Visus skolas gadus Loretas dzīvi raksturoja uztraukumi, stresi, emocionāls diskomforts un paralēli tam meitene saskārās ar nopietnu problēmu, proti, regulāri nonāca bezsamaņas stāvoklī. Daudzi vienaudži, to ievērojot, domāja, ka ģībšana ir spaisa lietošanas rezultātā un Loretu aprunāja. Apmēram gadu atpakaļ jaunietes dzīvē sākās kaut kas tāds, kas nozīmīgi izmainīja viņas dzīvi. Loreta pati stāsta: “Mācoties skolā, ja uz mani kāds

Mūsu sabiedrībā droši vien būs grūti atrast kādu cilvēku, kurš neko nav dzirdējis par jogu. Interneta vidē par to var atrast milzum daudz informācijas, un no daudzajiem paveidiem izvēlēties, ko vien sirds kāro. Joga aptver daudzas cilvēka dzīves jomas un sola sakārtot gan iekšējo pasauli, gan arī uzlabot fizisko formu. Tā nu liecības autorei Ievai, saskaroties ar nopietnām veselības

Draudzes „Kristus Pasaulei” rīkotais dziedināšanas dievkalpojums kļuva par, vienu no pārmaiņu punktiem Sigitas dzīvē. Kādēļ?  Jo šī pasākuma laikā Dievs viņu dziedināja no 10 gadus ilgušas osteohondrozes. Sīkāk pastāstīs Sigita pati: „Ja es nebūtu iepazinusi Dievu un sapratusi, ka Viņš dziedina, joprojām mocītos ar sāpēm un diskomfortu kakla skriemeļos. Osteohondroze man parādījās pirms 10 gadiem. Tolaik strādāju par šuvēju

Bija laiks, kad Līgas ikdiena pagāja nebeidzamās skumjās un bezjēdzībā. Pirmās depresijas pazīmes jaunajai sievietei parādījās apmēram pirms 10 gadiem. Tās izpaudās kā skumjš garastāvoklis un atkārtojās vairākas reizes nedēļā. Ar laiku skumjas uznāca arvien biežāk un ilgstoši nepārgāja, īpaši grūti bija pavasaros un rudeņos. Līga stāsta: “Man gribējās bieži raudāt un daudz gulēt, lai nebūtu jādomā par to, cik

Renārs tikko bija sācis ticēt Dievam un pievienojies draudzei “Kristus Pasaulei” Liepājā, kad viņam parādījās spēcīgas sāpes mugurā, kas pieauga ar katru dienu un kuru dēļ vīrietis nespēja normāli ne sēdēt, ne gulēt. Renārs zināja, ka Jēzus ir ne tikai piedevis grēkus viņa dzīvē, bet arī spēj dziedināt no jebkuras slimības. Viņš nolēma nepadoties, nekrist izmisumā, bet sāka lūgt par

Bērniem vecāki ir tuvākie cilvēki un tieši attiecības ar viņiem var iespaidot visu turpmāko dzīvi un arī skatījumu uz citiem. Aļesja bērnībā auga laimīgā ģimenē ar mammu, tēti un brāli, taču pēc tam, kad tēvam sākās alkohola atkarība, viss mainījās. Meitenei izveidojās liela nepiedošana un naids pret tēti šīs atkarības izraisīto problēmu dēļ un tas negatīvi ietekmēja arī viņas

Lai arī augu ģimenē, kurā alkoholisms nebija problēma, tomēr pēc daudziem gadiem attapos šīs atkarības slazdā. Kas sākumā šķita kā nekaitīga iedzeršana, kura netraucē manu ikdienas dzīvi, beigās izrādījās nopietna problēma, ar kuru tiku galā, tikai pateicoties Dievam un Viņa spēkam, ko saņēmu, regulāri lasot Bībeli un lūdzot, kā arī apmeklējot draudzi un mājas grupiņu. No savas bērnības atceros,

2011. gada nogalē Oksana aizbrauca uz kristīgo jauniešu nometni, kuras noslēgumā katram jaunietim bija jāraksta vēstule Dievam. Pēc kāda laika Oksana saņēma savu “vēstuli” no Dieva un ar gandarījumu saprata, ka liela daļa no viņas lūgumiem bija izpildīti. Oksana nonāca draudzē “Kristus Pasaulei”, un visa viņas dzīve pilnīgi izmainījās. Oksana saņēma dziedināšanu no gadiem ilgas depresijas un pašnāvības tieksmēm.

Finanses ir ļoti svarīga lieta mūsu dzīvē un daudzi ir gatavi pelnīt naudu uz citu nelaimes rēķina. Mēdz būt, ka cilvēkam ir vienalga, kādu darbu strādā – galvenais, ka naudiņa ripo maciņā. Arī Sandra, apstākļu spiesta, jau agri sākt par sevi gādāt un, būdama bez konkrētas profesijas, izvēlējās strādāt kazino. Lai arī sākumā šķita, ka viss ir labi, tomēr gaidīto

Redze ir viena no cilvēka svarīgākajām maņām, kuras kvalitāte ļoti ietekmē ikdienu. Arī Justīnei redzes pasliktināšanās sagādāja problēmas skolā un sadzīvē. Kādu dienu meitene pamanīja, ka vairs nevar skaidri saskatīt uz tāfeles rakstīto un pretimnācēju sejas. Šī problēma viņu uztrauca, tāpēc Justīne lūdza Dievu un dievkalpojumā piedzīvoja brīnumu – redzes dziedināšanu. “Pirms aptuveni diviem gadiem pamanīju, ka man ir

Nav retums, kad cilvēks, dzirdot aicinājumu pieņemt Jēzu, atsaka un nodomā: „Vēl nav pienācis mans brīdis sākt ticēt!” vai arī „Dievs man neko nevar dot.” Līdzīgi notika Daigas dzīvē, kad viņa kopā ar savu paziņu sēdēja kafejnīcā un abas dalījās ar sev svarīgākajiem notikumiem. Daiga, neslēpjot lepnumu, datorā rādīja dēla video, kur redzams, kā tas brauc ar kalnu slēpēm.

Jolanta par sevi stāsta: ka vēl pirms neilga laika tieši šie vārdi visprecīzāk raksturoja mani. Gadiem ilgi es sevi uzskatīju par sliktāku nekā pārējie, nespēju komunicēt ar cilvēkiem un biju ļoti nelaimīga, taču tas viss sāka mainīties brīdī, kad iepazinu Jēzu, ienācu draudzē „Kristus Pasaulei” un, esot personīgās attiecībās ar Dievu, piedzīvoju lielas un brīnišķīgas pārmaiņas. “Klusa, vientuļa un

Agita pieņēma lēmumu iepazīt Dievu un ienāca draudzē gandrīz pirms gada. Šajā laika posmā viņa ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Dievs ir strādājis pie viņas personības, piešķīris dzīvei jēgu un devis laimi, kā arī darījis daudz brīnumu. Par vienu no tiem, dziedināšanu no nieru bļodiņu iekaisuma, kas notikusi pavisam nesen, Agita vēlas pastāstīt vairāk. Viņa iesāk: “Pirmo reizi ar nieru bļodiņu

Evija sevi raksturotu kā mazvērtīgu un nepārliecinātu personību, kura nevarēja realizēt sevi nevienā dzīves sfērā. Viņai pagātne asociējas ar attiecībām, kas nekad nav izdevušās. Šķita, ka neveiksmes ir kā lāsts, kas nekad nebeigsies. Evija stāsta: „Kopš bērnības ticēju Dievam un izjutu slāpes pēc Viņa. Dažas manas vienaudzes gāja svētdienas skolā un par to sarunājās savā starpā. Arī man tas

Ikviens no mums reizēm ir juties miegains, tomēr, kad tiek traucēta ikdienas pienākumu veikšana un samazināta spēja funkcionēt, tā tiek saukta par "problemātisku miegainību". Ar šādu parādību Elīna mocījās kopš agras bērnības. Lūk, jaunās sievietes stāsts: “Jau pirmajā klasē nekad nevarēju normāli pamosties. Šis process bija vismaz stundu vai pusotru stundu garš. Dodoties uz skolu, “gulēju” vecmāmiņai pie rokas.

Vai raksturu ir iespējams izmainīt? Aigars pārliecināti saka, ka kopā ar Dievu, to var izdarīt. Vēl pirms neilga laika ikviens viņu pazina kā ļoti skarbu, neiecietīgu un egoistisku personību, kurš nemācēja mīlēt sev apkārt esošos cilvēkus, taču tagad viss ir mainījies. „Es nevaru precīzi pateikt, kāpēc mans raksturs bija izveidojies tik nejauks. Iespējams viens no iemesliem ir meklējams bērnībā.

Jauniešiem, kas pieraduši paļauties uz vecāku atbalstu, mēdz būt ieradums regulāri prasīt viņiem naudu. No tā ir grūti atradināties arī tad, kad uzsākta patstāvīga dzīve, jo vieglāk ir palūgt nekā pietiekami nopelnīt un pareizi naudu iztērēt. Tā bija paradusi arī Sintija, taču, iepazīstot Dievu, lasot Bībeli un esot draudzē, meitene saprata, ka vēlas būt finansiāli neatkarīga un vairs neapgrūtināt

Pusaudžu gados sāku izjust diskomfortu muguras rajonā, kas pamatīgi traucēja ikdienā justies ērti un veikt ikdienas pienākumus. Kad paralēli studijām uzsāku strādāt, nācās pavadīt daudz laika stāvot kājās, un diskomforts pārauga sāpēs. Nevarēju arī naktī gulēt uz muguras – tikai uz sāna vai vēdera. Saprotot, ka situācija ir nopietna, devos pēc palīdzības pie mediķiem.” Ārsts Lāsmai konstatēja pataloģisku lordozi

Kad Jevgēnijs tikko ienāca draudzē, sarunājoties ar viņu, vārdus dažkārt nācās izvilkt kā ar stangām. Kluss, pieklājīgs, taču noslēdzies savā iekšējā pasaulē un pārdzīvojumos. Tā varētu raksturot šo puisi pirms nepilniem četriem gadiem. Pa šo laiku, regulāri apmeklējot draudzi “Kristus Pasaulei” un iepazīstot Dievu, Jevgēnijs ir arī pats kļuvis daudz komunikablāks. Šeit viņš ir ieguvis jaunus draugus, dzīvesprieku un

„Liels sasniegums man ir piecelties no gultas un nomazgāt savu kafijas krūzīti”, – tā savu dzīvi pirms pieciem gadiem raksturo Indra. Guļu gultā, skatos griestos, domāju par darbiem, ko vajadzētu paveikt, plānoju, kā ar tiem tikt galā, bet tālāk par šīm pārdomām arī netieku. Tālāk viņa stāsta: „Šādā stāvoklī nonācu pēc lieliem un emocionāli smagiem pārdzīvojumiem.  Gāja laiks, un

2007. gadā, aptuveni pusgadu pēc pirmā bērniņa piedzimšanas, man parādījās stipras sāpes muguras lejasdaļā. Sākumā nepievērsu tām uzmanību, taču vēlāk nolēmu doties pie ginekologa, kurš ieteica dzert pretsāpju medikamentus un apgalvoja, ka šādas sāpes pēc dzemdībām nav nekas īpašs. Nepatīkamās sajūtas mugurā parādījās katru mēnesi aptuveni divas, trīs dienas pirms menstruācijām, un tās būtiski ietekmēja manu ikdienas dzīvi. Dažkārt