Paldies mācītājam Mārcim un viņa sievai Gannai par uzaicinājumu sludināt draudzē “Kristus Pasaulei”.
Kāpēc vecāki neatceras to, ko viņi ir darījuši attiecībā pret saviem bērniem? Tāpēc ka viņiem nešķiet, ka viņi dara kaut ko īpašu, viņi vienkārši dara to, kas ir normāli un pašsaprotami. Paldies Dievam, ka Viņš to var lietot. Man ir prieks atrasties Mārča Jencīša draudzē, prieks ir redzēt draudzes pieaugumu, un šī ir otrā reize, kad es apmeklēju šo draudzi. Iepriekšējā reizē es biju draudzes viena gada jubilejā Zinātņu akadēmijā. Ir patiess prieks redzēt, ko Dievs ir darījis caur jums, caur jūsu dzīvēm, kā Viņš jūs ir lietojis un turpina lietot.
Galvenais, ka, ejot laikam, mēs mēdzam apaugt ar daudzām lietām un var sākt šķist, ka mums viss ir, bet, kad mēs pazaudējam Dieva tuvumu, mums nav nekas, mēs esam kaili un nabagi. Un mans vēlējums visiem jums, īpaši tev, – nekad nepazaudēt Dieva tuvumu. Dieva tuvums nav tikai sajūta, Dieva tuvums nav emocijas, Dieva tuvums nav gaismas, dūmi vai bungas. Dieva tuvums ir tas, kas maina dzīvi. Cilvēkam var būt viss, bet ja viņš pazaudē Dieva tuvumu, tad viņam nav nekas, kas izmainītu dzīvi. Mārcis man piekritīs, ka tajā cietuma kamerā, kurā viņš atgriezās pie Dieva, bija Dieva tuvums, realitāte, kas mainījās, un Dievs ir reāls. Varbūt šodien tu lasi šo svētrunu un nepazīsti Kristu, bet ļauj man tev teikt – Dievs ir reāls, Viņš ir dzīvs un patiess. Un tad, kad Viņš atnāk, mainās absolūti viss, tāpēc nepazaudē Dieva tuvumu.
Tad, kad Mozum Dievs teica: “Ejiet, Es jūs ievedīšu apsolītajā zemē, Es sūtīšu jums Savu eņģeli pa priekšu, tādu labklājības eņģeli, ka jums viss būs, nekā netrūks,” Mozus salūza Dieva priekšā un lūdza: “Kungs, ja Tu nenāc, tad neliec mums iet prom no šīs vietas”.
Un man ir prieks redzēt, ka Dievs ir ar jums, dzīvē gadās visādi, reizēm mēs mīļojamies, reizēm mēs ķīvējamies. Man ir bijis prieks redzēt un vērot jūsu draudzi. Mārcis teica, ka nav bijusi diena, kad viņš nebūtu domājis par mani. Es nevaru teikt, ka neesmu domājis, bet es esmu klausījies un vērojis. Un kādreiz bērnībā man bija tāds sapnis, varbūt tāpēc, ka esmu lasījis daudz spiegu grāmatas, – vēlējos kļūt par diversantu. Jā, Džeimss Bonds, kuram gan nepatīk Džeimss Bonds? Lūk, tā es jūs vēroju, un man ir bijis prieks jūs vērot. Mani puikas, nu jau tagad lieli izauguši, vēlās būt patstāvīgi, un reizēm viņi nepareizā veidā tiecas pēc šīs patstāvības. Bet es mācos viņus atlaist un arī pamanu, ka pēc tam viņi arī atnāk atpakaļ. Tā notiek, jo mēs esam viena Tēva bērni un tomēr esam ļoti dažādi. Man ir septiņi bērni, un paldies Dievam, ka viņi visi ir dažādi.
Kad es atnācu uz draudzi “Kristus Pasaulei”, es tik simtprocentīgi redzēju visur Mārci, tas ir tas, kā es vienmēr esmu redzējis Mārci, un viņam ir blakus Ganna, viņi abi ir perfekts pāris. Un ar tiem cilvēkiem, kurus Dievs ir ielicis jūsu draudzē, jūs kopā spējat izdarīt daudz, arī tu, kas lasi tagad šo svētrunu. Galvenais, nepazaudē Dieva tuvumu. Tuvojieties Dievam, meklējiet Viņa vaigu un jūs redzēsiet daudz vairāk par to, kas ir bijis līdz šim.
Es lūdzu un domāju par to, ko šodien sludināšu, un Dievs lika vārdu manā sirdī. Ir jūsu draudzes astoņu gadu jubileja, un Jēzus reiz teica vārdu mums visiem, visai Kristus miesai, visām draudzēm un, protams, arī draudzei “Kristus Pasaulei”. Tā ir Pētera saruna ar Jēzu. Un Jēzus jautā Pēterim: “Kas Es esmu?” “Tu esi Kristus, Dieva svētais, Dieva Dēls”.
“Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” (Mateja evaņģēlijs 16:18)
Dieva draudze nekad netiek celta uz cilvēka. Dieva draudze ir celta uz Jēzus Kristus, uz šīs atziņas, ka Jēzus Kristus ir Dieva dēls. Ja kalpošana ir celta uz cilvēku, tā vienmēr iznīks.
Runājot par plikām galvām, es nezinu kā Mārcim iet ar spoguli, bet, kad es paskatos spogulī, tad es redzu pārmaiņas. Nesen biju kādā jubilejā, tur bija fotogrāfs, un pēc tam es ieraudzīju dažas bildes, kāds es biju jubilejā, kāds tās bija ievietojis sociālajos tīklos, un es skatos un nevaru saprast, kas tas par veci! Mēs novecojam, tas nav nekāds jaunums, pareizi? Un, ja viss, kas ir celts, ir celts uz mani, vienu dienu es aiziešu, vienu dienu manis nebūs, bet ir Viens, kas ir mūžīgs, un mēs esam aicināti celt draudzi uz Jēzu Kristu. Tas ir pamats, kas paliks un pastāvēs. Un tas, ko tu esi cēlis uz Viņa, tas paliks.
Jēzus teica: “Es gribu celt Savu draudzi.” Jānis saka: “Ja mēs ko lūdzam pēc Viņa gribas, tas notiks, tas piepildīsies.” Kāpēc? Nav tāda spēka šajā pasaulē, kas varētu stāties pretī Dieva gribai. Dievs grib celt Savu draudzi, un paldies Dievam, ka Viņš to dara caur cilvēkiem, paldies Dievam, ka Viņš lieto Savus kalpus, paldies Viņam, ka Viņš lieto tevi un mani, lai celtu draudzi.
“Jo mēs esam Dieva darba biedri, jūs esat Dieva aramais tīrums, Dieva celtne.” (1. Korintiešiem 3:9)
Es vēlos tev pateikt, ka Dieva vārds nav vienkārši rakstīts, lai tu zinātu, ko Dievs var. Manuprāt, viens vārds raksturo visu – Viņš ir visspēcīgs. Es atceros kādu dienu, kad vēl dzīvoju Jelgavā, skaldīju malku. Man reizēm patīk vienkāršs fizisks darbs, iznāca no mājas manas divas meitas un redzot, ko es daru, teica: “Tēti, tu esi visvarens!” Es turpināju skaldīt malku un tā arī sajutos, visvarens. Ja tas būtu atkarīgs tikai no mums, mēs zaudētu un ļoti ātri. Jo Dievs visu vada pēc Sava gribas lēmuma.
“Viņš ir tas, ar kura gādību arī mēs esam kļuvuši par mantiniekiem, kas pēc Viņa nodoma – Viņš visu vada pēc Sava gribas lēmuma – bijām izredzēti jau iepriekš savu cerību likt uz Kristu, lai tādējādi pagodinātu Dieva varenību.” (Efeziešiem 1:11-12)
“Mūsu Dievs ir debesīs, ko Viņš grib, to visu Viņš dara.” (Psalms 115:3)
“Visu, ko Tas Kungs grib, to Viņš izdara debesīs un virs zemes, jūrā un ūdeņu dzelmē.” (Psalms 135:6)
Un nav nekāda spēka šajā pasaulē, kas varētu stāties pretī Dieva draudzei. Kāpēc? Tāpēc, ka Dievs ceļ šo draudzi. Un Viņš teica, ka elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Nav nekā tāda, kas spētu mainīt Dieva gribu šajā pasaulē. Bībelē ir teikts, ka Dievs jau iesākumā ir pasludinājis noslēgumu, Dievs jau ir pateicis, kas notiks.
Un zini, ir dažas lietas dzīvē, ko vajag ievērot. Viena lieta ir likums, ko sauc par gravitācijas likumu, mēs visi esam tam pakļauti. Un katrreiz, kad kāds ir iedomājies, ka viņš nav pakļauts tam, viņš ir sasities. Jo lietas, ko palaižam vaļā, krīt uz leju. Tāpēc, ka ir gravitācijas likums. Un ko tad mēs darām? Mēs vienkārši dzīvojam saskaņā ar šo gravitācijas likumu. Ja mēs gribam lidot, mēs saprotam, ka ir vajadzīga lidmašīna vai vismaz kāds aparāts, kas palīdz pacelties gaisā. Ja tu vēlies būt sekmīgs un veiksmīgs, tad iet pret Dieva gribu ir tas pats, kas pilnā ātrumā ar pieri skriet betona sienā. Tu vēlies būt sekmīgs un veiksmīgs, tu vēlies dzīvot dzīvi, kas ir Dieva svētīta, gan kā draudze, gan kā indivīds, tad zini, kas ir Dieva griba, un dzīvo saskaņā ar to. Dieva griba ir atklāta Bībelē, sāc studēt Bībeli. Bībele nav rakstīta, lai tu zinātu, ko Dievs var, bet gan ko Viņš grib. Dievs grib tevi svētīt un pacelt, Viņš ir teicis, ka tevi svētīs, sargās un nepametīs. Tad, kad tu meklē Viņu un dari to, ko Dieva vārds saka, tu esi uz pareizā ceļa, kuru Dievs svētīs. Jo Dievs piepilda Savu gribu vienmēr.
1. vēstulē Korintiešiem, 3. nodaļā mēs lasām par Pāvilu, Apollu, Jēzu un korintiešiem. Pāvils runā par to, ka viņš dēstīja jeb lika pamatu, Apolls laistīja, tas bija tas, kas deva spēku augšanai. Un zini, kāpēc Tas Kungs dod spēku augšanai? Tāpēc, ka Pāvils darīja to, ko viņam Dievs teica. Apustuļu darbos mēs lasām, ka Pāvils bija Korintā, Dievs runāja uz viņu un teica: “Tu esi šeit, šajā pilsētā, Man ir daudz ļaudis šeit, sludini droši.” Pāvils darīja to, ko Dievs teica viņa dzīvē, un Dievs deva tam spēku augšanai.
Tad, kad tu dari to, ko Dievs ir teicis, Dievs audzē to caur tevi. Piemēram, kad tu ģimenē parādi mīlestību. Bībelē teiks par sievām, lai bez vārdiem paklausa vīriem. Statistika rāda, ka sievietes runā vairāk nekā vīrieši. Bet tad, kad sāc darīt to, ko Bībele saka, viss mainās. Ir laba grāmata, ko sarakstīja Ludmila Pleta, “Atmoda sākas ar mani”. Tajā tiek runāts par ģimenēm. Un Dienvidāfrikā, tur, kur šīs ģimenes daudz kalpoja, tur bija vīri dzērāji, kuri sita savas sievas, un tad atmoda atnāca, iedomājieties, ko darīja sievas? Sievas pārtrauca viņiem sludināt un sāka dzīvot pēc Dieva vārda, un kāds brīnums notika! – vīri sāka nākt uz baznīcu. Kāpēc? Tāpēc ka viņas sāka darīt to, ko Bībele saka.
Es negribu pateikt, ka nav jāsludina, ir jāsludina, bet reizēm ir jāaiztaisa mute un jāsāk dzīvot tā, kā Dievs to ir teicis. Tad, kad tu sāc dzīvot tā, kā Dievs tev to ir teicis, tad Dievs dod spēku augšanai. Tu pēkšņi ieraugi, ka tas, kas šķita neauglīgs kā tuksnesis, kļūst auglīgs. Dievs teica Īzakam tuksnesī: “Sēj tajā zemē.” Un iedomājies, Viņš izdarīja to, un Bībele saka, ka viņš ieguva augļus sešdesmit kārtīgus un simtkārtīgus. Vai zeme kļuva tik auglīga? Nē! Viņš darīja to, ko Dievs ir teicis. Par kādām lietām Dievs runā tavā dzīvē? Ja tu lasi Dieva vārdu, tu zini, ja tu klausies mācītāja sprediķus, tu zini. Vai tu turies pie tām lietām, kas ir tavas? Vai esi gatavs tās atlaist, lai pateiktu Dievam: “Dievs, es pieņemu to, kas ir Tavs.”?
Es piedzimu kristīgā ģimenē, aizgāju no Dieva četrpadsmit gados, atnācu atpakaļ divdesmit vienā, divas nedēļas pirms divdesmit pirmās dzimšanas dienas Tas Kungs mani izglāba. Paldies mammām lūdzējām, kuras lūdz par saviem bērniem, par to, lai viņi pieņem Kungu par savu Glābēju. Tas ir nenovērtējami. Es arī, tāpat kā Mārcis Jencītis, esmu lūgšanu produkts. Un tad es domāju, ka no viena nama, no vienas ģimenes ir pietiekoši daudz mācītāju – tante mācītāja, brālis mācītājs, tēvs mācītājs, abi vecie tēvi mācītāji, vecās mammas, māsa evaņģēliste, divi onkuļi arī mācītāji. Vai tu zini, ka ne viss, ko tu izlasi Bībelē, ir Dieva griba tavai dzīvei? Varbūt kāda gribētu būt Marija, bet Marija ir tikai viena. Ne viss, ko tu tur izlasi, ir Dieva griba tavai dzīvei. Tev ir jāsaprot konteksts, kādā tas ir. Es lasīju Bībeli, lasīju par dāvanām, kādas tās ir. Un ir tāda dāvana – dot no sava. Man tā šķita brīnišķīga dāvana. Es gribēju labu lietu, gribēju kalpot, bet kaut kur savā prātā es biju izdomājis, ka, lai dotu no sava, tev kaut kam savam ir arī jābūt. Es biju biznesā, biju uzņēmējs, tie bija trakie deviņdesmitie gadi, mežonīgie rietumi Latvijā, bija tāds liels lidojums, lai atskārstu, ka beigās tomēr darbojas gravitācijas likums, ar smagu nosēšanos. Apmēram divu ar pusi gadu garumā man bija labs un ienesīgs bizness, viss bija jauki un skaisti, bet deviņdesmit piektā gada rudenī bija viss izčabējis, bankrots jeb smaga nosēšanās. Bija gangsteri pie durvīm, nekas vairs nebija.
Kad man bija 23 gadi, es domāju: “Tikai muļķiem nav 1000 dolāru, viņi vienkārši negrib strādāt, viņi vienkārši ir sliņķi.” Un tad, kad tu esi visas savas kabatas izčamdījis, un zini, ka nekā vairs nav, bet tu ej pie skapja un pārbaudi visus savus uzvalkus un bikses, meklējot, var būt kaut kas tomēr vēl ir, tad tu sāc domāt citādāk. Tu zini, ka tur nav, jo kaut kad, kādu laiku atpakaļ jau biji iztīrījis savas kabatas. Tu pamosties no rīta izmisumā ar tukšu galvu, ko darīt? Kad tev pirms tam bija idejas, bija domas, ko darīt, ja tev vēl ir bērni, par kuriem rūpēties. Krāsns mums nebija, apkures nebija, dzīvoklī bija plus trīspadsmit grādi no rīta, jaunākais bērniņš tikko kā bija piedzimis, ziema nebija aiz kalniem. Vienīgā siltā vietiņa, kur sieva pārtina mazo, kurš starp citu tagad jau ir precējies, bija neliela vannas istaba, kuru ar sildītāju mēs piesildījām. Un tad es sapratu, ka skriet pret Dieva gribu ir tas pats, kas pilnā ātrumā ar pieri triekties betona mūrī. Dievs mani apturēja, Dievs man parādīja žēlastību, es nogāju pa burbuli, bet paldies Dievam.
Man bija līdzīgi kā Jonam, kurš bija zivs vēderā, viņš jau no turienes, no dzelmes, ūdens zālēm tinoties ap galvu, domāja: “Viss, cauri.” Un no turienes Jona piesauca Dievu. Un Viņš mani uzklausīja, no viszemākā punkta manā dzīvē. Un zini, no tās diena, kad es stāvēju Dieva priekšā un teicu: “Kungs, es gribu būt tur, kur Tu gribi, lai es esmu, es gribu darīt to, ko Tu gribi, lai es daru,” Viņš ir cēlis, devis žēlastību un tādus cilvēkus kā Mārci un Gannu.
Tad, kad tu esi paklausīgs Dievam, kad dari Viņa prātu, tad Viņš sāk tevi celt. Tāpēc es skatos uz Mārci, uz šo augli, ko Dievs ir devis, un es priecājos un zinu, ka tas nav mans auglis, tas ir tāpēc, ka es vienu dienu izdarīju to, ko Dievs teica. Un Viņš teica: “Es varu tevi svētīt.” Dievs stāv un gaida, lai tevi svētītu. Dievs grib svētīt tevi. Tā ir Viņa griba, Viņam ir prieks par Savu kalpu labklājību. Bet Dievs nekad neies kompromisā ar Savu vārdu, Viņš nekad nepievērs acis uz kādām lietām, kas nav pareizas Dieva priekšā.
Cilvēki var teikt, ka ir labi. Kad es darīju tā, es dzīvoju, noziedoju baznīcai, Ziemassvētku pasākums, visiem bērniem ir paciņas, man sieva teica: “Modri, kaut kas nav kārtībā, mēs ejam uz baznīcu, bet tu dzīvo bezdievīgu dzīvi.” Es teicu: “Beidz, viss ir kārtībā.” Tad, kad sāka iet slikti, es ļoti lūdzu Dievu, es ziedoju, domāju, ka Dievs mani izvilks. Mans biznesa kompanjons bija neticīgs cilvēks, mēs vienreiz bijām tikušies un mums tika izteikts ultimāts, ka noteiktā laikā mums ir jāatdod nauda, un es lūdzu Dievu un teicu: “Es ticu, ka Dievs mūs izvilks.” Paldies Dievam, ka tā arī notika, mēs abi esam dzīvi, mūsu ģimenes ir dzīvas. Jā, Dievs mūs izvilka un neatstāja tur. Bet Viņš ļāva mums saskarties ar mūsu lēmumu realitāti. Ir sekas taviem lēmumiem, ir sekas, kad tu paklausi Dievam, un ir sekas, kad tu izvēlies nepaklausīt Viņam. Palūkojies Bībelē, 3. Mozus grāmatā ir vesela nodaļa par to un 5. Mozus grāmatā 28. nodaļā tiek runāts par to, ka tu savā dzīvē vari izvēlēties vai nu svētību, vai nu lāstu. Lāsts nav tad, kad viena tante teica, ka tu esi muļķis, lāsts ir tad, kad tu ej pret Dieva gribu, kad tu nedari to, ko Dievs saka. Jo paklausība Dievam nes svētību. Un Jēzus teica: “Es uzcelšu Savu draudzi.” Viņš dara to caur cilvēkiem. Tad, kad tu paklausi Viņam, tad Dievs ceļ draudzi, ceļ kalpošanas, Dievs ceļ cilvēkus.
Pavisam nesen biju kādās bērēs, vīrs vārdā Oskars devās mūžībā. Viņš bija recidīvists ar stāžu, vairāk nekā divdesmit piecus gadus pavadījis ieslodzījumā, narkomāns, alkoholiķis, noziedznieks. Un vienu dienu šis cilvēks sastapās ar Jēzu Kristu, vienu dienu viņš uzticēja savu dzīvi Viņam. Vienu dienu Dievs ienāca viņa dzīvē, un viņš sāka savu dzīvi sakārtot saskaņā ar to, ko Dievs ir teicis. Viņš bija rehabilitācijas centrā pie mums. Vēlāk viņš kalpoja tādā organizācijā kā “Jaunatne ar misiju.” Pēc tam viņš kalpoja draudzē kā mācītājs. Un uz šī bijušā recidīvista bērēm nebija iespējams ieiet kapličā, no kurienes izvadīja. Kāpēc? Tur bija tik daudz cilvēku ar ziediem, ar pateicības vārdiem, tik daudz cilvēku, kuru dzīvēs viņš ir bijis par svētību.
Ir pilnīgi vienalga kādos mēslos tu esi bijis vai esi tagad, jo tad, kad tu uztici savu dzīvi Dievam, Dievs spēj darīt un darīs no tevis kaut ko vērtīgu. Draudze “Kristus Pasaulei” nav Mārča Jencīša privātuzņēmums, draudze nav projekts: “Paskatīsimies – sanāks vai nesanāks.” Draudze ir pārāk dārga. Bībele saka: „Mēs esam atpirkti ne ar sudrabu un zeltu, bet ar Viņa bezvainīgajām, dārgajām asinīm.” Ar dārgajām asinīm tu esi atpirkts un piederi Viņam. Jēzus saka: „Es celšu Savu draudzi.” Mēs piederam Viņam.
Ir lietas, ko es mācos visu mūžu. Pāvils saka, ka vienu dienu mēs būsim pilnīgi. Būsim visu sapratuši pilnīgi, atzinuši pilnīgi, bet līdz tam es mācos. Ko es mācos? Pāvils saka, ka par katru veidu, kā tiek pasludināts evaņģēlijs, viņš priecāsies. Es neesmu priecīgs par visiem veidiem, kā evaņģēlijs tiek pasludināts. Man ir savas domas, kā vajadzētu to darīt. Pirmajā evaņģelizācijā jūsu mācītājs man teica: „Es sludināšu, bet tu aicināsi pie altāra.” Viņš teica: „Tu paraudāsi, un viņi nāks.” Tomēr man bija prieks, ka mācītājs sludināja par mīlestību, jo evaņģēlijs bez mīlestības ir tukša skaņa. Mēs esam dārgi atpirkti, mēs nepiederam paši sev. Kāda alga man, ja es daru to, ko man vienkārši pienākas darīt? Tad, kad es visu esmu izdarījis, Bībele saka: „Es esmu necienīgs kalps.” Kāpēc?
„Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem?” (1. Korintiešiem 6:19)
„Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā.” (1. Pētera 2:9)
Tu piederi Dievam, tu esi Viņa īpašums. Mēs esam radīti, lai pagodinātu Dievu, lai kalpotu Dievam. Es mācos to atkal un atkal.
Ir gadījies būt klāt dažādos ekumēniskos pasākumos. Šodien šeit, piemēram, es jūtos kā mājās. Mēs darām lietas tā vai šitā, bet mums ir kopējs Dievs, kam mēs ticam. Bet reizēm, šajos ekumēniskajos pasākumos esot, man jājautā sev, vai tas ir ekumēnisks vai ekonomisks pasākums. Tik ekonomisks, ka tas man noplēš visu, kam es ticu. Un tomēr, Bībele saka, ka mēs esam vienas miesas locekļi. Man ir grūti līdz galam to saprast. Jā, fiziski man vajag gan rokas, gan kājas, gan acis un ausis, bet garīgi to saprast ir grūti. Bija brīdis, kad es teicu: „Labi, lai Mārcis iet un dara visu pa savam un lai Dievs viņu svētī.” Mēs bieži vien sakām par tādiem, ar kuriem mēs negribam nekā kopēja: „Lai Tas Kungs viņu svētī.” Redzēsim, kā Viņš viņu svētīs! Bet, kad es lasu Bībeli, es saprotu, ja Tas Kungs nesvētīs Mārci, tas būtu tāpat, it kā man nebūtu viena kāja. Man, kāpēc man? Tāpēc, ka Bībele saka, ka esam vienas miesas locekļi un, ja vienam sāp, tad visiem sāp. Ja Kristus miesa ir slima, tad visai miesai arī sāp. Bet, ja tev ir iesnas (tu esi Kristus miesā deguns), tas nenozīmē, ka tas ietekmēs kājas šajā miesā, bet kopējo pašsajūtu gan. Un tā ir lieta, ko es mācos. Jums ir brīnišķīga draudze „Kristus Pasaulei”, tik daudz līderu. Kā mans tēvs teiktu: „Divās rindās gar krāsni.” Un tas nav vienalga, kas notiek otra cilvēka dzīvē, otras grupiņas dzīvē, jo mēs esam viena miesa. Neatkarīgi, vai tu to atzīsti vai nē, ieraugi to vai nē, bet tas ietekmē tevi vairāk, nekā tu domā.
Dievs teica: „Es gribu celt Savu draudzi.” Un Viņš to dara. Un dara to caur tādiem nepilnīgiem traukiem kā mēs. Draudze nav kāds projekts, tā ir Kristus mūža mīlestība. Tieši tāpat kā laulība nav projekts. Kristum draudze nozīmē visu. Viņš nomira pie Golgātas krusta par draudzi, par tevi un mani. Bībele saka, ka mēs esam atpirkti, atpirkti no aplamās, no tēviem mantotās dzīves, no grēka lāsta, no soda. Mēs esam brīvi darīti Viņam. Mēs esam iesaistīti vienā miesā. Draudze nav organizācija, cipari un skaitļi. Draudze ir organisms ar dažādām sistēmām. Un tas viss funkcionē. Bet tas, kas notiek ar tavu brāli vai māsu, ietekmē tevi vairāk, nekā tu spēj to saprast. Mēs visi kopā esam savienoti ar dažādām neredzamām palīgsaitēm un mūsu galva ir Kristus. Ja tava galva ir Kristus, tu nekad nepazudīsi. Bet, ja tu seko cilvēkam, tad var gadīties kāds Ivans Susaņins, kurš ieveda poļu karaspēku mežā. Viņš „izrāva” savu sirdi un tā „dega”. Šie iekarotāji tika ievesti purvā un tur noslīka.
Ja tu sekosi Kristum, tad Kristus gaisma vienmēr apgaismos to ceļu, pa kuru tu ej. Ja tu akli sekosi cilvēkam, tu iebrauksi „ziepēs”, jo Bībelē ir teikts, ka „nolādēts ir tas, kurš paļaujas uz cilvēku”. Vēlies dzīvot svētīgu dzīvi? Mīli savus cilvēkus no visas sirds, dvēseles un prāta. Tieši tāpat kā Dievu. Tieši tāpat kā Dievs mūs mīl. Bet savu paļāvību, stiprumu un spēku meklē savā Kungā. Nepaļaujies uz cilvēka gudrību, bet paļaujies uz To Kungu, saka Bībele. Iepazīsti Viņu.
Vēlos tev pastāstīt par Mozu. Izraēls bija tuksnesī, tikko kā bija izgājis no Ēģiptes, pārgājis pār jūru, ko Dievs pāršķēla, jau sāka vākt mannu no debesīm, bija redzējis brīnumus – uguns un mākoņu stabus. Tad Dievs paaicināja Mozu kalnā, kurš turp arī devās un bija tur 40 dienas. Ko darīja Izraēls, kurš bija sekojis Mozum, redzējis Dieva brīnumus, baudījis no pārdabiskā? Viņš teica: „Mēs nezinām, kas ar to Mozu ir noticis. Āron, uztaisi mums dievu.” Šī tauta, kurai nebija tuvas attiecības ar Dievu, nezināja, kur viņi iet, ka viņu dzīves galamērķis nav Kānaāna zeme, bet gan Tas Kungs. Jo Tas Kungs atkal un atkal teica: „Es esmu atvedis tevi pie Sevis.” Viņi bija palaiduši garām šo būtisko faktu, ka viņi ir aicināti, lai būtu pie Dieva. Kānaāna zeme vienkārši bija blakus produkts, jo Dievs vēlējās svētīt Savu tautu un šo tuvību ar viņiem. Bet viņi uzcēla sev teļu. Mozum bija liels pārsteigums, nokāpjot no kalna. Viņš prasīja Āronam paskaidrojumu, taču Ārons raustīja plecus un atbildēja: „Viņi mani palūdza to darīt,”
Ja tavā dzīvē nav dziļu un personīgu attiecību ar Kristu, tad vienmēr būs kāds, kurš tev palūgs darīt to, kas nav pareizi Dieva acīs, lai tu ej pretēja virzienā. Bet tad, kad tu ej pretēji Dieva gribai, tu nevari dzīvot svētībā.
Paldies Dievam par Dieva kalpiem, par mācītājiem. Bībelē ir rakstīts:
„Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem, lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu.” (Efeziešiem 4:11-12)
Bet paldies Dievam, ka es neesmu starpnieks starp Dievu un cilvēkiem. Paldies Dievam, ka manas draudzes labklājība nav atkarīga tikai no manis. Paldies Dievam, ka Viņš darbojas un ceļ visu Savu draudzi kopā un katru atsevišķi. Paldies Dievam par atklāsmēm, līdzīgi kā Dievs runāju uz Mozu un tautu. Bija brīdis, kad Mozus šo visu nespēja panest, un tad no viņu vidus tika izredzēti 70 vecaji. 68 no tiem atnāca pie Mozus un Dievs lika no tā Gara, kas bija Mozum, uz šiem vecajiem. Divi, kuri palika nometnē, arī netīšām dabūja šo Garu. Jozua, Mozus palīgs teica Mozum, lai aizliedz tiem diviem, kas nometnē runā. Bet Mozus teica: „Neaizliedz viņiem, jo es gribu, lai visa tauta to piedzīvo, ka Dieva Gars ir viņos.” Paldies Dievam par ganiem un mācītājiem, bet Dievs Savas attiecības ar tevi neveido caur ganiem, mācītājiem un līderiem. Tu neej pie dzīvā Dieva caur mācītāju vai grupas vadītāju. Dievs māca tev paklausību, pazemību, bet tev ir jābūt savām personīgajām attiecībām ar Kungu Kungu un Ķēniņu Ķēniņu. Jā, Dievs neatceļ kārtību, ko Viņš ir ielicis Savā namā, Viņš neatceļ mācītājus, ganus, ko Viņš ir ielicis, bet Viņš lūkojas uz tevi un ceļ tevī Savu namu. Ļauj Dievam to darīt, meklē Viņu personīgi. Tu nekad nebūsi vīlies un redzēsi, kā Dievs uzceļ Savu namu tevī, jo Viņš to ir apsolījis.
Bībelē bija laiks, kad Izraēls bija aizgājis no Dieva, un pravietis Elija sūdzējās Dievam: „Kungs, es vienīgais Tev paliku uzticams.” Bet Dievs teica, lai Elija dara, kas viņam jādara, jo Viņam ir vēl 7000 tādu, kas nav locījuši ceļus Baāla priekšā, kuri zina Dieva balsi un pazīst to. Paldies Dievam par visiem vadītājiem, šiem Dieva kalpiem, bet, lai kur tu būtu, esi tikai tu un Dievs. Un paklausi Dievam, jo Viņš saka: „Es gribu celt Savu draudzi.” Vai tu personīgi pazīsti Viņu? Man ir 7 bērni. Daži dīvaiņi jautā: „Kā var tik daudz mīlēt?” Piedodiet, bet man šie jautājumi liekas stulbi. Jo, ja man būtu, piemēram, 70 bērni, es viņus visus mīlētu tieši tāpat kā šos 7, tieši tikpat kā vienu. Jo katrs ir mans bērns, ar katru man ir saikne. Dievam nav mazbērnu, nav kaimiņbērnu, bet ir bērni. Pat ja tie ir, kā šobrīd pasaulē lēš, apmēram miljards kristiešu, Dievam ir personīgas attiecības ar katru, jo katrs ir piedzimis no Dieva Gara, katrs ir piedzimis no neiznīcīgās Dieva sēklas, par katru Jēzus ir izlējis Savas asinis. Un kad šis katrs nāk pie Tēva un saka: „Abba, Tēvs (mīļais Tēvs),” tad Dievs nāk pie katra un ceļ Savu namu viņā. Katrā no šī viena miljarda.
1991. gada augustā es biju Zviedrijas konferencē, viens no 5000. Es sēdēju lielā zālē. Neviens mani nepazina. Mani, pagānu, vienkārši paņēma līdz tāpēc, ka tā bija Dieva žēlastība. Uz skatuves bija jauniešu koris, kas slavēja un pielūdza Dievu. Bet Dievs mani redzēja šajā zālē. Viņš redzēja mani, kad domāju: „Beidzam, ko tik ilgi, laiks doties mājās.” Toreiz sludināja Reinhards Bonke, kurš parasti to dara ilgi. Viņš teica: „Tūlīt beigšu,” bet pagāja vēl 20 minūtes. Man jau domās bija savi lēmumi, plāni. Bet Dievs visā tajā barā redzēja manu sirdi un runāja uz to. Viņš teica: „Modri, Es tevi mīlu!” Viņš pārsteidza mani, pārsteidza mani nesagatavotu. Es salūzu Dieva priekšā. Es teicu: „Jēzu, ja Tu vari, piedod man.” Un zini, mana dzīve kopš tās dienas mainījās. Jā, es izdarīju dažas lietas nepareizi. Sākumā es gāju kā Pēteris – pa viļņiem, tad sāku slīkt, jo izdarīju nepareizas izvēles. Es zināju Dieva gribu, bet teicu, nekas, gan jau, bizness ir bizness, un aizgāju no Dieva gribas. Bet Dievs mani izvilka ārā, lika manas kājas uz cieta pamata.
Dievs redz, kur tu esi. Vēl vairāk, Dievs neuzlūko tevi no ārienes, Viņš redz un pazīst tavu sirdi. Vēl vairāk – Dievs izprot to visos sīkumos. Tu vari noslēpt savas domas no savas sievas, no vistuvākā. Tavi bērni var nezināt, kas ir tavā sirdī. Varbūt tu atnāc uz dievkalpojumu kā pāris, bet tavā sirdī ir doma: „Rīt es viņu atstāšu.” Varbūt ir kādas citas lietas. Bet, zini, ka Dievs to zina. Varbūt tavā sirdī ir izmisums, jo tu nezini, kas būs rīt. Bet Dievs to visu zina un Viņam nav vienalga. Viņš teica: „Es gribu celt Savu draudzi, Savu namu, Es gribu, lai tas ir svētīts.” Zini, ka Dievs redz un mīl tevi. Un es ticu dzīvam Dievam, kas runā. Un tas ir tas pats Dievs, kas uzrunāja jūsu mācītāju cietuma kamerā, tas ir tas pats Dievs, kas uzrunāja mani lielā konferencē starp 5000 cilvēku. Dievs runāja manā sirdī, un Viņš runā arī tavā sirdī. Tas, ko tu dzirdi savā sirdī, saka: „Es mīlu tevi un nomiru par tevi, un uznesu tavas slimības, sērgas un mokas pie Golgātas krusta,” tas ir Kungu Kungs un Ķēniņu Ķēniņš, tas ir dzīvais Dievs Jēzus Kristus. Uztici savu dzīvi Viņam. Izvēlies savu ceļu, kas ir svētību ceļš, dari Viņa gribu, un tu būsi svētīts.
Zālē ir patumšs, neviens tevi neredz, noliec savu galvu un saki klusu lūgšanu: „Jēzu, piedod manus grēkus, ienāc manā sirdī, esi mans Kungs.” Ja tev pietrūkst spēka šiem vārdiem, saki, kā es reiz teicu: „Jēzu, ja Tu vari, piedod man.” Neizklausās pēc dižas ticības? Tieši tāpēc es apbrīnoju savu Dievu, – kā tikko es Viņu mazliet piesaucu, tā Viņš bija klāt ar visu debesu karapulku un izņēma elli no manas sirds laukā. Viņš nomazgāja manus grēkus, ar ko es biju nosmērējies, Viņš deva man jaunu sirdi. Uzticies Viņam.
Varbūt tu dzīvo ar Dievu kādu laiku, tu pazīsti Viņu, bet, līdzīgi kā man, tev ir tavs paša ceļš. Varbūt tu stipri turies pie sava ceļa pareizības? Ļauj man tev teikt, ka būs viena diena, kad Dievs taisnīgi tiesās pasauli pēc Sava vārda – Bībeles. Tāpēc nāc Viņa priekšā un saki: „Kungs, es nezinu kā, bet es gribu darīt Tavu gribu un prātu.” Saki to Dievam no vietas, kur tu šobrīd esi. Dievkalpojuma beigās varēsi nāk priekšā un atdot savu dzīvi Dievam, padoties Viņam un sekot Viņam, un tu redzēsi, kā Viņš sāks celt.
Debesu Tēvs, es Tev pateicos par šo žēlastību – būt šeit, pateicos par to, ka Tu lieto vienkāršus traukus, lai pagodinātu Savu Vārdu. Es pateicos par to, ko Tu esi darījis šajā draudzē šajos astoņos gados un lūdzu, lai Tu svētī un vadi šo draudzi, lai Tavs tuvums vienmēr ir šajā vietā. Lai tas ir spilgtāks par gaismām, skaļāks pār katru mūziku, mīļāks pār katru vārdu, siltāks pār katru rokas spiedienu. Es lūdzu, Tēvs, lai gani, ko Tu esi licis šeit, ir uzticami, lai viņiem vienmēr ir Tava vadība, skaidrs virziens no Tevis, Kungs, drosme un Tava žēlastība. Es lūdzu, svētī šo draudzi, lai tad, kad viņi sanāk, viņi var baudīt Tavu tuvumu. Un kad viņi izklīst ikdienas gaitās, lai viņi turpina baudīt Tavu godību un tuvumu, lai viņi burtiski atnes Tavu klātbūtni tur, kur viņi ir, Kungs. Tēvs, es lūdzu par tiem, kas šodien te stāv un vēl šaubās. Jēzu, Tu esi tik brīnišķīgi labs, neaprakstāmi labs. Tu paņēmi manu salauzto dzīvi un spēj to lietot Savam godam un slavai. Un es ticu, ka Tu tagad dzirdi katru lūgšanu un Tu atbildi, Dievs. Šie ļaudis nāk Tava mīļotā Dēla valstībā. Es Tev pateicos Jēzu, ka Tu dziedini, ka Tu negaidi līdz dievkalpojuma beigām, kad lūgs par slimiem, bet dziedini tagad. Paldies, ka Tavā Vārdā šobrīd aiziet sāpes, izzūd audzējs, aiziet neauglība, tiek dziedinātas attiecības. Jo Tavs nams ir dziedināšanas nams. Es Tev pateicos, ka Tu dziedini no artrīta, no prostatas vēža, ka Tu saliec muguras skriemeļus savās vietās. Es pateicos, ka Tev pieder galīgā autoritāte, Jēzu. Notiks tas, ko Tu, Kungs, esi pasludinājis, nevis ko ārsts ir teicis. Es lūdzu, Dievs, lai šajā draudzē vairāk nav neviena stagnācijas gada. Neviena! Es svētīju Tavu Vārdu un pateicos par Tavu tuvumu un žēlastību, par iespēju redzēt Tavu godību, Kungs, Tavos bērnos. Svētī šo dienu un lai tev viss gods un slava. Āmen.
Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskapa Modra Ozolinkēviča sludināto vārdu pierakstīja Daila Lielbārde un Elita Meirāne, rediģēja Ieva Našeniece
