Oksana ir jauna, veiksmīga meitene, kura jau studē doktorantūrā un strādā labi apmaksātā darbā. 
Taču vēl pirms vairākiem gadiem viņa dzīvoja ļoti pieticīgi, jo negaidīti bija nomiris meitenes tētis, un viņa ar mammu un māsu palika bez apgādnieka. Oksanas ģimenei tika piešķirts trūcīgo statuss, un tā no valsts saņēma pabalstu, lai varētu apmaksāt ikdienas maksājumus. Taču, sākot apmeklēt draudzi „Kristus Pasaulei” un iepazīstot Dievu, meitene ir piedzīvojusi savā dzīvē finansiālu uzplaukumu.
Oksana atceras: „Kad mācījos otrajā kursā, sāku strādāt valsts darbā uz pusslodzi un saņēmu mazliet vairāk par minimālo algu. Šo četru gadu laikā daudz ko nevarēju atļauties. Nopelnītās naudas pietika knapi, lai apmaksātu dzīvošanu studentu kopmītnēs un nopirktu sev pārtiku.
Tieši šajā laikā es sāku apmeklēt draudzi „Kristus Pasaulei”, kur pirmoreiz dzirdēju par ziedošanu un redzēju daudzus piemērus, kā Dievs bija svētījis cilvēkus, kuri dod desmito tiesu. Sākumā īsti to nespēju pieņemt un baidījos, ka man pietrūks. Taču, turpinot aizvien vairāk iepazīt Dievu un piedzīvojot pirmās izmaiņas citās jomās savā dzīvē, nolēmu uzticēties un pamēģināt dot desmito daļu no saviem ienākumiem. Rezultātā tiku pieņemta darbā privātā uzņēmumā, kas maksāja man 300Ls un solīja kaut kad nākotnē algu palielināt. Lai arī skaidri sapratu, ka jaunais darbs ir svētība no Dieva, iekšēji vēl aizvien cīnījos ar bailēm ziedot, un ka man nepietiks dzīvošanai. Bija reizes, kad vēlējos ietaupīt un nenoziedoju visu summu, un tieši tajā mēnesī, kā par spīti, atradās visādi negaidīti izdevumi, kuru dēļ finanses saruka vienā acumirklī. Kaut gan biju noskopojusies un vairāk atstājusi sev, nauda vienkārši pazuda un tad tiešām jutu, ka man pietrūkst.
Pārdomājot šīs situācijas un saprotot, ka tā nav nejauša lietu sakritība, nolēmu 2014. gadā desmit procentu vietā Dievam dot piecpadsmit procentus, turklāt no tās algas, ko es vēl nepelnu, bet vēlētos saņemt nākotnē. Pati gan neredzēju iespēju finansiālam uzplaukumam, taču esošo darbu mainīt negribējās. Vienu zināju skaidri, – ka Dievs nepaliek parādā un spēs svētīt mani tajā vietā, kur esmu pašreiz. Man par lielu pārsteigumu jau pirmajā mēnesī, kad biju ziedojusi nolemto summu, Dievs uzreiz atbildēja. Uzņēmuma vadītājs ieguva iespēju realizēt projektu, kur bija paredzēta darbavieta arī man. Turklāt tagad es nopelnu vēl lielāku algu, nekā biju gribējusi saņemt gada sākumā. Kopš apmeklēju draudzi „Kristus Pasaulei” un ziedoju Dievam, es saņemu trīs reizes vairāk, nekā pirms tam. Tagad man nekas netrūkst un pati spēju sevi apgādāt.”
Dievs patiešām ir reāls un klātesošs. Tiklīdz atmetam savu nedrošību un sākam paļauties uz Viņu, – Dievs atbild. Viņa karstākā vēlēšanās ir, lai ikviens ticīgais cilvēks dzīvotu labklājībā un tam nebūtu nekāda trūkuma, bet paliktu vēl pāri labiem darbiem. Oksana aicina ikvienu meklēt Dievu, lasot Bībeli, lūdzot, apmeklējot dievkalpojumus un mājas grupiņas, dodot desmito tiesu un labprātīgos ziedojumus. Tā ir atslēga, lai mēs dzīvotu Dieva gribā un iegūtu visus Dieva vārdā rakstītos apsolījumus un svētības.
Oksanas Rotkājas liecību pierakstīja Līga Paņina
