Debesu Tēvs, es lūdzu,
ka Tu mūs maini un ar Savu spēku darbojies pie mums. Tu esi varens un spēcīgs Dievs, kuram nav nekā neiespējama! Tu esi Tas Kungs Cebaots, Savu karapulku Virsnieks. Mēs ticam Tev, Dievs. Mēs esam gatavi uzņemt Tavu vārdu, lai Tu varētu darboties pie mums, stiprināt mūs un mainīt apstākļus mūsu dzīvēs, mums apkārt un mūsu valstī, Jēzus Kristus Vārdā, āmen! Dievam visas lietas ir iespējamas! Tā arī ir šīs dienas tēma.

“Un Jēzus tos uzlūkoja un tiem sacīja: “Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas.”” (Mateja evaņģēlijs 19:26)

Kad mēs nākam pie Dieva, mēs nākam pie Dieva, kuram visas lietas iespējamas. Mēs neticam Dievam, kuram ir pa spēkam kādas slimības dziedināt un citas nē. Mēs nenākam pie Dieva, kurš kādu konkrētu dzīves situāciju var atrisināt, bet kādu citu nevar. Mēs ticam Dievam, kuram visas lietas ir iespējamas un kurš piedod visus grēkus un dziedē visas vainas.

“Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas.” (Psalms 103:3)

Kad cilvēki nāca pie Jēzus Kristus un centās Viņam pieskarties, Viņš visus darīja veselus. Dievs visiem, kas Viņu meklēja un ticēja, ka Viņam visas lietas ir iespējamas, pieskārās un atrisināja problēmas. Es šodien nerunāju par to, ka mums pašiem nekas nebūtu jādara, lai Dievs varētu darboties mūsu dzīvēs. Šodien es vairāk runāšu par to, ko dara Dievs un kāds ir mūsu Dievs.

Tas Kungs Cebaots ir viens no Dieva Vārdiem. Tas Kungs ir karapulku Virsnieks un Pavēlnieks pār Savu armiju. Dievam visas lietas ir iespējamas! Visu, ko mēs nesaprotam, Viņš saprot. Visu, ko mēs nespējam aptvert, Dievs aptver, jo viss ir no Viņa un caur Viņu. Dievs ir Alfa un Omega, visa Sākums un Gals. Bez Dieva nav nekā! Dieva Vārdi ir arī Elohim un El Elion – Debess un zemes Valdnieks. Viņš ir Valdnieks kā debesīs, tā arī virs zemes, nevis cilvēku veidoti satelīti un dažādas militārās kosmiskās vai izsekošanas ierīces. Cilvēces kontroles mehānismi šobrīd jau ir sasnieguši masu apmērus, un daudz ko no tā mēs pat nezinām, jo neviens par to nestāsta. Bet ne šīs lietas kontrolē visu. Visu kontrolē Dievs, kuram visas lietas ir iespējamas, jo Viņš ir debesu un zemes Valdnieks. Ne šīs pasaules varenie, ne Krievijas vai ASV augstākā vadība nosaka to, kas notiek virs zemes. Nedz arī dažādas globālās sistēmas, kas cenšas pasauli padarīt par vienu tautu un dzimumu ar cipariņu uz pieres vai rokas (es runāju par čipošanu) kā dzīvniekam. Ne viņi nosaka to, kas notiek virs zemes. Draugs, ir Kāds, kurš valda un kontrolē visu. Viņa Vārds ir Jēzus.

Cilvēki sūta kosmosā raķetes, izvieto satelītus un uzskata sevi par kosmosa valdniekiem. Ja vien šie cilvēki zinātu un vispār spētu aptvert kosmosu un to, kāds ir Dievs, tad viņu uzskati būtu citādi. Nīls Ārmstrongs, pirmais cilvēks, kurš devās kosmosā, mainīja savas domas par Dievu, kad bija redzējis visu to plašumu, kas atrodas ārpus zemes. Ateisti Nīlam jautāja: “Vai tu Dievu redzēji?” Viņš atbildēja: “Nē, neredzēju.” Bet viņš sāka ticēt Dievam, redzot to, kas ir cilvēks uz visa tā fona, ko radījis Dievs.Draugs, ne cilvēks, bet Dievs. Tas Kungs Cebaots, karapulku Virsnieks, Elohim, El Elion, El Roi – visu redzošais Dievs. Dievs zina visu. Zinātne, medicīna, dažādas tehnoloģijas – cilvēki pēta to, ko Dievs jau ir radījis. Cilvēki lepojas ar saviem sasniegumiem. Ar kādiem sasniegumiem? Cilvēks izpēta kaut kādu mazu daļiņu no tā, kā Dievs darbojas un kaut ko ir izveidojis. Cilvēks patiesībā ir tik ļoti maz atklājis! Dievs ir neizdibināms, liels un varens, un Viņam visas lietas ir iespējamas. Viņš ir visu redzošs un zinošs. Viņš redz tevi pat tad, kad tu sēdi mazmājiņā. Pirms vairākiem gadiem es dzirdēju kādu cilvēku sakām, ka tad, kad viņa sievai uznāk dulluma lēkme, viņš ieslēdzas tualetē un nenāk ārā tik ilgi, kamēr viņa nav nomierinājusies. Dievs zina visu un redz tevi visur. Arī tad, kad tev ir smagas problēmas, Dievs visu redz. Varbūt tev blakus atrodas vampīrs vai terorists. Dievs ir visu redzošs un zinošs. To, ko zinātne nav atklājusi, Dievs zina. Dievs ir vienmēr labs, un Viņam visas lietas ir iespējamas. Daži no Dieva Vārdiem ir El Roi (tulk. ‘visu redzošais Dievs’), El Šadai (tulk. ‘visspēcīgais un visvarenais Dievs’), El Elion (tulk. ‘Debess un zemes Valdnieks’), Elohim (tulk. ‘visa Radītājs’, kas radījis debesis, zemi un arī mani un citus cilvēkus) un Cebaots (tulk. ‘karapulku Virsnieks’). Mēs ar šiem vārdiem varam slavēt Dievu. Kad mēs vēršamies pie Dieva, mēs nākam pie Dieva, kam viss ir iespējams. Mēs vēršamies pie varena un spēcīga Dieva. Dievs spēj visu!

Pirms pāris nedēļām man bija īpaša tikšanās ar ķīniešu mācītāju brāli Junu. Ķīnā ir apmēram 100 miljonu liela evaņģēlisko kristiešu pagrīdes draudze. Brālim Junam ir apmēram 5 miljonu cilvēku liela draudze. Šobrīd viņš dzīvo Vācijā. Brālis Juns man stāstīja neticamas lietas. Gan no viņa, gan citiem avotiem es uzzināju to, ka Ķīnā ir izveidota milzīga izsekošanas sistēma. Mācītājs teica, ka, līdzko tu pārkāp Ķīnas robežu, tu tiec identificēts. Ķīnā ir ļoti jaudīgas datorsistēmas un miljoniem kameru. Arī šeit, Latvijā, ir kameras, bet tās nestrādā tādā veidā kā Ķīnā. Piemēram, man pirms vairākiem gadiem pie Zinātņu akadēmijas Rīgā nozaga automašīnas spoguli. Kameras zagli gan nofilmēja, bet policija šo lietu neizskatīja, jo tā nav iekļūšana īpašumā vai kas tamlīdzīgs. Tolaik spoguļus zaga katram trešajam. Ķīnā tu pārbrauc pāri sarkanajai gaismai, un tev par to tiek noņemti punkti. Ja tu šķērso ceļu neatļautā vietā, atkal punkti nost. Ja nesamaksāji laicīgi kādu rēķinu, tā atkal noņem punktus, un tieši tāpat notiek ar visām dzīves sfērām. Ja tu ne tā norēķinies ar bankas karti, tā punkti tiek noņemti. Tā rezultātā tu vairs nevari apgūt augstāko izglītību. Cilvēki Ķīnā tiek dalīti – tie, kas augšā, un tie, kas apakšā. Šie 100 miljoni kristiešu ierindojas apakšā, jo ir kristieši. Ja tevi pamana ar Bībeli rokā vai redz to, ka apmeklē mājas grupiņu, vai Google esi rakstījis ‘Jēzus Kristus’, tad tev noņem nost punktus un ierindo melnajā sarakstā. Tur ir izveidota un tiek pilnveidota sistēma, kas tiek gatavota ieviešanai. Bet šie kristieši nav muļķi, jo ķīnieši ir gudri. Viņi seko līdzi tam, kas tiek darīts valstī, un dara to pašu, beigu beigās pat vēl labāk. Bībeles viņi lasa mazos čipos. Tiklīdz tavā dzīvoklī ielaužas specvienība par to, ka lasi Bībeli, tad šo čipu cilvēks apēd, un nav vairs pierādījumu.

Ķīnā nedrīkst lasīt Bībeli, jo komunisti ļoti labi zina, kā viss beigsies, ja ļaus vaļu draudzēm. Valdība ļoti labi zina, kas notiks ar viņu kontroles sistēmu, ja kristieši netiks apkaroti, – sistēma izjuks. Kristiešus apkaro, bet viņi vairojas. Valdība izdomā jaunas tehnoloģijas, bet kristieši atbild ar to pašu un pretojas tam. Starp citu, ir kāda partija Latvijā, kas iestājas par bezskaidras naudas saglabāšanu. Tiklīdz nebūs skaidras naudas aprite, tā valstij būs totāla kontrole pār iedzīvotājiem. Es skatos un domāju par šiem procesiem Ķīnā – kas to var izmainīt? Ko šie 100 miljoni cilvēku var izdarīt? Viņi var sacelties un uztaisīt revolūciju, kas patiesībā arī nebūtu slikti. Piemēram, Ukraina agrāk nebija brīva valsts. Valstī bija savs prezidents un sava birokrātiska un diktatūriska sistēma, kas izjuka pēc Oranžās revolūcijas. Šīs revolūcijas pamatā bija evaņģēliskās kristiešu draudzes. Ne tā, ka tās pašas veidoja revolūciju, bet gan draudzes idejas par brīvību. Jebkurš režīms zina, cik bīstama ir dzīva kristiešu draudze, tāpēc tās apkaro. Lūk, kāpēc mēs masu medijiem izsūtām 100 000 cilvēku un visu augstāko bīskapu parakstītu gribu, bet neviens masu medijs to nepublicē. Šeit ir kontrole. Kāpēc jākontrolē? Kāpēc viņi nevar ļaut mums runāt? Tāpēc, ka viņi ļoti labi zina, kā viss beigsies, ja viņi ļaus runāt draudzei. Bet ko darīt, ja mums neļauj runāt? Es zinu, ko mēs varam darīt! Viss notiek, kad mēs nākam lūgšanā un slavēšanā pie Dieva. Ne pie dieviņa, latviešu ornamentiem vai folkloras, bet pie Dieva, kurš radījis debesis un zemi, un kuram viss iespējams! Dievam nav nekā neiespējama! Kad mēs nākam pie Dieva, mēs nesakām: “Dieviņ!” Mēs sakām: “Dievs, palīdzi mums! Tev visas lietas ir iespējamas!” Draugs, lūgšanai ir milzīgs spēks! Nav labākas vietas par šo, kur mēs kopīgi slavējam un pielūdzam Dievu. Ikkreiz, kad esmu šajā atmosfērā, es daudzējādā ziņā jūtos labāk, kaut arī tas ir mans kalpošanas laiks, kurā nogurstu. Kad biju Ukrainā un man nebija jākalpo, es stadionā varēju baudīt slavēšanu, kas man patīk, un slavēt Dievu paceltām rokām, un izjust to, kā Viņš mani dziedina, atver acis, atjauno un vada tieši tajā brīdī, kad esmu tur, Viņa klātbūtnē.

Draugs, ir pareizi būt Dieva klātbūtnē! Vakar draudzē bija lūgšanu sapulce. Man žēl, ja tu neatnāci. Cik labi, ka citi atnāca! Pateicoties vakardienas slavēšanai un pielūgsmei, dievkalpojums šodien ir piepildītāks, slavēšana spēcīgāka un vairāk ir sajūtama Dieva klātbūtne. Ja šī slavēšana bija pilnīgāka un lūgšanas spēcīgākas, tad tas bija tā iespaidā, ka es biju Ukrainas stadionā un slavēju Dievu. Tas svaidījums palika uz manis. Cik svarīgi ir būt katrā mājas grupiņā! Svarīgi būt tādā mājas grupiņā, kurā slavē un pielūdz Dievu. Tādā mājas grupiņā, kurā tic Dievam, kurš spēj visu. Es, protams, varu tev lūgties, lai tu atnāc uz dievkalpojumu, bet nenāc, ja nevēlies. Bet zini, ka te ir labākā vieta! Tev vienkārši šeit jābūt! Šis ir gaiss, ko elpojam. Jēzus saka: “Mans ēdiens ir darīt Tā gribu, kas Mani sūtījis.” Un viena no Dieva gribām bija, ka Jēzus gāja agri no rīta Savā lūgšanu kambarī un pielūdza Dievu.

Es ticu, ka to, ko nespēj cilvēks, spēj Dievs. To, ko mēs nespējam paši savā spēkā, to spēj Dievs. Es ticu stipram un varenam Dievam, kuram visas lietas iespējamas. Un ir lietas, kas jādara mums, un pienākumi, kas jāizpilda mums, un cena, kas jāsamaksā mums, esot ceļā uz kādu Dieva dotu mērķi. Mums jāstrādā pie cilvēku dvēselēm un tā, lai palīdzētu viņiem sakārtot dzīves. Tāpat mums jāstrādā, lai sakārtotu savu dzīvi un galu galā arī valsti. Un ir lietas, kuras mēs nevaram izdarīt. Tās dara tikai Dievs. Ir arī lietas, ko mēs darām Viņa spēkā. Dieva spēkā mēs ejam un uzvaram, izcīnām, piedodam, padzenam kādu, iegūstam finanses, ejam, izdarām, atvedam cilvēkus pie Dieva un vēl, un vēl. Bet arī ejot Dieva spēkā, ir kāda robeža, kādi brīži, kad zinām, ka izdarīts viss. Draugs, ir Kāds, kurš var un spēj visu! Draugs, ja tu nevari visu, zini, Dievs spēj visu! Dievs teica Pāvilam: “Mans spēks tavā nespēkā varens parādās.” Dieva spēks tieši tavā nespēkā, kur tu nevari, varens parādās. Kad tu nāc pie Viņa, slavē un pielūdz, Dievs šādā veidā atver debesis un stiprina.

Dievs caur Savu vārdu uzrunāja mani par diviem cilvēkiem. Es par viņiem tev arī vēlos izstāstīt. Šie cilvēki ticēja Dievam, kuram viss ir iespējams. Tieši tāpēc, ka viņi ticēja Dievam, kuram viss iespējams, Dievs viņu nespēkā varens parādījās un izdarīja brīnumu lietas, kuras viņi paši nespēja. Draugs, mums ir vajadzīgi brīnumi! Mēs visu nevaram paši. Mums nepieciešama Dieva iejaukšanās. Mums jāmācās no šiem Bībeles varoņiem. Ir arī citas līdzīgas personas, par kurām var lasīt Bībelē, taču tieši šie iekrita manā sirdī. Es saņēmu atklāsmi no Dieva par šīm Rakstu vietām. Pirmais no tiem ir Jūdas ķēniņs Jošafāts, otrs – romiešu virsnieks. Abu dzīvēs var atrast piecas vienādas lietas, kuras viņi darīja.

1. Viņi abi vērsās pie Dieva, kurš spēj visu. Viņi abi savu ticību Dievam, kurš spēj visu, apliecināja ar vārdiem;

2. Viņi savu lūgšanu un darbības balstīja uz Dieva vārdu;

3. Viņi abi izdarīja no savas puses to, ko varēja izdarīt;

4. Viņi abi lūdza. Jošafāta gadījumā bija izteikta slavēšana un pielūgsme;

5. Dievs izdarīja lietas, ko viņi paši nekad nebūtu spējuši izdarīt.

“Un pēc tam notika, ka Moāba bērni un Amona bērni un kopā ar viņiem kāda daļa no mehuniešiem nāca, lai karotu pret Jošafātu. Kad vēstneši nāca pie Jošafāta un viņam ziņoja: “Pret tevi nāk liels pulks no viņpus jūras, no Sīrijas, un redzi, viņi ir jau nonākuši Hacecon-Tamārā, tas ir, En-Gedijā,” tad Jošafāts izbijās, un viņš apņēmās meklēt un sastapt To Kungu, un viņš izsludināja gavēni pa visu Jūdu. Kad Jūdas ļaudis bija kopā sapulcējušies, lai meklētu palīgu no Tā Kunga, un viņi sanāca no visām Jūdas pilsētām, lai izlūgtos no Tā Kunga palīdzību, tad Jošafāts nostājās Jūdas un Jeruzālemes draudzes vidū Tā Kunga nama priekšā jaunajā pagalmā un lūdza: “Kungs, Tu mūsu tēvu Dievs! Vai Tu neesi tas pats Dievs, kas valdi debesīs un kas esi valdnieks visās svešu tautu ķēniņu valstīs? Jā, Tavā rokā ir spēks un vara, un nav neviena, kas pret Tevi varētu stāties. Vai Tu, mūsu Dievs, neesi izdzinis šīs zemes iedzīvotājus, Savai tautai Israēlam tuvojoties, un neesi to nodevis Ābrahāma, Tava drauga, pēcnācējiem uz mūžīgiem laikiem? Un šie pēdējie tanī zemē ir dzīvojuši un ir uzcēluši tur svētnīcu Tavam Vārdam, sacīdami: ja pār mums nāktu kāda nelaime, kara zobens vai sodība, vai mēris, vai bads, tad mēs varēsim nostāties gan šī nama priekšā, gan Tava vaiga priekšā, tāpēc ka šinī namā mīt Tavs Vārds. Un, kad mēs Tevi piesauksim mūsu ciešanās, tad Tu mūs uzklausīsi un mūs izglābsi. Un nu, redzi, Amona bērni un Moābs, un Seīra kalnu iedzīvotāji, kuru zemei Tu neļāvi Israēlam cauri iet, kad viņi nāca no Ēģiptes, un viņi tad arī turējās no tiem tālu nost un tos neiznīcināja, redzi, tie nu mums to atmaksā, nākdami mūs izdzīt no Tava īpašuma, kuru Tu mums esi nodevis par mantojumu. Ak, mūsu Dievs! Vai Tu negribi viņu vidū tiesu spriest? Jo mums nav spēka pret šo tik lielo pulku, kas nāk pret mums, un mēs nezinām, ko lai darām, bet uz Tevi mēs paceļam savas acis.” Un tā viss Jūda bija nostājies Tā Kunga priekšā, arī viņu mazie bērni, viņu sievas un viņu dēli. Tad Tā Kunga Gars nāca draudzes vidū pār Jahaziēlu, Zaharjas dēlu, tas bija Benajas dēls, tas Jehēla dēls, tas levīta Matanjas dēls no Asafa pēcnācējiem, un viņš sacīja: “Uzmanaities, viss Jūda un visi Jeruzālemes iedzīvotāji, un tu, ķēniņ Jošafāt! Tā saka Tas Kungs uz jums: nebīstieties un neļaujieties samulsināties šī lielā pulka priekšā, jo šī kauja nav jūsu kauja, bet tas ir Dieva karš! Izejiet rīt tiem pretī, jo, redzi, tie nāks augšā uz Cīcas augstieni, un jūs viņus sastapsit ielejas galā šaipus Jeruēlas tuksneša. Un šinī kaujā jums pašiem nebūs jākaujas: esiet tikai klāt, ieņemiet vietas un vērojiet, kā Tas Kungs jūs, Jūda, un tevi, Jeruzāleme, izglābs! Nebīstieties un neesiet apmulsuši, dodieties rītdien viņiem uzbrukumā pretī, jo Tas Kungs būs ar jums!” Tad Jošafāts metās uz sava vaiga pie zemes, un visi Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotāji krita pie zemes Tā Kunga priekšā, lai pielūgtu To Kungu. Un tad levīti no Kehata dēliem un no Koraha dēliem piecēlās, lai skaļā balsī dziedātu Tam Kungam, Israēla Dievam, slavas dziesmas. Kad nākamajā rītā jo agri viņi devās virzienā uz Tekojas līdzenumu, Jošafāts nostājās viņu priekšā un sacīja: “Klausiet mani, Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotāji! Ticiet Tam Kungam, savam Dievam, – un jūs būsit nodrošināti! Ticiet Viņa praviešiem, tad jūs uzvarēsit!” Un viņš deva rīkojumus karapulkiem un sakārtoja dziedātājus Tam Kungam, lai viņi svētā glītumā teiktu To Kungu slavas dziesmās, iedami karavīriem pa priekšu un dziedādami: “Pateicieties Tam Kungam, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi!” Un tanī brīdī, kad viņi sāka dziedāt ar gavilēm un ar slavas daudzināšanu, tad Tas Kungs sūtīja no aizsega kādas ļaunas varas pret Amona, Moāba un Seīra kalnāju bērniem, kas bija devušies pret Jūdu, un viņi tika sakauti. Jo Amona bērni un Moābs cēlās pret Seīras kalnu iedzīvotājiem, nodevuši iepriekš savstarpēju zvērestu viņus pilnīgi iznīcināt; un, kad viņi Seīra kalnu iedzīvotājus bija iznīcinājuši, tad viņi sāka iznīcināt viens otru. Kad Jūda nonāca kalnu augstienē, no kurienes varēja pārredzēt tuksnesi, un viņi pagriezās pret lielo pulku, tad redzi, tur bija tikai miroņi, kas zemē gulēja, un neviens nebija izglābies. Tad nāca Jošafāts un viņa karapulki, lai tos aplaupītu, un atrada pie viņiem ļoti daudz mantu un lopu, drēbes un dārgas lietas, un viņi sev salaupīja tik daudz, ka pietrūka ļaužu, kas nes; tā viņi pavadīja kādas trīs dienas, savākdami laupījumu, jo tas bija ļoti liels. Bet ceturtajā dienā viņi sapulcējās kopā Berahas ielejā, kur viņi slavēja To Kungu, un tādēļ viņi šīs vietas vārdu nosauca par Berahas ieleju, un tā līdz pat šai dienai. Pēc tam visi vīri no Jūdas un Jeruzālemes griezās atpakaļ, un Jošafāts viņu priekšgalā, un gāja uz Jeruzālemi ar prieku, jo Tas Kungs bija viņiem devis prieku par viņu ienaidniekiem. Un viņi ienāca Jeruzālemē ar arfām, cītarām un taurēm un devās uz Tā Kunga namu. Un bailes no Dieva pārņēma visu zemju ķēniņu valstis, dzirdot, ka Tas Kungs bija karojis pret Israēla ienaidniekiem. Un Jošafāta ķēniņa valsti neviens neaizskāra, un viņa Dievs tam deva mieru no visiem visapkārt.” (2. Laiku 20:1-30)

Ķēniņš Jošafāts bija dievbijīgs Jūdas ķēniņš. Izraēls jau sen nepastāvēja kā vienota valsts. Tur valdīja bezdievīgs, reliģiozs ķēniņš, bet Jūdā valdīja Jošafāts. Viņš iztīrīja valsti no visām elku pielūgsmes vietām, atjaunoja kalpošanu templī un rūpējās par slavēšanu un pielūgsmi. Jošafāts izsūtīja pa visu Jūdu un vēl tālāk levītus un mācītājus, kuri mācīja tautai bauslību. Ķēniņam bija ļoti spēcīga armija. Viņš bija ļoti bagāts un dievbijīgs un neatkāpās no Tā Kunga visu savas dzīves laiku. Viņš ieviesa visā savā valstī bijību pret Dievu kā normālu parādību, un Dievs deva mieru un svētīja šo valsti gan finansiāli, gan visās citās sfērās. Valsts zēla un plauka, pateicoties šim dievbijīgajam ķēniņam. Taču tad trīs valstis apvienojās pret Jūdu. Tie bija amonieši, moābieši un Seīra kalna iedzīvotāji. No Sīrijas puses nāca milzīga armija ar mērķi iznīcināt jūdu iekaroto. Skaitliski Jūdai un Jošafātam nebija nekādu cerību. Uzvara pret šo trīs valstu savienību, tīri cilvēcīgi, nebija iespējama. Jošafāts, to uzzinot, izbijās: “(..) tad Jošafāts izbijās, un viņš apņēmās meklēt un sastapt To Kungu, un viņš izsludināja gavēni pa visu Jūdu.” (2. Laiku grāmata 20:3)

Ja tavā dzīvē ir kāda problēma, tā var būt kā siena, kas traucē virzīties tālāk. Mums visiem ir kaut kas, ko pārvarēt gan ikdienā, gan globāli. Arī Latvijai ir problēmas, kuru dēļ Dievs nevar mūs pilnā mērā svētīt. Valdība neatrisinās tautas problēmas. Partijas nevar atrisināt mūsu problēmas, jo ienaidnieka pārsvars ir lielāks. Kādā mūzikas veikaliņā pārdevējs man piedāvāja nopirkt kādu CD disku, sakot, ka tas ir pēdējais modes kliedziens, ar piebildi, ka man to vajagot dzirdēt. Es atteicos to pirkt, sakot, ka pedofīlus neklausos, jo, aplūkojot diska vāku, attēloto cilvēku dzimums nebija nosakāms. Un tas tiek popularizēts. Tas pie mums kļūst populāri, ka sievieti no vīrieša vizuāli atšķirt ir grūti. Bez ticības Dievam mums nekas neizdosies. Mūsu valsts pamati un rašanās cēlonis ir Jēzus Kristus, un to aizsāka brāļu draudzes, no kurām nāca pirmā latviešu inteliģence. Tas bija 18. un 19. gadsimts, kad formējās mūsu valsts. Cilvēcīgi skatoties, mēs izmirstam un mums nav nekādu cerību. Politiķi mums stāsta pasakas, ka cīnīsies un mainīs kārtību, bet viņi paši apzinās, ka tas nav iespējams, un pieņem pasaules tendences.

Jošafāts bija pārspēka priekšā, varbūt pat līdzīgi kā tu savas problēmas priekšā. Ķēniņš izsludināja gavēni pa visu valsti un apņēmās vēl vairāk tuvoties Dievam. Tev pat nevajag speciālu gavēni. Tev pietiek ar to, ka tu ievēro draudzes iknedēļas gavēni no sestdienas uz svētdienu, un tā kopumā gadā tu neēd divus mēnešus. Kad visi Jūdas ļaudis bija sapulcējušies, lai meklētu palīdzību no Tā Kunga, viņi pielūdza Dievu. Tāpat mūsu Tautas lūgšanu sapulcē sanāks kopā cilvēki, kuri tic Dievam, lai kopā iestātos lūgšanā un pielūgsmē. Tie kristieši vai reliģiozie cilvēki, kas neatnāks uz šo Tautas lūgšanu sapulci, ir cilvēki, kuri netic, ka šis ir vienīgais veids, kā pārdabiski atvērt debesis un iejaukties mūsu tautas vēsturē. Ja man ir problēma, es to risinu pats savās lūgšanās vai savā mājas grupiņā. Ja man ir jārisina draudzes problēma, tad es to risinu draudzes lūgšanās. Ja mums ir jārisina valsts problēmas, tad mēs visa tauta sanākam kopā un pielūdzam Dievu. Bībeles varoņi ir labs piemērs tam, kādam jābūt cilvēkam, un Jošafāts ir viens no tiem. Mani fascinē viņa paļaušanās uz Dievu un ka viņš lūgšanā pamatojas uz Dieva vārdu. Katrā situācijā, pirms tu lūdz, tev ir nepieciešams Dieva vārds, uz kura vari balstīt savas lūgšanas un savu situāciju. Jo Dieva vārds ir dzīvs un radošs. Ja tev būs uz Dieva vārda pamatota lūgšana, tad Dievs iejauksies tavā situācijā.

“(..) un lūdza: “Kungs, Tu mūsu tēvu Dievs! Vai Tu neesi tas pats Dievs, kas valdi debesīs un kas esi valdnieks visās svešu tautu ķēniņu valstīs? Jā, Tavā rokā ir spēks un vara, un nav neviena, kas pret Tevi varētu stāties.” (2. Laiku grāmata 20:6)

Viņš gāja pie Dieva lūgšanā, jo zināja, ka nav neviena, kas stāsies pretī Tam Kungam. Jošafāts zināja, ka ar Dieva palīdzību viņš var visu paveikt. Lai kāda arī nebūtu tava problēma, Dievam visas lietas ir iespējamas, ja tu sekosi Jošafāta piemēram.

“Ak, mūsu Dievs! Vai Tu negribi viņu vidū tiesu spriest? Jo mums nav spēka pret šo tik lielo pulku, kas nāk pret mums, un mēs nezinām, ko lai darām, bet uz Tevi mēs paceļam savas acis.” (2. Laiku grāmata 20:12)

Viņš atzina, ka no savas puses visu, ko varēja, izdarīja, vairāk vai mazāk dzīvoja, kā Dievs grib, un tālāk paļāvās uz Dieva spēku. Pēkšņi sapulces laikā kādam pravietim atnāca Dieva vārds. Pravietis sāka pravietot, un tas bija veids, kā Vecās Derības laikā Dievs runāja uz Savu tautu. Un viņš pravietoja:

“(..) un viņš sacīja: “Uzmanaities, viss Jūda un visi Jeruzālemes iedzīvotāji, un tu, ķēniņ Jošafāt! Tā saka Tas Kungs uz jums: nebīstieties un neļaujieties samulsināties šī lielā pulka priekšā, jo šī kauja nav jūsu kauja, bet tas ir Dieva karš!” (2. Laiku grāmata 20:15)

Tava problēma ir Dieva karš. Un Dievs viņiem atbildēja:

“Izejiet rīt tiem pretī, jo, redzi, tie nāks augšā uz Cīcas augstieni, un jūs viņus sastapsit ielejas galā šaipus Jeruēlas tuksneša. Un šinī kaujā jums pašiem nebūs jākaujas: esiet tikai klāt, ieņemiet vietas un vērojiet, kā Tas Kungs jūs, Jūda, un tevi, Jeruzāleme, izglābs! Nebīstieties un neesiet apmulsuši, dodieties rītdien viņiem uzbrukumā pretī, jo Tas Kungs būs ar jums!” (2. Laiku grāmata 20:16-17)

Jošafāts armijas priekšgalā nolika slavētājus un pielūdzējus. Viņš negāja ar ieročiem, bet ar slavu un pielūgsmi. Aizmugurē stāvēja tūkstošiem bruņotu vīru. Tas ir vissvarīgākais –Dieva priekšā iet ar slavu un pielūgsmi, tāpēc draudzē ir vajadzīga laba un svaidīta slavēšana un pielūgsme. Priekšā esošie levīti gāja tiešā nāvē. Dievs viņiem bija teicis, lai iet un skatās, kas notiks. Viņi apstājās un skatījās uz tuksnesi, un tur bija tikai miroņi. Kas notika tad, kad Jošafāts un slavētāji pielūdza Dievu un nesa savu problēmu Viņa priekšā?

“Un tad levīti no Kehata dēliem un no Koraha dēliem piecēlās, lai skaļā balsī dziedātu Tam Kungam, Israēla Dievam, slavas dziesmas.” (2. Laiku grāmata 20:19)

“Un tanī brīdī, kad viņi sāka dziedāt ar gavilēm un ar slavas daudzināšanu, tad Tas Kungs sūtīja no aizsega kādas ļaunas varas pret Amona, Moāba un Seīra kalnāju bērniem, kas bija devušies pret Jūdu, un viņi tika sakauti.” (2. Laiku grāmata 20:22)

Pēkšņi moābieši ar amoniešiem nolēma iznīcināt Seīras iedzīvotājus. Viņi iznīcināja seīriešus un savā strapā sanaidojās, sākot karot viens pret otru. Visi aizgāja bojā. Tur bija tik daudz laupījuma, ka israēlieši nebija spējīgi to visu pārnest mājās. Jošafāts atgriezās Jeruzālemē un gāja uz templi, un slavēja Dievu kā Dāvids.

“Un Jošafāta ķēniņa valsti neviens neaizskāra, un viņa Dievs tam deva mieru no visiem visapkārt.” (2. Laiku grāmata 20:30)

Mums ir Dievs, kuram viss ir iespējams. Mēs esam kā romiešu virsnieks, kura kalps gulēja slims uz miršanu. Šis virsnieks bija ticīgs, jo bija pieņēmis jūdu reliģiju. Viņš bija uzņemts jūdu draudzē un noorganizējis sinagogas uzcelšanu.

“Kad nu Viņš visus Savus vārdus ļaudīm bija pabeidzis, tad Viņš iegāja Kapernaumā. Tur kāda virsnieka kalps, kas tam bija mīļš, gulēja slims uz miršanu. Dabūjis dzirdēt par Jēzu, tas nosūtīja pie Viņa jūdu vecajus un Viņu lūdza, lai nāktu viņa kalpu dziedināt. Un, pie Jēzus nogājuši, tie Viņu mīļi lūdza, sacīdami: “Viņš ir vērts, ka Tu viņu paklausi, jo viņš mīl mūsu tautu un mums ir uzcēlis šo sinagogu.” Un Jēzus gāja tiem līdzi; bet, kad Viņš vairs nebija tālu no tā nama, tad virsnieks sūtīja draugus pie Viņa un lika Viņam sacīt: “Kungs, nepūlies, jo es neesmu cienīgs, ka Tu nāc zem mana jumta. Tāpēc arī es pats neesmu turējis sevi par cienīgu nākt pie Tevis; bet saki tik vienu vārdu, tad mans kalps kļūs vesels.” (Lūkas evaņģēlijs 7:1-7)

Virsnieks ar šiem vārdiem apliecināja, ka viņš tic Dievam. Viņš saka: “Es esmu virsnieks, kam visi paklausa, un es ticu Jēzum, kam ir pakļautas visas varas.” Tumsas spēki, gaismas spēki – tie visi ir pakļauti Viņam. Elohim, Tas Kungs Cebaots, Adonai, El Šadai. Dievs ir labs, spēcīgs, visvarens un žēlsirdīgs. Viņš ir lielas apbrīnas, slavas un pielūgsmes cienīgs. Viņš ir! Dievs ir reāls. Virsnieks atzina Jēzu, kuram pakļauts ir viss. Mateja evaņģēlijā Jēzus ir teicis: “Ej, lai tev notiek tā, kā tu esi ticējis,” un cilvēks, kurš bija uz miršanu, tūlīt tapa dziedināts.

Abos gadījumos mēs redzam piecus punktus, kas mums būtu jālieto:

1. Nākam pie Dieva un ticam, ka Viņš var visu;

2. Stāvam uz Dieva vārda – ja Dievs tā ir teicis, tad mēs to lūdzam, un tā notiek;

3. Darām visu, ko varam izdarīt no savas puses;

4. Lūdzam un slavējam;

5. Ir lietas, kuras izdarām mēs, un ir lietas, kuras paveic Dievs.

“Un Viņš ir sacījis: “Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās.” Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani.” (2. Korintiešiem 12:9)

“Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva Vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais.” (Ebrejiem 11:3)

Dievs teica, lai top, un tapa! Tad, kad mēs ņemam Dieva vārdu un sakām, pielāgojam to savai situācijai, pamatojoties uz to, mēs lūdzam, slavējam, pateicamies, tad Dievam atraisās rokas darboties un atverās durvis. Dieva, kurš spēj visu, vārds ir radošs vārds.

“Viņš bija draudzes vidū tuksnesī ar eņģeli, kas uz viņu runāja Sinaja kalnā, un bija ar mūsu tēviem, un saņēma dzīvus vārdus, lai dotu tos mums.” (Apustuļu darbi 7:38 )

Draugs, šie vārdi nav parasti vārdi. Kaut gan tie ir uz papīra uzdrukāti, tie ir dzīvi vārdi, tie ir radoši vārdi, kurus mēs ņemam, ticam, pielietojam, lūdzam, un tādējādi Dievs izpilda caur Savu vārdu to, ko pats ir teicis. Caur mums tiek izlaists Dieva vārds. Dievam vajag kādu, kurš lūdz. Ir vajadzīga Tautas lūgšanu sapulce. Un Dievs var tai nodrošināt finanses. Mēs paši to nevaram paveikt, bet Dievam visas lietas ir iespējamas.

“Vai Tu negribi viņu vidū tiesu spriest?” (2. Laiku grāmata 20:12)

Dievs grib. Tika sūtītas ļaunas varas, kareivji, bruņoti profesionāļi, un viņi paši savējos sāka iznīcināt, un tad vēl beigās paši sāka plūkties savā starpā un sevi iznīcināja. Neloģiski, bet Dievam viss ir iespējams! Tavā dzīvē Dievam viss ir iespējams. Nāc pie Viņa un lūdz. Neizlaid savas draudzes dievkalpojumus un iknedēļas mājas grupiņu, lūgšanu sapulces un savas kalpošanas. Cīnies! Uzklāj Dievam galdu, lai Dievs var tev uzklāt galdu. Dievs ir tik labs, dzīvs un radošs Vārds! Lūk, kāpēc ir svarīgi Dieva vārdu likt kā pamatu:

“Gars dara dzīvu, bet miesa nedara ne nieka. Vārdi, ko Es jums runāju, ir Gars un dzīvība.” (Jāņa evaņģēlijs 9:63)

Dieva vārds ir Gars un dzīvība. Uzņem Dieva vārdu, lai Gars un dzīvība būtu tevī. Šajā brīdī es sludinu Dieva vārdu, un tu uzņem dzīvību. Tev ir Dievs, kuram viss ir iespējams!

“Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.” (Jāņa evaņģēlijs 1:1)

Lasot Dieva vārdu, tu uzņem Dievu. Saskaņā ar Dieva vārdu, tu lūdz pēc Dieva gribas. Cilvēki meklē dažādus enerģijas avotus, kā ātrāk un labāk kaut ko izdarīt, bet viss ir ļoti vienkārši – pašā pamatā ir Dieva vārds. Dieva Vārds ir tikpat varens kā Dievs.

Lasīju kādu interesantu, reālu notikumu no kāda cilvēka, kurš atstāsta savas skolas gaitas. Fizikas stundā skolotājs bija nostatījis teleskopu tā, lai varētu apskatīt kosmosā esošās planētas. Četrdesmit skolēni sastājās rindā. Pirmais skatījās teleskopā un teica blakus stāvošajam skolotājam, ka neko tur neredz, viss ir tumšs. Skolotājs stingri atcirta skolēnam, lai viņš to noregulē, skolnieks paregulēja un teica, ka redz, viss kārtībā. Un tā gāja tālāk visi pēc kārtas līdz trīsdesmit devītajam, kurš paskatījās un teica, ka neko neredz. Skolotājs dusmīgi kliedza un lamājās, sakot, ka jau stāstīja, kā jāregulē, lai redzētu. Trīsdesmit devītais kaut ko pieregulēja, bet tik un tā teica, ka neko neredz. Skolotājs lamājoties piegāja un paskatījās, un saprata, ka tiešām viss ir tumšs. Izrādījās, ka skolotājs no teleskopa nebija noņēmis vāciņu. Skolotājam bija jocīga sejas izteiksme; pirmajam viņš sadeva, ka nemāk saregulēt, pēc tam visi pārējie tikai teica, ko vajag teikt, jo nevar jau teikt kaut ko citu. Līdzīgi ir ar Dieva vārdu; mums pasaule saka vienu, skolā skolotāji ko citu, darbā kolēģi vēl kaut ko citu, grāmatas un filmas vēl to visu sagroza, bet Dieva vārds paliek tas pats un ir patiesība, neatkarīgi no visa cita. Cilvēki tic visam citam, pieņem par labu, jo tā māca, un grib būt kā visi. Draugs, pieņem to, ko saka Dieva vārds, nevis to, ko saka visi. Tev nav jāpieņem un jāpiekrīt tam, ko saka pasaule, pieņem un piekrīti tam, ko saka Dieva vārds arī tad, ja tas ir par dārgu cenu. Tu nāc pie Dieva, tici Dieva vārdam, izdari visu, ko pats spēj, lūdz un slavē Dievu, un Viņa spēks varens parādās tavā nespēkā.

Atgriezīsimies pie brāļa Juna, ķīniešu mācītāja, kuram ir 5 miljonu cilvēku draudze; ar tik lielu draudzi draud izjukt pastāvošā iekārta – komunisms. Tas, ko viņš stāstīja, izklausījās neticami, bet es tiešām ticu tam, ko viņš saka, jo citādāk pats nevaru to visu izskaidrot. Viņš tika ieslodzīts visstingrāk apsargātajā un modernākajā ķīniešu cietumā. Pie viņa ik dienas nāca kareivji, trīs maiņās, kuri viņu spīdzināja. Praktiski nebija iespējams gulēt, jo visu laiku spīdzināja. Viņam tika salauztas abas kājas, pārējos sīkumos es neiedziļināšos. Brālis Juns stāstīja, ka realitātē viņam nešķita, ka viņš būtu bijis baigi spēcīgais, un arī par ticību tajā brīdī bija grūti domāt; viņš jutās kā parasts cilvēks, kuram šķiet, ka viņu vienkārši tūlīt nositīs. Pēc kārtējās spīdzināšanas, kad viņš tika aizvests atpakaļ uz kameru, viņš, pats nezinot kāpēc, sāka skaļā balsī slavēt Dievu, dziedot slavas dziesmas. Slavēšanas dēļ bija skaidrs, ka viņu par tādu necieņu nositīs turpat uz vietas, taču brīnumainā kārtā spīdzinātāji atmeta ar roku, nolamājās un aizgāja, jo saprata, ka tur tāpat jau ilgi neviens neizdzīvos. Brālis Juns, slavējot Dievu, pussamaņā dzirdēja balsi, kura teica: “Ej ārā no cietuma.” Pat pats Amerikas prezidents viņam ir prasījis, vai tā tiešām bija, vai viņš bija samaksājis cietuma sargiem, lai izlaiž. Bet brālis Juns zināja, ka, ja viņš tuvosies durvīm, tad viņu atkal sitīs. Un tā vairākas reizes viņam balss teica: “Ej ārā. Celies, tev durvis atvērsies,” bet viņš neklausīja. Tad viņš redzēja parādāmies savu sievu, kura teica: “Tak, celies, vecais, un ej ārā!” Nu, ja sieva saka, tad jāiet. Un viņš gāja. Viņš redzēja, ka no pretējās kameras ieslodzītais arī viņam māj un rāda, lai viņš iet ārā. Viņš gāja un redzēja, kā durvis atvārās, gāja tālāk, un nākamās durvis atvērās, un atkal nākamās durvis atvērās, un viņš izgāja brīvībā. Pie viņa apstājās mašīna, laikam taksis, un teica: “Kāpiet iekšā. Uz kurieni jūs aizvest?” Brālis Juns jautāja taksistam, vai viņu kāds izsauca, taksists atbildēja, ka nē, viņš sirdī juta pamudinājumu, ka vajag atbraukt. Brālis Juns aizbēga uz Vāciju, jo zināja, ka Ķīnā viņu nogalinās. Šobrīd viņš braukā pa draudzēm un liecina. Viņš slavēja Dievu, jo viņam bija milzīga problēma. Viņš ticēja Dievam, ka Viņš spēj visu. Viņš klausījās Dieva vārdu, viņš darīja visu, ko var izdarīt no savas puses. Galu galā viņš paklausīja sievai un spēra pirmos soļus. Dievs pats saka: ”Mans spēks tavā nespēkā varens parādās.”

Tas Kungs Cebaots, Elohim, Dievs Radītājs, El Elion, debesu un zemes Valdnieks! Dievs, mēs ticam Tev, Dievam, kuram nav nekas neiespējams. Tu redzi mūsu sirdis, vajadzības un problēmas. Arī to, kā mums kā draudzei kopā, kalpošanā, personīgajās sfērās, ģimenē un biznesā būtu jāizskatās. Tēvs, lūdzu, lai ikviens, kurš vēršas pie Tevis lūgšanā, lai ikviens, kas šodien atrodas šeit un vēršas pie Tevis lūgšanā, piedzīvo to, ka Tavs spēks viņu nespēkā varens parādās. Lai Tu sūti atbildes, lai Tava valstība nāk, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Svētī katru vienu cilvēku šajā vietā, Svētais Gars, pieskaries, lai nāk pilnīga dziedināšana. Finansiālajām problēmām dod prātu, risinājumu, lai tās atrisinātu. Kungs, palīdzi mums katru cilvēku atvest pie Tevis, ka Tu runā caur mūsu lūgšanām un liecināšanu. Lai notiek jaunpiedzimšanas brīnumi visā tautā, lai Tu varētu svētīt visu valsti, lai atgriežas suverenitāte. Slava Tev, dzīvais Dievs! Mēs mīlam Tevi, Kungs. Mēs pielūdzam Tevi, Jēzu. Mēs meklējam Tevi, Tavu tuvumu. Tu esi Dievs, kas spēj visu. Es jūtu garā, ka daudzi no jums sajūt Dieva pieskārienu, un zini, ka vēlāk tas būs arī redzams, jo pats Dievs iejauksies tavā situācijā. Dievs tev saka, lai tu esi uzticams Viņam un ej līdz galam, jo Viņš ir ar tevi!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Dievam visas lietas ir iespējamas!” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija