Inese jau vairāk kā divus gadus cītīgi apmeklē vietējo mājas grupiņu Balvos. Pirms diviem gadiem viņa mūsu draudzes lūgšanu nometnē inkaunterā piedzīvoja pārdabisku Dieva pieskārienu. Pēc neilga laika Inese konstatēja, ka aizgājusi kāda hroniska kaite, kas viņai sagādāja nopietnas problēmas daudzus gadus. „Hroniskas iesnas un deguna blakus dobumu iekaisumi bija mana problēma vairāk nekā 10 gadus”, stāsta Inese. „Bērnībā dzīvoju laukos, bet, kad

Inga deviņus gadus regulāri bija mocījusies ar stiprām vēdera sāpēm, bet, atnākot kopā ar ģimeni uz draudzes „Kristus Pasaulei” dziedināšanas dievkalpojumu un tur saņemot aizlūgšanu, viņa ir ieguvusi dziedināšanu. Inga stāsta: „Ar durošām, dedzinošām sāpēm vēderā esmu mocījusies jau no pusaudža vecuma. Iespējams, to cēlonis bija neregulārs ēšanas režīms un pārdzīvojumi, kas saistīti ar problēmām ģimenē. Vēlāk saslimu ar

„Piecu gadu laikā, kamēr mācījos augstskolā, mani apgādāja vecāki, un es pat necentos atrast kaut vismazāko iespēju gādāt pašai par saviem izdevumiem. Man gan bija daži pagaidu darbiņi, bet tie spēja nodrošināt nelielu papildus „kabatas naudu”. Līdz pat 24 gadiem vēl nebiju kļuvusi patstāvīga, lai rūpētos par savām finansēm. Pēc studiju 3. kursa pa vasaru sāku strādāt savā profesijā

Smēķēšana jau vairāk nekā divdesmit gadus bija paradums un atkarība, no kuras Saiva nespēja atbrīvoties. Pirmo cigareti viņa pamēģināja jau pamatskolas diskotēkās, kur visas populārās meitenes gāja kopā smēķēt. „Toreiz tas bija modē. Ja tu atteicies uzpīpēt, tad tevi sauca par „zubrilu” un tu iekļuvi atstumto grupiņā. Tomēr pusaudžu vecumā es mēdzu smēķēt cigaretes tikai diskotēkās un ballītēs,” atceras

Trīs bērnu māmiņa Anna jau aptuveni gadu ir uzticama Saldus draudzes „Kristus Pasaulei” dalībniece. Kad draudzene, ar kuru viņa pa vasarām regulāri devās lasīt zemenes, pirmo reizi uzaicināja viņu uz dievkalpojumu, Anna teica: „Jā, jā, protams!” un nedomāja to nopietni. Taču, kad draudzene jau bija pie viņas mājas durvīm un gaidīja, lai abas kopā dotos uz draudzi, Anna saprata,

Pirms trijiem gadiem, kad Kristīne vēl nepazina Dievu, viņa strādāja garas darba stundas un saņēma par tām minimālo algu. Ar nopelnīto naudu viņai nepietika, lai normāli spētu parūpēties par sevi un savu ģimeni. Taču, iepazīstot Dievu, Kristīnes finansiālā situācija ir ļoti izmainījusies. „Esmu ieguvusi augstāko izglītību, bet tas nekādā veidā man nepalīdzēja nopelnīt vairāk. Neticēju saviem spēkiem un tam,

Pēc piedzimšanas Signei tika konstatētas izmaiņas galvas smadzenēs un slēdziens bija - cerebrālā atrofija. Šī saslimšana ietekmē cilvēka pārvietošanās spējas. Pirms pusotra gada Signe sāka apmeklēt draudzi „Kristus Pasaulei” un mājas grupiņu Saldū. Esot tur un iepazīstot Dievu, viņas veselības stāvoklis ir ievērojami uzlabojies. Signe stāsta: „Šī slimība man galvenokārt izpaužas kā līdzsvara traucējumi un lēnas kustības. Ļoti grūti

Sigita ir jauna meitene, kas mācās skolā un jau apmēram gadu apmeklē draudzi „Kristus Pasaulei”. Viņa mīl Dievu, kas ir izmainījis viņas dzīvi, atbrīvojis Sigitu no mazvērtības un dzīves bezjēdzības. Tādēļ viņa dalās savā dzīves stāstā par to, kā iepazina Dievu un Viņu mīlestību. „Mana bērnība nebija viegla. Lielas sāpes manā dzīvē ienesa vecāku strīdi. Kad tētis pameta ģimeni,

Daniela ir ļoti jauka un prātīga desmit gadu veca meitene ar divām garām bizēm un brillēm. Viņas sliktā redze ir acu vājuma iedzimtības rezultāts. Kad meitenītei bija seši gadi, ārsti konstatēja, ka viņai nepieciešamas brilles ar mīnus četras dioptrijas stiprām lēcām. Kaut arī Daniela bez brillēm īsti nespēja redzēt tālumā, no šī brīža viņu vairāk traucēja tas, ka briļļu

Marta dzīvo Balvu novadā un visu mūžu ir strādājusi vietējā saimniecībā par lopkopi. Viņa ir daudzu bērnu mamma, kopš 2000. gada ir pensijā. Visu mūžu viņa ir ticējusi Dievam un apmeklējusi savu vietējo lauku draudzi. Taču pavisam nesen Martas dzīvē bija pārbaudījums, kas radikāli izmainīja gan viņas attiecības ar Dievu, gan dzīvi kopumā. Viņa stāsta par piedzīvoto: „Pirms mēneša

Vēl pirms gada Inesei bija depresija, jaunā sieviete bija nomākta, bez draugiem un dzīves jēgas, bet, iepazīstot Dievu, viņas dzīve izmainījās. Tagad Inese ir laimīga, apņēmīga un mērķtiecīga meitene, kura regulāri apmeklē un kalpo draudzē „Kristus Pasaulei” un tās mājas grupā. Inese stāsta: „Es piedzimu lielā ģimenē, kurā auga seši bērni. Sabiedrības acīs mēs bijām paraugģimene, taču patiesībā mums

Ludviga ir kundze cienījamā vecumā, kura dzīvo pansionātā. Pēdējos trīs gadus viņas lielākā problēma ir bijusi sāpošā mugura un kājas. Ārsti Liepājas slimnīcā Ludvigai konstatēja muguras un ceļu locītavas deformācijas, kas izraisīja nepanesamās sāpes. Viņa regulāri lieto pretsāpju medikamentus, jo bez tiem sāpes ir ļoti stipras un pastaigāt ir neiespējami. Ludviga ir mēģinājusi apmeklēt masāžas, bet tās viņas gadījumā

Linda gandrīz gadu apmeklē draudzi „Kristus Pasaulei” un arī vienu no mājas grupām, kur aktīvi kalpo. Lindai kopā ar draudzeni jau vairākus mēnešus ir pašām savs uzņēmums, kas piedāvā dažādu priekšmetu apdruku, biznesa dāvanām un reklāmas suvenīriem pēc individuāla pasūtījuma prezentācijas vajadzībām. Nesen viņa piedzīvoja patiesu Dieva svētību sava uzņēmuma darbā. Linda stāsta: „Mums ir kāds patstāvīgais klients, kurš parasti

Laurai bērnībā ārsti konstatēja kreisās auss bungādiņas deformāciju, kas nozīmēja, ka viņa nekad pilnvērtīgi ar šo ausi nedzirdēs. Otra auss bija vesela, un Laura ar šo defektu varēja sadzīvot. Vienīgais apgrūtinājums bija, ka dažreiz viņa varēja pārklausīties vai līdz galam nesadzirdēt, ko saka sarunas biedrs. Tādos gadījumos Laurai nācās lūgt atkārtot teikto, kas dažkārt kaitināja apkārtējos. Ejot gadiem, Lauras

Pirms mazliet vairāk kā diviem gadiem man parādījos sāpes ceļos. Pēc gada kļuva vēl sliktāk. Pa trepēm kāpu, visu laiku pieturoties pie sienām un kāpņu margām, bija arī grūti uzkāpt kalnā. Pamazām zaudēju kustību spēju. Bija doma griezties pie ārsta, tomēr to nedarīju, jo biju dzirdējusi savas kaimiņienes negatīvo pieredzi. Man kaimiņos dzīvoja skolotāja, kurai arī sāpēja ceļi. Viņa

Dagnija jau no agras bērnības ir ticējusi Dievam, taču pirms astoņiem mēnešiem Dagnijas dzīvē atgadījās kas tāds, kā rezultātā pieauga viņas paļāvība un ticība uz Dievu. Tālāk turpina Dagnija pati: „Mēs ar vīru ļoti gribējām bērniņu, tādēļ bieži veicu grūtniecības testus. Pagājušā gada novembra beigās man sākās stipra un ilgstoša asiņošana. Sākumā nodomāju, ka tas ir kārtējais menstruālais cikls. Man

Elīna draudzi „Kristus Pasaulei” apmeklē jau četrus gadus. Viņa ir jautra, vienmēr priecīga un droša meitene, kas nebaidās iepazīsties ar  cilvēkiem. Tie, kas ir redzējuši kādu no draudzes dievkalpojuma klipiem, būs ievērojuši Elīnu, jo viņa kalpo draudzes video komandā, intervējot cilvēkus. Taču tik brīva un droša komunikācijā Elīna nav bijusi vienmēr. „Jau kopš agras bērnības man bija divas personības

Savu smēķētāja karjeru sāku, kad man bija tikai deviņi gadi. Priekšzīme un paraugs šajā lietā bija mans tētis, mamma, kā arī pārējie tuvinieki un draugi, kuri vilka tā, ka zili dūmi griezās. Šī nodarbe man tīri labi iepatikās, un 11 gados jau regulāri sevi piesūcināju ar darvu un nikotīnu lielos apmēros, kā arī biju stabils klients tabakas izplatītājiem. Tā

Kā jau liela daļa Latvijas jaunatnes, alkoholu pirmoreiz pagaršoju Jāņu svinībās, kur neviens iereibis pieaugušais neliedza malku alus arī bērniem. Toreiz tas šķita kā vesels piedzīvojums – dzert Jāņos alu. No alkohola pirmoreiz noreibu astotās klases beigās, un toreiz nedzert bija tas pats, kas pasludināt sevi par smagas slimības nēsātāju – tas nozīmēja palikt vienam un bez draugiem. To

Maira ir jauna māmiņa, kura audzina četrus mazus bērnus un kura, neskatoties uz savu aizņemtību un laika trūkumu, kalpo cilvēkiem draudzē „Kristus Pasaulei”, vadot mājas grupu. Tā ir vieta, kur cilvēki reizi nedēļā sanāk kopā, lai draudzētos ar citiem ticīgajiem, mācītos iepazīt un mīlēt Dievu un kalpotu Viņam. Mājas grupa ir kā maza oāze, kur cilvēki piedzīvo Dieva mīlestību,

Apmēram pirms astoņiem gadiem strādāju gadījuma darbus mežos un gaterī. Ēšana bija neregulāra, un drīz vien sākās problēmas ar kuņģi. Aizgāju pie ārsta, man veica izmeklēšanu un atklāja kuņģa čūlu. Viņš teica: „Tas ir brīnums, ka tev čūla vēl nav plīsusi!” Tad man nozīmēja desmit dienu ārstēšanās kursu, kura laikā bija jāizdzer lērums zāļu. Kļuva labāk, tomēr pēc laika