Dievs ir uzticams

Šodien es gribu jūs iedrošināt, uzmundrināt, kā arī atgādināt jums par to, ka Dievs ir uzticams. Dievam nav neatrisināmu problēmu. Dievam ir ārkārtīgi daudz labu īpašību. Dievam vienīgajam ir tikai labās īpašības. Ir daudz cilvēku, kuriem ir daudz labu īpašību, bet ir arī kāda slikta īpašība. Ir kāds cilvēks uz zemes, kuram ir tikai labās īpašības? Neuzticamību mēs redzam visapkārt. Dieva vārds māca, ka mums cilvēkiem dažādi trūkumi. Mēs neesam perfekti, bet Dievs ir perfekts. Viņš ir ideāls Dievs, un Viņam ir tikai labās īpašības. Viņš ir stiprs, mīlošs un gudrs. Viņš ir stiprāks par jebkuru spēka vīru, stiprinieku. Mūsu Dievs ir tik stiprs un varens! Ja Viņš ir ar mani, tad kas būs pret mani? Dievs ir uzticams, un Dievs draudzei māca uzticamību. Pasaulē uzticamība ir reti sastopama īpašība. Cilvēki cits citu piemāna, nodod un piekrāpj. Ir zināmi daudzi gadījumi, kad cilvēki stāv pie altāra un Dieva priekšā sola viens otru mīlēt, bet paiet kāds laiks un cilvēks kļūst neuzticīgs savai otrai pusītei. Cilvēki ir neuzticami saviem tuviniekiem, draudzei, mācītājam, savam līderim, kas viņam ir kalpojis. Neuzticamība ir visapkārt. Tādi cilvēki – pievilti, jo piedzīvojuši nodevību – atnāk uz draudzi, atnāk pie Dieva. Viņiem ir ļoti grūti uzticēties Dievam, jo viņiem šķiet, ka nevienam šajā pasaulē nevar uzticēties. Dievam tu vienmēr vari uzticēties. Viņš nekad tevi nepievils, nepiemānīs, nenodarīs pāri. Bībelē par to visu jau ir teikts.

„Jo no šā laika pieci vienā namā sašķelsies: trīs pret diviem, un divi pret trim, tēvs pret dēlu un dēls pret tēvu, māte pret meitu un meita pret māti, vīramāte pret vedeklu un vedekla pret vīramāti!” (Lūkas evaņģēlijs 12:52-53)

Neuzticamība, par to Bībelē ir rakstīts. Cilvēks atnāk pie Dieva, un Dievs parāda, ka Viņš ir uzticams, un Dievs arī mums māca būt uzticamiem. Būt uzticamam savai draudzei, uzticamam cits citam, būt uzticamam savai otrai pusītei, būt uzticamam saviem draugiem, darba devējam. Dieva valstībā ir citādāk, tur nav kā velna valstībā. Uzticamība kādam liek tev brīvprātīgi nomirt sev un dzīvot Dievam. Arī tad, kad tev to negribās. Upurēties otra labā, nodoties, mīlēt un nolikt savas vēlmes, ambīcijas un iegribas otrajā vietā jeb darīt tā, kā grib Dievs. Kad Jēzus nomira pie krusta, Viņš parādīja uzticamību visaugstākajā līmenī. Viņš izdarīja to, kas Viņam bija jāizdara, jo Dievs ir uzticams.

„Tas Kungs ir uzticams. Viņš jūs darīs stiprus un pasargās no ļauna.” (2. Tesaloniķiešiem 3:3)

Dievs ir stiprs un Dievs mūs dara stiprus. Viņš dara visu, lai mēs kļūtu stipri. Mēs arī kļūstam stipri un iegūstam šo īpašo vērtību – uzticamību.

„Turēsimies nešaubīgi pie cerības apliecināšanas, jo uzticams ir Tas, kas apsolījis.” (Ebrejiem 10:23)

Visu, ko Dievs Savā vārdā ir apsolījis, to Viņš arī piepilda. Tas viss, kas Bībelē ir rakstīts, piepildās, jo, ja mēs darām visu no savas puses, tad Dievs no Savas puses līgumu noteikti pildīs. Viņš nelauzīs līguma saistības. Kad mēs nākam pie Dieva, mēs noslēdzam līgumu ar Viņu, un, ja mēs no savas puses cenšamies, darām un dzīvojam Dieva gribā, tad Viņš no Savas puses noteikti darīs. Ja Viņš ir apsolījis, ka grib tevi dziedināt, atbrīvot un palīdzēt atrisināt tavas lielās un mazās problēmas, tad Viņš noteikti to arī darīs. Dievs nav cilvēks, kas melotu. Ja Viņš kaut ko ir apsolījis, tad noteikti Viņš tā arī darīs. Ja tu tuvojies Dievam, tad tu savā dzīvē piedzīvo lielus un varenus Dieva brīnumus un vari būt pārliecināts par to, ka Viņš ir uzticams. Es savā dzīvē esmu piedzīvojusi daudz Dieva mīlestības, varenību, kā Viņš uzklausa lūgšanas. Tas vispār ir prātam neaptverami, kādus brīnumus dara Dievs! Viņš ir visvarenais, visstiprākais, viszinošākais, un Viņš ir ar tevi. PATS DIEVS IR AR TEVI! Viņš tevi neatstās un nekad nepametīs. Viņš nav kā puisis, kas var piemānīt un neatnākt uz randiņu. Nē, mūsu Dievs tāds nav. Ja Viņš ir apsolījis, tad Viņš ir “randiņā”. Viņš gaida tevi “randiņā” – lūgšanu kambarī. Viņš nav kā meitene, kas apsola puisim, ka satiksies, un sarunā tikšanās vietu, bet neierodas un salauž otram sirdi. Dievs tāds nav. Viņš ir uzticams, mīlošs un zinošs Dievs. Bieži cilvēki domā par sevi vai otru, ka viņiem ir tikai labās īpašības, it īpaši tad, kad viņi dodas uz šādiem randiņiem un uz acīm ir “rozā brilles”, un šķiet, ka otrā cilvēkā nav nevienas sliktas īpašības, ir tikai labās īpašības. Iemīlēšanās periodā bieži cilvēkiem ir šīs lielās “3D rozā brilles” un viņi neredz, ka otrā cilvēkā arī ir kādas sliktas īpašības, jo mēs esam tikai cilvēki. Vienīgi Dievs ir pilnīgi uzticams.

Tu noteikti esi redzējis tādas filmas par suņiem, kurās viņi saviem saimniekiem parāda uzticamību ļoti augstā līmenī. Ir tāda filma “Hačiko”. Tur arī ir par to, ka suns ir ļoti uzticams. Šajās filmās pārsvarā notiek tas, ka saimnieks kaut kur aiziet, sunīti atstāj un saka, lai viņš pagaida. Saimnieks neatgriežas, un suns sēž – aukstumā, sniegā, lietū – dienām, nedēļām, mēnešiem. Ir gadījumi, kad saimnieks nomirst, un sunītis sēž uz viņa kapu kopiņas, jo uzticamības pakāpe ir tik augstā līmenī. Dievs ir daudz, daudz uzticamāks par sunīšiem. Ja arī tu esi bijis miris savos grēkos, tad Dievs iet pie tevis un gaida, kad tu atdzimsi, kad tu piecelsies un atjēgsies no saviem grēkiem, kad tu piedzimsi no jauna. Viņš tevi pacietīgi gaida. Dievs ir pacietīgs ar tevi! Arī rītdien Dievs būs pacietīgs ar tevi. Un ja Dievs nebūtu tik pacietīgs, ja Viņa pacietības līmenis būtu tā kā mums, tad kur nu kurais mēs tagad būtu, bet Dievs ir tik pacietīgs ar mums un gaida mūs.

Mēs noskatījāmies vienu šādu filmu par suni ar nosaukumu „Smitijs”. Filmā ir par kādu zēnu, ar kuru mamma netika galā un tāpēc aizsūtīja pie opīša, lai viņš tiek ar puiku galā. Opis puisim paņēma mazu kucēnu, un viņam bija šis zēns jāpieskata. Kucēnam bija jāiet visur līdzi puikam, un vecaistēvs puiku sāka disciplinēt. Šim puisim nekas nepatika, ko vecaistēvs darīja. Viņam nepatika, ka viņu audzina, disciplinē, jo viņš bija pieradis darīt savā dzīvē tā, kā viņš pats grib, un suns arī viņam ļoti nepatika, jo viņš visur viņam staigāja līdzi. Viņam jau tas kaitināja, viņam jau suns riebās, jo visur viņš gāja līdzi un viņu kontrolēja. Viņam šis suns tā nepatika, ka viņš sunītim pat neiedeva vārdu. Viņš vienkārši viņu sauca “suns”. Šis suns bija uzticams un visur gāja viņam līdzi. Arī Dievs pat tad, kad tu biji spītīgs un nepaklausīgs, un teici: „Dievs, man Tevi nevajag. Es pats tikšu galā ar savām problēmām,” uzticami visur sekoja tev līdzi. Viņš visur tev ir klāt, Viņš visur tev ir palīdzējis.Un tu noteikti zini daudzus gadījumus, kad tu domāji, ka pats esi varens un liels, bet pēkšņi tu iekriti bedrē. Ko Dievs dara tādā gadījumā? Viņš staigā tev līdzi un izvelk tevi ārā no bedrēm. Arī šis sunītis staigāja zēnam līdzi, kaut puisis to nemaz negribēja.

Kādu reizi notika šāda situācija. Puisis gāja uz darbu, un piebrauca automašīna ar puišiem, un viņi aicināja viņu līdzi tusēt. Protams, ka viņam gribējās doties līdzi, bet kur lai liek suni? Viņš pateica kucēnam, lai viņš sēž šeit, ka viņš drīz būs atpakaļ. Protams, ka suns viņam vairāk nebija svarīgs, un viņš aizmirsa par kucēnu. Puisis pārbrauca mājās, vecaistēvs domāja, ka viņš ir bijis darbā, un viņš pēkšņi atcerējās, ka nav viņa suns, kas viņam visu laiku staigā līdzi. Viņš ātri steidzās uz to vietu, kur viņš suni bija atstājis. Ārā bija nakts, tumsa un ārkārtīgi lija lietus. Viņš aizgāja uz to vietu un ieraudzīja savu sunīti lietū izmirkušu, trīcošu, un viņš tur sēdēja un gaidīja saimnieku. Tas salauza zēna sirdi. Viņš redzēja, cik ļoti sunītis viņam ir uzticams, cik ļoti viņš viņu mīl, ka viņš viņu ir gaidījis. Pēc tam viņš sunīti iemīlēja. Vēlāk viņš sunīti nosauca vārdā Smitijs. Dievs ir uzticams. Dieva uzticamība ir tā, kas daudzos gadījumos salauž cilvēka sirdi un atver to Dievam.

„Dievs nav cilvēks, kas melotu, nedz cilvēka bērns, ka Viņam kaut kas būtu jānožēlo. Vai Viņš ko teiktu un nedarītu, vai Viņš ko sacītu un tas nekļūtu īstenība?” (4. Mozus 23:19)

Viss, ko Dievs saka, tā arī ir. Dieva JĀ ir JĀ un NĒ ir NĒ. Dievam nav tā, ka jā nozīmē varbūt. Ja Dievs saka jā, tad tas nozīmē jā. Ja Dievs saka, ka Viņš apmierinās katru tavu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū, mūsu Kungā, tad tās tas arī ir. Viņš to jau ir apsolījis. Paņem šos apsolījumus. Satver tos.

„Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 4:19)

Mācītājam pirms kāda laika bija šāds citāts: „Dievs nekad mūs neatstās, kamēr mēs neatstāsim Viņu. Dievs nekad neatstāsies no mums, kamēr mēs Viņu neatgrūdīsim.” Vēl viens citāts: „Cilvēki tevi var atstumt, nepieņemt, pievilt, nodot, atstāt, taču Tas Kungs tevi nekad neatstums un nekad neatstās.” Viņš neatstās un neatstums. Ja Viņš ir apsolījis būt ar tevi, tad Viņš arī ir ar tevi. Viņš ir uzticams, Viņš ir ar tevi un Viņš ir tavā pusē.

„Jo Tas Kungs neatstums Savu tautu un neatstās Savu mantojumu.” (Psalms 94:14)

Ir tāda anekdote. Iet tēvs ar zēnu pie rokas, un tad pēkšņi zēns saka tētim: „Tēti, tēti, es trāpīju tam Lexus ar akmeni.” Tētis uzreiz saka: „Ej prom, puisīt, es tevi nepazīstu.” Kad puisītis ir labs, tad viņš ir viņa dēls. Ja puisītis izdara ko sliktu, tad viņš viņu vairs nepazīst. Bet viņš jau pateica, ka viņš ir izdarījis ko sliktu. Mūsu Dievs nav tāds Tētis. Viņš ir ar tevi tad, kad tu uzvedies labi un esi paklausīgs. Viņš ir ar tevi arī tad, kad tu izdari ko sliktu, bet tu nāc un atzīsties tajā Viņam. Tu saki: „Tētiņ, man sanāca tāda lieta, tāda problēma, es izdarīju to un to.” Viņš atplestām rokām tevi sagaida, paņem klēpī un iet ar tevi pie rokas risināt tās problēmas, kuras tu esi savārījis. Lūk, tāds ir mūsu Dievs. Visvarenais, stiprais un mīlošais Dievs.

Videoklipā, kuru noskatījāmies, mazais lācītis bēga no milzīgās pumas. Ja tu esi tas mazais lācītis un bēdz no savām problēmām, grūtībām, no tā lielā goliāta, lielā akmens, kas uzvelsies tev virsū, nebēdz! Kristieti, iztaisno plecus, pacel uz augšu savu snīpīti! Tu esi Dieva bērns, un Dievs ir tavā pusē. Aiz tevis stāv stiprs, liels un varens Dievs. Tāpat kā lielā lāču mamma video, kad pacēla savu balsi, tad pretinieks atkāpās. Kad Dievs paceļ aiz tevis Savu balsi, tad visi velni bēg, pretinieks atkāpjas, bet tev ir jāļauj Dievam darboties savā dzīvē. Tev ir jāsaprot, ka kopā ar Dievu tu esi karalis pār apstākļiem. Tu esi uzvarētājs! Tu esi dzimis, lai uzvarētu. Pretinieks grib tevi iebiedēt, bet Dievs ir uzticams, Viņš ir ar tevi. Viņš stāv aiz tevis, Viņš paceļ Savu balsi. Bībelē ir teikts: „Stājieties pretī velnam, un tad viņš bēgs no jums.” Tur nav teikts, lai mēs bēgam no problēmām, no velna, un tikai tad viņš bēgs no mums. Stājies pretī problēmām, stājies pretī situācijām. Kopā ar Dieva spēku tu uzvarēsi! Dievs ir uzticams, un Viņš ir ar tevi. Viņš ir tavā pusē.

„Kad Jēzus atgriezās atpakaļ, ļaudis Viņu saņēma, jo visi Viņu gaidīja. Un redzi, tur nāca vīrs, vārdā Jairs; tas bija sinagogas priekšnieks. Un, nokritis Jēzum pie kājām, viņš To lūdza nākt viņa namā, jo viņam bija viena vienīga meitiņa ap divpadsmit gadu veca, un tā gulēja uz miršanu. Un, Viņam ejot, ļaudis drūzmējās ap Viņu. Un kāda sieva, kas divpadsmit gadus sirga ar asiņošanu un kuru neviens nebija varējis dziedināt, piegājusi no mugurpuses, aizskāra Viņa drēbju vīli, un tūdaļ asins tecēšana nostājās. Bet Jēzus jautāja: “Kas Mani ir aizskāris?” Un, kad visi liedzās, tad Pēteris un viņa biedri sacīja: “Meistar, ļaudis Tev laužas virsū un Tevi spiež.” Bet Jēzus sacīja: “Mani kāds ir aizskāris, jo Es jūtu, ka spēks no Manis ir izgājis.” Bet sieva, redzēdama, ka viņa nav palikusi apslēpta, trīcēdama nāca un nometās Viņa priekšā ceļos un izstāstīja visu ļaužu priekšā, kādas vainas dēļ tā bija Viņu aizskārusi un ka viņa tūdaļ bija kļuvusi vesela. Bet Viņš tai sacīja: “Mana meita, tava ticība tev ir palīdzējusi, ej ar mieru!” Un, Viņam vēl runājot, nāk kāds sinagogas vecākā sūtīts cilvēks un saka: “Tava meitiņa ir mirusi, neapgrūtini Mācītāju.” Bet Jēzus, to dzirdējis, tam teica: “Nebīsties, tici tikai, un viņa taps izglābta.” Un, namā iegājis, Viņš nevienam neatļāva iet līdzi, izņemot Pēteri, Jāni un Jēkabu un meitenes tēvu un māti. Un visi to apraudāja un nožēloja; bet Viņš sacīja: “Neraudiet, viņa nav mirusi, viņa guļ.” Tad tie Viņu izsmēja, zinādami, ka tā bija nomirusi, bet Viņš satvēra tās roku un sauca: “Meitiņ, celies augšā!” Un viņas gars atgriezās, un viņa tūdaļ uzcēlās, un Viņš pavēlēja tai dot ēst. Un viņas vecāki bija iztrūkušies. Bet Viņš tiem piekodināja nestāstīt nevienam par notikušo.” (Lūkas evaņģēlijs 8:40-56)

Bībelē ir stāsts par Jaira meitiņu. Jairs bija ietekmīgs cilvēks, pats sinagogas priekšnieks. Viņam bija daudz naudas, viņš bija ietekmīgs cilvēks sabiedrībā. Viņš nokrita Jēzum pie kājām. Viņam dzīvē bija noticis kas ārkārtējs, ja jau viņš nokrita Jēzum pie kājām. Arī tu, ja dzīvē ir kādas situācijas un problēmas, tad nāc un nokrīti Jēzum pie kājām, pasaki Viņam savas problēmas. Jairam bija viena vienīga meitiņa. Šajā Rakstu vietā nevar saprast, vai Jairam bija tikai viens bērns, kas tā pati bija meita, vai arī viņam bija daudz dēlu, un starp tiem dēliem bija viena vienīga meitiņa, kas viņam bija ārkārtīgi mīļa. Skaidrs ir viens, ka viņam bija viena vienīga meitiņa, kas viņam bija ļoti svarīga. Meitiņai bija divpadsmit gadu, un tajā laikā cilvēki jau šajā vecumā domāja par precībām. Pēkšņi Jaira meitiņa saslima uz miršanu. Jairs nāca pie Jēzus pēc palīdzības. Jēzum ejot, ļaudis ap Viņu drūzmējas. Ir cilvēku pūlis, un visiem kaut ko vajag. Dievam vienmēr ir laiks tev. Nekad nepadodies!Pūlī bija kāda sieva ar asiņošanu, un Jēzus apstājās pie šīs sievietes, un Jairs varēja teikt: „Kāpēc Jēzus nenāk man līdzi? Man taču ir problēma! Kāpēc Viņš tur tagad stāv, kavējas un dziedina to sievu?” Ko Jairs darīja? Viņš bija uzticams. Viņš bija pacietīgs un gaidīja. Viņš gaidīja, kad Jēzus parunāsies ar šo sievieti, nokārtos lietas un varēs doties tālāk. Esi pacietīgs. Dievs ir ceļā, lai risinātu tavas situācijas.

Kad Jēzus runāja ar sievu, tad nāca kāds sinagogas cilvēks un teica Jairam, ka viņa meitiņa ir mirusi un lai viņš neapgrūtina mācītāju. Te nu Jairs varēja uzreiz saniknoties uz Dievu un sākt bļaut: „Tikai tāpēc, ka Tu aizkavējies pie šīs sievietes, mana meita tagad ir nomirusi!” Daudzi kristieši tā arī dara. Viņi sarūgtinās uz Dievu, jo viņu problēma uzreiz nav atrisināta. Viņi saniknojas uz Dievu un nesagaida no Dieva savu brīnumu, ko Dievs grib dot. ESI UZTICAMS DIEVAM! Esi pacietīgs. Dievs grib tev palīdzēt. Viņi saka, lai neapgrūtina mācītāju, jo meitiņa jau ir nomirusi. Dzīvē ir dažādas situācijas, un cilvēki tev var teikt, lai neapgrūtini mācītāju vai Jēzu, jo problēma nav atrisināma. Jēzus Jairam teica, lai viņš nebīstas, bet tikai tic, un meitiņa tiks izglābta. Jēzus tev jebkurā situācijā saka, lai tu nebīsties. Tikai tici, jo Jēzus tev palīdzēs. Lai notiek pēc tavas ticības, jo Jēzus ir ar tevi. Jēzus steidzas tev palīdzēt. Tālāk viņi aizgāja uz Jaira namu. Un visi meiteni apraudāja, un izsaukti bija pat raudātāji, viņiem bija tāda tradīcija. Un Jēzus teica: “Neraudiet, meitene nav mirusi, viņa guļ.” Iedomājies, visi raud, jo meitene ir mirusi, bet Jēzus saka: “Nē, viņa ir dzīva.” Ieraugi savas mirušās sfēras dzīvas, ieraugi savas slimās vietas veselas, jo Dievs ir uzticams. Ieraugi to ticībā, kā Dievs to māca, nevis kā tavas fiziskās acis redz. Ieraugi ar gara acīm, ieraugi, ka tava nabadzība ir prom, lāsts ir salauzts. Galvenais, rīkojies saskaņā ar Bībeli, lai tas tā arī būtu.

Un tad tie Viņu izsmēja, zinādami, ka viņa nomirusi. Tad, kad tu ticībā ej un kalpo Dievam, cilvēki var smieties par tevi. Nu un tad? Tevi tas satrauc? Lai viņi smejas. Tu tici varenam Dievam un esi uzvarētājs, neietekmējies no apkārtējo cilvēku smiekliem. Jo šie cilvēki nesaprata, ka Jēzus to ticībā apliecina, Viņš satvēra meitenes roku un teica: “Meitiņ, celies augšā.” Un viņas gars atgriezās un notika brīnums, un meitene piecēlās, un Jēzus pavēlēja tai dot ēst. Kad Dievs ir dziedinājis tevi, tad dod savam garam ēst, barojies no Dieva vārda, lasi Bībeli, pabaro savu iekšējo cilvēku, ej lūgšanu kambarī, esi draudzē, tuvojies Viņam. Kad Dievs ir dziedinājis tavu fizisko ķermeni, dod tam ēst, rūpējies par savu fizisko veselību, sporto. Kad Dievs ir dziedinājis kādas attiecības tavā dzīvē, uzturi tās, pilnveido un strādā pie tām, lai tās ir dzīvas arī turpmāk. Jairs uzticējās Jēzum, un Jēzus parādīja, cik Viņa uzticamības līmenis ir augsts. Dievs ir uzticams, Viņš uzcēla Jaira meitiņu no mirušajiem. Un Dievs noteikti grib palīdzēt arī tev tavās situācijās.

“Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts.“ (Mateja evaņģēlijs 7:7)

Tev ir jābūt aktīvam un jāmeklē, jo Dieva vārds tā saka. Dievs ir aktīvs, Viņš vienmēr tev iet līdzi un saka priekšā, ko darīt, kā darīt, kur labāk iet un kur neiet, Dievs uz tevi runā, tev tikai jāmāk saklausīt. Un ne vienmēr mēs saprotam, kad Dievs mums saka priekšā kā darīt, tāpēc ir svarīgi iet tuvās attiecībās ar Dievu un sadzirdēt Viņu.

“Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts.” (Mateja evaņģēlijs 7:8 )

Ikviens, kurš meklē, atrod, nevis daži, bet ikviens. Kurš meklē, tas atrod, jo Dievs ir uzticams.

“Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni? Jeb, kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku? Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz?” (Mateja evaņģēlijs 7:9-11)

Ja mēs dodam saviem bērniem visu to labāko, vai tad mūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk tiem, kas Viņu lūdz? Dos un dos daudz vairāk, nekā mēs spējam lūgt, nekā mēs spējam sapņot, jo Viņš ir uzticams. Viņš ir dzīvs, Viņš ir stiprs un ar tevi, un Viņš tev palīdz. Un es tev novēlu, lai tu esi tuvās attiecībās ar Dievu, lai tu Viņu meklē, lai katru dienu izbaudi to, cik Viņš ir uzticams, cik Viņš ir labs, cik Viņš ir žēlastības pilns, kā Viņš tev palīdz, kā Viņš ir tev blakus. Lai Dievs tevi bagātīgi svētī, lai visas Dieva svētības, par kurām ir rakstīts Bībelē, kuras Viņš ir paredzējis tavā dzīvē, nolīst pār tevi bagātīgi. Novēlu tev būt stipram Dievā, lai mūsu draudze kopā ir uzticama savam Dievam, kopā darām un ceļam Debesu valstību šeit virs zemes. Un, ja mēs darīsim, tad Dievs noteikti darīs. Jo Viņš ir uzticams.

Gannas Jencītes sprediķi uzticami pierakstīja Inguna Kazāka un Daila Lielbārde un rediģēja Ieva Našeniece