Debesu Tēvs, mēs pateicamies par Tavu klātbūtni, par Tavu vārdu, ko Tu esi mums sagatavojis. 
Svētī katru vienu, katru draudzi Latvijā, svētī mūsu draudzi, svētī katru Latvijas iedzīvotāju, Jēzus Kristus Vārdā. Āmen! Šobrīd mēs atrodamies Līgatnē, kur ir arī mana deklarētā dzīvesvieta. Līgatne sastāv no maza ciematiņa un meža teritorijas. Tieši šobrīd es atrodos Gaujas krastā, un šī upe vienmēr ir bijusi un vienmēr būs, tāpat kā draudze „Kristus Pasaulei”, kura gan vienmēr nav bijusi, bet tā vienmēr būs. Dievs ir un būs! Tāpat arī Dieva draudze vienmēr būs. Kopā ar mums dievkalpojumā piedalās arī meža iemītnieki, jo varam dzirdēt putnu dziesmas. Šeit ir sapulcējusies neliela daļa draudzes cilvēku, lai pārraidītu dievkalpojumu. Šodienas svētrunas tēma ir „Draudze”. Mēs šodien esam šeit, lai iedrošinātu cits citu, būtu kopā, dzirdētu Dieva vārdu, stiprinātos un ieviestu kārtību savā galvā, sirdī, cilvēkos un mūsu Latvijā. Dievs, svētī Latviju!
„Bet ja es aizkavētos – lai tu zinātu, kā pienākas izturēties Dieva namā, kas ir dzīvā Dieva draudze, patiesības balsts un pamats.” (1. Timotejam 3:15)
Dzīvā Dieva draudze ir patiesības balsts un pamats! Kristus draudze ir visa pamats. Tā ir pamats svētībām un elementārai kārtībai uz zemes. Draudze ir kā bāze. Es šodien no rīta pētīju materiālus par Pirmo pasaules karu un Latvijas neatkarības cīņām. 1918. gadā jaunizveidotā Latvijas armija sakāva gan Bermonta, gan Golca armiju un patrieca tās no mūsu valsts, kas bija jau dibināta, bet neviens vēl nebija par to pastāvējis. Un mēs šodien baudām no viņu augļiem, jo mums ir pašiem sava, brīva valsts. Vai mēs latvieši paši izcīnījām uzvaru un neatkarību? Ja mēs teiktu, ka paši, tā nebūtu gluži patiesība. Tajā laikā bija Lielbritānijas un Francijas kara flote. Tajā atradās kuģi, kas pārvietojās un piegādāja milzīgas kravas. Tā bija bāze karadarbības veikšanai. Jūras kara bāze nozīmē noteiktu jūras un sauszemes teritoriju, kur dislocējas kuģu apkalpe. Tā ir bāze, kas karadarbības laikā spēj piegādāt lielu daudzumu cilvēku resursu, munīciju, pārtiku un visu nepieciešamo. Ja no šādas bāzes iziet desants (speciāli sagatavota karaspēka vienība), tad tā tiek apgādāta tieši no jūras bāzes. Ja šādas bāzes nav, tad karavīram vairs nav kur atgriezties, viņš ir zaudējis un pazudis, un karš ir zaudēts. Tāpēc jebkurai karadarbībai ir vajadzīga bāze, jebkam ir vajadzīga bāze. Pārtikai, kuru mēs iegādājamies veikalā, arī ir bāze – loģistikas centri, noliktavas, bāzes vietas, ceļi. Ja kravas ceļi tiktu slēgti, tad būtu pavisam cita situācija, jo tie ir kā dzīvībai svarīgas artērijas, kas apgādā mūs ar pārtiku un visu nepieciešamo. Ja kravas ceļi tiktu slēgti, tad tā būtu katastrofa.
Draudze ir bāze! Draudze Latvijai un katram cilvēkam ir bāze ar dzīvībai svarīgām artērijām, kas apgādā mūs un valsti ar garīgu enerģiju un spēku, ļaujot tai pastāvēt. Bībele saka, ka iesākumā bija vārds, un vārds tapa miesa, tas nozīmē, ka visam, kas notiek fiziskajā pasaulē, sākums ir garīgajā pasaulē. Draudze ir tā, kas izcīna uzvaras un iegūst svētības tieši garīgajā pasaulē. Draudze uztur veselīgus morālos jeb garīgos principus savā valstī un savā tautā. Tajā dienā, kad Latvijā vairs nebūs draudzes, vairs nebūs Latvijas. Tas daudziem var šķist absurds, bet tā saka Dieva vārds. Bībele saka: kad draudze tiks paņemta prom no zemes, tad iestāsies antikrista laiks, kāds nekad nav bijis un kāds vairs nekad nebūs, un tam sekos gals. Tāpēc Bībele apgalvo, ka dzīvā Dieva draudze ir patiesības balsts un pamats. Ja valstī ir kārtība, elementāras garīgas normas, kas satur kopā tautu un uztur to pie pilna prāta, tas nozīmē, ka Dievs darbojas caur Savu draudzi. Ja Dieva draudze ir, tad Dieva svētība var darboties tautā. Ja draudzes nav, tad Dieva svētība nedarbojas, jo draudze ir patiesības balsts, pamats un bāze. Tieši tas pats princips darbojas arī mazākā mērogā, jo draudzes sapulces ir bāze katram draudzes cilvēkam. Kad tu apmeklē dievkalpojumu un mājas grupiņu, tu esi Dieva klātbūtnē, tu saņem stiprinājumu, mācību un aizlūgšanas. Pēc tam tu dodies prom uz dienu, vairākām dienām vai nedēļu un izcīni savas garīgās cīņas; tu dodies ikdienas dzīvē, kur tu pastāvi, strādā, cīnies par cilvēku dvēselēm, cīnies par sevi, lai ietu un uzvarētu. Tā visa ir garīga cīņa. Tu cīnies, lai pats pastāvētu šajā pasaulē.
„Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” (Efeziešiem 6:12)
Mums ir jācīnās pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Visa redzamā sākums ir garīgajā pasaulē. Draudze ir tā, kas iejaucas garīgajos procesos, karojot pret ļauno un aizstāvot labo. No tā, cik aktīva un stipra ir draudze, ir atkarīgs tas, cik stipra būs valsts. Šobrīd neliela daļiņa mūsu draudzes stāv mežā, ļoti skaistā vietā pie upes. Mēs šeit slavējam un pielūdzam Dievu. Slavējot Dievu, es domāju par upi, kura vienmēr ir šeit plūdusi. Kamēr tā šeit plūst, šeit ir dzīvība, aug koki un mīt dzīvā radība. Tieši tāpat ir ar draudzi – kamēr ir draudze, tikmēr ir dzīvība. Kamēr valstī ir nodevušies kristieši, kuri dzīvo pēc Dieva vārda, tikmēr apkārt ir dzīvība.
Par Līgatnes vēsturi nav daudz zināms. Šeit ir pilskalns, kurš ir daļēji nopostīts, un tur ir ierīkotas grantsbedres. Ir diskusijas par to, kam šis pilskalns ir piederējis, iespējams, ķēniņam Rūsiņam. Kas šajā pilskalnā ir mājojis, arī īsti nav skaidrs, jo izskatās, ka tie nebija lībieši, bet balti. Šī vieta jau krietni sen ir bijusi apdzīvota. Līgatnei ir piešķirts pilsētas statuss. Viss Līgatnes uzplaukums ir saistīts ar 19. gadsimtu un slaveno Līgatnes papīrfabriku. Tā bija pirmā papīrfabrika Latvijā. Šajā laikā fabrika izvērsa plašu celtniecību. Tika uzbūvētas strādnieku ēkas, administratīvās ēkas, slimnīca, dzemdību nams, fabrika, klubs, skola, nespējnieku nams un aptieka. Fabrikā pastāvēja tajā laikā unikāls sociālais modelis. Strādniekiem tika piešķirts bezmaksas dzīvoklis, apkure, elektrība, medicīniskā aprūpe, izglītība bērniem un nodrošinājums vecajiem cilvēkiem. Pat 1905. gada revolūcija šeit pagāja secen. Kāpēc? Tāpēc, ka visai dzīvei, procesiem un celtnēm Līgatnē bija bāze, un tā bija fabrika. Viss, kas šodien ir šeit, ir šīs fabrikas dēļ. Fabrika bija kāda cilvēka vīzija, un viņš to bija īstenojis.
Draudze ir patiesības balsts un pamats. Katra mājas grupiņa ir balsts un pamats. Mēs sapulcējamies kopā, gūstam garīgu stiprinājumu, esam Dieva klātbūtnē, un tad mēs izejam cīņā. Nepietiek tikai ar personiskām attiecībām ar Dievu, ir nepieciešama bāze, kur atgriezties, bruņoties, stiprināties, kur tevi nodrošinās ar pārtiku, apģērbu un visu nepieciešamo. Draudze ir ārkārtīgi svarīga, un draudzes sapulces nekad nedrīkst atcelt, jo tikai ar personiskām attiecībām ar Dievu mēs nespējam izdzīvot. Ir vajadzīgas sapulces, ir nepieciešams sanākt kopā, lai mēs cits citu stiprinātu. Draudze nav online. Neviena draudze, kas pāries online režīmā, neizdzīvos, jo mēs online uz Debesīm neiesim. Viss, ko tu vari darīt online, ir vienkārši klausīties sprediķi. Draudze ir reāli dzīvi cilvēki, jaunpiedzimuši kristieši, Dieva bērni, Dieva tauta. Draudze ir organizēta grupa, kurai ir viens mācītājs un konkrēti mērķi. Draudzes kopīgā vīzija ir nest Dieva vārdu tautā. Mēs kā draudze esam bāze Latvijai, tā ir arī bāze katram no mums personīgi. Tāpēc tu esi pareizā laikā un pareizā vietā. Būt ar Dievu nenozīmē tikai personiskas attiecības ar Dievu, bet tas nozīmē būt draudzē.
„Kas dzīvo Visaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā, tas saka uz To Kungu: “Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!”” (Psalms 91:1-2)
Visi Dieva apsolījumi tevi glābt kā putnu no ķērāja cilpas, pasargāt no vīrusiem, pasargāt no iznīcinātāja mēra darbojas draudzē. Mēri un koronavīrusu nemaz nevar salīdzināt, tie ir kā nakts pret dienu. Ja tu palasīsi, kas notika mēra laikos, tu sapratīsi, cik tas bija nopietni. Ja tu dzīvotu mēra laikā, tad tu nesēdētu ne te, ne tur. Šodien tas nenotiek, jo virs zemes ir draudze un Dieva svētība.
“Tu nebīsties nakts briesmu, nedz arī bultu, kas dienu skraida, nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā. Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars.” (Psalms 91:5-7)
Visi šie apsolījumi attiecas uz kādiem noteiktiem cilvēkiem. Vai uz tiem, kuriem ir personīgas attiecības ar Dievu? Nē, uz tiem, kuri ir draudzē.
Pāvila, kurš pirms tam bija Sauls, draudzes vajātājs, atgriešanās brīdis aprakstīts šādi:
“Pie zemes nokritis, viņš dzirdēja balsi, kas viņam teica: “Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?”” (Apustuļu darbi 9:4)
Jēzus saka Saulam, kurš ir nokritis pie zemes: “Kāpēc tu Mani vajā?” Sauls vajāja Jēzu vai draudzi? Par viņu ir rakstīts, ka viņš vajāja daudzus kristiešus, tātad draudzi. Viņš ieradās draudzes pulcēšanās vietās kopā ar bruņotiem cilvēkiem un arestēja tos, kuri sekoja Kristum, un piespieda izteikt zaimus. Jēzus teica: “Tu Mani vajā!” Tas nozīmē, ka Jēzus nav šķirams no draudzes un draudze no Jēzus. Ja tu neesi draudzē, tu neesi Kristū, un, ja tu esi Kristū, tad tu esi draudzē. Arī tad, ja tev ir “liela” sirds un patīk apvainoties, tu piedod. Tu cīnies un pazemojies, un paliec sadraudzībā. Bībele skaidri saka: ja tu nepiedod savam brālim, tad ir tāda problēma, ka Dievs arī tev nepiedod. Tā ir rakstīts. Kāpēc Viņš par to māca tik radikāli? Varbūt tu esi apvainojies uz brāli un domā: “Es esmu apvainojies tikai uz brāli!” Nē, draugs, tu esi apvainojies uz Kristu. Ja tu esi apvainojies uz Kristu, tu vairs nevari būt ar Viņu, tu esi distancējies. Tādēļ, ja tev kaut kas ir pret otru, tad piedod. Pēteris jautā: “Cik reizes jāpiedod? Vai septiņas reizes pietiks?” Jēzus atbild, ka septiņdesmit reiz septiņas. Tas nozīmē, ka jāpiedod ir vienmēr. Tāpēc, ja tu esi Kristū, tu piedod un esi draudzē, nevis online. Protams, Dievs redz dažādas ārkārtas situācijas, bet arī tad, ja tas ievelkas un tu neesi draudzē, tava ticība izdziest. Diemžēl tā tas notiek. Tāds ir Dieva prāts. Jēzus saka, ka Viņš ir mūsu galva, un mēs esam Viņa miesa.
Ja tu pavērosi, kādas filmas šobrīd ir populāras, tad redzēsi – vīruss, vīruss, vīruss. Šobrīd visskatītākās ir vīrusu filmas, cilvēki ir pieslēgušies tēmai, un kāds par šo tēmu ir parūpējies. Šis “kāds” ir mūsu masu mediji. Varbūt ne visi, bet daudzi masu mediji nodarbojas ar iebiedēšanu – 99% ziņu ir negatīvas. Draudzes uzdevums ir nest cerību un ticību, jo Bībele saka: kas dzīvo Visaugstākā patvērumā, tam nekas nekait, – tam, kurš ir draudzē.
“Kas dzīvo Visuaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā, tas saka uz To Kungu: “Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos.” Jo Viņš tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas, pasargā no iznīcinātāja mēra.” (Psalms 91:1-3)
Viņš pasargā TEVI no visām koronavīrusa izraisītajām sekām. Viena lieta ir tā, ko raksta visi panikas cēlēji, un otra lieta ir realitāte. Kāpēc neviens neraksta, ka Latvijā nav neviena nāves gadījuma? Priecāsimies par to. Es aptaujāju mūsu draudzes cilvēkus. Draudzi regulāri apmeklē 700 cilvēki un vēl vismaz tikpat daudz, kuri nāk neregulāri. Es uzdevu jautājumu, vai kāds zina kādu līķi vai smagi slimo. Neviens nezina. Viens cilvēks teica, ka viena draudzes māsa aprūpē divus ar koronavīrusu slimos. Teicu, ka tad jau viņa nevar nākt uz grupiņu, bet izrādījās, ka viņa slimos aprūpē attālināti, un viņi ir jau gandrīz veseli. Lūk, par ko vajadzētu rakstīt! Ja mēs skatāmies kopējo statistiku, šī ir viena no daudzām problēmām, kas nemaz nav tik traģiska. Mums, protams, ir jāuzticās valdībai un jāievēro visi piesardzības noteikumi, bet nevajadzētu dzīvot bailēs un panikā. Nezinu, kāda situācija ir šodien, bet pavisam nesen Anglijas skolas vēl turpināja strādāt, un kāda bērna mamma atsūtīja fotogrāfiju, kurā redzams, ka bērna rokas ir viscaur sarkanas no ārkārtīgi biežas mazgāšanas. Bet bērns ir vesels! Es pravietoju, ka drīz no pirmajām slejām pazudīs ziņas par koronavīrusu, un būs tikai atmiņas par to, un turpmāk rakstīs tikai par vīrusa radītajām ekonomiskajām sekām. Mūsu draudzē ir cilvēki, kuriem ir savs bizness. Mana sieva gribēja pieteikties uz skaistumkopšanas procedūru un rakstīja meistarei īsziņu, vai varēs ierasties. Atnāca atbilde: “Varēs, ja tikai nebūs koronavīruss man vai tev.” Pasūtījām uz mājām dabīgās sulas. Piegādātājs zvanīja pie durvīm, un, kad piegāju atvērt, dzirdēju tikai ātrus soļus, kā viņš aiziet. Cilvēks nolika pasūtījumu pie durvīm un steigā devās prom. Varbūt ne gluži panika, bet daudziem cilvēkiem ir bail no koronavīrusa.
Man ir vārds no Dieva, un es gribu tevi stiprināt. Savā ziņā tas ir pravietojums. Tā saka Tas Kungs!
Apmēram pirms 2000 gadiem sinagogas priekšnieks Jairs nāca pie Jēzus un teica, ka viņam ir 12 gadus veca meitiņa, kura guļ slima uz miršanu, un lūdza, lai Jēzus nāk un dziedina. Kamēr Jēzus gatavojās iet, pa ceļam dziedinot sievu ar asiņošanu, tikmēr atnāca Jaira kalps un teica, ka meitiņa jau mirusi, lai viņš vairs neapgrūtina mācītāju. Jairs nolaida rokas, bet Jēzus teica: “Tikai tici, un viņa tiks izglābta!” Viņš devās uz Jaira mājām, un mazā meitene tiešām bija mirusi, un visi radi un kaimiņi to zināja.
“Un visi to apraudāja un nožēloja; bet Viņš sacīja: “Neraudiet, viņa nav mirusi, viņa guļ.”” (Lūkas 8:52)
Visi raudāja un nožēloja, ka viņa ir mirusi, un Jēzus to zināja, bet Viņš teica, ka viņa guļ. Miegs ir labs un veselīgs stāvoklis. Jēzus necēla nekādu paniku, nenāca zīmēties. Viņš paņēma līdzi tikai Pēteri, Jēkabu, Jāni un meitiņas vecākus. Jēzus teica: “Neuztraucieties, viņa guļ,” zinādams, ka viņa ir mirusi, bet zinādams arī to, ka Viņam ir plāns, risinājums, ko darīt. Situācija, kas šodien ir Latvijā un pasaulē, ir kā veselīgs miegs, pēc kura nāks Dieva svētība. Tas ir veselīgs, mums nepieciešams miegs, veselīga injekcija draudzei, lai tā pamostos. Ir nepieciešama injekcija Latvijas ekonomikai, lai tā pamostos. Kad tas beigsies, visi, kuri tic un būs izdarījuši secinājumus par notikušo, celsies, nesīs augļus, un šie augļi paliks. Ja mūsu valsts un tauta turēsies pie Dieva vārda principiem, ja draudze būs savu uzdevumu augstumos, nesīs svētību, stāvēs par tikumiem savā zemē un savā tautā, tad mēs piedzīvosim vēl nebijušu augšupeju.
Daudzi apraudāja mirušo meiteni un izteica nožēlu. Kad tu gribēsi dot cerību cilvēkiem, daudzi tevi apšaubīs. Jēzus deva cerību: “Neraudiet, viņa guļ!” Kad tu teiksi: “Viss būs kārtībā,” cilvēki gribēs tevi nolinčot. Kad tu teiksi, ka nav tik traki, ka līķi taču apkārt nemētājas, daudzi gribēs tev izskrāpēt acis. Jēzus teica: “Neraudiet,” un Viņu apsmēja. Arī mūs apsmies, bet visgardāk smiesies tas, kurš smiesies pēdējais. Arī paši smējēji tiks svētīti pēc tam, kad viss beigsies. Un beigsies tādēļ, ka šeit vēl ir draudze. Pavisam noteikti nav atnācis pasaules gals. Viss notiekošais ļoti ātri aizmirsīsies un tiks sakārtots, un mēs būsim gatavi nākamajai problēmai, kas nāks. Ik pēc laika būs dažādas problēmas, nāks dažādas katastrofas, bet mēs būsim tām gatavi. Katru reizi, kad pārvarēsim kādu problēmu, mēs kaut ko būsim iemācījušies, augsim un kļūsim vēl stiprāki. Viss notiekošais ir veselīgs miegs, kas organismam ir nepieciešams, un šī krīze ir absolūti nepieciešama injekcija mūsu valstij. Ja mēs izdarīsim pareizus secinājumus, mēs būsim ieguvēji. Dzīvībai nepieciešamas organizācijas šodien turpina darboties. Draudze arī ir dzīvībai nepieciešama organizācija, svarīga iestāde, un draudzei ir jāturpina darboties.
Kas ir draudze un kāda ir draudzes uzbūve?
“To sacījis, Jēzus ar Saviem mācekļiem aizgāja pāri Kidronas strautam; tur bija dārzs. Tanī Viņš un Viņa mācekļi iegāja. Bet arī Jūda, Viņa nodevējs, zināja šo vietu, jo Jēzus ar Saviem mācekļiem tur daudzreiz bija bijuši kopā.” (Jāņa evaņģēlijs 18:1-2)
Bija kāda vieta, kur Jēzus pulcējās kopā ar Saviem mācekļiem. Dārzs bija konkrēta vieta, konkrētā laikā. Tās bija dažādas vietas, dažādos laikos. Ir Jēzus, ir mācekļi, un ir draudze. Draudzes pamatā ir līderis jeb vadītājs. Draudzes pamatā ir Dieva aicināts cilvēks, kuram seko citi draudzes mācītāji un vadītāji. Draudze sākas ar mācītāju. Tātad, ir vadītājs un vieta. Vecās Derības laikā šī vieta bija Saiešanas telts, vēlāk Templis. Draudzei vienmēr ir bijuši līderi un pulcēšanās vietas. Ar vārdu ‘ecclesia’ (grieķu val.) Bībelē nekad nav tikusi apzīmēta ēka. Draudze nav ēka, bet cilvēki, katrs savā vietā, ar savu uzdevumu draudzes darbā. Draudze ir organisms.
“Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi.” (Apustuļu darbi 2:42,46)
Jeruzālemes draudze ir paraugs, kuram vēlāk sekoja citas draudzes gan Romā, gan visā pasaulē. Viņi pulcējās gan lielā dievkalpojumā Templī, gan arī pa mājām. Pulcēšanos pa mājām nekad neviens nevar aizliegt. Īslaicīgi tas ir iespējams, bet pavisam ne. Draudze nav tikai ēka vai lielais dievkalpojums, bet arī mājas grupas un dzīvas attiecības starp cilvēkiem viena mērķa vārdā:
“Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja evaņģēlijs 6:10)
“Ikvienā draudzē viņi tiem iecēla vecajus; gavēdami un Dievu lūgdami, viņi tos nodeva Tā Kunga ziņā, kam tie bija sākuši ticēt.” (Apustuļu darbi 14:23)
“Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem, lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu.” (Efeziešiem 4:11-12)
Draudze nav aunu vai aitu bars, kā dažreiz to mēdz dēvēt. Tā ir organizēts un strukturizēts organisms, organizācija ar līderiem, kurus vada Svētais Gars. Paklausot saviem garīgajiem vadītājiem, ir iespējams būt efektīvam draudzē.
“Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.” (Mateja evaņģēlijs 5:13)
Draudze ir zemes sāls. Mēs pasaulei dodam garšu, garīgumu. Ja draudze nav aktīva, tad šādu organismu nevar dēvēt par draudzi un apzīmēt par patiesības balstu un pamatu, par dzīvā Dieva draudzi, jo tā ir vienkārši reliģiska organizācija. Dzīvā Dieva draudze ved cilvēkus pie Kristus, nes evaņģēliju, garīgumu, aug, izplatās un svētī savu zemi un tautu. Ja sāls ir nederīga, ar ko tad sālīs? Tā vien ārā izmetama.
Kāpēc jāpieder pie draudzes?
1) “Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus.” (1. Korintiešiem 12:12)
Mēs esam viena miesa. Un viena miesa nevis onlainā un tikai garīgi, bet reālās attiecībās un ar saviem pienākumiem. Tev ir savi pienākumi? Vai tu tikai online baudi, cik labs bija sprediķis? Ko tu dari draudzes labā, kādu funkciju tu pildi? Vai tu esi parazīts, liekēdis? Ja tu tikai nāc pie Kristus, tad vēl var saprast, ka tu vēl nekalpo, bet es uzskatu, ka cilvēkam jāsāk kalpot tajā pašā dienā, kad viņš ir atnācis pie Kristus. Nav iespējams garīgi augt, ja tu nesāc kalpot. Uzņemies kaut vismazāko pienākumu grupiņā vai draudzē, kaut tikai cienasta pagatavošanu vai sveicināšanos. Draudze ir organisms, kas funkcionē ar vienu mērķi. Konkrēti mūsu draudzes mērķis ir Dieva svētīta Latvija. Tas ir iespējams, aizsniedzot cilvēkus, augot un vairojoties. Draudze ir Kristus miesa. Ja Kristus grib nākt, Viņš to dara caur draudzi, ja Viņš grib svētīt, tad arī dara to caur draudzi. Draudze ir Dieva klātbūtnes vieta. Varbūt tu domā, ka tavs lūgšanu kambaris ir Dieva klātbūtnes vieta. Draugs, ja tu nebūsi Dieva klātbūtnes vietā svētdienās, savā grupā, tad tava Dieva klātbūtnes vieta pārvērtīsies par Dieva neklātbūtnes vietu tavā kambarī, tavās mājās. Tu ilgi nevari izdzīvot tikai viens pats savā kambarī lūdzot Dievu. Protams, ir kādas īpašas situācijas, un Dievs tās redz, bet, ja ir iespēja būt draudzē, bet tu to nedari, tad Bībele saka:
“Neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu. Jo, ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem.” (Ebrejiem 10:25)
Tātad, ja mēs apzināti neiekļaujamies draudzes dzīvē, apzināti atstājam savas sapulces, tad tas ir tīšs grēks, un vairs nedarbojas upuris par grēkiem. Svarīgi ir piederēt pie draudzes. Tas, ka tu esi kristīts, svētīts, laulāts baznīcā un ierakstīts baznīcas ruļļos, neko nenozīmē. Dievam ir cita grāmata – Dzīvības grāmata, un tie ir draudzes saraksti ar cilvēkiem, kuri patiešām apmeklē dievkalpojumus, un ne tikai apmeklē, bet cenšas dzīvot pēc draudzes mācības, ir aktīvi draudzes kalpotāji.
2) “Bet jūs esat tuvojušies Ciānas kalnam un dzīvā Dieva pilsētai, debesu Jeruzālemei un eņģeļu neskaitāmiem pulkiem, svētku sapulcei, un debesīs pierakstīto pirmdzimto draudzei un Dievam, visu tiesnesim, un pilnību sasniegušo taisno gariem.” (Ebrejiem 12:22-23)
Draugs, tu iemantosi debesis. Vai Jēzus nāks pakaļ tev? Bībelē rakstīts, ka Jēzus nāks pakaļ draudzei.
3) “Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīgsaitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā.” (Efeziešiem 4:16)
Draudzē tu garīgi augsi. Draudze ir struktūra, tai ir savi mērķi; tā nav vienkārši kopā sanākušu ļaužu bars. Draudze nav tikai sadraudzība, tā ir kaut kas vairāk. Draudze pastāvīgi aug, dažādām palīgsaitēm vienota. Tur katram ir sava vieta un savs uzdevums, bet visiem kopīgs virziens un mērķis. Katram no mums ir sava dāvana un savas iespējas, kā mēs palīdzam draudzei augt. Ja draudze aug, tas nozīmē, ka Latvija tiek svētīta. Jo tieši draudze ir patiesības balsts un pamats. Dievs lieto mūs, lai uzrunātu cilvēkus Latvijā. Draudze aug, un tu audz līdz ar to.
“Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.” (Apustuļu darbi 2:42)
Tu vari pastāvēt, darot visas šīs lietas. Tikai esot draudzē, tu aiziesi līdz galam un pastāvēsi. Nav cita ceļa. Kad mēs lūdzam tēvreizi, mēs sakām: “Mūsu Tēvs debesīs…” Mēs nelūdzam: “Mans Tēvs debesīs…” Lai gan mēs gribētu lūgt: “Mans Tēvs…” Jo Dievs taču vislabāk mūs pazīst un saprot. Viņš ir tavs Tēvs, kurš tevi vada, un Viņš viens zina, kā tev ir jādzīvo. Dievs ir arī mans Tēvs, tāpēc Jēzus mūs māca lūgt: “Mūsu Tēvs debesīs,” respektējot citus cilvēkus, draudzes locekļus, esot kopā un kalpojot. Tikai draudzē tu iemācīsies mīlēt cilvēkus. Tu nevari iemācīties mīlēt cilvēkus, skatoties dievkalpojumu tiešsaistē vai tikai svētdienās atnākot paklausīties dievkalpojumu. Tas nav veids, kā iemācīties mīlēt. Sprediķī tu vienkārši dzirdēji Dieva vārdu. Kad tu esi draudzē, tu mācies pieņemt mīlestību un mīlēt. Pirms kāzām bieži vien vienam šķiet, ka otra puse ir perfekta un problēmu nebūs. Viss izskatās tik skaisti, otra puse šķiet tik labi audzināta, bet tikai pēc kāzām tu ieraugi, cik slikta ir tava otra puse vai cik slikts esi tu pats. Citi pat iekrīt depresijā. Kamēr cilvēks ir viens, tikmēr viņam nav problēmu. Bet, kad diviem pilnīgi dažādiem cilvēkiem ir jādzīvo kopā, tad viņi saprot, ka viss nemaz nav tik skaisti. Laulība ir darbs, tie nav tikai skaisti brīži, ir arī slikti brīži, kad cilvēki nespēj sadzīvot. Ienākot draudzē, tev arī viss šķiet forši, tevi uzrunā dievkalpojumi, bet, kad tu sāc apmeklēt mājas grupiņas un sāc kalpot Dievam, tu saskaries ar ļoti dažādiem cilvēkiem, tev ir jāiemācās sadzīvot un kopā kalpot. Šādos brīžos parādās tavs patiesais raksturs. Sākumā tev šķiet, ka otrs cilvēks ir vainīgs un rīkojas nepareizi, tu nāc un saki mācītājam, bet mācītājs saka, lai tu paskaties uz sevi. Ja man ir jākonsultē laulātie, tad es vienmēr saku, lai cilvēks paskatās pats uz sevi un no savas puses izturas pareizi, ar mīlestību. Tikai draudzē un tikai kalpojot tu patiesi vari iemācīties mīlēt cilvēkus. Tu nenāc uz draudzi, lai audzinātu citus un teiktu, kā pareizi rīkoties, tu nāc, lai iemācītos mīlēt citus. Kāpēc ir cilvēki, kuri aiziet no draudzes ar milzīgu aizvainojumu? Viņi tā arī nav iemācījušies mīlēt un piedot, bet ņem tikai sev, un pienāca diena, kad kaut kas nebija viņiem pa prātam. Tu nevari teikt, ka mīli Dievu, ja tu nemīli savu tuvāko, kuru tu redzi. Kā tu vari mīlēt Dievu, kuru tu neesi redzējis? Draudze ir patiesības balsts un pamats. Ja tu pareizi izturēsies pret savu līdzcilvēku, tu kļūsi pilnīgs.
“Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda.” (Efeziešiem 1:22-23)
Tikai esot draudzē, esot reālās attiecībās un lūgšanās, tikai esot draudzes dzīvē, tu vari kļūt pilnīgs.
“Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu.” (Jāņa evaņģēlijs 15:14)
Tu būsi Dieva draugs. Tev būs draugi savā draudzē, un pirmkārt SAVĀ draudzē. Pat draudzē ir jābūt uzmanīgam ar draugiem. Draudzējies ar tiem, ar kuriem vajag draudzēties. Ja tu esi kādā grupiņā, tad tavi draugi būs tavā grupiņā.
“Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” (Mateja evaņģēlijs 16:18)
Dievs ceļ draudzi uz konkrētu cilvēku pamata, un, esot draudzē, elle tevi neuzveiks. Draudzi neuzveiks, bet vienu cilvēku var uzveikt. Būt draudzē nozīmē neizlaist sapulces, kopīgi slavēt un pielūgt Dievu, atbalstīt savu draudzi finansiāli, dot to, kas pienākas Dievam. Tas nozīmē mīlēt savu tuvāko, uzņemties kalpošanu savā mājas grupā un draudzē. Nevis vienkārši apmeklēt draudzi un noklausīties sprediķi.
Mēs visi saprotam, ka draudze ir svarīga un bez draudzes mēs nevaram būt normālās attiecībās ar Dievu. Kas sagrauj draudzi? Nepakļaušanās autoritātēm. Ir cilvēki, kuri nepakļaujas, un viņi grauj draudzi. Draudzē nav demokrātijas, draudze nevar pastāvēt bez vadītāja. Katrai draudzei ir savs mācītājs un sava mācība, un ir arī tādi, kuri tai nepaklausa, iet pret draudzi. Pamats visām draudzēm ir viens – Jēzus, taču starp draudzēm ir nelielas atšķirības. Mēs katrs esam tajā draudzē, kurā esam piedzimuši. Tas ir līdzīgi kā laulībā, – viena draudze uz mūžu. Kā tu vari pilnībā nodoties Dievam, ja tu visu laiku domā, ka šeit esi tikai pagaidām? Ja tu pagaidām esi vienā draudzē, tad pagaidām būsi citā, pēc tam vēl kādā, līdz galu galā nebūsi nevienā.
Ko mēs darām grupiņās un dievkalpojumos? Mēs slavējam Dievu, iztirzājam Dieva vārdu, lūdzam, ziedojam. Arī katrā dievkalpojumā mēs ziedojam, mums ir iespēja dot brīvprātīgo ziedojumu un desmito tiesu. Šobrīd mēs esam pārgājuši mājas grupu režīmā.
“Ikkatrā pirmajā nedēļas dienā lai ikviens, cik bijis iespējams atlicināt, tur gatavībā, ka dāvanas nav jālasa tikai tad, kad es nākšu.” (1. Korintiešiem 16:2)
Pirmā nedēļas diena mums ir svētdiena. Pāvils māca, ka svētdienā mums ir jābūt gataviem, mūsu ziedojumam un Bībelei ir jābūt sagatavotai. Tā nav obligāta prasība, bet to māca Bībele. Mēs piedalāmies draudzes darbā arī ar savām finansēm. Gatavojot sprediķi, es pārlasīju savu 2013. gada mācību materiālu. Man patika šis materiāls, un, lūk, ko es tur izlasīju: Draudzes dievkalpojuma kārtībā ietilpst arī Dieva slavēšana, lūgšana, sludināšana, roku uzlikšana, pravietošana, vakarēdiena baudīšana grupiņā un ziedošana. Ne visi cilvēki izprot ziedošanas nozīmi, taču tas ir neatņemams elements mūsu kalpošanā Dievam. Mēs kā draudze nevaram iztikt bez naudas; neviena organizācija, ne garīga, ne laicīga, neko nevar iesākt, ja tai nav finanšu. Pat tad, ja mēs varētu iztikt bez finansēm, mēs vienalga ziedotu draudzē. Vienalga, vai mums būtu ļoti daudz, vai nebūtu vispār naudas, mēs vienalga vāktu ziedojumu. Jo tāda ir dievkalpojuma kārtība.
Es gribu stiprināt tevi. Paldies visiem, kuri pagājušajā nedēļā pārskaitīja ziedojumu uz draudzes kontu. Neatkarīgi no tā, ka cilvēki nebija dievkalpojumā, mēs ziedojām. Interesanta parādība notika: pēkšņi cilvēki sāka ieskaitīt naudu Tautas lūgšanu sapulcei; tās nav milzu summas, bet tās ir lielākas nekā parasti. Tas ir interesanti – tieši tad, kad ir krīze un cilvēki ir spiesti dzīvot mājās, viņi sāk ziedot. Acīmredzot cilvēki apzinās lūgšanas nozīmi un draudzes nozīmi. Kāds vīrs, kuram jau ir daudz gadu, kā katru gadu ir ieskaitījis savus 100 eiro, un tas nozīmē, ka viņam nepastāv varbūtība, ka sapulce varētu nenotikt. Lai arī kāda krīze būtu, sapulcei ir jānotiek. Mēs arī neizskatām citus variantus, draudze turpina pastāvēt un uzvarēt.
Ir daudz veidu, kā Dievs var saglabāt, svētīt un vairot tavas finanses, piemēram, krīzes pabalsti. Ja tu esi bijis strādājošs cilvēkus, kurš tagad ir palicis bez darba, raksti iesniegumu, izpildi kārtību, lai pieprasītu savu svētību no Dieva. Mēs esam Eiropas Savienībā, bet Eiropa mums pabalstu nepiešķir. Tādēļ mums pašiem jārūpējas par saviem ienākumiem. Ja tu īrē dzīvokli un saproti, ka tev kritīs ienākumi, tad raksti savam dzīvokļa saimniekam, ka tu nevarēsi samaksāt, un vienojies par pusi īres maksas uz krīzes laiku. Seko līdzi savām finansēm un samazini tos tēriņus, kurus vari samazināt. Dieva vārdā es redzu, ka arī bada laikā ticīgais būs paēdis. Es sarunājos pa telefonu ar saviem līderiem, un viņi ļoti neizjūt to, ka būtu kritums pasūtījumos. Viņi neizjūt bezdarbu. Arī valodu apmācības turpinās, tikai kādi cilvēki ir pārgājuši uz tiešsaistes apmācību. Tikai daži izjūt nelielu kritumu, bet, kā es teicu, tas ir labs miega laiks, tikai nebaiļojies. Jēzus grib caur šo situāciju visu vērst par labu. Esi gudrs kā čūskas un bez viltus kā balodis, saka Dieva vārds. Prasi valstij pabalstu, ja tev tāds pienākas. Tu būsi paēdis un ne tikai. Tavs bizness attīstīsies un plauks. Arī Latvijā pavērsies iespējas, piemēram, nodokļu brīvdienas. Mēs plauksim un zelsim! Es tam ticu un to pat jūtu. Es zinu, ka daudz kas nokritīsies, kā važas nokrīt, un pavērsies jaunas iespējas nopelnīt. Mums kā draudzei kādu brīdi būs grūtāk, bet pēc šī brīža mēs mierīgi izdzīvosim, pastāvēsim, un pēc tam mums klāsies vēl labāk nekā līdz šim.
Debesu Tēvs, es lūdzu par katru vienu, kurš skatās tiešsaistē un ir šeit. Es pateicos, Dievs, ka Tu visas grūtības un visus procesus, kas notiek mums apkārt, vērs par labu. Paldies, ka Tu pacelsi mūsu finanses, mūsu kalpošanu, mūsu pašsajūtu un mūsu prāta spējas. Paldies, ka Tu pacel Savu draudzi. Jēzus Vārdā, āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Draudze” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
