Elīna ir vienmēr smaidīga, jauna sieviete, kurai patīk dažādas fiziskas aktivitātes.
Šī gada rudenī viņa pamanīja, ka sāk sāpēt kreisās plaukstas locītava un ir izvirzījies neliels kauliņš locītavas apvidū. Lai gan Elīna to neuzskatīja par lielu problēmu, tas tomēr radīja diskomfortu un apgrūtināja ikdienišķu lietu darīšanu. Jaunā sieviete ticībā paļāvās uz Dievu un pēc dziedināšanas dievkalpojuma sāpes vairs nav atgriezušās un arī deformācija ir pazudusi.
Elīna papildina: „Jau vairāk kā gadu, taisot vaļā no laukiem atvestās ievārījuma un dažādas marinādes burciņas, man uz brīdi iesāpējās kreisās rokas locītava. Arī pildot ierastos vingrinājumus un liekot slodzi uz šo roku, sāpes apgrūtināja to izpildi. Tā kā sāpes uzreiz pārgāja, tad nepievērsu tam lielu uzmanību.
Rudenī man jau sagādāja grūtības atvērt durvis, tās pagrūžot ar plaukstu. Sargājot plaukstas locītavu, durvis vēru vaļā, atspiežoties pret tām ar visu roku. Braucot mikroautobusos, ja nebija vietas, kur apsēsties, pieturēšanās radīja sāpes. Arī piecelties no grīdas, ko parasti darīju atgrūžoties ar rokām, sagādāja diskomfortu. Parādoties šīm spiedošajām, velkošajām sāpēm, mēģināju masēt roku, lai tās mazinātos, un tad pamanīju, ka locītavas apvidū ir tāds kā neliels „izcilnis”, kā izvirzījies kauliņš. Ar aci to nevarēja redzēt, bet varēja saprast, ka kaut kas nav tā, kā vajadzētu.”
Elīna zināja, ka draudzē „Kristus Pasaulei”, kuru viņa apmeklē jau vairākus gadus, tuvojas dziedināšanas dievkalpojums un ticībā paļāvās uz Dievu, kurš atbrīvos no jebkādām sāpēm un deformācijas.
„Dievkalpojumā mācītājs lūdza par dziedināšanu un teica, lai tie, kam ir sāpes rokā, ticībā tās no sevis nopurina. Tajā brīdī caur manu plaukstu sāka plūst siltums un bija smaguma sajūta, it kā roka būtu piepildīta un sāpošā vieta pulsēja. Pēc aizlūgšanas pamēģināju to pagrozīt un sāpju vairs nebija! Lieliski! Pēc neilga brīža pamēģināju ar kreiso roku atspiesties pret sienu un arī tad sāpes neparādījās. Visas dienas garumā turpinājās viļņveidīga pulsējoša smaguma sajūta. Sāpes bija prom! Atgriežoties mājās, visiem stāstīju, ka Dievs mani ir dziedinājis no sāpēm. Lai gan šis izvirzījums vēl joprojām bija, es pati turpināju lūgt par to un apliecināju, ka Jēzus Vārdā esmu dziedināta arī no šī „izcilnīša!”
Kad Elīna aptuveni pēc nedēļas pārbaudīja savu roku, tad vairs nesataustīja nekādu izvirzījumu. Jaunā sieviete pamēģināja arī ierastos vingrinājumus, kuru izpilde pirms tam bija sagādājusi grūtības, taču tagad vairs nebija nekāda diskomforta.
„Velkošās sāpes un nepatīkamais diskomforts kreisās rokas locītavā ir pazudis! Man tagad nav grūtību attaisīt ievārījuma burciņas vai pieturēties mikroautobusos, ja stāvu kājās. Arī atvērt durvis, atspiežoties pret tām ar roku, nesagādā vairs sāpes. Ja esmu sēdējusi uz grīdas, tad piecelties, atgrūžoties ar rokām, ir pavisam viegli. Tas ir brīnums!”
Elīna ir uzticama Dievam un katru dienu lasa Bībeli, lūdz, neizlaiž nevienu dievkalpojumu vai mājas grupiņu un cītīgi kalpo draudzē.
„Iesaku tev paļauties uz Dievu arī mazās lietās. Viņš dzird katru tavu lūgšanu un ir paredzējis dziedināšanu visai tavai miesai pat no vismazākajām sāpēm. Lasi Bībeli, lūdz un ieraugi, ko Dieva vārds saka par tevi un tavu situāciju. Viņš ir paredzējis brīvību un dziedināšanu! Nekad nepadodies, jo Dievs ir labs un gādā par Savu bērnu veselību!”
Elīnas Čeras liecību pierakstīja Pārsla Jankovska
