu nodarbošanos, sāc ar ko maziņu, kaut ko vienu, uzaicini cilvēkus internetā, ieliec kaut kādu savu informāciju, ja esi ko iesācis, tad turpini, virzies uz priekšu, un tu redzēsi brīnumainus rezultātus. Būs viss tas, kad tu tici, apliecini un ej pa mazu gabaliņu.
Kristus dod mums glābšanu, to mēs visu zinām, Viņš piedod mūsu grēkus, maina mūsu sirdis, bet pieņemt lēmumus rīkoties ir absolūti mūsu ziņā. Pieņemt lēmumu iet uz priekšu, izdarīt izvēles, tas ir mūsu ziņā. Dievs mums visu ir iedevis, Viņš visu ir izdarījis. Kristus ir nomiris, Viņš ir šeit caur Svēto Garu, mums viss ir pieejams. Visi principi darbojas mūsu labā, ja mēs tos ņemam un lietojam. Ja tu ej kopā ar Kristu, kurš ir apsolījis būt vienmēr tev blakus, nekad tevi nepamest, Viņš ir mūžu mūžos viens un tas pats, un Viņš vienmēr tev palīdzēs.
Un Maksvela grāmatā pēdējais teikums par došanu bija šāds: “Un esi tāds, kas dod pirmais, neatkarīgi no apstākļiem, kuros atrodies.”
Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Un es ticu, ka mums būs ļoti brīnišķīgs nākamais gads, pilns ar daudz labām lietām, izmaiņām, pārpilnību, labklājību un visu pārējo!
Luīzes Zvejas sprediķi “Devīga sirds” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija.
