Jolanta par sevi stāsta: ka vēl pirms neilga laika tieši šie vārdi visprecīzāk raksturoja mani. Gadiem ilgi es sevi uzskatīju par sliktāku nekā pārējie, nespēju komunicēt ar cilvēkiem un biju ļoti nelaimīga, taču tas viss sāka mainīties brīdī, kad iepazinu Jēzu, ienācu draudzē „Kristus Pasaulei” un, esot personīgās attiecībās ar Dievu, piedzīvoju lielas un brīnišķīgas pārmaiņas. “Klusa, vientuļa un

Agita pieņēma lēmumu iepazīt Dievu un ienāca draudzē gandrīz pirms gada. Šajā laika posmā viņa ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Dievs ir strādājis pie viņas personības, piešķīris dzīvei jēgu un devis laimi, kā arī darījis daudz brīnumu. Par vienu no tiem, dziedināšanu no nieru bļodiņu iekaisuma, kas notikusi pavisam nesen, Agita vēlas pastāstīt vairāk. Viņa iesāk: “Pirmo reizi ar nieru bļodiņu

Evija sevi raksturotu kā mazvērtīgu un nepārliecinātu personību, kura nevarēja realizēt sevi nevienā dzīves sfērā. Viņai pagātne asociējas ar attiecībām, kas nekad nav izdevušās. Šķita, ka neveiksmes ir kā lāsts, kas nekad nebeigsies. Evija stāsta: „Kopš bērnības ticēju Dievam un izjutu slāpes pēc Viņa. Dažas manas vienaudzes gāja svētdienas skolā un par to sarunājās savā starpā. Arī man tas

Ikviens no mums reizēm ir juties miegains, tomēr, kad tiek traucēta ikdienas pienākumu veikšana un samazināta spēja funkcionēt, tā tiek saukta par "problemātisku miegainību". Ar šādu parādību Elīna mocījās kopš agras bērnības. Lūk, jaunās sievietes stāsts: “Jau pirmajā klasē nekad nevarēju normāli pamosties. Šis process bija vismaz stundu vai pusotru stundu garš. Dodoties uz skolu, “gulēju” vecmāmiņai pie rokas.

Vai raksturu ir iespējams izmainīt? Aigars pārliecināti saka, ka kopā ar Dievu, to var izdarīt. Vēl pirms neilga laika ikviens viņu pazina kā ļoti skarbu, neiecietīgu un egoistisku personību, kurš nemācēja mīlēt sev apkārt esošos cilvēkus, taču tagad viss ir mainījies. „Es nevaru precīzi pateikt, kāpēc mans raksturs bija izveidojies tik nejauks. Iespējams viens no iemesliem ir meklējams bērnībā.

Jauniešiem, kas pieraduši paļauties uz vecāku atbalstu, mēdz būt ieradums regulāri prasīt viņiem naudu. No tā ir grūti atradināties arī tad, kad uzsākta patstāvīga dzīve, jo vieglāk ir palūgt nekā pietiekami nopelnīt un pareizi naudu iztērēt. Tā bija paradusi arī Sintija, taču, iepazīstot Dievu, lasot Bībeli un esot draudzē, meitene saprata, ka vēlas būt finansiāli neatkarīga un vairs neapgrūtināt

Pusaudžu gados sāku izjust diskomfortu muguras rajonā, kas pamatīgi traucēja ikdienā justies ērti un veikt ikdienas pienākumus. Kad paralēli studijām uzsāku strādāt, nācās pavadīt daudz laika stāvot kājās, un diskomforts pārauga sāpēs. Nevarēju arī naktī gulēt uz muguras – tikai uz sāna vai vēdera. Saprotot, ka situācija ir nopietna, devos pēc palīdzības pie mediķiem.” Ārsts Lāsmai konstatēja pataloģisku lordozi

Kad Jevgēnijs tikko ienāca draudzē, sarunājoties ar viņu, vārdus dažkārt nācās izvilkt kā ar stangām. Kluss, pieklājīgs, taču noslēdzies savā iekšējā pasaulē un pārdzīvojumos. Tā varētu raksturot šo puisi pirms nepilniem četriem gadiem. Pa šo laiku, regulāri apmeklējot draudzi “Kristus Pasaulei” un iepazīstot Dievu, Jevgēnijs ir arī pats kļuvis daudz komunikablāks. Šeit viņš ir ieguvis jaunus draugus, dzīvesprieku un

„Liels sasniegums man ir piecelties no gultas un nomazgāt savu kafijas krūzīti”, – tā savu dzīvi pirms pieciem gadiem raksturo Indra. Guļu gultā, skatos griestos, domāju par darbiem, ko vajadzētu paveikt, plānoju, kā ar tiem tikt galā, bet tālāk par šīm pārdomām arī netieku. Tālāk viņa stāsta: „Šādā stāvoklī nonācu pēc lieliem un emocionāli smagiem pārdzīvojumiem.  Gāja laiks, un

2007. gadā, aptuveni pusgadu pēc pirmā bērniņa piedzimšanas, man parādījās stipras sāpes muguras lejasdaļā. Sākumā nepievērsu tām uzmanību, taču vēlāk nolēmu doties pie ginekologa, kurš ieteica dzert pretsāpju medikamentus un apgalvoja, ka šādas sāpes pēc dzemdībām nav nekas īpašs. Nepatīkamās sajūtas mugurā parādījās katru mēnesi aptuveni divas, trīs dienas pirms menstruācijām, un tās būtiski ietekmēja manu ikdienas dzīvi. Dažkārt

Pirms es iepazinu Dievu un Viņa mīlestību, neviena no manas dzīves sfērām nebija sakārtota, taču kā vēlāk izrādījās, Dievam ir risinājums visām manām problēmām, tostarp arī finansēm. Atceros, ka bērnībā mūsu ģimenei nekā netrūka un nevajadzēja cīnīties ar nabadzību. Vēlāk, mainoties dzīves vietai un parādoties tēta atkarībai no alkohola, viss tik ļoti izmainījās, ka pietrūka pat elementārām vajadzībām. Lai

2015.gada vasarā posāmies uz ģimeņu nometni. Izbraukšanas rītā kļuvu arvien dusmīgāka, jo man šķita, ka neviens mani neklausa, nepalīdz un kavējas. Neatceros tieši, par ko biju tik nikna, bet lielu dusmu spārnota, nesu uz mašīnu somas, kas bija gandrīz tikpat smagas, cik es. Man bija jābrauc ar kopējo autobusu, kuru baidījos nokavēt, bet vīrs ar bērniem pievienotos vēlāk. Jau

Lai arī Laurai ir ģimene, kas par viņu rūpējas, meitenei pietrūka mīlestības un atbalsta. Tāpēc viņa nolēma, ka meklēs sev labāko draugu starp vienaudžiem. Kad tas neizdevās, Laura sāka pārlieku pieķerties katram cilvēkam, kurš viņu uzklausīja un izrādīja uzmanību. Nonākot draudzē un iepazīstot Dievu kā mīlošu Tēvu, Lauras sirds ir dziedināta, jo mīlestību un rūpes viņam saņem no Dieva.

Reizēm Dievs dziedina uzreiz, bet reizēm par savu brīnumu ir jālūdz ilgu laiku. Kad Agita ar savu dēlu Reini pievienojās draudzei “Kristus Pasaulei” Liepājā, viņai bija daudzas problēmas un viena no tām – dēliņa slimība. Jau apmēram gadu Reinim bija dīvains bumbulis cirksnī, kurš sāpēja un palika arvien lielāks. Gandrīz pusgadu mamma kopā ar dēlu lūdza par dziedināšanu, līdz

Vajadzība pēc drošības ir svarīga mums katram, neskatoties uz to cik dažādi mēs esam. Kādam šo sajūtu dos darbs un nauda, cits to meklēs savos tuviniekos un draugos, bet vēl kāds paļaujas tikai uz saviem spēkiem. Leldes gadījumā tas bija tētis, kurš deva drošības sajūtu, līdz brīdim, kad viņš nomira pēkšņā nāvē. Lelde stāsta: „Es augu septiņu bērnu ģimenē, kurā savā

Tāpat kā atšķiras cilvēki mums apkārt, tāpat atšķiras arī mūsu komunikācijas spējas. Kādam nav problēmu noformulēt savu domu un izteikt to citiem, bet kādam tas var sagādāt milzīgas grūtības. Viens no biežākajiem cēloņiem šādām komunikācijas problēmām ir mazvērtība, kuras dēļ cilvēks šaubās par savām spējām izteikties. Ilgus gadus Rainai ir bijušas bailes runāt ar cilvēkiem. „Manuprāt, vissmagāko triecienu savam

Kā jau daudziem jauniem puišiem, arī Pētera dzīvē ļoti svarīgu vietu ieņēma darbs un naudas pelnīšana. Finanses bija tas, par ko viņš visbiežāk uztraucās un kam pakārtoja visu savu dzīvi. Tomēr tas nekad nenesa gandarījumu un piepildījumu, lai arī cik puisis nopelnītu. Patiesu gandarījumu sniedz iespēja iepazīt Dievu, apmeklēt draudzi un kalpot cilvēkiem. Mācoties Dieva vārdu un pielietojot šis

Pieķeršanās cilvēkiem un patiesas mīlestības meklējumi ir lietas,  kuras skar ikvienu. Diemžēl nereti attiecības un alkas pēc patiesas laimes beidzas ar salauztu sirdi, vilšanos, bezcerību un skumjām, kas pārņem savā varā, neļaujot vairs dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Arī Anna piepildījumu un atbalstu meklēja attiecībās, taču, piedzīvojot vienu vilšanos pēc otras, visbeidzot to atrada Dievā. Kopš Anna savu dzīvi uzticējusi Jēzum,

Ar nopietnām veselības problēmām saskaras ne tikai cilvēki cienījamos gados, bet arī jauni vīrieši un sievietes. Tā notika Sandrim no Talsiem. Pirms pusotra gada viņam sākās nopietnas problēmas kājās – tā, ka pat elementāra pārvietošanās periodiski kļuva gandrīz neiespējama. 2015. gada rudenī viņš sāka apmeklēt draudzes “Kristus Pasaulei” mājas grupiņu Talsos, vērsās lūgšanā pie Dieva un tagad jaunais vīrietis

Katra kristieša dzīvē ir kāds īpašs brīdis, kad viņš sastopas un pa īstam piedzīvo Dievu, kurš izmaina visas dzīves jomas. Citreiz cilvēks, jau pirmo reizi dzirdot labo vēsti, pieņem Jēzu par savu Glābēju, bet nereti gadās, ka, dzīvojot kristīgā ģimenē un katru nedēļu piedaloties dievkalpojumos, Dievu var arī neiepazīt. Šāds piemērs ir Anna, kurai ticība ilgu laiku bija tikai

Dana ir jauna un aktīva sieviete, kas šodien kalpo Dievam un cilvēkiem. Dievam viņas dzīvē ir īpaša vieta, jo Viņš ir izmainījis Danas ikdienu un piepildījis to ar jauniem mērķiem un jēgu. Taču ne vienmēr dzīvē mēs spējam novērtēt svētības, kuras Viņš mums dod. Kādu laiku atpakaļ jaunā sieviete bija attālinājusies no Dieva, tādēļ viņas dzīvē ienāca dažādas problēmas

Andris jau ilgus gadus sevi sauc par kristieti, taču šķita, ka dzīvē kaut kā pietrūkst un viņš pamazām attālinās no Dieva. Viņš nevēlējās ar to samierināties un tāpēc nolēma pievienoties draudzei, kas palīdzētu uzturēt dzīvu ticību un būtu atbalsts arī grūtībās. Esot draudzē “Kristus Pasaulei”, Andris sakārtoja savas prioritātes, ieguva degsmi turpināt ticēt Dievam un ar prieku kalpo arī