Kad Agrita sāka apmeklēt draudzi „Kristus Pasaulei”, viņas dzīve bija pilna problēmu.
Uzticoties Dievam un paklausot tam, kas rakstīts Bībelē, Agrita tika atbrīvota no kaitīgiem ieradumiem, taču bija kāda joma, kurā sieviete sākumā nespēja pilnībā uzticēties Dievam – darbs un finanses.

„Jau kopš bērnības esmu dzīvojusi nabadzībā un izjutusi naudas trūkumu. Vecāki un mana vecmāmiņa visu laiku centās krāt un taupīt naudu, kas bieži vien tika tērēta nevajadzīgām lietām un iedzeršanai, taču ikdienā mums pat trūka, ko ēst. Biju pieradusi domāt, ka naudas man nekad nav bijis un nebūs – es vienkārši esmu cilvēks, kam nav lemts būt pārtikušai. Bieži vien mainīju darba vietas, nekur nespēju ilgstoši noturēties, jo pati atradu dažādus iemeslus, kāpēc attiecīgais darbs man nav piemērots. Jutos mazvērtīga un neticēju, ka jebkad spēšu nopelnīt pietiekoši daudz naudas. Vienmēr gāju uz vislētākajiem veikaliem un meklēju iespējas iegādāties vislētāko pārtiku un drēbes, jo neko labāku nevarēju atļauties.”

Kad Agrita sāka apmeklēt draudzi „Kristus Pasaulei”, viņa ļoti pieķērās Dievam. „Viņš mani atbrīvoja no alkohola un smēķēšanas atkarības, tāpēc es jutos priecīga un pateicīga par savu dzīvi. Taču, tā kā vairākus gadus pēc kārtas dažus mēnešus strādāju tikai pagaidu sabiedrisko darbu par 100 Ls, naudas bija maz. Pārsvarā mani finansiāli atbalstīja meita pateicībā par mazmeitiņas pieskatīšanu, lai gan arī viņas ģimenei pašai bieži trūka līdzekļu. Kaut tas nebija viegli, nolēmu būt paklausīga Dievam – vienmēr ziedoju desmito tiesu no saviem niecīgajiem ienākumiem un centos dot arī brīvprātīgos ziedojumus. Toreiz es Dievam nelūdzu par finansēm un darbu, jo domāju, ka jāpietiek ar to, kas ir.”

„Pēc kādas sarunas ar mājas grupas vadītāju sapratu, ka manā dzīvē viss ir kārtībā, izņemot vienu lietu – finanses un darbu. Sāku saprast, ka Dievs grib, lai man nekas netrūktu. Es vēlējos būt par atbalstu un piemēru tiem cilvēkiem, kas vēl nepazīst Dievu un iet cauri dzīves grūtībām, palīdzot viņiem ne tikai ar padomu, bet arī praktiski.”

Pēc šīs sarunas Agrita aicināja meitenes, kas ar viņu kopā apmeklē mājas grupiņu, sākt regulāri lūgt Dievu par to, lai viņa varētu dabūt labu darbu un iegūt finansiālu neatkarību. Lai arī sākumā Agritai bija grūti pieņemt, ka šīs lūgšanas tiks atbildētas, tomēr arī viņa pati turpināja apliecināt Bībelē rakstīto par labklājību, kā arī dot desmito tiesu un ziedojumus Tā pēc neilga laika Agritai radās iespēja strādāt par audzinātājas palīgu tuvējā bērnudārzā, kur ir tāds darba laiks, kas netraucē draudzes apmeklējumiem. Lai arī sākumā sieviete šaubījās par to, vai spēs uzņemties atbildību par bērniem, viņa paļāvās uz Dievu, ka viss izdosies. „Kad mācījos skolā, man pat bija sapnis kādreiz strādāt bērnudārzā, taču domāju, ka to nevaru, jo man nav attiecīgās izglītības. Tagad redzu – Dievs palīdz saprast, kā strādāt ar katru no mazajiem, un es varu paveikt sev uzticēto,” saka Agrita.

„Tas patiešām ir brīnums,” atklāj Agrita, „Nekad dzīvē man nav bijis pastāvīgs darbs, uz kuru katru dienu varētu doties ar prieku. Esmu pārsteigta, kā Dievs ir atbildējis uz lūgšanām. Tagad man naudas pietiek gan sev, gan varu palīdzēt meitas ģimenei un arī citiem. Esmu ļoti pateicīga Dievam, kas palīdzēja man izkļūt no nabadzības un izmainīja manu domāšanu par sevi. Es vairs neuzskatu, ka esmu mazvērtīga un nevaru nopelnīt. Tagad zinu, ka varu paveikt visu, ko vēlas Dievs, jo Viņš ir mana spēka un svētību avots, kas devis iespēju strādāt darbu, par kuru iepriekš varēju tikai sapņot.”

Agrita iesaka ikvienam, kas dzīvo nabadzībā, paļauties uz Dievu un apliecināt to, kas ir rakstīts Dieva vārdā par labklājību visās dzīves jomās. Bībelē ir teikts – lūdziet, tad jums taps dots. Dievs ir uzticams!

Agritas Eberliņas liecību pierakstīja Laura Gruševa