Jolanta bērnībā spoguļa priekšā trenējās nostāties tā, lai neviens neredzētu, ka viņas kājas ir līkas. Lai gan Jolanta ar to dzīves garumā bija daļēji samierinājusies, Dievam bija pavisam citi plāni un jau astoņus gadus viņas kājas ir taisnas tāpat kā citiem. Jolanta pati stāsta: „Mazotnē es biju apaļīgs bērns un manām kājām bija jānes salīdzinoši liels svars, tāpēc tās deformējās,

Jauno sievieti Zani jau kopš agras bērnības bija mocījis astmatiskais klepus, kas parādījās pavasara un rudens periodā, kad viņa saaukstējās. Saaukstējoties, īpaši naktīs, parādījās mokošs klepus, kas parasti turpinājās trīs nedēļas vai pat ilgāk. Kad pirms gada Zanei palika sliktāk, viņa devās pie ārsta, kurš diagnosticēja astmu un izrakstīja inhalatoru. Taču pēc draudzes „Kristus Pasaulei” lūgšanu semināra apmeklēšanas Zane

Mūsdienās zināmi simtiem dažādi fobiju un baiļu veidi, kuri traucē cilvēkiem ikdienā pilnvērtīgi justies. Cēlonis bieži vien ir meklējams bērnībā, bet sekas tam var redzēt daudz ilgākā laika posmā. Arī jauno un smaidīgo meiteni Terēzi kopš bērnības ir mocījušas nepārvaramas bailes, kurām iemesls slēpās kādā atgadījumā bērnībā un kas turpinājās arī visus pusaudžu gadus – bailes no tumsas. Dažādi

Mārtiņš sāka smēķēt, būdams vēl mazs puika un ar alkoholiskiem dzērieniem aizrāvās pusaudžu vecumā. Viņam toreiz tas šķita interesanti, – kā aizraujošs piedzīvojums, un ļoti patika, jo lika justies kā pieaugušam, bet gāja laiks un tas sagādāja lielas problēmas. Jaunietis gan mēģināja pats atmest šos kaitīgos ieradumus, taču neveiksmīgi. Mārtiņš pats stāsta: „Kad man bija 10 gadi, kādā viesošanās reizē

Edgara galvenā problēma daudzus gadus bija atkarība no visdažādākajām narkotikām. Pats ar saviem spēkiem jaunais puisis izrauties no apreibinošo vielu gūsta nespēja, lai gan nesekmīgi to bija mēģinājis daudzas reizes. Kāda diena Edgara dzīvi izmainīja, kad viņš atnāca uz dziedināšanas dievkalpojumu draudzē „Kristus Pasaulei”. Dievs pieskārās Edgaram un vienā mirklī atbrīvoja no narkomānijas. Par savu dzīvi atkarībās un brīnumaini

Janīna savā ģimenē ir bijusi vienīgais bērns un vecvecākiem vienīgā mazmeita, tādēļ ļoti lolota un lutināta. Sieviete, pārdomājot savu dzīvi, atzīst, ka nekad nav jutusies atstumta vai nemīlēta. Tāpat viņa vienmēr ir centusies pēc labākās sirdsapziņas gādāt un rūpēties par savu meitu un vēlāk par mazbērniem. Taču kādā mirklī šī mīlestība kļuva apgrūtinoša un pārauga nevajadzīgā kontrolē, kas sāka

Jānis ir jauns vīrietis, kuram patīk aktīvs un veselīgs dzīvesveids. Ikdienā viņš nodarbojas ar sportu – skriešanu, un viņam patīk sasniegt arvien jaunus un lielākus mērķus. Taču tā nav bijis vienmēr. Pirms diviem gadiem Jānim bija ar smags pārdzīvojums – laulības šķiršana, pēc kuras viņš meklēja piepildījumu dažādās izklaidēs ar draugiem, smēķējot un lietojot alkoholu. Jānim cigaretes un alkohols

Jau kopš bērnības Liene zina, kas ir atstumtība. Mācoties skolā, meitene tika izsmieta, arī mājās attiecības ar māsām un brāļiem nebija pārāk labas un Liene nemīlēja pati sevi. Viņa vienmēr meklēja kādu, kurš parūpēsies un būs ieinteresēts viņas dzīvē, tomēr šī mīlestība un rūpes nekur netika atrastas. Kad pagājušā gada pavasarī jaunā sieviete sāka apmeklēt draudzi „Kristus Pasaulei” un

Kopš pusaudžu gadiem Haraldu vajāja nepiedošanas un atriebības domas pret cilvēkiem, kuri ar saviem vārdiem un rīcību bija nodarījuši viņam pāri. Dažkārt šīs domas pārauga arī agresīvā darbībā. Kad Haralds piedzīvoja savas draudzenes nodevību, viņš stāsta, ka bijis gatavs pat uz slepkavību. Kaut arī ir teiciens, ka atriebība ir salda, jaunais vīrietis bieži vien mocījās sirdsapziņas pārmetumos, un no

Kad Signei bija septiņpadsmit gadu, nomira viņas mamma. Pēc pārcelšanās uz dzīvi pie tantes, meitene iepazinās ar jauniem draugiem un sāka pīpēt marihuānu jeb „zālīti”, tādā veidā cenšoties kompensēt mammas mīlestības trūkumu. Iepazīstot Dievu un sākot apmeklēt draudzi, Signe saņēma spēku un kļuva brīva no šīs atkarības. „Pēc mammas nāves pārcēlos pie tantes un viņas meitām, kur nesaņēmu tādu

Visiem ir zināms, ka mūsdienās bieži vien neiespējami ir atrast darbu cilvēkiem ar invaliditāti. Taču Dievam nav nekas neiespējams! Signe ir jauna un smaidīga meitene, kura, kā jau daudzi jaunieši, pēc vidusskolas beigšanas gribēja turpināt mācības un vēlāk atrast praksi, lai iegūtu vajadzīgo pieredzi darbam nākotnē. Bet sakarā ar kustību traucējiem un piešķirto invaliditāti meiteni neuzņēma skolā, kurā viņa vēlējās

Dievs spēj svētīt ikvienu cilvēku neatkarīgi no viņa vecuma un darba vietas. Uzskatāms piemērs ir Agra, kura apmeklē draudzi “Kristus Pasaulei”. Kādreiz viņa strādāja divās darba vietās, un saņēma par to ļoti zemu samaksu. Bet, regulāri klausoties dievkalpojumus, sievietes domāšana ir ļoti mainījusies, tagad viņa ir atradusi darbu, kur nopelna tikpat daudz, cik iepriekš, strādājot divās vietās. Agra stāsta: “Vēl

Edīte kopš pagājušā gada ziemas apmeklē draudzes „Kristus Pasaulei” filiāli Balvos, uz kuru viņu uzaicināja paziņa. Gada nogalē sieviete nolēma doties uz draudzes Ziemassvētku dievkalpojumu Rīgā, nemaz nenojaušot, ka šeit Dievs pārdabiski atrisinās viņas veselības problēmu. „Trīs līdz četrus gadus biju mocījusies ar sāpošām, stīvām un uztūkušām kājām. Sāpes izjutu katru dienu, bieži vien tās bija tik nepanesamas, ka

Edgars ir jauns puisis no Saldus, kurš jau vairākus gadus uzticami strādā vienā uzņēmumā. Pirms dažiem gadiem, neraugoties uz to, ka viņš strādāja daudz, alga bija maza un ar to pietika tikai pāris nedēļām. Arī vadības attieksme pret puisi bija negatīva un augstprātīga. Sākot ticēt Dievam, paklausot Viņa principiem un aktīvi iekļaujoties draudzē „Kristus Pasaulei”, Edgars ir piedzīvojis finansiālu

Aptuveni pirms desmit gadiem Ineta pamanīja, ka viņai sāk parādīties dažādi simptomi, kas saistīti ar kustību traucējumiem, kā piemēram, bija grūtības iet pa trepēm, nepieturoties pie sienas vai margām. Sieviete nevarēja atsperties un palēkties ar abām kājām kopā. Ineta devās pie ārsta, tomēr viņas veselības stāvoklis neuzlabojās. Sieviete izlēma meklēt Dieva palīdzību un tagad gandrīz gadu viņa ir dziedināta.

Mairas lielākā problēma, pirms viņa sāka apmeklēt draudzi “Kristus Pasaulei”, bija rakstura vājums, nenoteiktība un nepārliecinātība par sevi, kas neļāva izvirzīt nopietnus mērķus un saprast, ko viņa vēlas dzīvē darīt. Taču tagad Maira atzīst, ka, iepazīstot Dievu, viņa ir mainījusies un spējusi paveikt lietas, kas vēl pirms vairākiem gadiem šķita pavisam nesasniedzamas. Maira stāsta: “Pirms iepazinu Dievu, biju ļoti nepārliecināta

Pastāstīšu par kādu laika posmu pirms desmit gadiem, kas izvērtās par vienu no smagākajiem pārbaudījumiem manā dzīvē. Pakāpeniski man sākās arvien pieaugošas veselības problēmas. Parādījās nespēks, svīšana, periodiski bija paaugstināta temperatūra bez redzama iemesla. Ar katru nedēļu un mēnesi jutos arvien sliktāk. Ārsti, kurus apmeklēju, konstatēja izmaiņas asins analīzēs, bet nespēja noteikt to cēloni. Pēc dažiem mēnešiem man jau

Kristīne ir jauna un dzīvespriecīga sieviete, kas audzina savu mazo meitiņu Danielu. Šī gada janvārī viņa savai meitai uz vēdera ievēroja divas mazas baltas pumpiņas, kurām uzmanību sākumā nemaz nepievērsa. Pēc dažām dienām mazajai meitenei bija paredzēta vizīte pie ārsta, kurš, ieraugot izsitumus, teica, ka tos vajadzētu parādīt dermatologam. Vizītē pie speciālista atklājās, ka tie ir moluski un ka

Agnesei vairāk nekā pirms trim gadiem sākās sāpes rokās, tas turpinājās līdz daļējam plaukstas kustību zudumam. Šīs slimības dēļ meitenei nācās pārtraukt mācības universitātē un atteikties no sporta aktivitātēm. Situācija brīžiem šķita gaužām bezcerīga, jo veiktā ārstēšana nedeva pārliecinošu efektu. Taču Agnese savu dziedināšanu ir saņēmusi, ticot un lūdzot Dievu. Agnese stāsta par savu saslimšanu: ”Pirms apmēram trim gadiem man labajā