Agrita savā mūžā nekad nav nopietni slimojusi, bet, pirms iepazina Dievu, viņa bieži jutās slikti.
Agritas pašsajūtu lielā mērā noteica medikamenti. Viņa satraucās vienmēr, kad mājās beidzās medikamenti, kas domāti iesnām, klepum, galvas, muguras vai vēdera sāpēm. Viņa skaidri zināja, ka tādos gadījumos drīz klāt būs veselības problēmas.

„Iespējams, sākums ir meklējams manā bērnībā. Ciemojoties ar mammu pie savām tantēm, kas bieži vien sirga ar visdažādākajām slimībām, es redzēju milzum daudz dažādu medikamentu. Man patika medikamentu kastītes, dažādās tinktūru pudelītes un ar tablešu plāksnītēm pilnie skapīši. Zāles šķita kā sava veida bagātība un stabils veselības garants. Piedzimstot bērniem, es pamazām sāku veidot savu aptieciņu,” tā atceras Agrita.

„Ne tikai bērni slimoja, bet arī es pati bieži jutos slikti, man sāpēja vēders, galva, mugura, kauli. Es mēdzu bieži saaukstēties. Un tas viss manu nepareizo dzīves ieradumu pēc. Šādos gadījumos bez medikamentiem nespēju iztikt. Ar laiku zāles mājās un savā rokas somiņā turēju drošības labad. Mani mocīja bailes, ja man nebūs pretsāpju medikamentu, tad noteikti tieši tajā brīdī ļoti sāpēs galva. Daudzreiz tieši tā arī notika. Tāpēc pirmais, ko darīju algas dienās, devos uz aptieku, lai nopirktu medikamentus, ko varēja iegādāties bez receptēm. Un patiešām, – vienmēr atradās kāda vaina, kas bija jāārstē. Nekas no nopirktā nepalika neizlietots.

Ja medikamenti nenoderēja pašai, tad man gandarījumu sniedza, ja varēju palīdzēt saviem kaimiņiem, kuri skaidri zināja, ka man vienmēr atradīsies pareizā tablete.”

Agritas dzīve krasi mainījās no brīža, kad viņa sāka ticēt Dievam un dzīvot pēc Bībeles principiem. Viņa atbrīvojās no alkohola un smēķēšanas atkarībām, kas iespaidoja veselību. Sākot apmeklēt draudzes „Kristus Pasaulei” dievkalpojumus un mājas grupiņu, mainījās viņas izpratne par slimošanu un medikamentu lietošanu.

„Tagad savu veselību es uzticu Dievam. Sālamana pamācībās 4:20-22 ir teikts: „Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzesloka; saglabā tos savā sirdī! Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina.” Esot kopā ar Dievu, mana veselība ir krietni uzlabojusies. Bieži mana sliktā pašsajūta bija saistīta ar atkarībām – alkoholu, cigaretēm u.c. Tagad man vispār vairs nesāp mugura, sirds, rokas vai vēders. Bet, ja parādās kādi simptomi, piemēram, galvassāpes, tā vietā, lai ķertos pie tabletēm, es pirmkārt ticībā apliecinu Rakstu Vietas, lūdzu Dievu un zinu, ka Viņš ir uzticams un dziedinās mani.

Es negulstos gultā un nežēloju sevi, bet gan lūdzu par to un pārdomāju, vai neesmu grēkojusi Dieva priekšā. Ja cilvēks nepaklausa Dievam, tad velnam bieži vien ir iespēja nākt un nest cilvēka dzīvē slimības. Par spīti sliktajai pašsajūtai es eju pie cilvēkiem stāstīt par Dievu. Tas jebkuras sāpes noņem kā ar roku. Arī medikamentus es vairs nepamatoti nepērku un nekrāju, jo zinu, ka par manu veselību gādā pats Dievs.”

Agritas Eberliņas liecību pierakstīja Līga Paņina