Elita jau no pusaudžu gadiem zina, ko nozīmē smēķēt, un viņas centieni šo nodarbi atmest vienmēr ir beigušies neveiksmīgi. Turklāt pēc vīra nāves Elitas dzīvē lielu lomu sāka spēlēt arī alkohols, kurš bija kā glābējs vientulības brīžos. Tomēr no visām situācijām ir izeja, un Elita to atrada aptuveni pirms pusotra gada, kad sāka iepazīt Dievu. „Kad pirms vairāk nekā

Bērnībā Zanes ģimenē strīdi bija diezgan bieža parādība, tādēļ meitene sāka baidīties no nervoziem, iedzērušiem un agresīviem cilvēkiem. Viņai pieaugot, piedzīvotās bailes nepazuda, bet radīja grūtības saskarsmē ar citām autoritātēm. Zane ir visādos veidos centusies tik vaļā no savas nedrošības, taču neveiksmīgi, – līdz brīdim, kad personīgi iepazina Dievu. Zane stāsta: “Mani jau no agras bērnības ir mākušas bailes un

Evita izauga ģimenē kā vienīgais mīlētais un lutinātais bērns. Vecāki apmierināja visas viņas finansiālās vajadzības, un diemžēl neiemācīja strādāt un pārvarēt grūtības, tādēļ Evita bija pieradusi visu viegli dabūt un līdz pat 25 gadu vecumam viņa naudu nopelnīt nemācēja. Nebija pietiekošas motivācijas strādāt, kā arī jaunā sieviete neticēja, ka kaut ko nopietnu dzīvē varēs sasniegt.  “Pirms 5 gadiem, kad

Kopš ticu Dievam, esmu uzticami devusi 10. tiesu un ziedojusi. Zināju, ka Dievs svētī mani arī finansiālā ziņā.  Pirms divarpus gadiem pieņēmu lēmumu, ka došu Dievam 15 % no saviem ienākumiem. Mēs ar vīru audzinām divus bērnus, un, jau dibinot ģimeni nolēmām, ka tos nesūtīsim bērnudārzā, bet paši audzināsim mājās. Tādēļ man vajadzēja domāt, kā varu palīdzēt vīram uzturēt

"Kad biju pavisam maza, mamma mani baroja ar bērnu pārtiku, no kuras man pēc ēšanas vienmēr bija vēdera problēmas un jēli izsitumi pa visu ķermeni. Taču, lietojot speciālo pretalerģisko pārtiku, viss bija kārtībā. Tomēr, man pieaugot, alerģijai līdzīgā reakcija uz pārtiku atkārtojās, un pirms aptuveni četriem gadiem es nokļuvu slimnīcā ilgstošu aizcietējumu radītās organisma saindēšanās dēļ. Tur gastroenterologs man

Mārīte desmit gadu garumā bija mocījusies ar ļoti stiprām muguras sāpēm, kas sarežģīja viņas ikdienu, taču, aizbraucot uz draudzes "Kristus Pasaulei" trīs dienu nometni, sieviete piedzīvoja brīnumu un tika dziedināta no sāpēm. Mārīte atceras: „Šīs sāpes bija tik stipras, ka šķita – mugurkauls ir lauzts. Sēžot man bija nepārtraukti jāgrozās un jākustas, lai meklētu pozu, kurā kaut nedaudz samazinātos diskomforts. 

Iveta atceras: „Ārēji it kā ar mani viss bija kārtībā: pati sevi varēju uzturēt, man bija dzīvesvieta un labs darbs, taču jau kopš bērnības bija problēmas komunicēt. Es biju ļoti noslēgta, nevienam neuzticējos un cilvēkus atgrūdu. Mani pavadīja bailes un pastāvīga iekšēja trauksme, ja bija jākomunicē ar kādu svešinieku, tāpēc galvenokārt mans draugu loks aprobežojās ar radiniekiem. Apzināti nedraudzējos ar cilvēkiem, jo biju pārliecināta, ka

Aivis ir jaunietis, kas jau zināmu laiku apmeklē draudzi “Kristus Pasaulei”. Pirms tam viņš bija iekļuvis smagā azartspēļu atkarībā, taču pirmo reizi atnākot un piedaloties dziedināšanas dievkalpojumā, ieguva brīvību.   Aivis atceras: “Es izaugu bērnu namā un, kad kļuvu pilngadīgs, pienāca laiks sākt patstāvīgu dzīvi. Valsts izmaksāja pabalstu mīksto mēbeļu iegādei taču, drauga pamudināts, nolēmu nevis iegādāties mēbeles, bet izmēģināt

Pusaudžu vecumā mamma ņēma Karīnu līdzi uz draudzi, tomēr Dievs un viss, kas ar To saistīts, jauno meiteni interesēja gaužām maz. Viņa vēlējās dzīvot pati savu dzīvi, kas galvenokārt sastāvēja no ballītēm, puišiem un alkohola lietošanas krietnos daudzumos. Tomēr viņas mamma nepadevās, un visus šos gadus turpināja lūgt un ticēt, ka kādu dienu meita atgriezīsies pie Dieva un sakārtos

Ieva ir atvērta un komunikabla jauna sieviete, kura kāda laika piedzīvoja Dieva dziedinošo spēku. Kādā no februāra dievkalpojumiem Ieva saņēma dziedināšanu no sāpēm kakla un plecu rajonā, kas mocīja viņu divu gadu garumā. Ieva stāsta: „Pirms pāris gadiem, steidzoties uz darbu, neveiksmīgi nokritu pa trepēm. Pēc kritiena jutu sāpes muguras lejasdaļā, bet cerībā, ka tās pāries, neko lietas labā nedarīju.

Vēl pirms dažiem gadiem viena no Kristīnes lielākajām problēmām bija nenokārtota personīgā dzīve. Pēc piedzīvotās šķiršanās sieviete bija cerējusi, ka spēs jau drīz atrast citu cilvēku, ar kuru veidot ģimeni, taču tā nenotika. Kristīne ieslīga nemitīgos jaunu attiecību meklējumos, taču katru reizi tās beidzās ar neveiksmi un nesa līdzi vilšanos. Tas viņai savās acīs lika justies nelaimīgai un mazvērtīgai.

Neskatoties uz savu cienījamo vecumu, Valentīna ik svētdienu mēro ceļu no Valmieras uz Rīgu, lai būtu dievkalpojumā. Viņa vienmēr ir priecīga, aktīva un spēka pilna, un, ja arī dažreiz gadās kādas veselības problēmas, sieviete paļaujas uz To Kungu. Kad pagājušā gada rudenī Valentīnai sākās spēcīgas sāpes kuņģī, viņa lūdza Dievu un tika dziedināta. „Lai arī nelielas kuņģa sāpes un

Daniels ir enerģisks un uzņēmīgs jaunietis, kurš jau pāris gadus ir aktīvs draudzes „Kristus Pasaulei” dalībnieks, vada mājas grupiņu un vēlas dzīvē nostāties pats uz savām kājām. Viņš ir mācījies par grafisko dizaineri, un tagad strādā ar klientiem, taču sākums nebija viegls. Vispirms bija jānotic, ka viņš spēj ar šo izvēlēto profesiju sevi pilnībā apgādāt, un par to stāsta

„Līdz aptuveni piecu gadu vecumam es biju drošs bērns, kas vienmēr ātri iedraudzējās. Taču, nonākot bērnudārzā un pēc tam skolā, sāku izjust konkurenci starp pārējiem bērniem par to, kurš būs labāks un kurš nonāks atstumtā lomā, tāpēc pamazām attālinājos apkārtējiem cilvēkiem. Papildus mani ietekmēja arī fakts, ka mamma devās strādāt uz citu pilsētu, līdz ar to mēs reti tikāmies,

Santa un viņas pusaugu meitiņa Līva jau gandrīz pusgadu uzcītīgi apmeklē draudzi „Kristus Pasaulei” Balvos, iesaistās mājas grupas aktivitātēs un pārējos pasākumos. Viņām ir gan dzīvoklis mazpilsētā, gan arī lauku saimniecība. Līvai ļoti patīk dzīvnieki, un vasarā meitene allaž palīdz mammai visos lauku darbos. Taču pirms trim gadiem viņai parādījās veselības problēmas, kas mainīja visu viņas ierasto dzīves ritmu.

Pirms Iveta sāka apmeklēt draudzi “Kristus Pasaulei”, viņa bija piedzīvojusi vairākas nelaimīgas attiecības un laulības šķiršanu. Viņas dzīve bija pakļauta lāstam, kuru mantoja no paaudzes paaudzē, jo arī viņas rados bijušas regulāras attiecību izjukšanas. Bēgot no kārtējām attiecībām, viņa satika savu tagadējo vīru, Vilni. Kaut arī Vilnis ir ļoti mierīgs un gādīgs, viņa kā sieva bija īsts vīra terorizētājs.

Santai ar meitiņu Līvu Alīnu patīk apmeklēt draudzes „Kristus Pasaulei” mājas grupiņu Balvos, kur viņas kopā iepazīst Dievu. Lai arī Santa to dara tikai nepilnu pusgadu, šajā laikā Dievs viņu ir piepildījis ar mīlestību un mieru, kā arī dziedinājis no nopietnas sirds saslimšanas, kuras dēļ jaunajā sieviete bija satraukusies par savu dzīvību. „Pagājušā gada decembrī naktīs pēkšņi man sākās

Evita ir dzīvespriecīga, atvērta un vienmēr smaidoša jauna sieviete. Viņa ir aktīva draudzes „Kristus Pasaulei” dalībniece, kalpo slavēšanas komandā un vada mājas grupiņu. Aptuveni pirms pieciem gadiem Evita bija cilvēks, kura stostījās – izteikti raustīja valodu, tāpēc izvairījās no komunicēšanas ar cilvēkiem un uzstāšanās auditorijas priekšā. Kopš jaunā sieviete ir iepazinusi Dievu, viņa ir dziedināta no stostīšanās un laimīga,

Vita draudzē „Kristus Pasaulei” jau labu laiku kalpo kā video operatore. Jaunā sieviete allaž ir laipna un atsaucīga, izstaro dzīvesprieku, pozitīvismu un enerģiju. Tāpēc liels pārsteigums visiem klātesošajiem bija, kad vienā no dievkalpojumiem viņa stāstīja par savu dzīvi pirms pieciem gadiem. Izrādās, vēl nesen Vitas vienaudži viņas skarbās uzvedības dēļ bija devuši meitenei puicisku iesauku Vitaļiks. Par to, kā Dievs