Šodienas tēma ir Dieva svētība un kā būt Dieva svētītam. Kāds ir mērķis tam, ko es šodien mācīšu? Mērķis ir mācīties un izprast, kas ir tas, ko cilvēki viens otram novēl: „Esi svētīts! Lai Dievs tevi svētī.” Bībeles Rakstu vietas, kurās ir minēts par svētību, ir ļoti daudz. Svētība, svētīts, svētīgs… Ko nozīmē būt svētītam? Kas ir Dieva svētība?

Man ir laba ziņa – pagājušajā nedēļā draudzes mājas grupiņās bija 483 cilvēki! Tas ir rekords, tas ir par vienpadsmit cilvēkiem vairāk, nekā iepriekšējais rekords. Vēl tikai septiņpadsmit dvēseles, un mēs pārkāpsim pāri pustūkstotim. “Kristus Pasaulei” darbojas Rīgā un ārpus Rīgas. Rīgā ir gandrīz trīssimts cilvēku, ārpus Rīgas grupās ir simtu deviņdesmit. Mēs augam, un, ja mēs augam, tad tas norāda uz to, ka mēs esam veseli jeb mūsu draudzes organisms ir vesels. Kaulos ir pietiekami daudz kalcija un mēs esam emocionāli stabili. Kopumā kā draudze mēs esam stabila. Mēs strādājam, un Dievs mūs lieto! Dievs ir mūsu vidū. Pie mums var redzēt, ka Jēzus ir mūsu vidū. To var izmērīt. Ja Dievs ir tavā dzīvē, tad to var izmērīt, to var redzēt. To var nosaukt arī par Dieva svētību. Arī tas, ka draudze aug, ir Dieva svētība. Tas, ka cilvēks var attīstīties kā personība, ir Dieva svētība! Tas, ka tu vari būt vesels, ir Dieva svētība.

Kas ir Dieva svētība? Tas ir jauns cilvēks Jēzū Kristū un viss, kas ar to nāk. Tā ir manis paša definīcija, tā nav nekur izlasīta. Dieva svētība ir jauns radījums Jēzū Kristū un viss, kas ar to nāk. Bībeles skolā bija tāds teksts: cilvēks pieņem Jēzu Kristu, Viņa asinīs tiek šķīstīts, glābts. Kad tu esi atzinis Kristu par savu Glābēju un tavi grēki ir piedoti, tu Viņa priekšā esi svēts, un Svētais Gars iemājo tevī. Svētais Gars ir pati pilnība, tas ir Dievs, un Viņš mājo tevī. Kad Svētais Gars mājo tevī, tad tu tiec pārradīts par jaunu cilvēku. Viss, kas ir bijis, ir pagājis, viss ir jauns. Faktiski tu tiec savienots ar debesīm. Debesis ir tevī, bet, kas ir iekšā, ir jādabū ārā. Kā to izdarīt? Mainot savu domāšanu, lasot, mācoties, lūdzot, kalpojot, strādājot pie sevis un mainoties. Nevis ārēji mainoties, no kaut kādiem ārējiem ietekmes faktoriem, bet no iekšienes. Tu jau esi izmainīts, tu jau esi jauns cilvēks, tu jau esi svētīts. Kas nāk pēc tam, kad esi jauns cilvēks Jēzū Kristū? Viss labais, ko Dievs ir paredzējis tev. Tas ir jauns cilvēks, tā ir mūžīgā dzīvība, tā ir labklājība, emocionāla veselība, garīga, fiziska veselība, tā ir piepildīta, harmoniska dzīve šeit virs zemes! To, kādai būtu jābūt šādai dzīvei, nosaka Dievs, nevis mēs paši. To var tikai Dievs, Kurš darbojas pie mums caur Jēzu Kristu. Tāpēc, ja neesi pieņēmis Jēzu par SAVU Glābēju, tad esi aicināts to izdarīt. Tu esi jauns cilvēks un varēsi sākt iet pa taisno ceļu uz Dieva apsolījumiem, nevis pa daudziem apkārtceļiem. Taisns ceļš ir dzīvot Dieva gribā, maksāt cenu un dabūt ārā to, kas ir iekšā! Dieva svētība ir jauns cilvēks Jēzū Kristū un viss, kas ar to nāk!

Kas tev būtu jadara, lai tev būtu Dieva svētība? Pirmkārt – jāpieņem Kristus. Katrs cilvēks vēlas būt svētīts, tomēr, lai tas parādītos viņa dzīvē, tad viss, kas ir iekšā, ir jādabū ārā. Debesis ir tevī! Dieva apsolījumi jau tev ir, tie jau tev pienākas. Bībele saka, ka visas vietas, kur jūs savu kāju liksiet, jums piederēs. Tu nebūsi tas, kam viss no rokām laukā krīt. Tu esi tas, kas visu sāk un kam viss izdodas.

4. maijā ir Latvijas atkārtotās neatkarības deklarācijas diena. Latvijas PSR Augstākā padome ar 138 balsīm pieņēma deklarāciju par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. PSR Augstākā padome nobalsoja, nevis mēs paši to izdomājām. Latvija izstājās no Padomju Savienības un atguva savu neatkarību. Tā ir neatkarības atjaunošanas diena. Bet vai pietiek ar to, ka mēs pasludinām, ka no šī brīža mēs esam neatkarīgi? Mēs nobalsojām un gribam būt brīvi. Mēs nobalsojām, ka paši gribam veidot savu valsti un savu dzīvi. Vai ar to pietiek? Nē. Ir pagājuši gadi, un mēs joprojām veidojam savu valsti. Es nedomāju, ka mēs ļoti veiksmīgi to darām, tomēr veidojam. Nevarētu teikt, ka viss ir ļoti slikti. Tas ir normāli tādai mazai valstij kā Latvija. Ja vien vairāk cilvēku bītos Dieva un paļautos uz Viņu, tad mēs šodien redzētu pavisam citus rezultātus. Tas ir tieši tāpat kā Jēzū Kristū tu kļūsti jauns radījums. Viss, kas ir iekšā, ir jāiegūst, jāiekaro. Tāpat kā neatkarība ir jāsargā un jāceļ sava valsts, tāpat mums sevi ir jāceļ. Mēs savu draudzi arī ceļam.

„Salamana svētceļnieku dziesma. Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā. Ir velti, ka jūs agri ceļaties un vēlu paliekat nomodā un ēdat savu maizi ar rūpēm; saviem mīļajiem Viņš to bagāti dod miegā.” (Psalms 127:1-2)

Ja Tas Kungs namu neuzceļ – šajā gadījumā nams var būt jebkas – draudze, mājas grupiņa, tavs raksturs, fiziskā veselība, garīgā, emocionālā veselība, tava labklājība, finanses, bizness, mācības, attiecības ar cilvēkiem, ar pretējo dzimumu, tā var būt jebkura no tavas dzīves daļām, – tad tu veltīgi to dari. Tu veltīgi veido kādas attiecības, ja Tas Kungs tās neveido. Tu veltīgi cel savu biznesu, ja Tas Kungs to neceļ. Tu veltīgi cel mājas grupiņu, ja Tas Kungs to nedara. Tu veltīgi mainies un maksā cenu, ja Tas Kungs pie tevis to nedara. Kā to visu saprast? Piemēram, ir valsts ar savu armiju, bet, ja Tas Kungs nedod drošību, tad armija nepalīdzēs. To sauc par Dieva svētību!

Saistībā ar 4. maiju es izlasīju kāda cilvēka vārdus: „Lielākā kļūda mūsu valstij bija šāda – kad mēs zaudējām savu neatkarību un padomju karaspēks ienāca Latvijā, mēs nepretojāmies.” Tad, kad Ulmanis nolika savas pilnvaras, Latvijas armija, kas bija skaitliski liela un labi bruņota, lai varētu cīnīties, necīnījās. Somi mums blakus cīnījās un paturēja savu neatkarību, bet mēs to zaudējām. Šis cilvēks saka: „Tā bija lielākā kļūda, ka mēs necīnījāmies.” Tās ir arī manas domas, ko es vienmēr esmu teicis un teikšu, ka tā ir lielākā kļūda, ka mēs necīnījāmies, tāpēc bija vairāki gadu desmiti zem komunisma jūga. Protams, neviens nezina, kā būtu bijis, tomēr tā bija kļūda. Tev var būt armija, iespēja, bet, ja Tas Kungs nesvētī, tad tu pieņem nepareizus lēmumus un zaudē. Dieva svētība ir kaut kas tāds, kad tu dari elementāras lietas, un Dievs liek tām izdoties. Divi vienādi cilvēki var darīt vienu un to pašu, vienam izdodas, bet otram neizdodas. Kāpēc? Tāpēc, ka vienu Dievs svētī, otru Dievs nesvētī. Draudzes māsa Evita liecināja, ka viņa pieņēma lēmumu, ka veltīs vēl vienu dienu, lai Saulkrastos vadītu mājas grupiņu. Tas tiešām viņai un viņas ģimenei daudz maksā. Un tad pēkšņi viņai radās iespēja nopelnīt, apkalpojot lielu cilvēku grupu, un dažās dienās viņa nopelnīja naudu, ko raksta ar četru ciparu skaitli. Tā ir Dieva svētība. Ja Tas Kungs šo namu neuzceļ, cilvēks strādā veltīgi. Tu vari ģimenē veidot attiecības, bet, ja Kungs tās nesvētī, tad tu neizveidosi tās tādas, kādām tām būtu jābūt pēc Dieva plāna, pēc Viņa gribas.

„Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm.” (Salamana pamācības 10:22)

Nevajag saprast nepareizi, ka Dievs kaut ko dod miegā. Tas nav tā, ka tu vari gulēt un viss pats atnāks, un, jo vairāk guli, jo bagātāks kļūsti, raksturs mainās. Vajag vairāk gulēt? Par to šeit nav runa. Tas nozīmē to, ka tev nav jāatrauj laiks no sava miega, lai pietiekami nopelnītu līdzekļus. Tev nav jāstrādā trīs darba vietās, lai tu būtu pārticis un lai paliktu pāri labiem darbiem. Redzi, tur ir atšķirība. Viens strādā vienā darba vietā un nepārpūlējas, un viņam ir diezgan, tā ir Dieva svētība. Otrs strādā trīs darba vietās, iespējams, ka viņš trīsreiz vairāk pelna, bet viņam nav diezgan, tā nav Dieva svētība. DIEVA SVĒTĪBA IR KAUT KAS ĪPAŠS!

Te nav rakstīts, ka bez pūlēm, bet bez sevišķām pūlēm. Tev nav jābrauc uz Anglija vai ārpus Latvijas, lai tu baudītu labklājību. Mans mīļākais teiciens – cūka arī Āfrikā ir cūka. Ja tu neesi svētīts, tad tu neesi svētīts. Ja tu esi svētīts, tad tu esi svētīts jebkur, vai tas ir Āfrikā, Mozambikā, Igaunijā, Lietuvā, Anglijā, Vācijā vai Latvijā. Tev viss ir diezgan, un tu dzīvo harmonisku dzīvi. Tev pat prātā nenāk doma mainīt Latviju pret kaut ko citu. Uz Eiropu ir jābrauc tikai atpūsties, apskatīties, atstāt naudu tūrisma biznesam, pagulēt jūrmalās. Tas ir viss, nevis tur dzīvot. Kur tu esi piedzimis? Ja tu esi dzimis Latvijā, tad šī ir tava zeme, šī ir tava tauta. Ja tu esi svētīts šeit, tad tu esi svētīts arī citur, un tev pat nenāk prātā doma kaut ko mainīt. Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu.

„Ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.” (Mateja evaņģēlijs 5:45)

Tiem, kas Bībelē meklē pretrunas, lūk, ir Rakstu vieta. Piemēram, kāds cilvēks nav ticīgs cilvēks, un viņš izlasa Bībelē, ka arī pār viņu Dievs liek spīdēt saulei un līt lietum. Ja mēs skatāmies, tad tas tā arī ir. Daudzi cilvēki, kuri dzīvo bez Dieva, ir svētīti, un viņiem ir vairāk kaut kādas lietas, kaut kas labāk, varbūt viņi labāk izskatās, vairāk pelna, panākumi organizācijā un izaugsme. Svētību saņem gan ticīgs, gan neticīgs cilvēks, bet neticīgs cilvēks nav Dieva svētīts. Viņš gan lieto to, ko Dievs dod, piemēram, dažādus zemes resursus, izrakteņus, kas ir domāti, lai mēs tos lietotu saprātīgi. Viņi tos lieto, bet pateicību Dievam nedod. Svētības neticīgajiem kaut kādas ir, tomēr viņiem nav paša svarīgākā – viņi nav jauni cilvēki, jauni radījumi Jēzū Kristū, viņiem nav Dieva svētības. Ja tu varētu redzēt caur rentgenu, kas notiek viņu dvēselēs, tad tu redzētu, ka tur pat tuvu nav tā, kā būtu jābūt ticīgam cilvēkam, kurš gan ir ar visām kļūdām, taču dzīvo pilnvērtīgu dzīvi un arī normāli jūtas. Ar mazumiņu tu vari justies bagātāks nekā jūtas miljonārs. Tev vairāk pietiks visam un tu gulēsi labāk nekā miljonārs. Es nesaku, ka ir jādzīvo trūkumā, bet viennozīmīgi, ka Dieva svētība ir tā, ka tev visa kā pietiek.

Šonedēļ mēs ar sievu svinējām piecpadsmit gadu kāzu jubileju. Es ieliku Facebook lapā dažas bildes ar tekstu pie tām. Kāpēc es to vispār ieliku? Es zinu, ka draudzei un ārpus draudzes cilvēkiem tas ir svarīgi, ka ir kristīgs piemērs. Tas bija 2002. gada 24. aprīlis, pie manas mammas dzīvoklī, tajā laikā mans mācītājs Modris mūs salaulāja. To dienu es ļoti labi atceros. Mamma ar patēvu bija sagatavojuši cienastu. Tieši tad, kad viņš uzzināja, ka mēs precēsimies un mums būs kāzas, patēvs man iedeva simts latus. Nopirkām sievai kurpes, no manas māsas paņēmām kāzu kleitu, noīrējām istabiņu. Tad jau ar sievu abi strādājām un pelnījām. Mana alga bija kādi divi lati dienā, bet es strādāju un darīju visu no sirds. Tajās fotogrāfijās es biju bez uzvalka. Es vispār nopirku uzvalku humpītī, bet es ar to neko nevarēju izdarīt, ne izgludināt, neko. Es mēģināju to savest kārtībā, lai varētu uzvilkt, bet kad es to uzvilku, tad sapratu, ka būtu labāk iet treniņtērpā, nevis tādā uzvalkā. Tas arī maksāja apmēram piecus latus. Šlipsi es paņēmu no sava patēva, un tā bija nedaudz par garu. Krekls bija manis paša. Bikses un kurpes bija normālas. Kāpēc es visu to stāstu? Tāpēc, ka es jutos ļoti bagāts. Es nekad neesmu juties nabags! Ja man jāsalīdzina laiks tad un tagad, tad es vienmēr esmu juties bagāts. Bagāts itin visā. Kad runa ir par mazvērtību, ar kuru daudzi slimo, tad, draugi, es nezinu, kas ir mazvērtība. Man tāda problēma nav bijusi. Es vienmēr esmu juties bagāts, juties labi. Protams, ne vienmēr fiziski labi, nav jau tā, ka nav grūtību, bet es zinu, ka es dzīvoju piepildītu, harmonisku, dedzīgu dzīvi, kalpodams Tam Kungam. Dievs vienmēr man ir bijis pirmajā vietā! Attiecības ar Dievu, lūgšanas man vienmēr ir bijušas pirmajā vietā. Ir kaut kādi periodi, kad esmu paklupis, bet atkal savācies. Lielākoties es esmu laimīgs cilvēks.

Es strādāju par diviem latiem – skaldīju malku. Gāju uz bezdarbniekiem nevis tāpēc, lai iestātos rindā un saņemtu pabalstu, bet gan tāpēc, ka man vajadzēja darbu. Viņi mani piefiksēja un regulāri zvanīja, ka ir darbs. Man vienmēr bija darbs. Tā strādājot, es satiku kādu skursteņslauķi un sāku ar viņu kopā strādāt, man vairs nebija jāiet uz bezdarbniekiem. Viņš iemācīja man skursteņslauķa amatu. Pēc tam mājās bija jāmazgā ne tikai mute, bet arī jāskalo deguns ar ūdeni, lai iztīrītu visus netīrumus no nāsīm. Man patika. Pēc tam iemācījos mūrēt skursteņus. Banāni, kas tagad varētu būt kartupeļu vietā, vai arbūzs, melone – ja mājās bija kādi augļi, vai jogurts, – ja varēja nopirkt jogurtu, tas bija kruti. Iedomājies? Es varēju priecāties par banānu, par arbūzu, par jogurtu. Man cietuma priekšnieka vietnieks indīgi teica: “Runā, ka tu tikai ar Svēto Garu barojies.” Tas viņam šķita jocīgi, un viņš bija ļoti šerps vīrs. Liela daļa no tā, kas notika cietumā, bija atkarīga no viņa. Un pēc tam viņš pieņēma mani darbā par mākslinieku – noformētāju. Es pats zīmēju, rakstīju, man bija pašam savs kabinets, ēdnīcā – brokastis, pusdienas, viss kā pienākas. Viņam nepatika, ka tikai ar Svēto Garu barojos, bet Svētais Gars caur viņu darbojās pie manis. Kāpēc? Tāpēc, ka es esmu Dieva svētīts! Āmen!

Kad Persijas ķēniņš Dārijs atlaida Israēla tautu, viņš iedeva viņiem līdzi visus svētos traukus un vēl pavēlēja citām organizācijām tiem maksāt, lai atjaunotu Dieva templi. Persijas Dārijs, nebūdams izraēlietis, nebūdams ticīgs cilvēks – pagāns, svētīja Dieva tautu. Nesvētītais cilvēks svētīja Dieva tautu. Tā ir Dieva svētība! Lūk, es skaidri zinu, ka jau no pirmās dienas, kad personīgi iepazinu Jēzu Kristu, es esmu Dieva svētīts. Lai ko es darītu (kaut ne vienmēr viss uzreiz izdodas), es redzu, kas viss, ko es lūdzu, viss, ko plānoju, viss, uz ko eju, piepildās. Un pats svarīgākais – man vienmēr ir diezgan, es dzīvoju harmonisku dzīvi. Es pat tagad neuztraucos, kādas bija manas kāzas – kreklā ar īsām piedurknēm, 24. aprīlī. Toreiz ārā bija virs divdesmit grādiem, ne kā tagad. Un man toreiz draudze uzdāvināja četrdesmit latus. Mēs aizgājām uz kafejnīcu “Baltā māja” Limbažos un paēdām kā kungi, un bijām bezgala laimīgi – Dievs ir svētījis. Un, ja es paskatos šodien, ka varu atļauties kaut ko labāku, kaut ko vairāk, man nav vairāk prieka nekā bija toreiz un nav arī mazāk. Kāpēc? Tāpēc, ka es esmu Dieva svētīts!

Vai tu esi Dieva svētīts?

Kad mūsu draudzē kādi krāj naudu kāzām, man nav tā, ka sirds sažņaudzas, bet es uzskatu viņus par muļķiem. Tur nekas labs nav gaidāms, ja tev kāzas un zīmēšanās ir svarīgāka nekā pats fakts. Kā var atlikt kāzas tā dēļ, ka nevar atļauties šikas kāzas? Filmā “Es mīlu jūsu meitu” ir divi personāži – meitene ir Latvijas bagātnieka meita, bet puisis ir nabags, Sintija un Matīss. Matīss, nabags, kurš strādā cūku kūtī, iepazīstas ar šo bagāto meiteni, abi divi iemīlas un grib precēties. Kādas kāzas grib Matīss? Matīss grib šikas kāzas, tāpēc dodas uz kantori “Svētie mirkļi”. Tur ir viss gan kāzām, gan bērēm. Saņēmis desmit tūkstošus latu no Sintijas tēva, viņš šajā kantorī samaksā tikai divus un grib šikas kāzas, pārējo viņš taupa. Tad viņi abi divi plāno, kur brauks ceļojumā. Matīss saka: “Uz Ņujorku, uz Ņujorku,” bet Sintija atbild: “Nu, Matīss, tici man – tur nekā tāda nav. Vai tu negribi tā vienkārši kaut kur tepat aizbraukt?” Šī bagātā meitene ir vienkārša, bet Matīsam vajag kaut ko daudz. Ja tu esi Dieva svētīts, tev nevajag vairāk un tu neleksi augstāk par savu dibenu. Tu būsi laimīgs ar to, kas tev ir, un tev būs vairāk! Bībele arī saka – kam nepietiek, tam arī nepietiks. Kas dzenās pēc mantas, tam nekad nebūs diezgan. Dzenies pēc Dieva valstības, pēc Viņa svētības, un tu dzīvosi pilnvērtīgu dzīvi.

“Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.” (Mateja evaņģēlijs 5:45)

Un tomēr ir ļoti liela atšķirība – cilvēks saka, ka viņš ir svētīts, ka viņam ir noticis kaut kas labs, bet, ja cilvēks Dievu nepazīst, viņam nekad nevar būt svētības pilnā mērā no Dieva, nekad! Viņš nekad nevar iemantot mūžīgo dzīvību. Viņš nekad nevar izbaudīt to mieru, prieku un stabilitāti, ko dod Dievs, Svētais Gars tevī, nekad! Tas nav iespējams! Kad tev cilvēks bez Dieva saka, ka viņš ir laimīgs, viņš to saka tikai savā laimes izpratnē – domājot, ka ir laimīgs, jo viņš vēl nezina, ko nozīmē dievišķa laime un dievišķs pieskāriens. Viņš nezina, ko nozīmē būt jaunam radījumam, kad tava piederība ir Debesīs, viņš to vēl nezina. Es arī to nezināju, bet tajā brīdī, kad pieņēmu Jēzu, es tiešām staigāju ar stulbu smaidu sejā. Mani bijušie draugi tā arī teica: “Re, kur ir Mārcis ar grāmatiņām padusē un savu standarta smaidiņu uz sejas!” Tas bija cietumā Kuldīgā – es gāju uz kapelu ar Bībeli padusē un nejutu, ka īpaši smaidītu, bet to varēja redzēt – es staroju! Vēl ļoti spilgti atceros brīdi, kad viens no maniem bijušajiem draugiem pasauca mani parunāt viens pret vienu: ”Nāc, Mārci, es gribu tev ko pateikt! Mārci, tu neapvainojies, bet tev jumts ir norauts.” Viņš to teica nopietni, kā draugs, kurš rūpējas par mani. Pēc tam viņš padomāja un teica: “Bet tas ir labi.” Viņš tomēr redzēja kaut ko labu tajā visā, lai gan tas nebija viņam saprotams. Tā ir svētība, kad ir norauts jumts Jēzū Kristū!

Daudz ko pasaulīgs cilvēks vai remdens kristietis var uzskatīt par Dieva svētību. Piemēram, ziņās raksta, ka pieaug atskurbtuvēs ievietoto cilvēku skaits un ka valsts plāno piešķirt papildu līdzekļus to uzturēšanai. Lūk, kāds pelna naudu, kāds izīrē telpas “Alko autletam”, kāds tās noīrē, tur strādā cilvēki – grāmatveži, pārdevēji. Viņi saņem algas un var to uzskatīt par Dieva svētību, īpaši tie, kas ir augšgalā, arī pati valsts cer saņemt papildu līdzekļus alkohola nodokļa dēļ, bet pēc tam ir jāizdod nauda atskurbtuvēm, pēc tam ir jāuztur cietumi, kur deviņdesmit deviņi procenti tajos esošie cilvēki ir izdarījuši savus noziegumus alkohola reibumā. Vai to var saukt par svētību? Vai tā ir svētība? Mēs to varam uzskatīt par svētību, bet vai tiešām Dievs to dod? Vai tā ir svētība tev vai citiem? Neesmu teātra mīļotājs, bet dažreiz dzirdu, ka kāds ir aizgājis uz teātri, un viņam pēc tam mati stāvus ceļas! Tur neesot teātris, bet gan pornogrāfija – pliki skraida, uz skatuves ņemas. Cilvēks atnāca baudīt mākslu, svētību no Dieva, bet tur priekšā pornogrāfija. Ir daudz lietu, kas patiešām ir Dieva svētība, ko Dievs dod, bet ir arī tas, ka velns un cilvēki, kurus velns ir samaitājis, pārvērš šo svētību pavisam pretējā virzienā – lāstā. Tātad ne viss, ko tu dari tikai tāpēc, ka no tā ir kāds labums, ir svētība. Vai tā būtu mūzika, teātris vai nauda – ne tas viss ir svētība. Piemēram, modernā ģimenes plānošana, kurā ietilpst aborts, vai viendzimuma attiecības ir svētība? Tiek tērēts daudz naudas, lai to visu realizētu, lai izglītotu, aborts ir pieejams, tas ir legalizēts – vari plānot ģimeni, normāli dzīvot, – tas tev tiek piedāvāts kā svētība, bet tajā pašā laikā aborta veikšana palielina krūts vēža risku par astoņsimts procentiem. Tā vairs nav tikai vienkārši slepkavība, bet arī nodarījums pašai mātei. Vai tā ir svētība, vai tomēr lāsts? Jā, Dievs liek lietum līt gan pār ticīgo, gan neticīgo, arī saulei spīdēt, arī dod mums visiem daudz labu lietu, un tomēr – kas ir Dieva svētība un kas nav Dieva svētība?

“Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti!” (Psalms 32:1)

Dieva svētība ir tikai caur Jēzu Kristu, tikai caur grēku piedošanu. Un tikai tad tu vari sakarīgi domāt, tikai tad tu vari saprast, kas ir labs, kas ir slikts, kas ir no Dieva, kas nav no Dieva, un tikai tā tu vari būt svētīts!

“Dievs ir mans svētības avots un mans gods, mana stiprā klints, mans patvērums ir Dievs!” (Psalms 62:8 )

Dievs ir svētību avots! Arī saule un lietus ir svētība, un tomēr cilvēks nevar būt pilnvērtīgi svētīts, ja viņš pats personīgi Viņu nepazīst un nesaņem no Viņa svētību.

Kas ir svētība?

“No tava tēva Dieva nāk tev palīdzība, no Visuvarenā, kas tevi ir svētījis ar debesu svētībām no augšienes un svētībām no zemes dziļumiem, ar svētībām, kas nāk no mātes krūtīm un no mātes klēpja.” (1. Mozus grāmata 49:25)

Gaiss, ko tu elpo, vieta, kur tu šobrīd sēdi, telpas, kur mēs atrodamies – tas viss ir veidots no dabas resursiem. Dievs ir visa Sākums un Gals, Viņš ir radījis visus dabas resursus un ir nodevis tos mūsu rokās, lai mēs saprātīgi tos lietotu, un tā ir svētība. Tā ir Dieva svētība, ka tu vari ņemt un tos lietot. Tikai atšķirība starp tādu cilvēku, kurš ir svētīts un kurš nav svētīts, ir tāda, ka, šos pašus dabas resursus lietojot, viens tiešām iegūst un dod svētību cilvēkiem, bet otram tas neizdodas, viņš nav Dieva svētīts. Pat tad, ja viņš kļūst bagāts no tā visa, viņš nav Dieva svētīts.

“Jo zeme, kas uzsūkusi bieži līstošo lietu un audzē stādus, derīgus tiem, kuru dēļ tā arī tiek apstrādāta, saņem svētību no Dieva.” (Vēstule ebrejiem 6:7)

Visi var sēt – ticīgs un neticīgs, visi var sēt un audzēt, bet svētība būs stādiem, kuriem Dievs dod izdoties un izaugt. Dievs ir tas, kas palīdz saprast, kā pareizi visu pēc tam virzīt, lai tas tiešām nestu svētību.

“Bet Tas Kungs, tavs Dievs, negribēja uzklausīt Bileāmu, un Tas Kungs, tavs Dievs, pārvērta tev lāstu par svētību, tādēļ ka Tas Kungs, tavs Dievs, tevi mīlēja.” (5. Mozus grāmata 23:6)

Ko tas nozīmē? Ja tu esi Dieva svētīts, cilvēks nevar tevi nolādēt! Tādā gadījumā Dievs pārvērš lāstu par svētību, jo tu esi Viņa svētīts. Bija tāds cilvēks Bileāms – pretinieks viņu noalgoja, lai nolādētu Israēlu, jo viņš bija pravietis, burvis. Tajā brīdī, kad viņš gribēja nolādēt, Dievs neļāva, un caur viņa muti iznāca svētību vārdi. Kāpēc? Dievs mīlēja Israēlu un ienīda tās pretiniekus, tāpēc viņi tika iznīcināti. Un arī tevi nevar nolādēt ne par kādu naudu, tu esi nenolādāms un neuzvarams!

“Un es zinu, ka pie jums nonākdams, nākšu ar pilnu Kristus svētību.” (Vēstule romiešiem 15:29)

Ja es tagad sludina, kas tas ir tev? Pāvils saka, ka viņš nāks un mācīs, sludinās Kristus vēsti. Tas, ka tu dzirdi Dieva vārdu, ir svētība tev. Tas, ka tu mājas grupiņā vari slavēt un pielūgt, būt tur, ir svētība tev, tā ir svētība mums, tas ir veids, kā būt svētītam.

“Nevienam ierocim, kas vērsts pret tevi, neizdosies tevi pieveikt, un ikvienu mēli, kas uzstāsies tiesā pret tevi, tu noraidīsi kā netaisnu liecību. Tas ir Tā Kunga kalpu mantojums un Mana svētība, kas tos pavadīs,” saka Tas Kungs.” (Jesajas 54:17)

Tu uzvarēsi tiesas procesos, ja tādi būs. Visi, kas celsies pret tevi, tie arī kritīs tevis dēļ, un tā ir svētība. Drošība – tā ir svētība, drošība Jēzū Kristū. Visu procesu darbošanās ticīgo labā – tā ir svētība.

“No svētnīcas tas lai neiziet, ka viņš nesagāna sava Dieva svēto vietu, jo viņa Dieva svaidāmās eļļas svētība ir uz viņa galvas, Es esmu Tas Kungs!” (3. Mozus grāmata 21:12)

Runa ir par kalpotājiem, kas kalpo templī. Tātad, ja tu esi kalpotājs, kalpo Dievam, tu automātiski esi svētīts, tā ir svētība, tā ir privilēģija – kalpot Dievam. Jebko darīt – kalpot cilvēkiem, kalpot draudzē – ir svētība.

“Lūk, bērni ir Tā Kunga dāvana, un bērnu svētība mums ir Viņa atlīdzība.” (Psalms 127:3)

Gan bioloģiskie, gan garīgie bērni – tā ir Dieva svētība. Abpusēja svētība.

“Tā es turēju par vajadzīgu saukt brāļus palīgā, lai tie jau agrāk noietu pie jums un sagatavotu jūsu apsolīto svētības dāvanu, ka tā tiešām būtu svētības un ne skopuma liecība.” (2. vēstule korintiešiem 9:5)

Tur tika vākti ziedojumi Jeruzālemes draudzei. Tātad ziedošana ir svētība tev pašam, un pats ziedojums arī ir svētība. Ir normāli, ja kādu kalpotāju atbalsta vai svētī ar naudu.

“Redzi, es šodien jūsu priekšā nolieku izvēlei svētību un lāstu – svētību, ja jūs klausīsit Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es jums šodien pavēlu, bet lāstu, ja jūs neklausīsit Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem un nogriezīsities no tā ceļa, ko es jums šodien pavēlu, un ja jūs sekosit citiem dieviem, kurus jūs nepazīstat.” (5. Mozus grāmata 11:26-28 )

Lāsts ir antonīms vārdam “svēts”, “svētīts”. Svētība vai lāsts izriet no tā, vai tu paklausi vai nepaklausi Dieva gribai. Tad kad tu esi pieņēmis Jēzu, tu esi svētīts, un tomēr tajās sfērās, kur tu vēl nespēj sevi pakļaut Dievam, nedarbojas svētība. Būs kādas jomas, kur tu esi svētīts, bet, piemēram, tu nevari turpināt smēķēt un uzskatīt, ka tu esi svētīts ar labu veselību. Kā tev var būt veselas plaušas, kā tev var būt laba asinsrite, ja tu pastāvīgi smēķē? Ja ne pirmajos gados, tad vēlāk tas viss parādīsies. Tajās jomās, kur vēl tev nav sakārtots viss attiecībā pret Dievu, svētība neparādīsies.

“Tādēļ nu paklausiet man tagad, mani dēli! Jo svētība ir ar tiem, kuri ietur manus ceļus.” (Salamana pamācības 8:32)

Dieva gribas pildīšana ir obligāta sastāvdaļa, lai saņemtu svētību. Lai tu būtu Dieva svētīts un saņemtu daudz dažādas Viņa svētības, tev ir jāstaigā Viņa gribā.

“Tā saka Tas Kungs, tavs Pestītājs, Israēla Svētais: “Es, Tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi pa to ceļu, pa kuru tev jāstaigā.”” (Jesajas 48:17)

Ir veikta aptauja un noskaidrots, ka četrdesmit viens procents Latvijas iedzīvotāju grāmatas nelasa vispār. Es domāju, ka mūsu draudzē nav neviena tāda cilvēka, kurš nelasītu grāmatas, jo mēs kā minimums lasām Bībeli. Mācīšanās ir obligāta sastāvdaļa svētību saņemšanai. Jāmācās Bībeles skolā, Līderu skolā, no sprediķu konspektiem, iztirzājumiem mājas grupās, un jālasa attiecīgas grāmatas. Arī savā profesijā ir jāpilnveidojas. Tāpat jāmācās ir no kļūdām.

“Kam nenoziedzīgas rokas un skaidra sirds, kam prāts nenesas uz nīcīgām lietām un kas ar viltu nezvērē. Tāds dabūs svētību no Tā Kunga un taisnību no Dieva, sava pestītāja.” (Psalms 24:4-5)

Kas grib svētības no Dieva, tam prāts jāvērš uz Dieva lietām. Ja cilvēkam nav regulārs laiks ar Dievu lūgšanu kambarī, ir grūti vērst prātu uz Dieva gribu.

“Tāpat arī ir jau atsteigušies ķēniņa kalpi, lai ar svētības vārdiem sveiktu mūsu kungu un ķēniņu Dāvidu, sacīdami: lai Tas Kungs Salamana vārdu padara vēl slavenāku par tavu vārdu, un lai Viņš paaugstina viņa troni vēl augstāk par tavu troni. – Un ķēniņš bija zemu noliecies pār savu guļasvietu.” (1. Ķēniņa 1:47)

Laba vēlējumi, uzslavas no Dieva un arī korekcijas, kas var būt nepatīkamas. Būt tādā vidē, ka tu to vari dzirdēt, ir svētība.

“Es biju jauns un kļuvu vecs, bet nekad es neredzēju taisno atstātu, nedz arī viņa bērnus lūdzam maizi.” (Psams 37:25)

Tā svētība, kas ir tev, nāk pār tiem cilvēkiem, kam tu kalpo, un bērniem, kururs tu audzini. Esošā vide ir svarīga, lai tu būtu Dieva svētīts.

“Slavēts lai ir, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Mēs raidām jums pretī savu svētību no Tā Kunga nama.” (Psalms 118:26)

Svētība nāk no Dieva caur draudzi. Man atsūtīja video, kur pareizticīgo mācītājs baznīcā dedzīgi sludināja un norāja baznīcēnus par to, ka viņi nāk pielūgt Dievu visādus svētos, bet ikdienā paši Bībeli nelasa un Dievu nelūdz. Un tos, kuri uz baznīcu nāk tikai pa svētkiem, viņš nosauca pa ļaundariem.

“Uzticams vīrs piedzīvo daudz svētības, bet tas, kas sevišķi steidzas bagāts kļūt, nepaliks nenoziedzīgs.” (Salamana pamācības 28:20)

“Jo Tam Kungam ir labs prāts uz Savu tautu, Viņš bagātīgi apveltī pazemīgos ar Savu svētību.” (Psalms 149:4)

“Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” (Malahijas 3:10)

Kad tu nesīsi Dievam to, kas Dievam pienākas, un labprātīgos upurus, tu būsi svētīts, un tev būs pareiza attieksme pret naudu un pelnīšanas veidu.

“Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību.” (1. Mozus 12:2)

Ja gribi būt svētīts, kalpo cilvēkiem. Tad, kad cilvēki draudzē liecinot piemin, ka ir atvēruši mājas grupiņu, sākuši kalpot citiem, tad arī atklāj to, ka tikai tad ir tikuši pilnībā svētīti.

“Jūsu noziegumi to aizkavēja, un jūsu grēki laupīja jums svētību.” (Jeremijas 5:25)

Grēki var laupīt svētību.

“Ja jūs nievā Kristus Vārda dēļ, svētīgi jūs esat! Jo apskaidrošanas un Dieva gars dus uz jums.” (1. Pētera 4:14)

Svētīti ir arī tie, kas tiek vajāti.

“Kā Tavs Vārds, Dievs, tāpat arī Tava slava sniedzas līdz pasaules galiem. Tava labā roka ir svētības pilna.” (Psalms 48:11)

Dievam ir neierobežotas svētības, kuras Viņš burtiski grib izliet pār tevi. Taču Viņš nevar svētīt to, kas nepieņem Viņa svētības. Ar vienu aizlūgšanu par cilvēku ir par maz, jo viņam pašam vajag izmainīt kādas lietas savā dzīvē, kas rada problēmas. Nevar svētīt to, kas to nepieņem.

“Kaunā ir jāpaliek un jāatkāpjas visiem, kas ienīst Ciānu!” (Psalms 129:5)

Ir cilvēki, kas piekopj pagāniskos rituālus un tādā veidā tic, ka viņiem būs svētība.

“Neatmaksādami ļaunu ar ļaunu, nedz zaimus ar zaimiem, turpretīm svētījiet, jo uz to jūs esat aicināti, lai jūs iemantotu svētību.” (1. Pētera 3:9)

Tu esi aicināts, lai iemantotu svētību.

Pagājušā gada februārī es nomainīju mašīnu. Ar mašīnu būs nobraukts jau četrdesmit tūkstoši kilometru. Kad es mašīnu nopirku, tā bija labā stāvoklī, bet bija daži sīkumi, kas traucēja braukšanas komfortu. Man patīk komforts un nevēlos pieļaut, ka kaut kur kaut kas vibrē. Es kaut vai vairākas reizes nomainīšu bremžu diskus, bet panākšu to, lai ir ideāla braukšana. Secināju, ka grūtāk ir sataisīt to, kas vēl nav saplīsis. Tagad uzskatu, ka mans auto ir ideālā stāvoklī un tam nav kur piesieties. Tas nozīmē, ka mašīnas tehnisko apkopi varu nokārtot bez neviena aizrādījuma. Arī viens cilvēks no manas komandas otro gadu pēc kārtas izgāja automašīnai tehnisko apskati, neremontējot to. Tas nozīmē, ka svētīti mēs kļūstam tajā brīdī, kad kļūstam jauni radījumi Jēzū Kristū. Svētības iegūstam procesā, maksājot cenu – remontējot, taisot, esot draudzē, kalpojot, meklējot Dieva vaigu, lūdzot. Paies laiks, un tu tiešām kļūsi līdzīgs Dieva cilvēkam, un svētības tavā dzīvē varēs redzēt. Attīsties it visā – kalpošanā, vedot cilvēkus pie Dieva, veidojot raksturu, ceļot biznesu, un būs teicams rezultāts.

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu “Dieva svētība” svētīgi pierakstīja Inguna Kazāka, Evija Ungure un Iveta Kļavinska, rediģēja Ieva Našeniece