Arnis draudzi “Kristus Pasaulei” apmeklē kopš tās pirmā dievkalpojuma. Jau no sākuma viņu ļoti uzrunāja šeit notiekošais un sludinātais, taču Arnis pats saka, ka pienāca brīdis, kad savā ticībā viņš mazliet atslāba un citas lietas kļuva svarīgākas. Arvien biežāk viņš sāka izlaist dievkalpojumus un mājas grupiņas. Arnis stāsta, ka viņš juta, kā viņa ticības dzīve paliek pliekana, lūgšanas vairs

Vinetas bērnība nebija no vieglajām – agri zaudējot savu māti, meitenes sirdī ienāca lielas sāpes, kas lika noslēgties, uz pazuda dzīves jēga, jo mamma bija cilvēks, no kura viņa saņēma mīlestību. Tas nebija vienīgais zaudējums viņas dzīvē, un drīz vien Vinetai parādījās nervozitāte un depresīvas domas. Taču tad, kad jaunā sieviete iepazina Dievu, viņas dzīve izmainījās un viss negatīvais

Ineta pirms kāda laika darbā bija ieguvusi traumu, pēc kuras juta nemitīgas sāpes un arī kliboja, jo pastaigāt normāli nespēja. Lai gan uz dziedināšanas brīnumiem viņa sākuma raudzījās skeptiski, tomēr atsaucās draudzenes uzaicinājumam uz draudzes “Kristus Pasaulei” Lielo dziedināšanas dievkalpojumu, kas nesen notika Rīgā. Pašai par brīnumu – mājās jau gāja bez sāpēm un piepūles! „Pirms diviem gadiem darbā

Bērnībā gūto emocionālo traumu, grūto apstākļu un problēmu sekas var vīties visai cilvēka dzīvei cauri, atstājot negatīvu ietekmi uz domāšanu un pasaules uztveri arī tālākajā dzīvē. Izteiktie aizvainojumi un pazemojumi veido negatīvu skatījumu uz sevi un citiem, ko vēlāk ļoti grūti mainīt. Agnesei, iepazīstot Dievu un pārvarot dažādus šķēršļus, tas izdevās. Kā tas notika pastāstīs pati Agnese: “Uzaugu nepilnā,

Pirms neilga laika draudzes „Kristus Pasaulei” vecākais mācītājs un evaņģēlists Mārcis Jencītis rīkoja Lielo dziedināšanas dievkalpojumu Rīgā, kura laikā ikvienam bija iespēja saņemt aizlūgšanu par personīgām vajadzībām un piedzīvot savu Dieva brīnumu. Arī Emija kopā ar savu tanti devās uz šo dievkalpojumu, jo viņai bija kāda problēma – nedēļu pirms dievkalpojuma slidotavā meitene traumēja celi un pēc kritiena sākās

Migrēna ir problēma, kuras cēlonis bieži vien nav skaidrs un līdz ar to arī izārstēt šo kaiti līdz galam nav iespējams. Sintijai regulāras galvassāpes sākās pirms vairākiem gadiem, ievērojami apgrūtinot viņas dzīvi, darba gaitas un komunikāciju ar cilvēkiem. Kad viņa pievienojās draudzei “Kristus Pasaulei”, mājas grupiņā regulāri lūdza par šo problēmu un pēc kāda laika Sintija pamanīja, ka mokošās

Mūsdienu pasaulē, kur lielākā daļa cilvēku dzenas pēc materiālām lietām, daudziem ir grūti atrast patiesu draudzību un vērtības, kuru dēļ būt kopā vai pat dzīves jēgu. Rolanda sākotnējā vēlme pēc patiesuma beidzās ar to, ka jaunais puisis vienkārši sāka „plūst pa straumi”, neredzot dzīves jēgu vai iemeslu censties kaut ko sasniegt. Savā stāstā viņš padalīsies ar to, ko ir

Reizēm mēs tā esam iestiguši savās problēmās un ar tām saraduši, ka nespējam iedomāties citādāku dzīvi. Par to, kā tomēr izmainījās Armanda dzīve, pastāstīs viņš pats: “Bērnībā par mani rūpējās mamma. Par tēvu neatceros, jo viņa praktiski nebija. Kad mācījos piektajā klasē, mana mamma pēkšņi nomira. Man tas bija liels zaudējums un emocionāls trieciens. Mātes bērēs es iztukšoju pirmo

Nav uz pasaules tāds laiks, vieta vai problēma, kurā Dievs nespētu iejaukties un izmainīt, ja vien uz Viņu paļaujas, tic un lūdz! Sarunā Jānis stāsta, kā tas notika viņa dzīvē: ”Man jau ir 87 gadi. Dzīve gandrīz nodzīvota, pienākušas vecumdienas un veco ļaužu pansionāts kļuvis par manu mājvietu. Likās, ka neko vairs nevaru mainīt un tā arī savas pēdējās

Marijas stāsts ir apliecinājums Dieva visvarenībai. Kad viņas meitiņa Nikola Jasmīna saslima ar smagu ādas slimību, ārsti nedeva nekādas cerības. Mazulīte cieta neizturamas mokas, bet tad kāds ticīgs cilvēks iestājās par viņu lūgšanā un notika brīnums. Otrā rītā bērns bija pilnīgi vesels. Notikušais bija iedrošinājums arī pašai Marijai, kura pēc tam pilnībā atdeva savu sirdi Dievam un pievienojās draudzei.

Gundar, pastāsti par savu dzīvi, kāda tā bija? Pirms iepazinu Dievu, es savu dzīvi varētu nosaukt par vairākiem gadiem tumsā, jo tas atgādināja neveiksmju ciklu, kas atkārtojās, un izskaidrojumu tam atrast nevarēju. Ir kāda lieta, ko es nekad neesmu saņēmis no cilvēkiem, pirms ienācu draudzē – mīlestība. Man bija ģimene – tēvs un māte, taču bērnībā nesaņēmu gaidīto uzmanību

Mihails ir fizikas skolotājs un liels zinātnes cienītājs. Šādiem cilvēkiem visbiežāk ir raksturīga racionāla pieeja visam pasaulē un līdz ar to neticība Dieva esamībai. Tomēr Mihails ir atklājis to, ko kāds vismazāk būtu gaidījis – Dieva principi, par kuriem runā Bībele, tiešām darbojas! Kā viņš to saprata, tālāk pastāstīs pats. Mihail, kādēļ Tu agrāk uzskatīji sevi par ateistu? Tā

Nepiedošanai sev līdzi atnes aizvainojumu, dusmas, naidu un rūgtumu. Cilvēki mēdz cīnīties gadiem, netiekot ar to galā un nespējot aizmirst pāridarījumu. Mārtiņam nepiedošana nāca no skolas gadiem, taču Dieva spēkā šodien viņam ir pilnīgi brīva sirds, un viņa dzīve ir izmainījusies! Mārtiņ, kam tu nespēji piedot un kas bija noticis tavā dzīvē? „Es izaugu Latgalē, šķirtā ģimenē, diezgan nabadzīgos

Reizēm mēs paši neapzināmies savas ieilgušās problēmas smagumu un postošās sekas, bet to redz, saprot un tas vairāk sāp cilvēkiem, kuri ir mums līdzās. Tā tas notika arī Līvijas dzīvē. Līvija stāsta: ”Dzīvoju ar vīru, kuram bija smaga alkohola atkarība. Tas bija šausmīgs laiks – nemitīgi strīdi, negulētas naktis, apvainojumi no vīra un pat roku “palaišana”. Lai kaut uz

Zigmāra dzīve ir spilgts pierādījums tam, ka lūgšana spēj visu. Tā pieceļ uz kājām tad, kad ārsti saka, ka cerību izdzīvot vairs nav, tā dod atbildes uz dažādiem jautājumiem, un pats galvenais – palīdz sastapt to, pēc kā ilgojas ikviens – patiesu mīlestību, kas nāk no Dieva un spēj izmainīt  dzīvi līdz nepazīšanai! Mūsu  sarunā Zigmārs padalīsies ar savu pieredzi,

Kā daudziem bērniem mūsu sabiedrībā, Kitijai bija sarežģīti ģimenes apstākļi un grūta bērnība. Savā ģimenē, vēlāk arī skolā un sabiedrībā, nekur viņa nejutās pieņemta, vajadzīga un mīlēta. Jaunā meitene visur meklēja mīlestību, arī attiecībās, taču nekur neatrada to, pēc kā slāpa viņas sirds. Kaut arī Kitija pēc dabas ir cīnītāja, ar laiku nolaidās rokas, uzmācās depresija un pat pašnāvības

Dievs ir tāds Tēvs, kurš grib palīdzēt arī mūsu ikdienas lietās, sīkumos un atbildēt uz mūsu jautājumiem brīnumainā veidā. Inetai gadījās savainot kāju tieši pirms iešanas uz dievkalpojumu, taču viņa nepadevās – kā jau parasti svētdienā, Ineta devās uz draudzi un vēlāk arī izmēģināja kādu padomu, ko bija saņēmusi no Dieva pēc lūgšanas. Tā rezultātā – no sāpēm ne