Kad Eva sasniedza pusaudža vecumu, viņa kopā ar mammu pārcēlās uz Īriju. Evai patika dzīve jaunajos apstākļos. Tomēr, kaut arī viņai bija laba ģimene un draugi, arī finanses bija pietiekami, aptuveni pirms 6 gadiem meitene nezināmu iemeslu dēļ kļuva nomākta, bailīga un depresīva. Pēc tam viņu nemitīgi sāka vajāt pašnāvības domas, kuras pamazām tika īstenotas dzīvē. Tālāk par savu dzīvi stāsta

Lienei ģimenes ārsts konstatēja plakano pēdu, kas radīja dažādas komplikācijas mugurai un kājām. Iepazīstot Dievu un esot draudzē „Kristus Pasaulei” nedaudz ilgāk par trim mēnešiem, pēdu deformācijas sekas ir izzudušas. Liene stāsta: „Līdz pat pusaudžu vecumam nezināju, ka man ir kādas problēmas ar pēdām. Sāpes es nejutu, bet šī deformācija ietekmēja mugurkaulu un sagādāja man grūtības, staigājot un skrienot.

Ar kristīgo mācību esmu pazīstams kopš bērnības. Kad biju mazs, vecāki man mācīja par desmit baušļiem, kā arī kaut ko par Dievu un Jēzu Kristu. Svētdienās tētis mani veda uz baznīcu. Tomēr toreiz tas viss mani neuzrunāja. Paklausīju vecākiem un gāju, taču nekādu sajūsmu tas manī neizraisīja. Kad sākās pusaudža vecums, radās vēlme neklausīt vecākus nevienā lietā, un tad

Agrita savā mūžā nekad nav nopietni slimojusi, bet, pirms iepazina Dievu, viņa bieži jutās slikti. Agritas pašsajūtu lielā mērā noteica medikamenti. Viņa satraucās vienmēr, kad mājās beidzās medikamenti, kas domāti iesnām, klepum, galvas, muguras vai vēdera sāpēm. Viņa skaidri zināja, ka tādos gadījumos drīz klāt būs veselības problēmas. „Iespējams, sākums ir meklējams manā bērnībā. Ciemojoties ar mammu pie savām

Tas, ko es šeit rakstīšu, būs gan liecība, gan grēksūdze, gan iedrošinājums pārējiem. Es atgriezos pie Dieva, tālajā 1991. gadā, kad mūsu valsts tikko bija atguvusi neatkarību. Pirmos astoņus desmit gadus es ļoti degu Dievam, kalpoju Viņam, apmeklēju draudzi un daudzas lietas manā dzīvē mainījās līdz nepazīšanai. Tomēr bija kaut kas, kas aptumšoja manu ticības prieku. Es nekādi nespēju

Gatis jau vairākus mēnešus uzcītīgi apmeklē draudzi „Kristus Pasaulei” Saldū, un šajā laikā Dievs viņa dzīvi ir ļoti izmainījis, padarot viņu no alkohola un azartspēlēm atkarīga cilvēka par personību Kristū. Par savu dzīvi atkarībās un sekojošo postu Gatis stāsta pats: „Kā jau daudziem šīs zemes iedzīvotājiem ir lielāki vai mazāki grēciņi, arī man tie bija veseli trīs, un ne

Mugura man sāka sāpēt 2009. gada sākumā pēc meitiņas Tīnas piedzimšanas. Medicīnisku apsvērumu dēļ meitai bija jāpiedzimst ar ķeizargrieziena palīdzību. Šīs operācijas neatņemama sastāvdaļa bija epidurālā anestēzija. Man „paveicās”, un viena dūriena vietā nez kādēļ tanī dienā saņēmu četras vai piecas injekcijas mugurkaulā, pie kam bez atsāpinošās anastēzijas. Kā rezultātā nākamie četri gadi man pagāja cīņā ar muguras sāpēm,

Edgars mūsu draudzē ir viens no galvenajiem, kurš atbild par savlaicīgu skaņu aparatūras un video projektoru uzstādīšanu, kā arī par skaņas kvalitāti kopumā. Neiztrūkstoši viņš ir klāt katrā draudzes pasākumā, lai kalpotu. Edgars vada arī mājas grupu, un viņš ir veiksmīgs cilvēks. Tomēr pavisam nesen viņa dzīvē un kalpošanā bija pārbaudījums, kuru Edgars veiksmīgi pārvarēja ar savu ticību un

Vēl pirms neilga laika Laurai ļoti patika skatīties šausmu filmas, kas atstāja iespaidu uz Lauras ikdienu un ienesa viņas dzīvē bailes. Bet, esot draudzes „Kristus Pasaulei” lūgšanu seminārā jeb inkaunterā, viņa pieņēma lēmumu atteikties no tādu filmu skatīšanās un saņēma brīvību arī no bailēm. Laura stāsta: „Man patika gūt baudu un adrenalīnu skatoties šausmenes, kur velns iemiesojās cilvēkos, tos paverdzinot un

Kaut arī Ilona tikai pirms diviem mēnešiem sāka iepazīt Dievu un apmeklēt draudzi „Kristus Pasaulei”, viņa jau ir piedzīvojusi Dieva rūpes un gādību. „Aptuveni pirms diviem gadiem, kad gaidīju savu otro bērniņu, man sāka sāpēt mugura. Piedevām mocījos ar spēcīgām galvas sāpēm. Mugura sāpēja tik stipri, ka no rītiem bija grūti piecelties no gultas. Naktīs centos gulēt tā, lai

Roberts piedzima vesels, gudrs un dzīvespriecīgs puika, nekas neliecināja, ka vēlāk viņam atklāsies problēmas ar lasīšanu un rakstīšanu. Ejot dārziņā, Roberts vienkārši jauca vietām burtus, bet, sākot apmeklēt skolu, atklājās, ka viņam ir disleksija jeb prāta īpatnība, kad cilvēks neuztver vārdus kā atsevišķas skaņas. Līdz ar to Robertam sagādāja grūtības izlasīto tekstu līdz galam izprast un to atstāstīt. Viņa

Mana atkarība, no kā es kļuvu brīvs, nebija nagu graušana, bet gan alkohols. Kā vairumam zēnu mūsu laikos, arī man patika meklēt laimi un problēmu risinājumus alus mucā. Tas viss sākās jau agrā bērnībā, kad ar vienaudžiem skraidījām pa pagalmu, skatījāmies, ko dara lielākie bērni un ņēmām piemēru no viņiem. Tā kā mani un brāļus mamma audzināja viena, viņai

Es biju glīta un slaida meitene, kurai nevajadzētu uztraukties par ārējo izskatu un lieko svaru. Taču vidusskolas laikā, kad daži ģimenes locekļi izteica piezīmes par manu ārieni, mani sāka vajāt domas, ka esmu pārāk apaļīga. Tajā laikā es pat neapsvēru domu, ka varētu ievērot kādu diētu. Daudz piemērotāka man šķita sporta kluba apmeklēšana piecas reizes nedēļā. Tomēr, kā man

Kad Aļesjai bija 16 gadi, viņai sākās dažādas veselības problēmas. Pirmais augonis meitenei parādījās, kad viņa, daudz nedomājot, izspieda uz sejas izveidojušos pumpu. Nākamajā dienā viņa pamodās ar sapampušu seju. Tuvinieki to ieraugot, aizveda Aļesju uz slimnīcu. Ārsts viņai konstatēja furunkulozi – slimību, ko raksturo furunkulu jeb strutainu augoņu veidošanās uz ķermeņa. Lai novērstu infekciju, meitenei tika izrakstītas antibiotiku

Natašu alkohola atkarība ir pavadījusi visu dzīvi un atstājusi neizdzēšamas un grūti labojamas sekas. Dzeršanas dēļ viņa ir iztērējusi daudz naudas, zaudējusi darbu, dzīvokli, pat ģimeni līdz brīdim, kamēr viņa atsaucās savas paziņas uzaicinājumam aiziet uz draudzes “Kristus Pasaulei” dievkalpojumu, kā arī vēlāk tur iepazīstot Dievu. Nataša nevar nosaukt konkrētu brīdi, kad tieši viņa sāka lietot alkoholu. Jau agrā

Gandrīz divi gadi ir pagājuši kopš tā brīža, kad Evita un Vitālijs draudzē „Kristus Pasaulei” Dieva un cilvēku priekšā noslēdza laulību un solīja viens otram uzticību. Būdami tik atšķirīgi un katrs ar savu dzīves pieredzi, viņi abi ir izveidojuši nešķiramu savienību, kalpo draudzē un audzina mazo Evelīnu. Dievs ir darījis brīnumu viņu attiecībās, savienojot tik dažāda rakstura cilvēkus, taču

Velta uzauga labā ģimenē, kur visi viens par otru ļoti rūpējās. Kaut arī meitas parasti izvēlas sekot mammām un visos darbos tām palīdzēt, tomēr Velta bija vairāk pieķērusies tētim. Savu bērnību mazā meitene pavadīja Sibīrijā, un bieži vien viņa mēdza kopā ar tēti doties pastaigās pa mežu, makšķerēt vai medībās – vārdu sakot, Velta darīja to, ko parasti kopā

Pirms vairākiem gadiem mana dzīve bija nožēlojama. Es biju nogremdējis veiksmīgu biznesu, palicis bez darba un bez līdzekļiem, zaudējis jebkādu autoritāti gan savās, gan savu tuvinieku acīs. Manai dzīvei nebija mērķu. Cik nopelnīju, tik arī notriecu kopā ar draugiem. Reizēs, kad sievasmāte man stāstīja par Jēzu, es dzēru šņabi un smējos. Tomēr kaut kas tādās reizēs man lika aizdomāties. Jā, kaut kas visā

Velta draudzi „Kristus Pasaulei” apmeklē trešo gadu. Esot šajā draudzē, viņa ir iepazinusi Dievu un saņēmusi pārdabisku mugurkaula dziedināšanu. Velta stāsta: „Pirms pieciem gadiem man parādījās trulas muguras sāpes. Pieņemu, ka tas ir smagā darba rezultāts, jo agrāk ilgstoši strādāju fizisku darbu laukos. Pēc vairākiem izmeklējumiem ārsti man konstatēja mugurkaula diska un skriemeļa deformāciju. Man bija grūti pagriezties un iet

Apmēram pirms sešiem mēnešiem Marianai parādījās stipras sāpes krustos. Tas viss pamatīgi apgrūtināja viņas ikdienu, jo sāpju dēļ Mariana nevarēja celt neko smagu, un viņai nācās izvairīties no lielākām fiziskām aktivitātēm. Tā kā divu mēnešu laikā situācija neuzlabojās, viņa devās pie ārsta. Marianai tika veikta ultrasonogrāfija, kuras laikā atklājās, ka problēmu iemesls ir polipi reproduktīvajā sistēmā. Vizītes laikā ārsts

Lilita savulaik bija ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību, taču pirms pāris gadiem, kad viņa atgriezās dzimtajā pilsētā Saldū, dabūt tur darbu atbilstoši specialitātei bija praktiski neiespējami. Mazpilsētā piedāvātās brīvās vakances neatbilda ne viņas spējām, ne aicinājumam un Lilita turpināja darba meklējumus savā jomā. Reiz, iedama garām Saldus jauniešu centram, viņā dzima ticība un Lilita pie sevis apliecināja: „Reiz es tur