Ja tu šo svētrunu sapratīsi un uzņemsi, 
tev nekas nebūs neiespējams! Jo Dievam nav nekā neiespējama. Dieva Vārdam piemīt spēks. Dieva Vārds ir perfekts, ideāls un tam piemīt radošs spēks. Dievs rada no nekā kaut ko ar Savu Vārdu. Viņš teica – un radās. Viņš teica – un notika. Un, kad mēs redzam savus trūkumus, kad mēs ejam kā pa kalniem un kā pa lejām, un kad Dievs atklāj tās lietas, kas ir jāuzlabo un jāizmaina mūsu dzīvē, tad mēs ņemam un atveram šo grāmatu – Bībeli, kas ir Dieva Vārds, dzīvs Dieva Vārds. Tā nav parasta grāmata! Dieva Vārds ir dzīvs, tas nav tikai rakstīts burts. Tas ir reāls un dzīvs Dieva Vārds, kas ir cilvēku pierakstīts, lai mēs to varam izlasīt un paņemt tur rakstīto sev.
Ieknieb savam kaimiņam! Vai viņš reaģē? Tātad ir dzīvs! Arī Dieva Vārds ir dzīvs. Tu esi par sevi domājis, ka arī tu esi dzīvs? Tu esi! Tu esi un vienmēr būsi. Kur tu būsi – tas atkarīgs no tavas ticības vai neticības Dievam. Kur tu pavadīsi mūžību, ir atkarīgs no tevis paša. Vai tu esi pieņēmis dzīvo Vārdu – Jēzu Kristu – savā dzīvē? Vai tu dzīvo pēc viņa vārda? Vai arī tu dzīvo pēc velna vārda un pēc savas miesas iegribām?
Draugs, tas, ko es tev stāstu, patiesībā nav vārdos izsakāms un vārdos nododams. Es cenšos garīgi nodot tev: Dieva Vārds ir dzīvs. Viņš ir dzīvs! Tas ir dzīvs, kad mēs lasām Dieva Vārdu, kad mēs darām Dieva Vārdu, kad mēs lūdzam Dieva Vārdu, kad mēs apliecinām Dieva Vārdu, kad mēs sludinām Dieva Vārdu. Dieva Vārds ir dzīvs un dara savu darbu mūsos un caur mums.
Lūk, vienkāršs piemērs. Šobrīd ir pilna Zinātņu Akadēmijas trešā stāva zāle. Visiem cilvēkiem, kas ir šeit, dzīvē ir reālas izmaiņas. Reālas dziedināšanas, reāla brīvība no velna varas, no grēka varas, reāla brīvība no dažādām atkarībām, sakārtota ģimenes dzīve, finanses un tā tālāk, un tā joprojām. Svētības. Cilvēkiem šeit aug un veidojas mugurkauls, ir ticība Dievam, pieder mūžīga dzīvība. No kurienes ir šīs izmaiņas? Katru nedēļas nogali mācītājs Mārcis Jencītis šeit stāv aiz kanceles jeb staigā aiz kanceles un sludina. Ko es sludinu? Katrs mans sprediķis ir balstīts Dieva Vārdā. Katrs sprediķis dzimst lūgšanās. Es katru dienu stundām pavadu laiku pie Dieva Vārda, to lasot, pārdomājot, lūdzot caur šo Dieva Vārdu, apliecinot to. Uz katru dievkalpojumu man ir gatavs sprediķis. Tas ir uzrakstīts. Neliela daļa, ko es esmu saņēmis no Dieva šonedēļ, ir, lūk, šeit, uz šīm lapām. Pārsvarā viss mans sprediķis sastāv no Bībeles Rakstu vietām. Un šīs Rakstu vietas ir dzīvs Dieva Vārds. Un kad es sludinu Dieva Vārdu, kad es to skaļi izsaku, tu dzirdi šo Dieva Vārdu, un pie tevis notiek dzīvas izmaiņas. Pat cilvēki, kuri netic Dievam, reizēm, esot dievkalpojumā, piedzīvo kādu svētību, Dieva pieskārienu. Tiem, kas tic, notiek reālas izmaiņas dienu no dienas. Es sludinu un šeit ir nezin no kurienes sanākuši cilvēki. No kurienes mēs šeit esam? Kāds katru nedēļas nogali stāv šeit aiz kanceles un sludina Dieva Vārdu, kas ir dzīvs! Dieva Vārds visu ap mani dara dzīvu. Tas ir Dieva Vārda radošais spēks. Dieva Vārds nav parasts vārds, tas nav kaut kāds pūšļotāja vai zīlnieka izteikts lāsts, tas nav dusmās izteikts cilvēka lāsts. Tas ir paša Dieva, visa Radītāja, kas ir visa Sākums un Gals, Alfa un Omega, mūžīgā Dieva Vārds, kas nav šķirams no Viņa Paša.
Dieva Vārds nav šķirams no Dieva. Ko Dievs saka, tas notiek.
”Bet, kad Viņš rīta agrumā atkal gāja uz pilsētu, Viņam gribējās ēst. Un Viņš redzēja vīģes koku ceļmalā, piegāja klāt un neatrada uz tā nekā kā tikai lapas vien un sacīja: “Uz tevis augļi nemūžam vairs lai neaug.” Un vīģes koks tūdaļ nokalta. Un mācekļi, to redzēdami, brīnījās un sacīja: “Kā vīģes koks tik ātri nokalta?” Bet Jēzus atbildēja un sacīja tiem: “Patiesi Es jums saku: ja jums ir ticība un jūs nešaubāties, tad jūs ne vien tā varēsit darīt ar vīģes koku, bet arī, kad jūs teiksit šim kalnam: celies un meties jūrā, – tad tas notiks. Un visu, ko jūs ticībā lūgsit, to jūs dabūsit.”” (Mateja 21:18-22)
Jēzus ar saviem mācekļiem dodas uz templi Jeruzalemē un atpakaļ, un ceļā viņam sagribās ēst. Jēzus ierauga vīģes koku. Es iedziļinājos šajā rakstvietā, un sapratu, ka Jēzus negaidīja saņemt no šī vīģes koka augļus, jo ir paskaidrots, ka nebija vīģu laiks, un koks ne pie kā nebija vainīgs. Jēzus piegāja pie šī koka, paskatījās, ka augļu nav, un viņš pateica dažus vārdus. „Uz tevis augļi nemūžam vairs lai neaug.” Pagāja viena diena. Jēzus ar mācekļiem atkal gāja garām šim vīģes kokam, un viņi brīnījās – koks, ko Jēzus nolādēja, ir nokaltis no pašām saknēm! Un Jēzus viņiem atbildēja: „Patiesi Es jums saku: ja jums ir ticība un jūs nešaubāties, tad jūs ne vien tā varēsit darīt ar vīģes koku, bet arī, kad jūs teiksit šim kalnam: celies un meties jūrā, – tad tas notiks. Un visu, ko jūs ticībā lūgsit, to jūs dabūsit.” Jēzus saka par mani un par tevi – kad tu runāsi Dieva Vārdu uz lietām, uz cilvēkiem, uz apstākļiem, uz sevi, tad tas notiks! Kad tu ticībā pavēlēsi kalnam pārcelties, tas pārcelsies. Mācekļi brīnījās. Bet Jēzus teica: „ja jums ir ticība un jūs nešaubāties, tad jūs ne vien tā varēsit darīt”. Jēzum bija perfekta ticība. Un atceries, ka ne jau ticība dziedina, bet Dievs dziedina caur Savu Vārdu. Dieva Vārds dziedina.
Jēzus ir vienlaicīgi cilvēks un vienlaicīgi Dievs. Viņa īstais tēvs nebija Jāzeps, viņa Tēvs ir Dievs, bet māte – jaunava Marija. Puse no Jēzus ir cilvēks, puse – Dievs. Un tajā pašā laikā viņš ir Dievs; viena no Dieva personām. Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars. Jēzum, esot kā cilvēkam virs zemes, bija nepieciešama ticība, lai izteiktu Dieva Vārdu. Bībele saka, ka viņš nedarīja neko no sevis – viņš visu darīja saskaņā ar Dieva Vārdu, ar Svētajiem Rakstiem, ar to, ko Viņš kā cilvēks paņēma no sava Tēva. Kā Dievam Jēzum nebija ierobežojumu, kā cilvēkam – bija. Un tāpēc, lai nodemonstrētu saviem mācekļiem, kā panākt, lai viņu un jebkura cilvēka dzīvē notiek Dieva prāts, viņš to parādīja uz vīģes koka. Jēzus pateica, lai uz šī koka augļi vairs neaug, un koks nokalta. Un ne vien tā mēs varēsim darīt – ja mēs liksim kalnam pārcelties, tas tā notiks. Jēzum bija vajadzīga ticība uz Dievu, lai šie vārdi piepildītos, un viņam tāda bija. Tāpēc notika viss, kā viņš teica. Jēzus zināja – ja viņš runā Dieva Vārdu, tad notiks tā, kā saka Dievs.
Dievs tā ir iekārtojis, ka es un tu – mēs esam Viņa mute. Mēs esam Viņa rokas un Viņa kājas.
„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja 28:19)
Kad Jēzus staigāja zemes virsū, viņš evaņģelizēja, viņš izdzina ļaunus garus, viņš dziedināja slimos. Viņš arī sagatavoja divpadsmit mācekļus, deva viņiem no sava Gara un atstāja tos Savā vietā. Draugs, draudze virs zemes – mēs esam Viņa miesa. Tu esi lasījis par to Bībelē, ka mēs esam Kristus miesa? Viņš ir galva, bet mēs esam miesa. Un ja mēs nešaubāmies un ticam tāpat kā Kristus, ja mēs ņemam Vārdu no Bībeles un piemērojam attiecīgajai situācijai vai vajadzībai savā vai cita cilvēka dzīvē, ja mēs to skaļi apliecinām, tas notiks. Ja tu lūdz caur šo Vārdu, sludini caur šo Vārdu, apliecini caur šo Vārdu, saki šo Vārdu, tas notiks! Dieva Vārdam ir spēks, Dieva Vārds ir dzīvs un radošs. Aleluja!
Lūk, šeit ir liecība. Runa ir par pasaulē lielāko kristiešu draudzi Dienvidkorejā, kuras mācītājs ir Džeiks Roks Lī. Viņš ir uzrakstījis šo atgadījumu par kādu savas draudzes vīru, policistu Čun Ik Čhun, kas strādāja speciālo uzdevumu vienībā. Šis vīrs ticēja Dieva Vārdam, kas saka:
„Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars.” (Psalms 91:7)
Čun Ik Čhun pats ticēja Dieva Vārdam un bija draudzē, kuras mācītājs tic Dieva Vārdam – viņš apliecināja, sludināja to, lasīja un teica to, dzīvoja pēc Dieva Vārda.
1989. gadā Ik Čun piedalījās specvienības operācijā. Budistu mūki bija okupējuši kādu klosteri – sabiedrisku centru, un īpaši sagatavotus kareivjus sūtīja šo ēku ieņemt. Pa trepēm Čun kopā ar vēl četriem policistiem centās tikt uz ēkas jumta, bet pēkšņi trepes lūza, un visi pieci cilvēki krita no piecpadsmit metru augstuma. Četri no viņiem, kas nebija kristiešu draudzē, šodien ir invalīdi, bet Čun Ik Čhuns tika cauri bez neviena ievainojuma. Kā viņš pats stāstīja, viņš piezemējās uz galvas – ar ķiveri pret asfaltu , bet sajūta bija tāda, it kā viņš būtu iekritis spilvenos vai vatē, turklāt visa ēka pēc kritiena bija liesmās. Vai tas bija sprādziens vai kas cits, bet kritiens bija īstajā laikā.
„Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars” – es to saku par sevi, es to saku par tevi! Eņģeļi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie akmens. Tas ir Dieva Vārds un Dieva apsolījums, un tas ir dzīvs.
„Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij, jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos. Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie akmens. (Psalms 91:10-12)
Šie Vārdi piepildās pie tiem, kas nešaubīgi tic Dieva Vārdam.
Šī pati draudze atvēra savu filiāli uz salas, kādā pilsētā. Bet avots, kas tai piegādāja ūdeni, bija sāļš un nebija dzerams. Mācītājs un draudzes cilvēki lūdza saskaņā ar Dieva Vārdu. Mozus grāmatā ir rakstīts – kad Israēls bija tuksnesī, tam gribējās dzert, taču ūdens, kas bija pieejams, bija rūgts. Mozus lūdza Dievu, izdarīja, kā Viņš teica, un ūdens kļuva dzerams. Draudze balstījās uz Dieva Vārdu, lūdza pēc tā, un ūdens kļuva dzerams. Turklāt šajā avotā dzīvoja zivtiņas – gan jūras, gan saldūdens zivtiņas, kas nekādi nevar dzīvot vienā ūdenī. Un cilvēki, kas šajā ūdenī mazgājās, saņēma brīnumainas dziedināšanas. Amerikāņu speciālisti no šī ūdens paņēma analīzes un dokumentāli apstiprināja, ka tas ir veselīgs ūdens, bagāts ar minerālvielām un absolūti tīrs. Draugi, Dievs Vārds rada.
Ko nozīmē lūgt ticībā, nešauboties? Dievs teica un tas notika. Dievs teica, lai uz koka nemūžam vairs augļi neaug, un tas nokalta. Dievs saka mums – ja mēs ņemsim Viņa Vārdu, runāsim to, lūgsim saskaņā ar to, apliecināsim Dieva Vārdu, tas mums notiks. Notiks tā, kā saka Dievs, ja tu lūgsi nešauboties.
Ko nozīmē nešaubīties un ticēt? Lai izkliedētu visādus aizspriedumus un māņus, kas neļauj tev ticēt Dieva Vārdam, es tev to atklāšu!
· Dieva Vārds pats par sevi tavā dzīvē neko neizdarīs, – tev tam ir nešaubīgi jātic un jāizsaka tas. Dievs Vārds ir dzīvs un radošs.
„Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva Vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais.” (Ebrejiem 11:3)
Dievs radīja pasauli, visu ko mēs redzam, no nekā. Tikai ar Vārda palīdzību.
„Ar Tā Kunga vārdu ir radītas debesis, un viss debesu spēks ir radīts ar Viņa mutes elpu. Jo Viņš runāja, un tā notika, Viņš pavēlēja, un viss radās.” (Psalms 33:6,9)
Turi mājās atvērtu 1. Mozus grāmatu un izlasi 1. nodaļu! Tas ir Bībeles sākums, visa sākums – Dievs teica, lai top gaisma, un gaisma tapa. Dievs teica, lai top augi, un augi tapa. Dievs teica, lai top dzīvnieku valsts, un dzīvnieku valsts tapa. Dievs visu radīja ar Vārdu. Draugs, Vārdam ir spēks! Tev ir jāsaprot, ka Dieva Vārds ir dzīvs un radošs. Viņš teica – un tapa. Viņš teica – un notika. Kad es ņemu Viņa Vārdu un saku, tas notiks! Jo es esmu Viņa miesa virs zemes. Dievs ir izvēlējies caur mani un caur tevi izrunāt Savu Vārdu.
„Mūsu Tēvs Debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes!” (Mateja 6:9-10)
Tēvreize ir lūgšanas pamats, skaidrs lūgšanas paraugs. Mums būs lūgt, lai notiek Dieva Vārds, lai notiek Viņa prāts. Man ir jāņem Bībeles apsolījumi un jāizrunā tie. Kā policista Čuna Ik Čhuna mācītājs Džeiks Roks Lī teica un izrunāja Dieva Vārdu, un notika Dieva Vārds.
· Dieva Vārds ir visas dzīvības un svētību avots.
Es patiesi mīlu Dieva Vārdu. Man visvairāk patīk lasīt Bībeli, nevis lūgt Dievu. Es ilgi varu lasīt Dieva Vārdu, mani tas uzrunā! Mana sievai, savukārt, vairāk patīk lūgt.
„Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka; vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība.” (Jāņa 6:63)
Tā Jēzus māca savus mācekļus. Vārdi, ko es tev tagad runāju, ir gars un dzīvība! Tie ir tava svētība un visas dzīvības avots. Aleluja!
Dievam tīk, ka mēs runājam par Viņu Pašu, par Viņa Vārdu.
„Ar Tevi mēs satriecam ienaidniekus, Tava Vārda spēkā saminam tos, kas stājas mums pretim.” (Psalms 44:6)
Mēs saminam tos, kas stājas mums pretīm, Dieva Vārda spēkā. Nežēlīgi? Jēzus teica farizejiem un saduķejiem, ka visas tās asinis, sākot no Ābela līdz praviešu asinīm, lai nāk pār jums, odžu dzimums! Tas ir Dievs Vārds.
Kāda līdere no manas komandas telefonsarunā man pastāstīja, ka viņas darba vietā kāds vīrietis par viņu ņirgājas. Smejas par viņas ticību, apsaukā, izturās uzbrūkoši, un tajā brīdī es viņai pateicu: „Šis cilvēks tur ilgi nestrādās.” Pēc nedēļas viņš vairs nestrādāja šajā darba vietā. Darba kolēģi prasīja viņai: „Tu zini, ka tevis dēļ tas notika?” Viņa atbildēja: „Jā, es zinu!” Jo ikviens, kas celsies pret tevi, klups un kritīs. Un tev nav viņš jānolād, nav uz viņu jādusmojas! Dāvids skaidri saka: nedusmojieties uz saviem ienaidniekiem, ja viņi ļaunu par jums runā, neķeriet kreņķi, jo Dievs Pats nokārtos šo situāciju. Dāvids sākumā brīnījās, kā viņa ienaidnieks var ļaunu runāt, bet viņam tik labi klājas. Bet pēc laika Dāvids gāja garām viņa namam un redzēja – viņa ienaidnieka vairs nav. Dievs Pats spriež tiesu. Dievs ir visu tavu svētību avots, Viņš ir tavs sargs. Notiek pēc Viņa Vārda. Vai tā nav svētība, ka tev nav vajadzīga ne mafija, ne policija, ne miesassargs? Dievs tevi sargā!
Tu nevari tā vienkārši nokrist un salauzt kāju. Nevari! Ja Dievs Tevi sargā, tad tev tagad, ziemas laikā, nevar uzkrist lāsteka uz galvas. Mūsu draudzē nekad nevienam pēkšņi ķieģeļi uz galvas nekritīs. Mūsu draudzes locekļus tāpat vien nenošaus. Un ja arī nošautu, ja arī uzkristu kādam ķieģelis uz galvas, es tik un tā ticētu Dieva Vārdam. Dievs ir dzīvs, Viņš ir reāls.
„Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī! Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina.” (Salamana pam. 4:20-22)
Kas dziedina? Paracetamols? Ibumetīns? Antibiotikas? Draugs, tas Kungs ir tavs Ārsts. Caur Savu Vārdu Viņš dziedina. Salamans saka – saglabā Dieva Vārdu savā sirdī, apliecini to! Ar Viņa brūcēm tu esi dziedināts. Domā un pārdomā Viņa Vārdu, runā Viņa Vārdu, lūdz caur Viņa Vārdu un dari Viņa Vārdu. Dzīvo pēc Viņa Vārda, jo „tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai”.
Es ticu Dieva Vārdam, es mīlu Dieva Vārdu. Jēzus ir manas zāles, Viņa Vārds ir manas zāles. Kad es lasu Dieva Vārdu, Viņš mani ārstē. Kad tu klausies Dieva Vārdu, tās ir tavas zāles. Ja tu šajā brīdī dzīvo pēc Dieva prāta, tās ir tavas zāles. Ja tu apliecini Dieva Vārdu, tās ir tavas zāles. Tās ir zāles un dzīvība tev un visai tavai ģimenei. Ja tavā darba vietā visus atlaidīs no darba, tevi neatlaidīs! Ja šī māja sabruks, tad šī zāle nesabruks!
Es redzu, ka tu mīli Dieva Vārdu. Es redzu, ka tev patīk dzirdēt to, ko tu dzirdi. Es redzu, ka tevi tas paceļ, uzmundrina un iedrošina. Dieva Vārds ir dzīvs! Es arī jūtu, kā Dievs tagad dziedina, caur šo Vārdu, ko es tikko pasludināju. Tas Kungs ir zāles tavai miesai, un Viņš dziedina. Šobrīd notiek dziedināšana tavā dzīvē – tavā dvēselē, tavā garā un tavā miesā.
· Dievs nav šķirams no Sava Vārda.
Pati Bībele nav Dievs, tajā rakstītie burti nav Dievs. Taču Dievs seko līdzi Savam Vārdam, un Dievs nekad nemelo, tādējādi Dieva Vārds ir līdzvērtīgs Viņam Pašam. Viņa izteiktais Vārds ir līdzvērtīgs Viņam Pašam. Draugs, ticība Dievam ir ticība Dieva Vārdam. Jo Dieva Vārds nav atdalāms no Dieva.
„To vietu, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, izraudzīs vienā no jūsu cilšu novadiem, lai tur ieceltu Savu Vārdu un lai tas tur mājotu, to meklējiet un uz turieni ejiet.” (5. Mozus 12:5)
Dievs runā par to, ka Israēlieši uzcels templi, bet kas tajā mājos, kam tas būs par godu? Kas tika novietots templī vissvētākajā vietā, kur priesteris varēja ieiet tikai vienu reizi gadā? Šķirsts ar bauslību jeb Dieva Vārdu. Un kad priesteris iegāja templī, Dievs atklājās viņam tieši uz šī šķirsta vāka. Tātad Dievs atklājas caur Vārdu. Caur ko Dievs glābj, caur ko Dievs sargā? Caur Vārdu.
„Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.” (Jāņa 1:1)
Šī rakstvieta norāda, ka Dievs nav šķirams no Sava Vārda.
„Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.” (Jāņa 1:14)
Dievs sūtīja Savu Vārdu uz zemes miesā. Un Viņa vārds ir Jēzus. Dievs sūtīja Savu Dēlu, Savu iemiesojumu cilvēka miesā. Draugs, viss, ko darīja Jēzus, ir Dieva Vārds. Tas ir vēstījums mums. Dieva pilnībai labpatika iemājot cilvēka miesā, – Jēzū Kristū Viņš ir atklājis Sevi pasaulei. Visa Vecā un Jaunā Derība ir jālasa caur Jēzus Vārdiem. Jēzus vārdi ir Bībeles prioritāte, pēc tam – viss pārējais. Ja tu tā lasīsi Svētos Rakstus, tu nekad nenovirzīsies no patiesības.
· Ir perfektā Dieva griba un atļaujošā Dieva griba.
Tik un tā notiks tā, kā saka Dievs.
Perfektā griba ir tas, ko Dievs grib tev dot – mūžīgo dzīvību, svētības, labklājību, pilnību u.tt. Viņa atļaujošā griba ir tas, kā Dieva Vārdā ir skaidri rakstīts – Dievs ir izteicis lāstu pār tiem cilvēkiem, kas neklausa Dieva Vārdam. Tādā gadījumā Dievs atļauj tev grēkot, tu to mierīgi vari darīt, bet rēķinies ar sekām. Tu vari turpināt aprunāt, dzīvot netiklībā, melot, zagt, un tev notiks pēc Dieva Vārda. Lāsts būs pār tevi. „Lai nolādēts ir katrs, kas neklausa,” teica Pāvils. Kad Israēlieši iegāja apsolītajā zemē, kad viņi gāja pāri Jordānai, Mozus pavēlēja uzkāpt kalnā, un skaļi pasludināt lāsta vārdus.
„Un Mozus pavēlēja tanī dienā tautai, sacīdams: “Pēc tam kad jūs būsit pārcēlušies pāri Jordānai, tad šie lai nostājas uz Garicima kalna, lai svētītu tautu: Simeons un Levijs, Jūda un Isašars, Jāzeps un Benjamīns; bet šie lai nostājas uz Ēbala kalna un lai saka lāsta vārdus: Rūbens, Gads un Ašers, Zebulons, Dans un Naftalis.” (5. Mozus 27:11-13)
5. Mozus grāmatā 15-26 ir uzkaitīti visi lāsta veidi, ar kādiem Dievs sodīja tautu. Un šiem izteiktajiem Dieva Vārdiem ir spēks. Tev pat nevajag tiem ticēt – tie tāpat darbosies tavā dzīvē! Bet, ja tu gribi saņemt Dieva svētības, tev nāksies lūgt un apliecināt Dieva Vārdu, un dzīvot pēc tā.
· Galvenais lūgšanas mērķis ir izdarīt Dieva gribu.
Tu zini, kā Dieva Vārds caur tevi atraisa dzīvību? Tā atraisās tad, kad tu dari pēc Dieva Vārda. Nešaubīgas lūgšanas mērķis ir darīt Viņa gribu un dzīvot pēc Dieva prāta. Mums ir desmit baušļi, un mēs dzīvojam pēc tiem. Mums ir attiecības ar Debesu Tēvu un mēs apzināmies, ka neesam perfekti, un tikai caur Jēzus asinīm Viņa žēlastībā esam šķīstīti un glābti.
Mateja evaņģelija 13. nodaļā ir līdzība par sējēju, kurš izgāja sēt.
„Redzi, sējējs izgāja sēt. Un, viņam sējot, cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda; bet cita krita labā zemē un nesa augļus, cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus.” (Mateja 13:3-4,8)
Kādi cilvēki nes augļus savā dzīvē? Tie, kas Dieva Vārdu dzird un dara. Nepietiek tikai to izlasīt. Jo izteiktie lāsta vārdi joprojām spēcīgi darbojas.
· Lai caur mums piepildītos Dieva Vārds, mums jābūt tādiem, kā Kristus.
Mums ir, kam līdzināties.
„Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu.” (Jāņa 14:12-14)
Tu tici Jēzum? Tad dari Jēzus darbus! Vai Jēzus dzīvoja netiklībā? Meloja, krāpa, zaga? Viņš dzīvoja svētu dzīvi. Jēzus regulāri lūdza Dievu, pārzināja Dieva Vārdu, sludināja to un liecināja. Jēzus veidoja mācekļus, dziedināja slimos. Dari kā viņš! Vēl joprojām ir runa par nešaubīgu ticību. Nevis, ka tu paļaujies uz sajūtām, bet ka tu dari šīs lietas.
· Mēs esam Viņa mute, Viņa miesa, caur kuru Dievs realizē Savu Vārdu.
· Nešaubīga ticība – tā ir konkrēta mācība, konkrēta lūgšana, konkrēta draudze un konkrēts mācītājs.
Padomā, kā tu vari nešaubīgi ticēt, vienlaicīgi apmeklējot vairākas draudzes? Ja vienā draudzē tev māca tā, otrā šitā un trešā vēl citādāk. Un nevienā no šīm draudzēm tu neuzņemies pienākumus, vai arī katrā dari tikai mazliet un līdz galam neizdari. Tu zini, ka visām kristīgām draudzēm ir viens pamats, taču nianses mācībā atšķiras, un tas ir pilnīgi normāli. Un Dievs ir paredzējis, ka katram cilvēkam ir sava draudze – sava ģimene. Tu nešaubīgi vari ticēt tikai tad, kad tev ir konkrēta mācība, un tu esi to pieņēmis. Tai jābūt Bībeles mācībai. Un tad, kad tu esi vienā mācībā, tavā prātā nav putra, un tu vari nešaubīgi ticēt, nešaubīgi lūgt par konkrētiem mērķiem un sasniegt tos. Daudzu draudžu apmeklēšana rada putru galvā un tu sāc šaubīties – tas mācītājs teica tā, otrs tā, bet trešais šitā. Ja tev ir sava ģimene, sava draudze, savs mācītājs, tu vari paklausīties vienu, otru vai trešo, taču tu zini, ka tu visu filtrē caur vienu, savu mācītāju. Te ir tava draudze!
„Pār visām lietām ievērojiet, ka neviens rakstu pravietojums nav patvaļīgi iztulkojams.” (2. Pētera 1:20)
Tev ir vajadzīga palīdzība, lai ievestu kristīgā mācībā.
„Tā viņš runā par šīm lietām visās vēstulēs, kurās ir kas grūti saprotams, ko nemācītie un nenostiprinātie ļaudis sagroza, tāpat kā arī citus rakstus, sev par pazušanu.” (2. Pētera 3:16)
Sagrozīti Svētie Raksti un dažādas mācības rada putru tavā galvā un ved uz pazušanu. Šādi cilvēki parasti atkrīt no Dieva. Es neesmu redzējis nevienu cilvēku, kurš, neesot pieņēmis konkrēti vienu draudzi ar tās mācību un vienu mācītāju, negrēkotu. Viņiem visiem parasti ir dažādas perversijas, un to var redzēt acīs. Visiem šādiem cilvēkiem nāk līdzi grēki, un viņi tā arī netiek no tiem brīvi. Kāpēc? Jo viņu ticība nav nešaubīga. Viņi nekur nav uzņēmušies atbildību. Viņi neatbild par savu dzīvi. Viņi ir kā vēja nesti mākoņi.
Draugs, tu iepazīsi patiesību un patiesība darīs tevi brīvu! Tikai patiesība dara brīvu, nekautrējies teikt cilvēkiem patiesību! Nekautrējies viņiem teikt patiesību, ka viņi bez Dieva ies ellē! Nekautrējies teikt, ka Jēzus ir miris par viņu grēkiem un augšāmcēlies, un ir dzīvs. Nekautrējies apliecināt savu ticību, un ar lepnumu stāsti par savu draudzi!
„Tad nu, brāļi, stāviet stipri, turēdami tās mācības, kuras esat smēlušies gan no mūsu runām, gan no mūsu vēstules.” (2. Tesaloniķiešiem 2:15)
Apustulis Pāvils ir tava autoritāte? Viņš skaidri norāda turēties pie konkrētas mācības un konkrēta mācītāja. Ir Vasarsvētku mācība, ir Baptistu mācība un citas. Ja tu netici, ka Dievs kristī ar Svēto Garu, kā tas ir rakstīts Bībelē, ka Dievs dod Gara dāvanas, tad ej uz baptistu draudzi. Tu šeit neko tāpat nevari saņemt. Ja tu tici, ka nav Svētā Gara, tad tici tam! Es nerunāju par to, ka vispār nav Svētā Gara, es runāju par baptistu mācību, kas apgalvo, ka nav tāda lieta, kā Svētā Gara kristības un runāšana mēlēs – tā bija tikai vienreiz, sen atpakaļ, Vasarsvētku dienā. Baptistu draudzes Dievs lieto tieši tādā pašā mērā, kā citas draudzes, arī bez visām Svētā Gara kristībām. Dieva vīri, evaņģelisti Billijs Grehems un Frenks Grehems tic baptistu mācībai. Labāk ir būt vienā mācībā arī tad, ja tur ir šis tas nepareizs. Pats svarīgākais ir tas, ka tu tam tici un pieņem to. Piemēram, adventisti tic sabatam, ka bez tā cilvēks iet uz pazušanu. Ja tu tā tici, tad tici! Labāk ir ticēt, nekā nebūt pārliecinātam. Nebojā gaisu draudzē, kuras mācībai tu netici.
Bet es tevi vēlos pabrīdināt: ja tu patiešām esi iepazinis patiesību, un tu zini, ko saka Dieva Vārds, un ja tu tad kāpies atpakaļ uz mācībām, kas neatbilst pilnai Bībeles patiesībai, tu to dari sev par pazušanu. Vēstulē ebrejiem ir skaidri rakstīts, ka tos, kas ir iepazinuši visus nākamā laika labumus, un pēc tam atkāpušies, ir prakstisti neiespējami atgriezt atpakaļ pie ticības. Šie cilvēki ir pazuduši. Protams, kamēr tu esi dzīvs, tev ir iespēja atgriezties, bet es neesmu redzējis, ka tā notiek. Tādi cilvēki, kas pazīstot Dievu apzināti grēko, atkāpjoties no veselīgas mācības, min Dieva vārdu ar kājām.
· Tikai dzīvojot svētu dzīvi, var nešaubīgi ticēt.
„Un visu, ko mēs lūdzam, to saņemam no Viņa, jo mēs turam Viņa baušļus un darām to, kas Viņam patīkams.” (1. Jāņa 3:22)
Kad darbosies Dieva Vārda apliecinājums? Kad mēs dzīvosim pēc Dieva baušļiem jeb pēc Dieva gribas? Tad, kad dzīvosim svētu dzīvi un negrēkosim. Svētums ir ļoti svarīga lieta.
· Nešaubīga ticība nāk no iedziļināšanās Dieva Vārdā.
Tad tā būs ticība, kas pārceļ kalnus. Kā tu lasi Bībeli? Izlasi kā grāmatu no vāka līdz vākam, neapstājoties, nepārdomājot, ka tik ātrāk cauri un vari teikt citiem, ka esi izlasījis Bībeli pat vairākas reizes? Nav svarīgi, cik reizes tu esi izlasījis Bībeli, bet vai tu lasot esi iedziļinājies Dieva Vārdā. Es lasu Bībeli divas vai trīs stundas. Un parasti neizlasu vairāk par četrām nodaļām. Reizēm tā ir tikai viena nodaļa, ja Vārds mani īpaši uzrunā. Es lasu vienu nodaļu no Vecās Derības Rakstiem, vienu no dziesmu grāmatām jeb Psalmiem, vienu no Evaņģēlijiem un vienu no apustuļu vēstulēm. Es iedziļinos izlasītajā, ņemu Bībeles komentārus, enciklopēdijas un eju dziļumā. Es pārdomāju Dieva Vārdu, un pēc tam, kad es lūdzu Dievu, esmu pilns ar šo Vārdu. Es lūdzu saskaņā ar Dieva Vārdu. Man visbiežāk nevajag nekādus sarakstus, kā lūgt Dievu. Vakara lūgšanā gan man ir draudzes saraksts, bet mana rīta lūgšana izriet no lasītā Dieva Vārda.
”Otrajā dienā tēvu namu galvenie no visas tautas, priesteri un levīti sapulcējās pie Ezras, lai iedziļinātos bauslības vārdos.” (Nehemijas 8:13)
· Lūdz saskaņā ar Dieva Vārdu.
„Jo Tu, Kungs Cebaot, Israēla Dievs, esi atklāsmē, Savam kalpam dzirdot, sacījis: Es tev celšu namu! Tādēļ Tavs kalps ir uzdrošinājies ar šo lūgšanu Tevi pielūgt.” (2. Samuēla 7:27)
Dāvids lūdza saskaņā ar Dieva Vārdu. Tu zini, ka Dāvids kļuva par ķēniņu? Tu zini, ka no Dāvida nama atnāca Jēzus? Ka Dāvids ir vīrs pēc Dieva sirds? Dievs teica viņam: „Es celšu tev namu!” Un Dāvids lūdza Dievu:
„Tad nu, Kungs, mans Dievs, Tu esi Dievs, un Tavi vārdi ir patiesība! Un Tu tik daudz laba esi solījis Savam kalpam. Lai tagad Tev labpatīk svētīt Sava kalpa namu, ka tas pastāvētu Tavā priekšā uz mūžīgiem laikiem! Tu taču pats, Kungs, mans Dievs, to esi apsolījis un ar Tavu svētību Tava kalpa nams būs svētīts uz mūžīgiem laikiem!”” (2. Samuēla 7:28-29)
Dievs saka, ka cels Dāvida namu, un Dāvids to apstiprina lūgšanā. „Tāpēc, Dievs, ka Tu tā teici, es Tev lūdzu par to! Paldies, Tev, Dievs, ka Tu celsi manu namu! Un vēl vairāk – svētī šo namu, Dievs!” Caur šo lūgšanu, draugs, Jēzus atnāca! Dāvids lūdza saskaņā ar Dieva Vārdu, un Jēzus bija klāt. Jēzus ciltsraksti ir no Dāvida nama.
Lūgšanā es apliecinu Dievam, sev un velnam, ka Dievs cels manu namu, un Viņš to darīs. Jo Dievs rīkojas saskaņā ar Savu Vārdu.
„Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs.” (Lūkas 10:19)
Tie ir Jēzus vārdi. Ja tu gribi lūgt saskaņā ar šo rakstu vietu, ja tev vajag spēku pārvarēt problēmas, lūdz: „Paldies, Debesu Tēvs, ka Tu man esi devis spēku, ka varu staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un tas man nekā nekaitē.” Pēc tam tu saki: „Es staigāju pāri čūskām un skorpioniem, un katram ienaidnieka spēkam, un tas man ne nieka nekaitē! Velns, tu dzirdi? Es staigāju tev pāri, un tu man nevari kaitēt, tu man nevari neko izdarīt.” Es to pasaku arī cilvēkiem, pasaku eņģeļiem – es to apliecinu, un man ir spēks.
· Apliecini Dieva Vārdu.
Jēzus kā Glābējs Jaunajā Derībā ir pieminēts 16 reizes, bet kā Kungs – 450 reizes. Apliecini, ka Jēzus ir Kungs visās tavas dzīves sfērās. Apliecini to ar savu dzīvi un ar Vārdu.
„Tuvu pie tevis ir tas vārds, tavā mutē un tavā sirdī, – proti, ticības vārds, ko mēs sludinām. Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.” (Romiešiem 10:8-9)
Apliecini to ar muti un ar darbiem.
· Pasludini Dieva Vārdu.
„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.””(Mateja 28:19-20)
· Pavēli, lai Dieva Vārds top.
· Pārdomā Dieva Vārdu.
„Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā, bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību.” (Psalms 1:1-2)
Kāds cilvēks ir svētīgs? Tāds, kurš pārdomā Dieva Vārdu. Nelasi Bībeli kā parastu grāmatu, bet kā dzīvu Dieva Vārdu.
· Klausies Dieva Vārdu.
Iespējas ir ļoti daudz – svētrunas, ieraksti, video, audio. Klausies, cik vēlies!
„Un tie sacīja savā starpā: “Vai mūsu sirds mūsos nedega, kad Viņš ar mums runāja ceļā, mums rakstus izskaidrodams?””(Lūkas 24:32)
Kad Jēzus runāja ar mācekļiem, viņu sirds dega, viņu gars iedegās. Šajā brīdī, kad tu lasi Dieva Vārdu, tavs gars iedegas. Draugs, ticība nāk no sludināšanas! Dieva Vārds iededzina tavu garu. Ja esi kļuvis remdens kristietis, lasi, klausies, uzņem Dieva Vārdu un tu iedegsies!
· Tev jāsaprot, ka velns darīs visu, lai novērstu tevi no nešaubīgas ticības.
Velns darīs visu, lai novērstu tevi no šiem punktiem, kurus es tev mācu. Kad Jēzus centās un darīja Dieva gribu, velns tuksnesī viņu kārdināja, un reāli kārdināja, pamatojoties uz Dieva Vārdu, izrautu no konteksta. Velns kārdināja Jēzu ar Vārdu ārpus Bībeles mācības. Velns teica, lai Jēzus lec no jumta lejā, jo eņģeļi taču viņu uz rokām nesīs, ka Jēzus kāja pie akmens nepiedursies. Jēzus atbildēja: „Tev nebūs Dievu, to Kungu, kārdināt.” (Mateja 4:7) Un kad velns teica, lai viņš dara no šiem akmeņiem maizi, Jēzus teica:
„Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja 4:4)
Pirmkārt cilvēks dzīvo no Dieva Vārda – tas ir dzīvības avots.
„Mities, mans dēls, klausīties mācības, kuras novērš no gudrības vārdiem!” (Salamana pam. 19:27)
Kā velns gribēs novērst tevi no nešaubīgas ticības? Viņš sludinās mācības, kas ir pretrunā Bībeles mācībai. Velns ir zems un nožēlojams, jo pats neko jaunu izdomāt nevar – viņš redz, ka Dievs sludina un viss notiek, un dara tāpat. Dievs saka un top debesis un zeme, velns arī grib radīt kaut ko savu, bet viss, ko sātans var izdarīt, ir melot un nokaut. Velns tev sludinās nepatiesību un maldus. Velns bieži melo, ka ir radījis to, ko ir radījis Dievs. Viņš grib piesavināties Dieva varu, slavu un godu.
Ēdenes dārzā, kad Ieva un Ādams sagrēkoja, velns viņiem pirms tam bija sludinājis. Dievs teica – ja viņi ēdīs augļus no aizliegtā koka, viņi mirs. Ieva un Ādams varēja ēst no jebkura cita koka, bet velns Ievu kārdināja tieši ar Dieva aizliegto koku. Čūska lika Ievai apšaubīt Dieva Vārda patiesumu un mudināja grēkot. Velns sludina – cilvēks domā un notic. Ieva noticēja velnam, un viņi abi ar Ādamu tika izdzīti no paradīzes un saņēma lāstu. Sievietēm tas ir sāpēs bērnus dzemdēt un pakļauties vīram, vīriešiem – sūri grūti strādāt un pelnīt maizi. Ieva un Ādams pazaudēja savu stāvokli debesīs, un kopš tā brīža pasaulē ir ienācis grēks. No tā laika mēs, cilvēki, esam grēka samaitāti, un paldies Jēzum, par viņa upuri, ka Dievs mūs pieņēma. Slava Dievam!
Velns sludina un cilvēks notic. Nelasi internetā negatīvus komentārus, neskaties negatīvas filmas, neklausies negatīvu mūziku! Man nepatīk lasīt ziņas, kaut es to daru, lai zinātu, kas notiek valstī. Ja tu lasi šos anonīmos interneta komentārus, tad nebrīnies, ka tev ir problēmas. Tajos ir velna svaidījums, kas sludina pretstatā Dieva Vārdam. Lasot, skatoties un klausoties šo negatīvismu, cilvēkā rodas šaubas un viņš notic velna meliem, un tāds arī ir sātana mērķis. Daži komentāri ir īpaši pretīgi, un es vispār tos nelasu. Kādas sievietes ierakstīts negatīvs komentārs – viens teikums – vēl tagad ir manā galvā. Draugs, velns melo caur cilvēkiem! Tie ir velna apsēsti cilvēki, ļoti bieži reliģiozi cilvēki un fanātiķi, grēcinieki, perversisti, sātanisti un Dieva pretinieki. Velns viņus lieto, un viņi tikai runā un raksta vēl un vēl. Daudzi no tiem ir atkrituši no Dieva. Vai tu zināji, ka Staļins un Hitlers abi bija Dieva atkritēji? Abi bija bijuši baznīcā. Staļins pat mācījās seminārā par mācītāju. Lūk, no kurienes antikristi – no atkritējiem.
„No mums viņi ir izgājuši, bet viņi nav bijuši mūsējie, jo, ja tie būtu bijuši mūsējie, tie būtu pie mums palikuši, bet viņi nav pie mums palikuši, lai atklātos, ka viņi nav visi mūsēji.” (Jāņa 2:19)
Velns ir melu tēvs. Nedraudzējies ar atkritējiem, nedraudzējies ar negatīviem cilvēkiem, kas runā ļaunu! Neuzturies zem viena jumta ar cilvēkiem, kas runā sliktu par Dievu, tevi un tavu draudzi. Neklausies viņos, ka velnam nav iespējas tev samelot! Velns ir nācis, lai melotu, zagtu un nomaitātu. Viņa mērķis ir tevi aizvest un nomaitāt. Aizvest no skaidras ticības Dievam, aizvest no draudzes un nomaitāt. Bet Jēzus teica:
„Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.” (Jāņa 10:10)
Pasaules gals nav aiz kalniem. Pat zinātnieki nešaubās, ka saules mūžs nav mūžīgs. Bet Dieva Vārds paliks mūžīgi. Un tas, kas dara Dieva prātu, tas dzīvos mūžīgi kopā ar Viņu. Kas nedara Dieva prātu, tas mūžību pavadīs ellē – vietā, kur Dieva nav, kur valda velns.
„“Vai Mans vārds nav kā uguns,” saka Tas Kungs, “un kā veseris, kas sagrauj klintis?” (Jeremijas 23:29)
Dieva Vārds ir kā veseris, kas sagrauj klintis. Soli pa solim, sitienu pēc sitiena – ikreiz, kad es apliecinu Dieva Vārdu savai situācijai. Tas pārveido visu tā, kā tu lūdz. Viss būs tā, kā saka Dievs.
Dienvidkorejas mācītājs Džeiks Roks Lī bija pilnībā nodevies lūgšanām un dzīvoja Dieva Vārdā. Viņa draudzē regulāri notika nakts lūgšanas, un kādā no tām uz zāles kolonnām pārdabiski parādījās vairāki attēli – krustā sists Jēzus, apustulis Pēteris, apustulis Jānis un Pāvils. Šo attēlu dēļ caur draudzi pie Kristus atnāca 7000 cilvēki. Šis brīnums ir nofilmēts, nofotografēts un pat uzzīmēts. Šie attēli tur bija ilgāku laiku.
Draugs, Dievs Vārds ir dzīvs un Jēzus ir dzīvs. Un Pēteris, un Jānis un Pāvils ir dzīvs. Mēs esam dzīvi Kristū. Mēs apliecināsim Dieva Vārdu un dzīvosim mūžīgi! Un, kas attiecas uz Jāņa attēlu, kas parādījās šajā kristiešu draudzē, viņa pierei tajā bija nedabīga forma, tā izskatījās deformēta. Bībelē gan tas nekur nav rakstīts, bet tradīcija par Jāni vēsta, ka viņš tik daudz un ilgi lūdza Dievu, ka daudzreiz krita ar galvu pret zemi.
1998. gada 25. jūlijā arī nakts lūgšanu laikā Džeiks Roks Lī sludināja, un pēkšņi no viņa sāka starot gaisma. Šī gaisma bija tik spoža, ka slavētāju koris aiz muguras nevarēja redzēt. Cilvēki, kas iegāja šajā gaismā, vienkārši pazuda un nebija redzami. Tie, kas gaismai bija vistuvāk, saņēma jaunu spēku, pārdabisku dziedināšanu un atbrīvošanu.
Kad mēs klausāmies Dieva Vārdu un svētumā dzīvojam pēc Dieva Vārda, mūsu gars iedegas. Dieva Vārds ir gaisma, Viņa Vārds ir dzīvs, un tā ir tikai maza daļa no Viņa godības. Jo vairāk es iedziļinos Dieva Vārdā, jo vairāk es saprotu apustuli Pāvilu, kurš teica: „Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?” (Romiešiem 7:24) Cilvēki, kuri dzīvo pēc miesas, turās pie miesas un zemes dzīves ar zobiem un nagiem, pie visa nīcīgā, viņi krāpj, rauš mantu, bet cilvēki, kas dzīvo pēc gara, jo vairāk apzinās, ka vēlas nokļūt debesīs, kur miesai nav varas. Es vairs nepieķeros zemes vērtībām, bet Tavām vērtībām, Dievs! Kad tu sāc iepazīt Dieva godību, Dieva slavu, kad tu sāc sajust, piedzīvot Viņu, redzēt Viņa brīnumus, tu arvien vairāk pārliecinies, ka tu vēlies būt tur, pie Dieva. Bet Dievs mūs ir nolicis uz zemes, lai mēs nestu Viņa Vārdu. Dieva Vārds visu dara dzīvu.
Kādi ir Dieva apsolījumi tev, kas minēti Bībelē?
„Svētīdams Es tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu.” (Ebrejiem 6:14)
Šī ir draudzes „Kristus Pasaulei” 2013. gada devīze.
Šos vārdus Dievs teica Ābramam, un tā arī notika. Mēs esam Ābrahāma bērni. Dievs grib svētīt tevi un vairot tevi! Ka caur tevi daudz cilvēku iepazīst Kristu. Es pats šo rakstu vietu katru dienu atkārtoju daudzas reizes, es lūdzu par cilvēkiem, es lūdzu par savu komandu, sakot: „Dievs, lai notiek pēc Tava Vārda. Lai piepildās svētība visās lietās. Es sludinu TEV un apliecinu, ka tu būsi svētīts un Dievs tevi vairos.” Es lūdzu par savu draudzi, lai notiek Dieva griba un prāts, lai katrs cilvēks draudzē ir svētīdams svētīts, absolūti vesels un dziedināts, finansiāli brīvs un bagāts, un ka viņš vairodamies vairojas, lai atver savas grupiņas, lai ved cilvēkus pie Dieva. Pēc tam es lūdzu pēc Dieva Vārda par lūgšanu sarakstu. „Dievs, es turos pie Tava Vārda, es meklēju Tavu vaigu.” Un es dzīvoju svētu dzīvi, Dievs dzird manas lūgšanas. Un notiek tā, kā lūdzu!
Dievs svētīs mūsu draudzi un vairos to. Ābrams nepaļāvās uz izjūtām, bet darīja, kā teica Dievs. Viņš negaidīja, kad atnāks ticība, viņš vienkārši gāja un darīja. Un Dievs vairoja viņa namu kā smiltis jūrmalā, kā zvaigznes pie debesīm. Caur Ābramu, kurš ticēja, pie Dieva atgriezās neskaitāmi cilvēki, arī es un tu šodien! Es paklausīšu Dievam, un Viņš vairos mani.
„Mazākais kļūs par tūkstoti, un sīkākais par varenu tautu. Es, Tas Kungs, to esmu solījis un savā laikā to steidzīgi izpildīšu.” (Jesajas 60:22)
Mans pēdējais stāsts ir par kādu putniņu. Dienvidkorejas kristiešu draudze ir iekārtojusi speciālas lūgšanu mājiņas dažādās vietās ārpus pilsētas. Cilvēki tur var iet un lūgt Dievu. Savu atvaļinājumu korejieši bieži pavada, nevis braucot uz kalniem slēpot, bet gan lūdzot. Tāpēc arī Korejā ir atmoda. Mācītājs Džeiks Roks Lī devās uz šo lūgšanu namiņu, un viņš ievēroja kādu putniņu, kas spēlējās ar vācu aitu suni. Tas bija meža balodis. Suns rēja un gribēja to noķert, bet putniņš nedevās rokās un lidoja viņam riņķī, pilnībā nokausējot suni. Un tā viņi spēlējas katru dienu. Tad kāds no vietējiem kalpotājiem, kas tur regulāri uzturējās, izstāstīja šo notikumu ar putniņu mācītājam. Reiz, kad viņš lūgšanu namiņā bija lūdzis Dievu, šis putniņš bija nokritis uz zemes, pusdzīvs un bez spalvām. Dieva kalps apžēlojās par viņu, no avota paņēma ūdeni, apslacīja putniņu un lūdza par to. Putniņš tika dziedināts, spalvas atauga. Kopš tās dienas putniņš katru dienu uzticīgi ierodas tur, kur tika dziedināts, kaut arī viņa draugi, citi meža baloži mitinās citur, mežā. Bībele saka, ka visa radība slavē to Kungu. Man tā liekas, ka dzīvnieki reizēm ir gudrāki par cilvēkiem. Putniņš zina, kur ir dzīvības avots. Viņš uzticami paliek pie tā.
Un otrs gadījums ir par suni. Tajā pašā vietā mitinājās uzticams suns, kas nemīlēja cilvēkus, pat ne mācītāju. Arī cilvēki tādi mēdz būt – kas ietur distanci no citiem, vai arī pašam negribās tādam iet klāt. Labāk netuvoties – iekodīs! Kādu dienu šis suns pazuda un nerādījās 21 dienu. Viņu kalnos meklēja, bet neatrada. Kad suns pārradās, viņam ap kaklu bija stieple, izrādās, ka dzīvnieks kaut kur bija sapinies. Spalvas no muguras bija nogājušas, no suņa bija palikuši tikai kauli un āda, stieple viņa miesā bija iegrauzusies līdz kaulam. Visas šīs dienas suns bija cīnījies, lai izkļūtu brīvībā. Mācītājs Džeiks Roks Lī aizlūdza par šo suni, svaidīja ar ūdeni, un viņs izveseļojās. Interesanti ir tas, ka kopš tās reizes suns skrien pretī mācītājam jau tad, kad dzird viņa mašīnas motora troksni. Suns zina, kur ir dzīvības avots! Tāpat arī putniņš to zina. Un es zinu, kur ir dzīvības avots. Dieva Vārds. Tas ir radošs, dzīvs un tam ir spēks. Un kad mēs ņemam šo Vārdu un nešaubīgā ticībā to izsakām, lūdzam saskaņā ar to, apliecinām, sludinām, tad notiek tas, ko saka Dieva Vārds. Jo mēs esam Viņa mute. Es aicinu tevi, ka tu esi kā šis putniņš vai šis suns, ka tu zini, kur ir tava vieta. Ka tu katru dienu pavadi laiku ar Bībeli, ka tu katru nedēļas nogali esi dievkalpojumā, lai dzirdētu Dieva Vārdu, lai tu vērtē arī tos cilvēkus, kas tev kalpo ar Dieva Vārdu. Ka tu esi nedēļas vidū savā grupiņā, sadraudzībā, ka tu regulāri esi lūgšanās. Kas tad ir lūgšana? Lūgšana bez Dieva Vārda nav lūgšana, tai ir jābūt pamatotai Dieva Vārdā. Dieva Vārds ir dzīvs!
Es lūdzu, Debesu Tēvs, saskaņā ar Tavu Vārdu: lūdziet, un tad jums taps dots! Meklējiet, tad jūs atradīsiet. Klauvējiet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kurš lūdz, dabū. Ikviens, kurš meklē, atrod. Un ikvienam, kurš klauvē, tiks atvērts. Vai ir kāds tēvs jūsu vidū, kurš savam bērnam, kad tas lūdz maizi, tam dotu akmeni? Vai ja tas lūdz zivi, tam dotu čūsku? Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, vai gan jūsu Tēvs, kas ir debesīs, nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz? Paldies, Dievs, ka Tu mums dosi vairāk, nekā tēvi un mātes dod saviem bērniem! Nav neviena tāda tēva, nav nevienas tādas mātes, kas būtu tā apdāvinājuši un tā mīlējuši savus bērnus, kā Tu mūs mīli un kā Tu mūs gribi apdāvināt, Dievs! Nav neviena cilvēka, kas būtu spējīgs tā dot, kā Tu mums gribi dot un kā Tu mums dod! Un tāpēc es lūdzu, saskaņā ar Tavu Vārdu, ka Tu svētīdams svētī draudzi „Kristus Pasaulei”, ka Tu svētīdams svētī katru cilvēku šajā vietā! Lai šis Dieva Vārda svaidījums paliek dziļi mūsu sirdīs, ka mēs to pārdomājam, ka mēs to skatāmies, lasām un klausāmies. Lai tas nosēžas mūsu prātā, mūsu sirdī, mūsu dvēselē. Ka mēs iedziļināmies, ka mēs dzīvojam pēc Tava Vārda. Ka mēs darām Vārdu. Ka mēs sludinām šo Vārdu. Ka mēs lūdzam saskaņā ar šo Vārdu. Un es slavēju Tevi par to, ka notiks Tavs Vārds! Ka Tu svētīdams svētīsi savu draudzi un vairodams vairosi to. Jo Tu teici – un notika. Un kad es saku šim kalnam – celies no šejienes un pārcelies uz turieni, tad tas pārcelsies! Un es slavēju Tevi par to, es apliecinu, ka kalns ir pārcēlies, Jēzus Vārdā. Aleluja! Slava Tev, Kungs, es pielūdzu Tevi, Dievs! Es gribu būt Tavā tuvumā, es turos Tava altāra tuvumā. Viena diena Tavos pagalmos, tavā klātbūtnē, ir labāka, nekā tūkstoš citas. Vienīgi Tu dari brīnumus. Tavs Vārds ir mūsu zāles. Tu sūtīji Savu Vārdu un dziedināji, es lūdzu, pieskaries šodien katram, kas sirgst! Lai notiek dziedināšanas, zīmes un brīnumi! Lai aiziet nospiestība, lai aiziet infekcijas, lai atnāk Tavs miers! Āmen!
Mārča Jencīša svētrunu pierakstīja Ieva Našeniece
