Arvien vairāk cilvēku meklē garīgu piepildījumu pārdabiskajā un dažādās buršanas formās. Arī Iveta meklēja palīdzību pie saules, jūras, akmeņiem, kokiem, aizrāvās ar jogu, ezotēriku un citām garīgām praksēm, taču risinājumu savām problēmām saņēma, iepazīstot dzīvo Dievu.

Iveta, kāda bija tava dzīve līdz tu iepazini Dievu?

Man bija savi dievi kā daudziem latviešiem. Tie bija jūra, saule, savs īpašais akmens, koks, kuru vienmēr gāju apķert, runāt un smelties enerģiju. Biju aizrāvusies arī ar jogu un daudz ezotērisko literatūru, izlasīju visas bibliotēkā pieejamās grāmatas. Ticēju, ka cilvēks pārmiesojas, ka ir vairākas dzīves un domāju, ka es iepriekšējā dzīvē biju kaija un dzīvoju ilūzijā, ka varu “lidot” kā kaija. Tomēr daudz kas manā dzīvē nebija kārtībā un koku apķeršana tur neko nevarēja mainīt. Biju ļoti strauja pēc dabas, ja ienāca prātā kāda ideja, tad tūlīt to metos realizēt. Nemācēju lietas sakārtot pēc svarīguma pakāpes, bet centos ķert un grābt visu uzreiz, līdz ar to lēmumi bija spontāni, emociju vadīti. Bieži darīju trīs, četras lietas reizē un tas radīja lielu stresu. Pastāvīgi jutu iekšēju nemieru, biju nervoza, it kā skrēju visu laiku ap savu asi.

Savā pilsētā esmu labiekārtošanas nodaļas vadītāja un savas emocijas izgāzu uz man padotiem cilvēkiem, neņemot vērā viņu ieplānotos darbus un iespējas. Neuzklausīju citu viedokli, jo savējo uzskatīju par vispareizāko, nepieņēmu ieteikumus, visiem vajadzēja dancot pēc manas stabules un tas radīja saspringtu atmosfēru darbā un attiecībās, neapmierinātību ar sevi un citiem. Pirms diviem gadiem sāku apmeklēt jogas nodarbības, cerot, ka tas dos mieru un līdzsvaru manā dzīvē, bet spriedze un stress no tā nemazinājās. Pagānu dievi arī man nepalīdzēja.

Tagad abi ar vīru esat draudzē “Kristus Pasaulei”. Kas pamudināja pieņemt šādu lēmumu?

Vasarā mans vīrs devās uz draudzes trīs dienu semināru jeb inkaunteru. Tur viņš piedzīvoja izmaiņas, sāka apmeklēt draudzi un es gāju kopā ar viņu. Man iepatikās dievkalpojumi, ieklausījos, ko mācītājs sludina un radās vēlēšanās iepazīt Dievu. Sāku katru dienu pavadīt laiku ar Viņu – lasīt Bībeli un lūgt. Regulāri apmeklēju draudzi un mājas grupiņu un pamazām sapratu, ka Dievs var man palīdzēt. Septembrī aizbraucu uz inkaunteru un tur piedzīvoju īpašu Dieva klātbūtni. Tur atteicos no visām pagānu dievībām, no jogas, ko biju praktizējusi un pēc aizlūgšanas jutos neierasti brīva, it kā no pleciem būtu novelta smaga nasta. Sapratu, ka mums katram ir dota tikai viena dzīve un nekādas “lidošanas” kā kaijai nebūs, ka tā varu “aizlidot” uz elli, bet es gribu nokļūt debesīs un vienīgais ceļš uz turieni ir caur Jēzu Kristu. Atbraucot mājās, iztīrīju to no visiem okultiem elkdievības priekšmetiem, negāju vairs apķert kokus, pārstāju apmeklēt jogas nodarbības un sāku kalpot dzīvajam Dievam. Gan dievkalpojumos, gan personīgajās lūgšanās sajūtu Svētā Gara klātbūtni, nopietni ņemu vērā Dieva vārdu, ko pati izlasu Bībelē un ko dzirdu svētdienās dievkalpojumā, un mana dzīve mainās. Tagad arī citiem cilvēkiem stāstu par Jēzu, lai arī viņi saņem brīvību.

Kā ir tagad ar spontānām idejām, daudziem darbiem vienlaicīgi un citām problēmām?

Es lūdzu Dievu par pareizu prioritāšu sakārtošanu, un Viņš dod man gudrību, kā saplānot laiku. Darbā viss izdodas labāk, jo esmu sapratusi, ka ir kārtīgi jāplāno un nav pareizi cilvēkus pakļaut manām spontānajām idejām. Esmu izmainījusi attieksmi pret cilvēkiem, ieklausos viņu viedoklī, vairāk novērtēju savus darbiniekus un cilvēkus sev apkārt. Tagad varu ieraudzīt kopainu un pieņemt pareizākus lēmumus. Tas noņem nevajadzīgu spriedzi attiecībās. Pati esmu kļuvusi mierīgāka, iemācījusies darīt vienu darbu pēc otra, risināt vienu problēmu pēc otras. Ir dažādas rūpes un problēmas, pie kā jāstrādā, bet tās vairs nespiež kā nasta, jo es paļaujos uz Dievu, līdz ar to varu vairāk smaidīt. Arī apkārtējie saka, ka es vairāk smaidu, esmu mainījusies un labāk pret viņiem izturos. Tikai dažus mēnešus apmeklējot draudzi un iepazīstot Dievu, esmu kļuvusi daudz laimīgāka. Jēzus ir mans vislabākais padomdevējs, tas, kurš dod spēku un gudrību. Tagad arī kopā ar vīru kalpoju cilvēkiem, palīdzot viņam vadīt mājas grupiņu, kas notiek pie mums mājās.

Ko tu novēlētu tiem, kuri lasīs tavu stāstu?

Dievs ir dzīvs un reāls, Viņš ir tas, kurš ienes kārtību haosā, atbrīvo no stresa un dod mieru, tādēļ iesaku ikvienam no visas sirds meklēt Dievu. Viņš atbild ikvienam, kurš meklē Viņu nopietni un no sirds.

Ivetas Jurkevicas liecību pierakstīja Dace Daubere un rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija