Nepiedošana var izpostīt dzīvi un padarīt to neciešamu, bezmērķīgu un depresīvu. Kad cilvēks ilgstoši sevī tur nepiedošanu, tā var izvērsties dažādās negatīvās izpausmēs, piemēram, tieksmē pēc agresijas, alkohola un citām apreibinošām vielām. Nemanot iekļūstot tā, saucamajā, "vāveres ritenī" - depresijai seko alkohols un alkoholam seko depresija. Bieži vien mēs saprotam, ka kaut kas jāmaina tikai tad, kad atrodamies savas

Dažkārt pēc attiecību izjukšanas vēl ilgi cilvēku vajā domas par zaudēto dzīvesdraugu, sāpes, dusmas un ilgas. Cilvēks savā sirdī nav brīvs un tas traucē viņam gan normāli justies, gan tālāk dzīvot un pieņemt pareizus lēmumus. Ar prāta lēmumu: “Es viņu aizmirstu un vairs par to nedomāju”, vien ir ar maz. Tikai Jēzus spēj pa īstam dziedināt sirdi. Klāvs ir

Vai Dievs ir kas tāls un nepazīstams? Bet varbūt Viņš ir šeit pat un tikai viena lūgšana un viens tavs lēmums šķir tevi no Viņa? Bībele vēsta, ka cilvēkam ir iespējams pazīt Dievu un redzēt Viņa pārdabisko darbību gan savā, gan citu dzīvēs. Indra, kuras liecību jūs lasīsiet, ir piedzīvojusi Dieva varenību un bezgalīgo mīlestību. Līdz brīdim, kad jaunā

Skolas gadi ir laiks, kad ir ļoti svarīgi būt foršam un iejusties starp citiem vienaudžiem. Jaunieši ir gatavi darīt daudz nepareizas lietas, lai tikai būtu starp "krutajiem", arī Enija skolas laikā gribēja, lai viņai būtu draugi un nebūtu atstumta no pārējiem skolas biedriem, tāpēc sāka smēķēt, kas kļuva par nopietnu atkarību. Enija stāsta: “Pirmo reizi uzpīpēju 13 gadu vecumā.

Mairis ir jauns puisis no Liepājas, kurš tic Dievam un apmeklē kristīgo mājas grupu jau kādu laiku. Pirms kāda laika viņam par sevi lika manīt veca kaite  - asas sāpes mugurā. Medikamenti nepalīdzēja un atlika tikai paļauties uz Dievu un lūgt! Kādā no mājas grupiņas sapulcēm, kad sāpes bija īpaši stipras, par Mairi aizlūdza, un kopš tās reizes viņš ir

Cilvēka nebeidzamie dzīves jēgas meklējumi un dzīšanās pēc mīlestības un piepildījuma – tas, protams, nav nekas jauns. Katram šie meklējumi izpaužas citādāk, jo kāds dzenas pēc atzinības no cilvēkiem, kāds cits pēc emocionālā piepildījuma caur dažādiem piedzīvojumiem, bet vēl kāds – cenšoties šo tukšumu sirdī aizpildīt ar dažādām atkarībām. Parasti gan visi šie meklējumi un dzīšanās pēc piepildījuma bez

Cilvēka dzīve nekad nav vienkārša. Katrs no mums ir spiests sastapties ar dažādiem pārbaudījumiem neatkarīgi no mūsu gribas. Nereti šie dažādie notikumi spēj pilnība izsist pamatu zem mūsu kājām. Arī Evijai bija jāsastopas ar vienu no smagākajiem pārdzīvojumiem, kad gada laikā meitene zaudēja gan mammu, gan vecmammu. Ģimene bija tuva un zaudējums atstāja sekas arī uz Evijas emocionālo veselību.

Ne mazums cilvēku ir reiz domājuši vai interesējušies par Dievu, taču ļoti bieži viņus apmierina savs esošais dzīvesveids un viņi pat nevēlas nekādas pārmaiņas. Dažādas izpriecas, tai skaitā alkohols, narkotikas, nepareizas attiecības ar pretējo dzimumu, kas ar laiku izposta cilvēka dzīvi, tiek uzskatītas par saistošākām nekā Dieva iepazīšana, tāpēc Dievs tiek atlikts nostāk, tā teikt, "nebaltām dienām". Diemžēl, "nebaltās

Kā daudzi jaunieši, arī Andrejs domāja, ka alkohols, cigaretes un marihuāna palīdzēs viņam atraisīties, būt interesantam un iekļauties savu vienaudžu pulkā. “Kādā barā esi, tādu dziesmu dziedi” – ir teiciens. Tomēr peldēšana pa straumi līdzi baram nedeva gaidīto rezultātu un Andrejs arvien palika iekšēji vientuļš, sevī ierāvies un kompleksu nomākts jaunietis. Tomēr, iepazīstot Dievu un ienākot draudzē, Andrejs ir

Vide, kurā pavadām savu laiku, ļoti spēcīgi ietekmē mūsu dzīvi kopumā. Ilgstoši esot nepareizajā kompānijā, mēs pārņemam tās paradumus, uzvedību, vērtības un ilgtermiņā pat varam nepamanīt, ka notiek mūsu personības degradācija, kamēr to nepasaka kāds no malas. Arī Mārtiņš visu savu mūžu ir bijis vidē, kur tiek lietots alkohols un līdz 27 gadu vecumam viņš bija pazaudējis gandrīz visu,

Marihuāna, “spaiss” un “zālīte” daudziem jauniešiem mūsdienās ir kļuvuši par tādu kā “modes kliedzienu”. Daudzi to pat neuzskata par narkotikām un gaida tās legalizāciju. Tomēr arī “zālīte” izraisa nopietnu atkarību, no kuras cilvēks pats saviem spēkiem tikt vaļā nespēj. Arī Gatis, līdzīgi kā daudzi jaunieši, to pamēģināja un diezgan ātri nonāca smagā atkarībā no marihuānas. Paldies Dievam, ka viņam

Pasaulē bieži ir dzirdēti tādi izteicieni kā šis: "Es jebkurā brīdī varu apstāties, pats spēju sevi kontrolēt". Šādas frāzes no cilvēkiem ar alkohola atkarību izskan pat ļoti pārliecinoši, kamēr atkarība vēl ir sākuma stadijā. Diemžēl, šie cilvēki nemaz nepamana, kā pavisam neilgā laika posmā viņi kļūst par atkarības vergiem, un tā rezultātā cieš ne tikai viņi paši, bet arī

  Lielākā daļa cilvēku tic Dievam vai kam augstākam. Daudzi, nonākot grūtībās vai sarežģījumos, ir lūguši Dievu un pat saņēmuši atbildes, taču viņu dzīves pa lielam nav mainījušās. Arī Ilze jau kopš bērnības ir bijusi kādas tradicionālas konfesijas baznīcas apmeklētāja un cītīgi ir pildījusi dažādās reliģiskās paražas, bet viss viņas dzīvē bija palicis bez izmaiņām. Viņa aizdomājās, kā cilvēkiem tikt pie

Kāpēc jāuzņemas kādi pienākumi jeb kalpošana Dievam, vai nepietiek vienkārši ar nākšanu uz draudzi? Dažkārt cilvēki šādi jautā, tomēr pienākumu uzņemšanās draudzē, kas ir labprātīga, liecina par cilvēka sirds stāvokli un attieksmi pret Dievu. Tie, kas izvairās no jebkādiem pienākumiem draudzē, lielākoties arī nesaglabā ne savu piederību draudzei, ne arī ticību Dievam vispār. Un pretēji – cilvēks var “iedegties”,

Edijam ir tikai divdesmit pieci gadi, bet, neskatoties uz to, ka viņš ir pavisam jauns, Edijs ir gājis cauri smagām lietām savā dzīvē ar atkarībām, parādiem un bija pat reizi, kad viņš atradās starp dzīvību un nāvi, pārdozējot narkotikas. Viņš vēlas pastāstīt, kā Dievs viņu no tā visa izglāba: “Sāku smēķēt un lietot alkoholu jau kad biju vēl nepilngadīgs,

Gandrīz katrs cilvēks savas dzīves laikā ir dzirdējis to, ka Dievs ir, taču priekšstati par ticību ir izveidojušies dažādi. Bieži vien tie ir diezgan negatīvi un skeptiski. Taču, kad pienāk brīdis cilvēka dzīvē, kad nākas atzīt to, ka saviem spēkiem ir grūti pārvarēt un atrisināt kādas problēmas, piemēram, tikt galā ar parādiem, veģetatīvās distonijas izraisītām panikas lēkmēm vai depresiju,

Kad cilvēki izvēlas veltīt savu dzīvi Dievam, nereti viņus nodarbina jautājums: “Labi, es atstāšu savus netikumus un nepareizo dzīves veidu, bet kas nāks vietā?” Agitas dzīve ir piemērs tam, ka kristieša dzīve nebūt nav garlaicīga, pelēka un pliekana. Kad kādreizējā ballīšu apmeklētāja iepazina Kristu, viņa savas dzīves piepildījumu atrada kalpošanā cilvēkiem. Šodien Agita ir patiesi priecīga un laimīga. Iepriekšējais

Neziņa par savu nākotni veselības dēļ cilvēkus var novest pie emocionāli smagām sekām. Arī Andžela pēc ārsta apmeklējuma, uzzinot analīžu rezultātus, bija izmisumā un vairāk nekā piecus gadus dzīvoja nomāktībā par savu saslimšanu. Rezultāti uzradīja,  ka sieviete sirgst ar hronisku B - hepatītu. Ārstu prognozes nebija iepriecinošas un liecināja, ka ar šo diagnozi būs jāsadzīvo visu mūžu. Šādas ziņas

Lai nodzīvotu pilnvērtīgu dzīvi kopā ar Dievu un piedzīvotu Viņa svētības, nepietiek tikai aiziet uz kādu kristīgu pasākumu. Mums ir jāveido attiecības ar Viņu, lai iepazītu Dievu un sāktu izprast Bībeli un tajā atklāto Dieva gribu savai dzīvei. Anita bija atkāpusies no Dieva vairākus gadus tikai tāpēc, ka nezināja svarīgākos principus, kas vajadzīgi, lai spētu pastāvēt savā ticībā. Par

Dažādas atkarības, piemēram, alkohols, smēķēšana, seriāli, datorspēles ātri vien var pārņemt cilvēka ikdienu. Bieži vien cilvēki, kas ieslīgst šādā rutīnā, ir piedevām arī par sevi nepārliecināti, jūtas visu atstumti, nelaimīgi un pilni ar mazvērtību. Jana tam visam ir reiz gājusi cauri, un viņa dalās ar savu stāstu: "Par Dievu zinu jau no bērnības, jo mani vecvecāki bija katoļticīgi. Atceros

Dzīves jēgas meklējumi ir aktuāli daudziem cilvēkiem, taču, ja nepazīstam Dievu, tad atbildēt uz tādiem jautājumiem kā – “Kāpēc es esmu šajā pasaulē un kas man jāpaveic savā dzīvē?” patiesībā var būt ļoti grūti. Arī Reinis kopš pusaudža gadiem meklēja atbildes uz šiem jautājumiem, taču saņēma tikai tad, kad sāka ticēt Kristum. Par to, kā tas notika, viņš stāsta:

Cilvēkam var likties, ka nav risinājuma viņa problēmām un pasaule ir viena milzīga sāpju un bēdu ieleja ar īsiem prieka brīžiem. Cietsirdība, ko daudzi no mums ir piedzīvojuši, bieži no viss tuvākajiem cilvēkiem, noteikti paspilgtina šādu pasaules redzējumu. Lai arī cik bezcerīga dažreiz var likties dzīve un šķiet, ka nav no kurienes gaidīt palīdzību, tomēr patiesībā palīdzība ir šeit