2. Laiku 20:3 Tad Jošafāts izbijās, un viņš apņēmās meklēt un sastapt
To Kungu, un viņš izsludināja gavēni pa visu Jūdu.
Reiz pret Izraēla ķēniņu Jošafatu sapulcējās un devās karā gandrīz visi apkārtējo valstu un tautu ķēniņi. Jošafats izbijās un saprata, ka saviem spēkiem viņš nav spējīgs stāties pretī tik stipram ienaidniekam. Gluži normāla un cilvēcīga reakcija uz lielu, nepārvaramu problēmu. Taču Jošafats bija dievbijīgs ķēniņš. Viņš ticēja Tam Kungam. Un viņš apņēmās meklēt savu Kungu savā problēmā un krīzes situācijā. Ne tikai meklēt, bet arī atrast un piedzīvot. Ko viņš darīja? Viņš izsludināja gavēni visas valsts mērogā. Viņš devās uz templi Jeruzālemē un tur visu cilvēku klātbūtnē pielūdza Dievu. Tad Dieva Gars nāca pār kādu vīru, Jahaziēlu, un viņš pravietoja ķēniņam:
2. Laiku 20:15 Un viņš sacīja: “Uzmanaities, viss Jūda un visi Jeruzālemes iedzīvotāji, un tu, ķēniņ Jošafāt! Tā saka Tas Kungs uz jums: nebīstieties un neļaujieties samulsināties šī lielā pulka priekšā, jo šī kauja nav jūsu kauja, bet tas ir Dieva karš!
„Ir lietas, kuras mēs saviem spēkiem nevaram atrisināt”, – tā 5. decembra dievkalpojumā draudzē „Kristus pasaulei” saka tās mācītājs Mārcis Jencītis. „Jā, mums ir jāplāno, jābūt savā vietā, kalpošanā, mums ir jāstrādā un jāliecina. Ko tad mēs varam izdarīt? Mēs varam atvest cilvēku uz mājas grupiņu. Mēs varam stāstīt viņam par Dieva mīlestību un parādīt to ar saviem darbiem. Bet šī cilvēka sirdi pievērst tam Kungam mēs paši nevaram. Aiz katra cilvēka, kurš nepazīst Jēzu, stāv ļauno garu armijas. Par maz ir kādu piespiest un pierunāt, lai viņš atgriežas, vajadzīgs, lai pats Dievs tur strādā! Mums ir nepieciešama pārdabiska Dieva iejaukšanās, jo mūsu cīņa nav pret miesu un asinīm, bet pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Šis ir Dieva karš!”
Pēc tam mācītājs savā svētrunā stāsta par gavēņa nozīmi un spēku gan katra kristieša, gan visas draudzes dzīvē un kalpošanā. „No Jaunā gada, 1. janvāra, draudzē „Kristus pasaulei” tiek izsludināts 40 dienu gavēnis”, – draudzei paziņo Mārcis Jencītis. „Esmu to saņēmis no Dieva”, – viņš saka. „Kādam tas var likties par traku, taču mums ir nepieciešama pārdabiska Dieva iejaukšanās. Kāds gadiem cīnās ar vienu un to pašu grēku, kāds nevar piedzīvot savu dziedināšanu, kādam ir problēmas ģimenē. Mēs vēlamies Svētā Gara dāvanas, spēku un autoritāti mūsu kalpošanā, pieaugumu savās mājas grupās, redzēt patiesi glābtus ļaudis. Tas nav iespējams bez Dieva līdzdalības. Jo tas ir Dieva karš!”
Ja Dieva karš, vai tas nozīmē, ka mums, kristiešiem, vairs nav jādodas cīņā, nav nekas jādara? Nē! Jahaziēls saka Izraēla ķēniņam: „Izejiet tiem pretīm un ieņemiet savas vietas!” Tad Jošafats sāk slavēt un pateikties Dievam par uzvaru, kura tikai vēl nāks. Karaspēkam pa priekšu dodas slavētāji un levīti. Kad viņi pirms gaidāmās kaujas slavēja Dievu, tad Tas Kungs izdarīja tā, ka Jūdas pretinieki paši sanaidojās savā starpā un sāka karot viens pret otru!
Draudzes mācītājs Mārcis Jencītis nosauc vairākas Rakstu vietas, kurās ir runa par gavēni un tā nozīmi.
Psalms 109:24 Mani ceļi ļodzās no gavēšanas, un mana miesa ir izdilusi, un treknuma vairs nav.
Dāvida dzīvē viena no viņa panākumu atslēgām bija tieši gavēnis!
Jonas 3:5 Tad Ninives ļaudīs radās ticība Dievam, viņi izsludināja gavēni, un liels un mazs uzvilka mugurā maisu.
Dievs izmainīja Savu lēmumu par šo pilsētu! Kad mēs gavējam, tad Tas Kungs maina Savus nodomus. Mainās Latvijas vēsture, mainās ikkatra dzīve!
Mateja 4:2 Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst.
Pirms Jēzus Dieva spēkā dziedināja, izdzina velnus un darīja lielas lietas, Viņš 40 dienas gavēja tuksnesī!
Mateja 17:21 Bet šī suga neiziet citādi kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību.”
Efeziešiem 6:12 Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.
Kad Dieva tauta gavē, tad velnam mati ceļas stāvus! Visa elle sāk histērijā brēkt!
Apustuļu darbi 13:2 Kad tie kalpoja Tam Kungam un gavēja, Svētais Gars sacīja: “Nošķiriet Man Barnabu un Saulu darbam, kādam Es viņus esmu aicinājis!”
Savas svētrunas nobeigumā mācītājs stāsta par kādu sludinātāju Zairā, Mahešu Čavdu. Viņš ar savu draudzi gavē vidēji 120 dienas gadā. Šajā valstī ir arī ļoti spēcīgas okultisma tradīcijas un vietējie šamaņi. Ja burvis Zairā kādam uzliekot lāstu, tad šis cilvēks iet bojā septiņu dienu laikā. Mahešs Čavda ar Kristus Evaņģēlija sludināšanu radīja nopietnu konkurenci šiem burvjiem. Cilvēki vairs negāja pie šamaņiem, bet devās uz evaņģelizācijas sapulcēm. Daudzi cilvēki tika patiesi izglābti un viņu dzīves izmainījās uz visiem laikiem. Tad visi šie burvji un šamaņi sapulcējās vienkop, lai nolādētu Mahešu Čavdu un viņa kalpošanu. Burvji sapulcējās zem veca koka, zem kura jau simtiem gadu bija pienesti upuri ļaunajiem gariem un veikti rituāli. Tas bija tikai desmit kilometrus no vietas, kur Čavda noturēja savas sapulces. Burvji zem koka ēda cilvēka gaļu un nolādēja šo Evaņģēlija sludinātāju. Tieši tajā laikā tikai dažus kilometrus tālāk notika evaņģelizācijas dievkalpojums. Pēkšņi Svētais Gars teica Mahešam Čavdam: „Tagad saisti visus lāstus pār šo teritoriju!” Pēc aculiecinieku stāstītā, no dievkalpojuma vietas esot pacēlusies uguns un nokritusi pār to vietu, kur bija sapulcējušies šie burvji. Vecais koks esot dedzis veselas trīs dienas. Daļa burvju esot sadeguši uzreiz, daļa palikuši akli, bet atlikušie aizvilkās uz evaņģelizācijas sapulci un nožēloja grēkus! Lūk, ko spēj Dievs! Jo tas ir Viņa karš!
