Mūsu Dievs ir liels un neaptverams, un Viņš ir tevī! Un, kad es slavēju un pielūdzu Dievu, tad arī es jūtos liels! Es zinu, ka es neesmu liels, es esmu mazs, jo es esmu tikai cilvēks, bet Dieva klātbūtnē jūtos liels. Tad, kad tu pielūdz, slavē Dievu, kad esi Dieva klātbūtnes atmosfērā, tad ir tāda sajūta, ka tev nav nekā neiespējama. Mīļais Debesu Tēvs, paldies, ka Tavs Vārds ir dzīvs, ass un dzīvi mainošs, pareizs, perfekts un ideāls. Palīdzi katram, lai tas atver savas acis, ausis, ka viņš redz, dzird, pieņem, nes augļus un mainās. Dievs, lai notiek pārmaiņas!

Viens no Dieva Vārdiem ir Jehova Šama – Viņš ir klātesošs. Viņš šajā vietā ir klātesošs. Viņš ir šeit – tevī, manī, mūsu vidū. Dievs ir reāls, dzīvs un mūžīgs. Dievs ir neizdibināms. Tā ir liela žēlastība, ka Viņš mums ir atklājies, ka Viņš ir devis Savu Dēlu, nācis šeit virs zemes un samaksājis cenu. Vienīgais veids, kā mēs varam dzīvot mūžīgi, vienīgais veids, kā varam būt attiecībās ar Viņu, – caur Jēzu Kristu, caur Viņa upuri, caur Viņa asinīm. Mūsu acis ir bijušas pietiekami redzīgas un ausis pietiekami dzirdīgas, ka mēs esam pieņēmuši lēmumu sekot Jēzum. Atvērt savu sirdi Dievam! NAV NEKĀ LABĀKA, KĀ DZĪVOT KOPĀ AR DIEVU! Viņš ir ideāls, pēc kā mēs tiecamies. Pieņemot Kristu, Dievs caur Viņa asinīm skatās uz mums kā uz ideāliem, perfektiem. Dievs nevar pieņemt attiecības ar ne-ideālu cilvēku, sabojātu, ko pats cilvēks ar saviem grēkiem ir izdarījis, no paaudzes paaudzē mantojot šos trūkumus, grēkus. Dievs tādu tevi nevar pieņemt. Taču caur Jēzu Kristu mūsu grēki tiek nomazgāti, un ticībā uz Kristu Dievs mūs ir pieņēmis un mums ir tuvas attiecības ar Viņu.

Bet vai tiešām mēs esam ideāli? Caur Jēzus asinīm – jā, realitātē – nē. Varbūt tu esi ideāls? Varbūt tu esi cilvēks bez trūkumiem? Godīgi sakot, ka uz tevi paskatoties vien es redzu tavus ārējos trūkumus, man pat nevajag īpaši iedziļināties tavā garīgajā pasaulē, kāds bardaks tur valda. Vai tu esi apmierināts ar savu ārieni, savu degunu, saviem kāju pirkstiem, acu krāsu, matiem? Ticībā esi apmierināts. Bet, ja godīgi, esi apmierināts? Es zinu, ka ir labi, ka esi apmierināts ar sevi, bet vai realitātē esi apmierināts? Vai, paskatoties uz sevi spogulī, tevi viss apmierina? Personīgi es sev patīku, esmu apmierināts ar sevi, bet, ja tā iedziļinās, tad es redzu trūkumus, tie tur ir, bet es tik un tā esmu ar sevi apmierināts. Es neesmu ideāls. Tu esi ideāls? Kāds ir tavs raksturs? Bībele saka, ka cilvēks dzīvo kādus septiņdesmit un, ja kāds ļoti stiprs, tad astoņdesmit gadus. Tu zini, ka Latvija dzimstības un mirstības tabulā, no visām pasaules valstīm, ieskaitot Āfrikas valstis, ir trešā no apakšas? Mēs dzīvojam ideālā valstī? Kāpēc ir tik liela mirstība un tik maza dzimstība, un tik daudzi izbrauc no valsts? Es tev gribu pateikt vienu lietu – nekas šeit virs zemes nav un nebūs ideāls! Tev tas ir jāsaprot, ka nekas nav un nebūs ideāls. Ideāls ir tikai viens, un Viņa Vārds ir Jēzus! Ideāls ir tikai Dievs!

Kāpēc tev ir jāzina tas, ka nekas uz zemes nav un nebūs ideāls? Tāpēc, ka tas spēlē ļoti lielu lomu tajā, cik tu spēsi šajā dzīves laikā sasniegt. Tas nosaka sasniegumus un panākumus visās tavas dzīves sfērās. Tas attiecas, pirmkārt, uz attiecībām ar Dievu, uz tavu raksturu, personisko izaugsmi, tas attiecas uz tavu kalpošanu cilvēkiem, cik tu spēsi dot cilvēkiem, kādas pozitīvas izmaiņas tu spēsi nest cilvēku dzīvēs, cik daudzus cilvēkus tu varēsi iepazīstināt ar Kristu un darīt viņus par personībām. Cik daudz tu spēsi paveikt savā darbā jeb naudas gūšanas avotā, cik spēsi atraisīt savu potenciālu un cik tu spēsi nopelnīt. Tas viss ir saistīts. Arī tas, cik tu varēsi būt laimīgs vai nelaimīgs. Tu neesi ideāls, un nekas apkārt tev nav ideāls. Šī draudze nav ideāla. Ja tu esi izstaigājis draudzes un meklē ideālo draudzi, tad tu maldies, jo neviena draudze nav ideāla. Neviens mācītājs nav ideāls. Neviens ģimenes vīrs, sieva, bērni nav ideāli. Mūsu Latvijas valdība pavisam, pavisam nav ideāla. Tas, ko es redzu, ko dara politiķi, dažreiz liekas tāds bezsakars, ka liekas, kā kaut ko tādu var iedomāties, kā vispār tā var rīkoties. Viņi paši sev rok bedri. Kā var izglītoti cilvēki tā rīkoties? Atbilde ir viena – mēs neesam ideāli. Es mīlu Latviju, es mīlu savu tautu, es mīlu šo zemi. Es gribētu uz to skatīties kā uz ideālu Latviju. Tā ir mana ideālā Latvija. Bet patiesība ir tāda, ka Latvija nav ideāla. Iedzīvotāji nav ideāli, jo nekas šeit nav ideāls, ieskaitot Dieva draudzes, kuras arī nav ideālas.

„Ticībā Ābrahāms ir paklausījis aicinājumam un gāja uz to vietu, ko nācās saņemt par mantojumu, un gāja, nezinādams, kurp viņš iet. Ticībā viņš apmetās apsolītajā zemē kā svešinieks, dzīvodams teltīs ar Īzāku un Jēkabu, tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem. Jo viņš gaidīja pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlējs un radītājs ir Dievs. Ticībā arī tā pati Sāra spēja kļūt māte, neraugoties uz vecumu, jo turēja par uzticamu To, kas devis apsolījumu. Tāpēc arī no viena cilvēka, kas turklāt vēl bija vecuma nespēkā, ir dzimuši tik daudzi kā debesu zvaigznes un kā neskaitāmas smiltis jūrmalā.” (Ebrejiem 11:8-12)

Kas ir Ābrahāms? Viņš ir mūsu ticības tēvs. Viņš ir Izraēla tēvs, ko Dievs izredzēja, lai caur viņu nāktu Kristus. Un caur Kristu lai tiktu mantotas visas pasaules tautas Dievam. Ābrahāmam Dievs teica, ka viņam jāiziet no šīs zemes, jo tā bija pagānu zeme, okulta zeme un tur pielūdza mēnesi, sauli un zvaigznes. Ābrahāms dzirdēja Dievu: „Izej no šīs zemes, un Es tevi darīšu par lielu tautu. Kā zvaigznes pie debesīm nevar saskaitīt, kā jūras smiltis nevar izmērīt, tik daudz Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu. Tikai izej no šīs zemes.” Viņš izgāja no šīs zemes, nezinādams kurp viņš iet. Lielā vecumā, kad Sārai bija deviņdesmit un viņam simts gadi, viņiem piedzima Īzaks. Viņiem piedzima apsolījuma dēls, un caur Īzaku arī Jēkabs un Izraēla divpadsmit ciltis, un arī mēs šodien. Mēs esam viņa ticības bērni. Dievs apsolīja un izdarīja. Ābrahāms izgāja, nezinādams kurp iet. Viņš dzirdēja, ko Dievs saka, un izgāja, nezinādams uz kurieni. Viņam nebija skaidras vīzijas. Viņam nebija skaidra darbības plāna, bet Dievs viņam teica, lai viņš iziet, un tāpēc viņš izgāja. Kā vēlāk lasām Bībelē, Ābrahāms gaidīja Dieva apsolījumu, bet nevarēja sagaidīt, kad piedzims Īzaks. Ko viņš darīja? Viņš paklausīja savai sievai un gulēja ar kalponi, un piedzima Ismaēls. Ismaēls faktiski ir šodienas islāma tēvs. Tas bija nepaklausības solis Dievam. Ābrahāms absolūti nebija ideāls. Viņš gāja tur, kur Dievs rādīja, pieļāva kļūdas, un tieši tāpēc Dievs darīja viņu par lielu tautu. Šajā gadījumā šis viens cilvēks esi tu! Tava dzīve, tavi sasniegumi un cik daudzi cilvēki caur tevi iepazīs Kristu, cik tu vispār spēsi savā dzīvē sasniegt, ir atkarīgs no tā, ka tu apzinies, ka tu neesi ideāls, ka tev nav ideāla plāna, tev nav perfektas vīzijas, tu īsti nezini ko darīt, bet tu EJ! Ticībā tu ej, un tur sāk darboties Dievs! Bībele skaidri saka, ka no viena cilvēka, turklāt vēl vecuma nespēkā, ir dzimuši tik daudzi kā debesu zvaigznes un kā neskaitāmas smiltis jūrmalā.

Cilvēki man ir teikuši, ka es esmu īpašs cilvēks, ka es neesmu parasts cilvēks. Es saprotu, ka cilvēki domā labu, bet es par sevi zinu, ka es neesmu īpašs vai neparasts cilvēks. Lai arī kā tev gribētos uz mani skatīties kā uz neparastu vai īpaši svaidītu cilvēku, es esmu kā Ābrahāms – ko dzirdu, to daru. Vienīgā atšķirība starp panākumiem un nesasniegtiem panākumiem ir apzināties sevi kā ne-ideālu cilvēku, nezinot precīzu darbības plānu, bet rīkojoties ar to ne-ideālo plānu, kāds tev ir. Es esmu kā Ābrahāms, ko dzirdu, to daru. Vienīgā atšķirība starp panākumiem un nesasniegtiem panākumiem ir tas, ka apzinos sevi kā ne-ideālu, redzu sev priekšā ne-ideālu, miglainu vīziju, nezinu precīzu darbības plānu, bet rīkojos ar to ne-ideālo, kas man ir. Rīkojies un ej! Mūsu vīzija – Jēzus asinīs Latvija šķīstīta baltāka par sniegu, visa Latvija izmainīta, plaukstoša un ticīga, un caur Latviju pasaule mainās, cietumi ir tukši. Tā ir ideāla vīzija. Mēdz būt tuvu ideālai vīzijai, bet nemēdz būt ideāls darbības plāns. Varbūt tu domā: “Es neko nesākšu, neko nedarīšu, kamēr man nebūs skaidrs darbības plāns.” Tev nevajag skaidru darbības plānu, tev vajag to, kas tev ir tagad. Tev vajag tik daudz, cik tu spēj saprast tagad. Vienkārši ej.

„Jo jebšu Viņš krustā sists nespēkā, bet Viņš ir dzīvs Dieva spēkā; tāpat arī mēs esam nespēcīgi, bet ar Viņu dzīvosim Dieva spēkā jūsu vidū.” (2.Korintiešiem 13:4)

Mēs esam nespēcīgi un nepilnvērtīgi, bet tikai caur Jēzus asinīm mēs esam pieņemti un ideāli. Un tomēr tu esi nespēcīgs. Tieši šajā nespēkā Dieva spēks varens parādās. Marka evaņģēlijā ir sacīts, lai mēs ejam un sludinām evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts. Neveseliem tie rokas uzliks, un tie tiks dziedināti, jaunām mēlēm runās, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Viņi izgāja un sludināja, un Tas Kungs viņiem darbā palīdzēja ar līdzejošām zīmēm un brīnumiem. Kur parādās Dieva spēks? Kur Dievs sāk darboties? Kad sāk parādīties reāli panākumi? Tad, kad tu ej ar to, kas tev ir. Dievs bija ar Ābrahāmu, kad viņš nezināja kurp iet. Tik daudz, cik viņš saprata, tik viņš darīja. Lūk, panākumi un Dieva spēks! Dieva spēks nespēkā varens parādās! Atzīsti, ka tu neesi pilnīgs, atzīsti, ka tas, ko tu vari izdarīt, nav pilnīgs un sāc rīkoties ar to nepilnīgo, un Dieva spēks varens parādīsies.

„Un Viņš ir sacījis: “Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās.” Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani.” (2. Korintiešiem 12:9)

Ko tu darītu, ja tagad paziņotu, ka pēc vienas stundas Latvijā ienāks okupācijas karaspēks, un ar sliktiem nodomiem, arī pret mierīgiem iedzīvotājiem. Divi varianti. Pirmais variants – tu ej uz mājām, savāc visas savas vērtslietas, noīrē mašīnai piekabi, visas savas mantas sakrāmē piekabē, atvadies no vecākiem, nokārto vēl kādas lietas un brauc prom. Otrs variants – tāds, kāds esi, ieskrien mājās, paņem naudu un brauc prom. Kurš ir tavs variants? Otrais variants ir labāks? Uzreiz braukt projām. Tāpat ir ar ticību, ar darbību. Pareizi ir rīkoties ar to, kas tev ir tagad, nevis gaidīt ideālo plānu, ideālo mācītāju, ideālo mājas grupiņu. Tev jau ir kaut kādas zināšanas, tāpēc sāc darīt to, ko tu tagad izproti. Negaidi nekādus brīnumus, jo, kad parādīsies iespēja, tu nebūsi gatavs tajā ieiet, ja tu tikai gaidīsi izdevīgus momentus.

„Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka.” (Ebrejiem 4:15)

Šeit ir runa par Jēzu. Viņš tāpat tika kārdināts un zina, ka mēs tiekam kārdināti.

„Ka piepildītos Jesajas vārdi, kas saka: Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.” (Mateja 8:17)

Kad mēs savā nespēkā darbojamies, kad mēs cenšamies dzīvot tā, kā grib Viņš, kad mēs cenšamies iet tajā virzienā, kur Viņš rāda, tad Viņa spēks varens parādās mūsu nespēkā, jo Viņš nesa mūsu vājības. Viņš piepilda tos trūkumus, kas trūkst. Šādā veidā mēs Dieva priekšā esam tīri. Mēs esam pilnīgi Viņa priekšā, ideāli, bet tajā pašā laikā mēs neesam ideāli.

Es skatījos kādu video, kur speciālists pastāstīja, kā var nokaut automašīnas motoru. Viņš teica, ka tas notiks ātrāk, taupot degvielu un lēnāk braucot. Viņš ļoti labi pamatoja, ja cilvēks taupa degvielu, krustojumos ļoti lēnām sāk braukt, neļauj mašīnai “izskrieties”, tad šādas automašīnas motora kalpošanas ilgums būs krietni īsāks. Mašīna nav paredzēta, lai ar to mocītos, mašīnai ir jāatvieglo cilvēka dzīve. Manai pirmajai mašīnai motors bija ar tilpumu 1,2 litri, Opel Kadett. Šāda automašīna paredzēta mocībām, jo ar to bija grūti uzbraukt Siguldas kalnā, nemaz nerunājot par smagāku lietu pārvadāšanu automašīnas bagāžas nodalījumā. Es tajā laikā vadīju draudzi Cēsīs un bieži braukāju Cēsis – Limbaži, Limbaži – Cēsis. Ziemas laikā bieži bija jāapstājas un jāsedz uz kājām segas, jo tik maziņš motors nespēja piesildīt automašīnas salonu un mums bija grūti sasildīties. Tāpat reizēm skatos, kā cilvēki brauc pāri dzelzceļa pārbrauktuvei, samazinot ātrumu līdz minimumam, ar domu netraumēt mašīnu, bet, manuprāt, tur vēl ir vērts padomāt, iespējams automašīna mazāk cieš, ja tai pārbrauktuvei pārbrauc pāri ātrāk. Es dzīvoju Siguldā, kur dzelzceļa pārbrauktuve ir pilsētas centrā, un tai braucu pāri katru dienu vairākas reizes. Es pirms pārbrauktuves parasti vēl piespiežu gāzes pedāli, lai tā sāpe mašīnai ir īsāka, jo tad tās sliedes nemaz nejūt. Tāpēc jau mašīna ir domāta, lai ar to pārvietotos ātri, un, ja iebraucam bedrē, tā nav nekāda problēma. Ir dažādi paradoksi, kad mēs domājam un esam pārliecināti par vienu, bet realitātē viss ir pilnīgi pretēji. Ir svarīgi lietot to resursu, kas tev ir, uz pilniem apgriezieniem. Netaupi apgriezienus, necenties mēreni kaut ko darīt.

Visa pasaule kliedz par globālo sasilšanu, par ozona caurumiem, ASV prezidents Donalds Tramps to nodēvēja par ķīniešu izgudrojumu. Drīz būs pavasaris, un atkal mums samainīs laiku, atkal stundu agrāk būs jāceļas. Tas viss ierobežo enerģijas patēriņu, gan automašīnām, gan dažādām iekārtām. Tu zini, ko cilvēkam nozīmē samazināt enerģiju? Neklausies visas tās muļķības, jo, ja samazina enerģiju, tas automātiski iet roku rokā ar zemāku dzīves līmeni. Draugs, visa tā enerģija ir jālieto uz pilnu klapi un jādzīvo ir ar pilnu krūti. Tāpēc ar to spēku, kas tev ir, tur, kur tu atrodies, darbojies, jo Dieva spēks tieši nespēkā varens parādās.

Turpinot par automašīnām, kad braucu pa lielceļu, nezinu, mani parasti sievietes apdzen. Tāpēc neticiet rakstiem interneta resursos, kur ir aprakstīts, cik grūta dzīve ir mūsdienu sievietēm Latvijā. Mums katram sava mašīna ir ideāla, līdz brīdim, kamēr sastopam kādu labāku. Es neticu, ka cilvēks var braukt ar mašīnu un tai nekad nekas nav jāremontē. Es neticu, ka, ja tu brauksi ar žiguli, bet es ar BMW, tev tā braukšana iznāks lētāka. Nav ideālu mašīnu. Cik man tās ir bijušas, nav ideāla bijusi neviena. Piemēram, es pamainu mašīnu, iekāpju salonā un priecājos, tad visiem stāstu, ka šī šoreiz ir īstā. Dievs man palīdzēja atrast īsto pārdevēju, kurš man godīgi visu izstāstīja, bet patiesība ir tāda, ka pārdevējs nekad tev nepateiks visus mašīnas trūkumus. Auto plačos vispār ir jābūt uzmanīgam, un normālas automašīnas reti tur var atrast. Atliek pabraukt ar jauno automašīnu vienu mēnesi, un tu jau saproti, ka tur kaut kas grab vai rūc par skaļu. Ar tagadējo mašīnu, ar kuru es jau gadu braucu, man jau divas reizes ir bijusi tāda situācija, kad es to nosaucu par “sūdu”, jo biju iedomājies, ka tā ir mana ideālā mašīna. Protams, es atvainojos pēc tam, kad pieņēmu domu, ka nav ideālas mašīnas. Zini, kā dara BMW automašīna? Tā visu laiku saka: “Dod naudu, dod naudu,” un pēc tam saka: “Skaties, kā es māku, skaties, kā es māku!” Gribi skaisti braukt? Ieguldi mašīnā naudu. Tas pats attiecas arī uz ģimenes modeli. Vīri, dodiet sievām naudu, tad viņas “brauks” skaisti. Ar šo visu es gribu tev pateikt tikai to, ka nekas nav ideāls. Mēs nopērkam draudzei jaunu aparatūru, liekas viss ideāli, paiet laiks, daži mēneši, nē, es gribu labāk, jo īstenībā nav nemaz ideāli. Visai šai aparatūrai ir nepieciešama nepārtraukta apkope. Visu laiku jāapkopj, jātaisa, jāremontē.

“Un izveda Savus ļaudis ar visu sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs. Ēģipte priecājās par viņu aiziešanu, jo bailes no viņiem to bija pārņēmušas. Padebesi Viņš deva viņiem par segu un uguni naktī par gaismu. Tad Mozus lūdza, un Dievs sūtīja viņiem paipalas un paēdināja viņus ar debesu maizi. Viņš pāršķēla klinti, tad iztecēja ūdens un plūda pa tuksnesi straumēm, jo Viņš atcerējās Savu svēto vārdu un Savu kalpu Ābrahāmu. Tā Viņš izveda Savu tautu ar prieku un ar gavilēm Savus izredzētos, un deva viņiem citu tautu zemi, lai viņi to iegūst un pārņem sev par īpašumu.” (Psalms 105:37-44)

Dievs rūpējās par ļaudīm, viss no malas izskatījās ideāli, bet joprojām cilvēki kurnēja, viņi bija nepaklausīgi, faktiski viņi nebija pelnījuši ūdeni no klints, mannā, ar ko Dievs viņus baroja, viņi nebija pelnījuši skaisto zemi, kurā Dievs viņus ieveda. Dievs to darīja ne tāpēc, ka ļaudis to bija pelnījuši, bet tāpēc, ka Ābrahāms to bija pelnījis. Tāpat ir ar tevi, lai cik tu būtu nepilnīgs, lai kā arī tu pildītu vai nepildītu savus plānus, Dievs atceras Ābrahāmu, kurš paklausīja un gāja. Līdzīgi ir ar datora antivīrusa programmu Kaspersky. Es šo programmu pērku daudzus gadus. Man datorā iemetās vīruss, jo es meklēju informāciju kādos krievu interneta avotos, un šis vīruss izpaudās tā, ka, ieslēdzot datoru, tas pats vēra vaļā interneta vietnes Google, ieskaitot arī pornogrāfiska rakstura informāciju. Es neko nevarēju izdarīt, tās reklāmas un linki parādījās ik pēc pāris minūtēm. Tad antivīrusa programma sāka ķert tos interneta avotus un reklāmas un bloķēja tās. Bloķēja tik ilgi, līdz tās reklāmas parādījās retāk, līdz pazuda pavisam. Bez manas līdzdalības īsā laika periodā Kaspersky “izārstēja” manu datoru. Ko es ar to gribēju tev pateikt? Ja es no savas puses daru to, ko es varu, tad Dievs manā nespēkā varens parādās. Viņš darbojas kā Kaspersky programma, neredzami, klātesošs tavā dzīvē vienmēr tev palīdz, kad tu pats nespēj sev palīdzēt.

“Viņi nepriecājās par skaisto zemi un neticēja Viņa vārdam.” (Psalms 106:24)

Iedomājies, Dievs ieveda viņus apsolītajā zemē, kur piens un medus tek, bet viņi nepriecājās! Zini, kāpēc? Jo viņi nebija to nopelnījuši, viņi paši nebija strādājuši, tikai kurnējuši, un tikai Ābrahāma dēļ viņi bija tur nokļuvuši. Tāpat tev, tāpat arī man, tu nevari priecāties un būt gandarīts par to, ka tev kāds kaut ko atmet tā kā sunim kaulu. Tu vari priecāties tikai par to, ko tu pats esi strādājis un darījis. Un tu nevari strādāt, ja tu domā, ka tu neesi pilnīgs. Tavs plāns nav pilnīgs, tu nespēj organizēt savu laiku, tava evaņģelizācija īsti nestrādā. Draugs, tik daudz, cik tu zini, tik daudz arī vajag darīt. Dari visu uz simts procentiem, ar pilnu atdevi. Un izšķirošos brīžos tu nevarēsi izdarīt pareizus soļus, ja tev nebūs atvēlēts personisks laiks Dievam. Ir ikdienas darbi un situācijas, tu vari mierīgi tās risināt un darīt, bet ir nestandarta situācijas, īpašas situācijas, kad ir jāizvēlas pareizais virziens, pareizs risinājums. Un, ja tev nebūs pareizas attiecības ar Dievu, tu noteikti izdarīsi nepareizu izvēli. Ja tev nav regulāras attiecības ar Tēti, Bībele un lūgšanas, nesapņo par panākumiem, nesapņo par glābtiem cilvēkiem. Nesapņo, ka ar savu neveiksmīgo plānu tu varēsi kaut ko sasniegt. Tikai ar lūgšanas palīdzību, jo lūgšanu laikā Dievs pārdabiskā veidā stiprina tavu iekšējo cilvēku. Jo tu pats izdari lēmumus, un tavi lēmumi formē tavu likteni.

Kad es dienēju padomju armijā, tur bija seržants Zavjālovs. Tas bija Tālajos austrumos, kara daļā, kur bija ap 300 cilvēku. Tur seržanti bija vairāk tā kā savējie, un viņi vairāk nāca pretī karavīriem, nevis virsniekiem. Šis seržants darīja visu pēc valsts likumiem, kuri bija jāievēro. Armijā šos likumus īpaši neviens neievēroja, bet Zavjālovs ievēroja, tāpēc šis cilvēks citu cilvēku acīs bija citādāks, līdz brīdim kādam atgadījumam, kad mūsu armijas daļā ienāca divi cilvēki, kuri bija piedzērušies. Viens bija ar cirvi rokās, bet otrs – ar nazi. Šie cilvēki izskatījās ļoti nikni, un mēs ap 50 cilvēku stāvējām viņiem apkārt un neko nevarējām izdarīt. Viens no viņiem stāvēja ar muguru pret mani, viņam rokās bija cirvis, es domāju, ka es viņam varētu sist ar tabureti, kas atradās netālu no manis, sist pa galvu, un tā tiktu atrisināta problēma, bet tajā pašā laikā man bija iekšēja balss, kas teica: “Ja nu viņš nenokrīt?” Man bija iekšēja saprašana, ka ir kaut kas jādara. Seržants Zavjālovs bija gara auguma vīrs, gaišiem matiem. Viņš atnāca, izgāja cauri pūlim, vienkārši piegāja klāt un noņēma viņam cirvi. Un no tā brīža es uz šo seržantu skatījos citādāk. Viņš bija stiprāks par mums visiem kopā, viņam bija stāja, un es viņu par to cienīju, un mums kā kristiešiem šo stāju spēj dot tikai regulāras, personiskas attiecības ar Dievu. Strādā ar sevi, apliecini Rakstu vietas no Bībeles, lasi Dieva vārdu un to analizē. Lasi noderīgas grāmatas, klausies mācītāja sprediķus vairākas reizes un stiprini savu iekšējo cilvēku, citādāk tu nespēsi atņemt cirvi saviem ienaidniekiem.

Dievs grib piedalīties visās tavas dzīves sfērās. Ja tu domā, ka tu vēl neesi pietiekami izaudzis, jo esi tikai pirmo dienu kopā ar Dievu, tāpēc domā, kad par sīkumiem nevajag lūgt Dievu, tad atceries, ka Dievs grib, lai tu Viņu lūdz un konsultējies ar Dievu par visām lietām! Arī par intīmām lietām. Tas nenozīmē, kad mums Dievs ir jālūdz tikai par savām vajadzībām, ir jālūdz arī par citu cilvēku vajadzībām, tomēr mans Debesu Tēvs grib, lai es ar Viņu runāju par ikdienišķām lietām. Un Dievs svētīs tavu ceļu, tavu roku darbu un tavus vārdus, un Dieva spēks tavā nespēkā varens parādīsies. Es mīlu savu draudzi, un vairāk par visu es mīlu Dievu, un mēs mīlam viens otru, kaut arī esam nepilnīgi, bet Dievs nepilnīgos mīl. Apzinoties, ka mēs esam nepilnīgi, ir ļoti svarīgi būt kā Ābrahāmam, paklausīt Dieva balsij uz 100% un iet tik tālu, cik tu saproti, un darīt tik, cik tu spēj, un tad parādīsies Dieva spēks tavā dzīvē.

Kāpēc cilvēki nesāk savu biznesu? Kāpēc neatver savas mājas grupiņas? Caur Ābrahāmu daudzu miljonu cilvēku dzīves ir tikušas aizskartas, un Dieva griba ir, lai tieši caur tevi personiski tiek aizskartas tūkstošiem cilvēku dzīves. Tas ir galvenais plāns tavai dzīvei. Jēzus saka: “Dzenieties pa priekšu pēc Dieva valstības, un tad pārējās lietas jums tiks pieliktas.” (Mateja evaņģēlijs 6:33) Vispirms ir jāmeklē Dieva vaigs, Dieva tuvums. Kalpo Dievam ar to, ko tu vari, un negaidi ideālo plānu. Nebaidies kļūdīties. Bieži cilvēki daudzas lietas nedara, jo baidās kļūdīties, baidās, ka viņus izsmies, bet bez kļūdām tu neko nevari uzcelt, no kļūdām tu tikai mācies. Kā tu vari pieaugt? Cik es varu, tik es iemācos, bet tas tāpat nebūs pilnīgs. Tu tāpat dari lietas nepareizi, līdz iemācies tās darīt pareizāk, un tikai tā tu ej uz priekšu un audz. Tāpēc kļūdas ir nepieciešamas. Sāc rīkoties un nebaidies kļūdīties, un esi pateicīgs Dievam, jo bez kļūdām tu nevarēsi nobriest kā personība, nekļūdoties tu nevari neko sasniegt. Ja tu par sevi domā, ka tu gribi kaut ko sasniegt, piemēram, uzcelt grupiņu, cilvēkus atvest pie Dieva, uzcelt biznesu, izmainīt sava rakstura īpašības, tu noteikti to neizdarīsi bez kļūdām. Nav patīkami kļūdīties un atzīt savas kļūdas, bet mēs neviens neesam ideāls, ideāls ir tikai Dievs, un mūsu uzdevums ir iet uz priekšu, tiekties pēc ideālā. Tiekties pie Kristus, kur nav pārmaiņu ēnas, un mēs esam perfekti tikai caur Jēzus asinīm.

Man ļoti patīk kāds stāsts no grāmatas, ko publicējis Džons Maksvels. Viņš ir bijis Aļaskā ciemos pie saviem draugiem, un viņu iepazīstinājuši ar Džefu Kingu, kurš piedalās suņu pajūgu sacensībās ziemeļos, kur lielā aukstumā ar suņu pajūgu ir jānobrauc 1700 km. Tas ir nopietns pārbaudījums gan suņiem, gan pašiem braucējiem. Džefs Kings ir trīs reizes ieguvis pirmo vietu. Tas bija 1993. gadā, 1996. gadā un 1998. gadā. Viņam bija 70 laika šķirnes suņi, bet pajūgam viņš izvēlējās 16 suņus, un viens no viņiem bija līderis, jo bez līdera nav uzvaras. Džefs izraudzījās no visiem suņiem vienu suni, kam ir līdera īpašības, kuram pārējie seko, un kurš grūtībās neapstājas. Viņš šos suņus mēdza novērot, un kādu reizi suņu priekšgalā viņš ielika 2,5 gadus vecu kucīti, kaut tajā barā pārējie bija vīriešu kārtas suņi, bet tieši šis suns, ko ielika priekšgalā, bija pati jaunākā un mazākā no visiem suņiem. Maksvels saka: “Kad sākās vētra, viņa neapstājās un turpināja vest suņus uz priekšu, un viņa uzvarēja.” Pēc kādām sacīkstēm viņš pacēla šo sunīti un teica: “Lūk, šis ir līderis!’’ Līderis ir cilvēks, kurš ir iecelts pār citu cilvēku dzīvēm, lai viņus vestu Dieva klātbūtnē, jo Dieva spēks tavā nespēkā varens parādās. Tu apzinies, ka tev apkārt nav nekā pilnīga, tomēr turpini iet, vienalga vai ir vētra, vai ir sniegs, turpini iet un nekad nepadodies!

Mīļais Dievs, Tu dari mani par uzvarētāju, Tu apveltī mani ar svaidījumu, ar Savu spēku, Tu esi labs, nenovērtējams, un es pielūdzu Tevi. Mēs slavējam Tevi, Kungs, es lūdzu, lai Tu svētī katru klātesošo, stiprini un spēcini, Dievs. Lieto mūs katru vienu, ka mēs varam kļūt par spēcīgām personībām, kas spēj aiz sevis vest cilvēkus, kas spēj vadīt savu dzīvi, kas vētrās neapstājas, kas apzinās savu nespēcību un tomēr Tavā spēkā iet līdz galam. Paldies Tev, Dievs, ka šeit, draudzē “Kristus Pasaulei” ir tādi cilvēki, kas atstās pēdas vēsturē, un pasaule mūs atcerēsies, svētī katru, kas Tev kalpo un ved cilvēkus pie Tevis, turpina atvērt mājas grupiņas, uzņemas kalpošanu draudzē. Lai katrs ir laimīgs, svētīts un dziedināts! Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Dieva spēks nespēkā varens parādās” rakstīja Inguna Kazāka, Daila Lielbārde un Dana Šaicāne, rediģēja Ieva Našeniece