Tu šodien uzzināsi daudz jauna. Es esmu pārliecināts, ka Svētais Gars ir šeit, un Dievam ir mērķis. Viņš ir atnācis, lai uzmeklētu un glābtu pazudušos. Kad Jēzus atnāca virs zemes, Viņš staigāja apkārt un dziedināja velna nomāktos, Viņš atbrīvoja saistītos un deva tiem cerību. Jēzus viņiem deva mūžīgo dzīvību. Un Svētais Gars ir šeit, lai dziedinātu. Viena no slimībām, kā to dēvē pasaulē, ir šizofrēnija. Pasaule nav izdomājusi nekādus medikamentus, lai pilnībā cilvēkus dziedinātu no šīs kaites. Taču Dievam ir atbilde – Jēzus Kristus. Manā Bībele ir rakstīts, ka ar Viņa brūcēm es esmu dziedināts. Tajā brīdī, kad es atzīstu Jēzus nāvi un augšāmcelšanos un atzīstu Viņu par savu Glābēju un Kungu savā dzīvē, es atstāju savus grēkus un tieku pārradīts par jaunu cilvēku. Tās nav īslaicīgas un tikai vizuālas pārvērtības, bet gan reālas iekšējas izmaiņas. Dieva vārds saka – vecais cilvēks ir miris, jaunais cilvēks dzīvo. Man tev ir laba ziņa: jaunpiedzimušam cilvēkam nav šizofrēnijas! Garīgi jaunpiedzimušam cilvēkam nav arī personības dalīšanās.Jaunajam cilvēkam nav nekādu slimību, viņš ir bagāts, nevis nabags, bez lāstiem. Jaunais cilvēks dzīvo mūžīgi kopā ar Dievu. Viņš ir stabils, bez emocionālām problēmām, pilnīgi perfekts un vesels.
Es neesmu ārsts, un es nevienam nevēlos uzstādīt diagnozi. Mēs šodien mācīsimies par šizofrēniju un personības dubultošanos. Diagnozi var noteikt tikai un vienīgi speciālists, tāpēc es nevienu šeit neārstēšu, bet sludināšu Dieva vārdu. Es stāstīšu, kā rodas šīs slimības, kā tās izpaužas, kā tās var ārstēt un došu atbildi – Jēzus Kristus. Viņš staigāja virs zemes un dziedināja velna nomāktos, un Jesajas grāmatas 53. nodaļā ir rakstīts, ka „Viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes bija uzkrautas Viņam”, un, ja mēs ticam Kristus upurim pie krusta, tad mūsu sāpes pāriet Viņam, mēs topam par jaunu cilvēku. Un tas nav kaut kāds psiholoģisks triks, bet gan reālas pārvērtības. Tās ir pārvērtības cilvēka garā un dvēselē.
Zinātne un medicīna šizofrēniju skaidro, neņemot vērā Bībeli. Pasaule skaidro šo slimību, neņemot vērā garīgo pasauli, kas pastāv. Dieva vārds māca, ka visa pamatā ir garīgā pasaule. Medicīna neņem vērā cilvēka jaunpiedzimšanas faktu caur Jēzu Kristu. Zinātne un medicīna ignorē garīgo pasauli, kas sastāv no eņģeļiem, dēmoniem, ķerubiem un kalpotājiem gariem, kuri kalpo Dievam, – mēs tos neredzam ar savām fiziskajām acīm. Pasaule skaidro tikai to, ko redz, sajūt un spēj pierādīt fiziskajā pasaulē. Lai izprastu šo tēmu, mums ir jāzina, ka cilvēks ir trīsdaļīgs. Tieši tāpat kā Dievs ir trīsvienīgs – Tēvs, Dēls un Svētais Gars, tā arī cilvēku veido gars, dvēsele un miesa. Gars ir mūsu patiesais iekšējais cilvēks, kuram pieder miesa. Tad, kad cilvēks pārstāj dzīvot uz zemes, viņš nonāk vienā no divām vietām – debesīs vai ellē, jo gars dzīvo mūžīgi, tas nevar nomirt. Jaunpiedzimuša cilvēka gars ir uzmodināts un dzīvs, tajā vairāk nav nekā no tā, kas ir pasaulē, sātanam tur vairs nav vietas. Neviens dēmons nevar atrasties jaunpiedzimuša cilvēka garā. Neticīga cilvēka garā var būt ļauni gari. Jaunpiedzimis gars ir brīvs un tīrs no ļauniem gariem.
Cilvēka dvēsele savukārt arī sastāv no trim daļām – prāts, emocijas un griba. Tu spēj domāt, jo tavai dvēselei ir prāts. Tu spēj just, jo tavai dvēselei ir emocijas. Un tu spēj pieņem lēmumus, jo tavai dvēselei ir griba. Jaunpiedzimuša cilvēka garā nevar būt dēmoni, bet dvēselē tie var būt, tie var būs ļaunie gari, kas kontrolē cilvēka prātu, emocijas un gribu. Tāpat arī miesā pavisam noteikti var būt dēmoni. Kristietis nevar būt apsēsts, jo viņa gars ir tīrs un brīvs, taču Dievs vēlas, lai arī mūsu dvēsele un miesa tiktu atbrīvota un attīrīta. Šī līdzība ir rakstīta Bībelē, kad Israēls izgāja no Ēģiptes zemes, un to var salīdzināt ar šodienas iziešanu no grēka verdzības un velna varas caur Jēzus Kristus upuri. Kad Israēls izgāja no Ēģiptes zemes, Dievs caur Mozu viņus veda uz apsolīto zemi, un šī zeme bija jāiekaro. Šī zeme tā vienkārši nepiederēja Israēlam, bet gan tajā bija dažādi bezdievīgi ķēniņi, kuri tur valdīja, un pagāja laiks, kamēr Israēls iztīrīja šo zemi no bezdievības un ieņēma to. Simboliski tas atklāj cilvēka personību: pēc piedzimšanas no augšienes cilvēka gars ir pilnīgi tīrs, un viņš spēj pakļaut savu gribu, miesu, prātu un emocijas, taču tas nenotiek vienā dienā. Mums katru dienu ir jāiet un jādzen ārā no savas dvēseles un miesas tas viss, kam tur nav jābūt. Kā tas notiek? Tu regulāri lasi Dieva vārdu, lūdz Dievu, ieraugi Dieva gribu savai dzīvei, pilnveidojies, centies līdzināties Viņa, un, kad vien tu sevī ieraugi kādu sātanisku kontroli, tu pieņem lēmumu to uzvarēt, padzīt no sevis un turpmāk rīkoties pareizi. Un ne vienmēr ir vajadzīga tieša atbrīvošana no ļaunajiem gariem. Kad es nācu pie Dieva, nebija inkaunteri, man nemācīja par to, ka kristiešos var būt ļauni gari. Maldu mācība māca, ka kristietī nevar būt ļauni gari. Es ticu tam, ko saka Dieva vārds, ka ļaunie gari tur ir, un tie ir jāizdzen.
No neticīga cilvēka dēmonus izdzīt ir bezjēdzīgi. Kā tu vari izdzīt velnu no turienes, kur viņam ir tiesības atrasties? Dievkalpojumā Dieva klātbūtnē es varu pavēlēt velnam izvākties no cilvēka, bet, ja cilvēks nav jaunpiedzimis, tad velns nāks atpakaļ un paņems vēl citus ļaunus garus sev līdzi. Ticīgs cilvēks savukārt no Dieva saprot, ka, piemēram, smēķēt ir slikti, viņš cīnās, lai atmestu, neviens no viņa velnus ārā nedzen, un viņš uzvar šo atkarību Svētā Gara spēkā. Dieva spēkā cilvēks kļūst brīvs, un velnam zūd tiesības kontrolēt viņu. Tas var notikt tad, kad cilvēka gars ir atdzimis, un viņš spēj sevi kontrolēt. Jebkurš jaunpiedzimis kristietis var darīt to, ko viņš vēlas, un nedarīt to, ko viņš nevēlas, tikai reizēm ir kādi šķēršļi, kas ir jāpieveic.
Svētais Gars, es lūdzu, ka Tu darbojies mūsu vidū un uzrādi tās lietas, kas mums ir jāzina un jāsaprot. Lai ikviens no mums ir brīvs un dziedināts. Āmen!
Zinātniskais skaidrojums.
Kas ir šizofrēnija? Termins ir cēlies no grieķu valodas: ”schizein” – skaldīt un „phrēn” – dvēsele, prāts, tātad tā ir saskaldīta, dalīta dvēsele. Cilvēka dvēselē ir konflikts. Ir jāuzmanās no nepareizas šizofrēnijas sapratnes. Šizofrēnija nav personības dalīšanās, kā daudzi domā. Personības dalīšanos sauc citā vārdā – disociatīvās identitātes sindroms, un tas ir kaut kas cits. Abas šīs slimības mēs apskatīsim atsevišķi. Tās ir divas dažādas lietas, un tomēr tām ir līdzīga sakne.
„Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos, lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems.” (Jēkaba vēstule 1:7-8)
Cilvēks ar sašķeltu dvēseli nespēj būt pastāvīgs. Tiek uzskatīts, ka ar šizofrēniju slimo 1% pasaules iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka katrs simtais cilvēks slimo ar šizofrēniju. Apmēram no divsimts cilvēkiem dievkalpojumā divus cilvēkus pavisam noteikti skar šī slimība, turklāt, ņemot vērā to, ka šī ir draudze, uz kurieni cilvēki nāk jau ar patiešām lielām problēmām, reizēm kā pie pēdējā glābiņa, tad šo cilvēku skaits varētu būt vēl lielāks. Bet man tev ir laba ziņa – Jēzus ir nomiris par tavām slimībām. Ja tu tici tam, tu esi dziedināts, un šodien es tev palīdzēšu izprast sevi, savus tuviniekus, draugus, un tu spēsi viņiem palīdzēt. Es ticu, ka Dievs tevi dziedinās. Jau tagad tas sāk notikt. Es mācīšu, un Svētais Gars darbosies pie tevis.
Šizofrēnija visā pasaulē ir apmēram 24 miljoniem cilvēku. Latvijā uzskaitē ir apmēram 15 000 šizofrēniķu. Es domāju, ka slimam cilvēkam apkārt vajag nevis tādus pašus slimus cilvēkus, bet gan veselus. Lielākajai daļai šizofrēniķu slimības pazīmes parādās 15 līdz 28 gadu vecumā, plus mīnus daži gadi. Bērni un vecāki cilvēki nav pakļauti riskam saslimt ar šizofrēniju, vai arī tie ir īpaši reti gadījumi. Šizofrēniju ir gandrīz neiespējami izārstēt, bet ir metodes un zāles, kas mazina simptomus, bet tas nenotiek vienā dienā. Arī pēc atbrīvošanas dziedināšanas dievkalpojumā vai inkaunterā turpinās cilvēka darbs ar sevi. Smagos gadījumos tas ir visa mūža darbs. Protams, ar mediķu palīdzību. Ar šizofrēniju ir slimojuši un slimo ļoti ģeniāli un sabiedrībā populāri cilvēki, piemēram, Fjodors Dostojevskis, Vincents van Gogs un citi. Es apzināti noskatījos filmu par kādu pianistu, kurš skraidīja apkārt bez biksēm, bet komponēja ģeniālu mūziku. Gadījumos, kad šizofrēnija nav pārņēmusi visu cilvēka gribu, tā var izpausties arī kā ģenialitāte kādā jomā. Visbiežāk tie ir mākslinieki, kuri cieš no šīs slimības. Tas nenozīmē, ka visi mākslinieki ir šizofrēniķi, bet, ja paskatās uz dažiem no viņiem, var redzēt kādas pazīmes. Ja tu vēlies tuvāk iepazīties ar šizofrēniju savienojumā ar ģenialitāti, iesaku tev noskatīties filmu ar Raselu Krovu galvenajā lomā – „Brīnišķīgais prāts”.
Šizofrēniķi dzīvo nereālā pasaulē. Šizofrēniju raksturo neloģiskums un neharmoniskums. Cilvēks nedomā loģiski, ja skatās no to cilvēku skatupunkta, kuri dzīvo pasaulē. Šizofrēniķi rīkojas citādāk un pasauli redz savādāk. Viņiem ir personības traucējumi. Tie ir garīgi traucējumi, un viņiem zūd apkārtējās pasaules realitātes uztvere. Cilvēks dzīvo citā realitātē, tas bieži izpaužas kā halucināciju parādīšanās, paranoja, dīvainu uzskatu paušana un nesakarīga runāšana. Cilvēks var sākt runāt pats ar sevi. Kompleksi, domāšanas un uzvedības traucējumi. Es gribu tev šodien pateikt, ka tu vari ne tikai sadzīvot ar šo slimību, bet arī uzvarēt to!
Šizofrēnijas pazīmes (ārēji redzamas):
Neviena no šīm pazīmēm katra atsevišķi nevar liecināt par šizofrēniju, bet tas ir pazīmju kopums, kas liecina par šo slimību. Šizofrēniķis smagā formā pats šīs pazīmes sevī neatpazīst, bet vieglā formā var tās pamanīt. Ja šo slimību atklāj agrīnā stadijā, tad ir lielāka iespēja šim cilvēkam palīdzēt. Pēc šīm pazīmēm var diagnosticēt šizofrēniju.
1. Sociāla norobežošanās, izolēšanās. Cilvēks bija sabiedrisks un pēkšņi kļūst nesabiedrisks.
2. Personīgās higiēnas neievērošana. Nevērība pret savu apģērbu un izskatu.
3. Izmaiņas sejas muskuļos, sejas izteiksmē. Visi smejas, šizofrēniķis raud. Visi raud, viņš smejas. Neadekvāta reakcija. Nespēja raudāt vai arī nemitīga raudāšana. Emocionālas galējības. Pilnīgs emociju trūkums vai arī pārlieku liela emocionalitāte.
4. Aukstums pret cilvēkiem. Mīlestība uz lietām, nevis cilvēkiem.
5. Liels egoisms. Šizofrēniķis neredz citu vajadzības un sāpes, bet redz tikai sevi.
6. Pārmērīgs nogurums, miegainība, nespēja gulēt.
7. Pēkšņas izmaiņas personībā. Naidīgums.
8. Asa reakcija ikdienišķās situācijās. Spītējas, staigā nomākts.
9. Nespēja koncentrēties un tikt galā ar sīkiem sarežģījumiem.
10. Vienaldzība pret nopietnām parādībām, lietām. Intereses zudums par lietām, kas agrāk patika. Pasliktinās sekmes skolā, aizmāršība, pazaudē lietas.
11. Pārmērīga aktivitāte vai pilnīgs nekustīgums.
12. Dīvaini žesti un pozas.
13. Pārmērīga reliģiozitāte, pārņemtība ar misticismu vai okultismu. Es uzskatu, ka daudzi kristieši ir šizofrēniķi, piemēram, ja kristietis ar stāžu ir nekārtīgs, bet viņam vienmēr ir piedzīvojumi, Svētais Gars visu laiku viņam pieskaras, tie ir pārgarīgie kristieši, kuru dzīvēs ir visādi netikumi, perversijas. Es pazīstu tādus cilvēkus, kuri sauc sevi par kristiešiem, bet viņiem ir ne tikai seksuāla izlaidība, bet pat perversijas. Un viņi ir tik ļoti aizrāvušies ar reliģiju, bet ar ko viņi patiesībā ir aizrāvušies? Viņiem ir nopietnas problēmas un viņiem ir jāpalīdz, ja viņi vēl spēj apzināties, ka ir vajadzīga palīdzība. Piemērs no dzīves: tikko Pakistānā kāds tēvs nogalināja savus piecus bērnus, jo „Svētais Gars” tā viņam pateica izdarīt; cita versija liecina par to, ka tēvs ir bijis sātanists, kurš upurējis savus bērnus sātanam, lai iegūtu pārdabiskas spējas, lūk, tā ir pārmērīga aizraušanās. Veselīga ticība Dievam nav fanātisms, jo fanātiķi atstāj novārtā visas prioritātes un koncentrējas uz vienu, šāda cilvēka dzīvē nav kārtība. Ticība Dievam nav fanātiska, jo Dievs ir radījis cilvēku ar brīvu gribu, izvēli un spēju ievērot visas prioritātes, arī rūpes par sevi un savu higiēnu.
14. Neatzīst, ka ir vajadzīga palīdzība.
15. Skatīšanās, nemirkšķinot acis.
16. Pārmērīga jūtība pret skaņu, gaismu, garšām un krāsām.
17. Saistība ar autismu. Varu ieteikt noskatīties filmu „Mani sauc Hans”. Stāsts ir par musulmaņu bērnu, kas ir slims ar autismu, bet kurš izaug, apprecas un sasniedz visu, ko vēlas.
18. Pārmērīgs jūtīgums pret pieskārieniem. Atteikšanās pieskarties cilvēkiem vai lietām, vai arī dara to tikai ar cimdiem. Ja cilvēku nevar apskaut un samīļot, viņam ir problēmas, un tur apakšā ir dēmoni, atstumtība, nepiedošana. Šādam cilvēkam ir vajadzīga atbrīvošana.
19. Ārēji pamanāma strauja svara zaudēšana.
20. Mēģinājumi izbēgt no realitātes, braukšana uz ārzemēm. Izteikta migrācija, regulāra braukšana ar stopiem.
21. Daudz raksta bez jēgas un nozīmes. Dīvaini paziņojumi un zīmējumi. Dīvaini, jauni vārdi. Ja es saņemu bezjēdzīgi garas vēstules, es zinu, kāda problēma ir tam pamatā.
Situāciju padara sarežģītu tas, ka pusaudžiem mēdz būt visas šīs problēmas. Šajā vecumā ir grūti diagnosticēt šizofrēniju. Šodienas izglītības sistēma un attiecības ģimenē bez Dieva principu ievērošanas diemžēl rada veselu šizofrēniķu paaudzi, kur katrs var darīt visu, ko grib. Šizofrēnija var izpausties arī neizaugšanā no pusaudža vecuma.
Šizofrēnijas simptomi (var būt arī ārēji neredzami):
Simptomi un pazīmes ir zinātnisks slimības skaidrojums, tas nav mans izdomājums.
1. Halucinācijas. Cilvēks redz lietas vai tēlus, kas fiziskajā pasaulē neeksistē. Garīgais skaidrojums ir tāds, ka cilvēks redz garīgo pasauli vai ļauno garu projicētus tēlus, un tā ir lietas, kuras medicīna visbiežāk neņem vērā. Tās var būt murgainas idejas un fantāzijas.
2. Dezorganizēta un fragmentāra domāšana. Cilvēks runā un pēkšņi maina tēmu. Esmu dzirdējis, kā cilvēks sāk runā par ko vienu, pārlec uz citu un pabeidz vēl kaut kur citur. Tā ir saraustīta domāšana un runa.
3. Samazināta spēja paust emocijas.
4. Nesakarīga runa.
5. Gribas traucējumi. Nespēja uzsāk vai turpināt mērķtiecīgas darbības. Vai šī nav populāra problēma?
6. Paaugstināts pašnāvības risks. 40% šizofrēniķu vismaz vienu reizi mēģina izdarīt pašnāvību. Ir grūti izturēt, ja kāds nemitīgi diktē, kā ir jādzīvo, visādi tēli un balsis. Atsevišķos gadījumos šizofrēniķiem ir paaugstināts risks būt vardarbīgiem, bet kopumā viņi nav īpaši bīstami apkārtējiem cilvēkiem.
7. Jutība pret meteoroloģiskajiem apstākļiem un sezonām. Šizofrēniķiem slimības saasinājums parasti ir pavasarī un rudenī.
Kā medicīna nosaka šizofrēniju? Nav nekādu aparātu, kas to uzrādītu. Slimību nosaka tikai pēc uzvedības novērošanas.
Garīgs skaidrojums. Kas ir šizofrēnija? Viss sākās Ēdenes dārzā. Dievs radīja cilvēku, kurš savā miesā, garā un dvēselē bija pilnīgi vesels. Kritušais eņģelis sātans kārdināja cilvēku un teica: „Tu pats vari noteikt, kas ir labs un kas ir ļauns, un tad tu būsi kā Dievs.” Velns spēlēja uz cilvēka ego un lepnību. Šizofrēnijas sakne ir egoisms un lepnība. Tas ir visa sākums. Šizofrēniķi smagā formā ir „napoleoni”, viņi kaut kas ir, nebūdami nekas. Anekdote: kad psihenē māsiņa tika izmesta pa logu, ārsts jautāja šizofrēniķim, kāpēc viņš tā izdarīja, un viņš atbildēja: „Man Dievs teica!”, bet balss aiz sienas, otrā palātā uz to atbildēja: „Es tev neko neesmu teicis!” Velns runāja uz Ievu, viņa dzirdēja balsi. Šizofrēniķi dzird balsis. Vai ekstrasensi, šamaņi arī neredz dažādus tēlus un nedzird dažādas balsis? Bet viņus nesauc par šizofrēniķiem. Ir garu pasaule, un tā cenšas ietekmēt cilvēku. Pastāv mūžīgā cīņa par velna kundzību pār pasauli un cilvēku. Cilvēks Ēdenes dārzā, nepaklausot Dievam, atdeva savu varu velnam. Ikviens cilvēks dzird „balsis”, bet kā velns runā? Caur domām, caur kādām bezdievīgām mācībām, piemēram, skolā liekot izvēlēties, kas tu gribi būt – puika vai meitene. Velns runā caur melu mācību tieši uz prātu. Ja cilvēks pieņem šo filozofiju un sāk pēc tās dzīvot, viņš ir pieņēmis velna melus. Velns runā uz cilvēkiem ar mērķi viņus izkropļot, paverdzināt, pakļaut un valdīt pār tiem. Cilvēks, kurš pieņem velna melus, kļūst par egoistu, kurš saka: „Es zinu labāk. Es zinu, kā ir pareizi dzīvot.” Dievs ir noteicis, kas ir labs un ļauns, bet cilvēks pats vēlas to noteikt. Velna vēlme ir valdīt, un šī īpašība piemīt daudziem šizofrēnijas slimniekiem. Kā vēl velns runā? Caur vīzijām. Caur emocijām. Dievs saka, ka ar Jēzus brūcēm tu esi dziedināts, bet tu jūti kaut kādus simptomus un saki: „Nē, es neesmu dziedināts.” Velns runā caur sajūtām un grib atņemt tavu dziedināšanu. Tā var būt arī izjūta, ka kāds tevi izseko vai novēro. Velns runā caur domām, sajūtām, caur sapņiem, ar mērķi atņemt tev Dieva svētības un paverdzināt, iznīcināt. Velns ir melis un melu tēvs.
Sātans tavā galvā ieliek nepareizas domas, un arī tā viņš runā uz tevi, lai gan tu viņu neredzi. Viņš nav tevī, taču viņš no ārpuses šādā veidā cenšas iedarboties uz tavu prātu. Miesa ir saskarsmes punkts ar šo pasauli, taču gars ir saskarsmes punkts ar garīgo pasauli. Miesa ir spējīga pārbīdīt un kustināt matēriju. Šizofrēniķi ne tikai vienkārši saņem kādas domas no velna, bet sadzird viņu dzirdamā balsī, kā arī to redz. Velns var atnākt jebkādā izskatā, piemēram, skaistas sievietes izskatā. Viņš var mēģināt tevi iežēlināt. Velns var lietot šantāžu un draudus, tāpat viņš var kārdināt ar pasaules labumiem – naudu, seksu un varu. Iedomājies cilvēku, kuram nekad nekas tāds nav bijis, taču pēkšņi viņš to visu ierauga! Cilvēki domā, ka paši to spēs kontrolēt, taču bez Jēzus asinīm tas nav iespējams. Protams, ka tevi ar medikamentu palīdzību var notrulināt tā, ka tu šīs balsis vairs nedzirdi un muļķības nedari, taču šīs balsis tik un tā atskanēs tavā prātā, tās būs tavās domās – velns turpinās runāt. Tieši tādēļ Bībele saka, ka mūsu prāts ir cīņas lauks. Mums ir jākontrolē savs prāts.
Bībele ir pilna ar Dieva cilvēkiem, praviešiem, kuriem Dievs rādīja vīzijas. Jānis, kas sarakstīja Atklāsmes grāmatu, kā arī Pāvils, nebija šizofrēniķi. Viņiem Dievs atklājās nevis caur Bībeli, bet parādot vīzijas, piemēram, Pēteris, kad tas lūdza Dievu, ieraudzīja no debesīm nākošu ietvaru ar dzīvniekiem un dzirdēja balsi, kas teica: „Ēd, jo, ko Dievs šķīstījis, to neturi par nešķīstu.” Pēc brīža pie Pētera atnāca Kornēlija kalpi un lūdza, lai tas nāk pie viņa un sludina evaņģēliju. Dievs caur šo līdzību vēlējās pateikt, ka Pēterim ir jādodas sludināt Labā vēsts pagāniem. Reliģiozā draudze Jeruzalemē negāja pie pagāniem, bet tikai pie savējiem. Dievs caur šo vīziju piekoriģēja, lai viņi atcerētos, kādēļ ir sūtīti. Pastāv garīgā pasaule, kas nepārtraukti kontaktējas ar cilvēku. Mēs esam garīgās pasaules centrā. Vispirms ir garīgā pasaule, un tikai pēc tam fiziskā. Velns nevar valdīt bez miesas, tādēļ viņam tā ir nepieciešama. Velns vēlas kontrolēt cilvēkus, lai nāktu viņa valstība.
Es secināju, ka šizofrēniķi nav bīstamākie cilvēki, viņi nav pat tuvu tam. Cilvēki, kuriem nav šī slimība, kuri neredz un nedzird garus, dara milzīgas cūcības globālā mērogā. Viņi, savu egoistisko mērķu vadīti, pakļauj tautas, izvaro un kropļo cilvēkus. Šizofrēniķi, salīdzinot ar šādiem cilvēkiem, ir pilnīgi nekas. Gluži tāpat, kā viena cilvēka dēļ pasaulē ienāca grēks, caur kuru velns iemantoja tiesības būt cilvēka miesā, tieši tāpat caur Jēzu tu iegūsti brīvību un atgūsti tiesības valdīt pār sevi. Ja tev rādās un tu dzirdi balsis, un tu esi jaunpiedzimis kristietis, tu vari šīm balsīm neklausīt. Tā ir sātana balss. Tev jāsaprot, ka tu vienkārši to redzi. Pastāv arī tāda garu atpazīšanas dāvana. Kenetam Heigenam tā izpaudās vistiešākajā veidā – viņš redzēja garīgo pasauli. Šobrīd viņš ir pie Tēva Debesīs. Caur Jēzus upuri mēs atgūstam varu. Nav svarīgi, kā velns runā – caur īstu balsi, tēliem vai nepareizām domām un sajūtām, kuras liek tev pieņemt nepareizus lēmumus. Tu vari viņu uzveikt. Atceries – ja Dievs runā uz cilvēku, Viņš nekad neko neuzspiež. Sātans ar saviem ļaunajiem gariem, kuri ir miljoniem, šantažē, uzspiež un melo, un terorizē cilvēku. Ja tu dzirdi Dieva balsi, tad atceries, ka Viņš nekad tā nedarīs. Tu esi brīvs un pilnīgi brīvi vari pakļauties vai nepakļauties Dievam. Sātans izmanto visus ieročus, lai cilvēku pakļautu sev. Tātad, šizofrēniķi dzird reālas balsis un redz reālus tēlus, taču pārējie cilvēki velna informāciju saņem domās, un viņiem ir izvēle – pakļauties vai nepakļauties. Apsēsts cilvēks var būt gan šizofrēniķis, gan arī tāds, kurš neko neredz un nedzird, taču pilnīgi neadekvāti rīkojas. Šeit arī tiek savilktas paralēles šizofrēnijai ar visu pārējo pasauli.
Zinātnieki vēl joprojām šizofrēnijai nav atraduši cēloni un ārstēšanas metodi. Ir noskaidrots, ka šizofrēniju var pārmantot, taču nav atrasts gēns, kuru pārmanto. Ja tēvs un māte ir bijuši šizofrēniķi, tad pēcnācējam saslimšanas iespējamība palielinās par 40%. Ja no medicīniska viedokļa nav iespējams izskaidrot, kā šizofrēniju iespējams pārmantot, tad garīgais skaidrojums ir pavisam vienkāršs – tiek pārmantoti ļaunie gari. Tā nav lipīga slimība, kuru var iegūt fiziskā ceļā, tomēr ir šis veids, kādā tā pārmantojas – garīgā ceļā. Es skatījos raidījumu ar kādu Krievijas psihoterapeiti, ļoti gudru sievieti ar daudz tituliem, un uz viņas studiju varēja zvanīt un uzdot jautājumus. Viņa ļoti gudri atbildēja un interesanti visu stāstīja. Piezvanīja kāda sieviete un sacīja: „Kad manai 18 gadīgajai meitai nomira tēvs, viņai uzreiz parādījās šizofrēnija.” Viņas jautājums bija, kā to izskaidrot, taču šī psihoterapeite neko konkrēti nevarēja atbildēt. Es varu to izskaidrot – gars, kas bija tēvā, pārgāja uz meitu. Tēvs nomira, un ļaunais gars pārgāja meitā. Ja tu neesi zem Kristus asiņu apsardzības, dzīvojot Viņa gribā, bērēs tu vari dabūt visus tos ļaunos garus, kas bija mironim. Parasti tos var iegūt, pieskaroties mironim vai pārmērīgi un histēriski raudot. Iespējams, ka šis šizofrēnijas gars bija arī tēvam, taču tas pie viņa neizpaudās, bet, kad tas pārgāja uz meitu, kura bija jūtīgāka, tas sāka darboties. Nevajag staigāt pa kapiem un runāt ar mirušajiem, jo atceries, ka viņi nav virs zemes, bet gan vai nu Debesīs, vai ellē, un tie, ar ko tu sarunājies, ir ļaunie gari. Arī šizofrēniķi var redzēt dažādus mirušo tēlus un dzirdēt balsis, bet tie visi ir tikai ļaunie gari. Tātad, ja abi vecāki ir bijuši šizofrēniķi, pēcnācējam iespējamība saslimt ar šizofrēniju palielinās par 40%, taču, ja šizofrēnija bijusi kādam radiniekam, iespējamība palielinās par 10%.
Alkoholisms, narkomānija, vardarbīga izturēšanās pret bērnu bērnībā, audzināšana, attieksme no citiem cilvēkiem un dažādas emocionālās traumas nerada šizofrēniju, taču tās var to saasināt. Šizofrēniju saasina zālītes pīpēšana jeb viela kanabis, amfetamīni, kokaīns, emocionālas traumas, kā arī nepareiza reliģiska aizraušanās, iesaistīšanās kādās sektās un kultos, aizmirstot par visu citu. Arī stress saasina šizofrēniju. Neviens zinātnieks nav atklājis, kas izraisa šizofrēniju, taču mēs to zinām – tas sākās Ēdenes dārzā. Cilvēka grēki atver durvis šizofrēnijas garam. Bērns šizofrēniju var dabūt, esot vēl tikai mātes miesās – skābekļa trūkuma gadījumā dzemdību laikā. Tāpat arī nepārtraukta migrācija var atraisīt šizofrēnijas garu, un to saka zinātnieki.
Kāds izvilkums no šīsdienas ziņām: „Svētdien, 11. janvārī, Rīgā notiks bezbikšu brauciens, kura laikā paredzēts, ka tūkstošiem cilvēku novilks bikses vai svārkus, un dosies braucienā sabiedriskajā transportā Rīgā. Bezbikši 11. janvārī plkst. 15:00 pulcēsies pie Nacionālās operas un pēcāk brauks ar tramvaju.” Mēs šeit runājam par šizofrēniju, acu raustīšanu un tādām pazīmēm, taču ir jāpadomā, kuram tomēr šizofrēnija ir izteiksmīgāka. Lai arī šie cilvēki neko neredz un nedzird, viņu griba ir pakļauta sātanam – viņi novelk bikses un brauc ar transportu, jo citi taču arī tā dara. Tā ir garīgā šizofrēnija; mēs dzīvojam šizofrēniskā pasaulē. Šizofrēniķi, kuriem ir uzstādīta šī diagnoze, nemaz nav tas trakākais. Ar cilvēkiem pasaulē ir vēl ļaunāk. Ziņas bija pilnas ar centrālo notikumu Francijā – 7. janvārī Parīzē teroristu grupējums jeb džihādisti noslepkavoja žurnāla „Charlie Hebdo” 12 žurnālistus un policistu. Viņi to darīja savas idejas vārdā, aizstāvot savu ticību, un visus tos, kuri domā citādāk, vienkārši nogalinot. Francija to tā neatstās. Tas ir terors, viņi uzspiež savas vērtības, uzbrūkot demokrātijai. Arī tā ir demokrātija, ka par mums kādā laikrakstā pasmejas, taču bez tās nevar dzīvot normālā valstī. Mums savas tiesības ir jāaizstāv, taču mums nav tiesības iet un nogalināt tos, kuri domā citādāk vai kaut ko par mums uzraksta. Es būtu nogalinājis jau ļoti daudz cilvēkus, ja es nošautu katru, kurš par mani uzraksta kaut ko sliktu. Pat aiz kanceles man būtu jāstāv ar šauteni, un katru, kurš nepiekrīt, vienkārši jānošauj. Taču tā dara tikai sātans, uzspiežot savu gribu. Pasaule šizofrēniju vērtē tikai no zinātniskā viedokļa, neņemot vērā garīgo pusi. Ja mēs ņemam vērā garīgo pusi, tad, skatoties no Dieva skatupunkta, pasaules cilvēki ir attālinājušies no Viņa standartiem un dara neadekvātas lietas, taču šie cilvēki vērtē šizofrēniķus pēc savas mērauklas, secinot, ka viņi nav tādi, kā pārējie. Problēma ir tajā, ka mūsdienu medicīna neņem vērā garīgo pasauli, taču, no garīgās puses skatoties, šizofrēniķi ir visi, kas rīkojas nepareizi un neadekvāti.
Šizofrēnija nav pilnībā izārstējama, taču, ja laicīgi tiek sniegta medicīniskā palīdzība un psiholoģikais atbalsts, var iemācīties ar savu slimību sadzīvot un dzīvot pilnvērtīgu, apmierinošu dzīvi – mācīties, strādāt, veidot attiecības. Neatsverams ir arī ģimenes un draugu atbalsts. Cilvēki, kas neiecietīgi izturas pret šo šizofrēniķi, slimību tikai saasina, un kļūst vēl ļaunāk. Abās filmās, kuras es iepriekš minēju, šos cilvēkus atbalstīja ģimene, viņiem abiem bija sievas, kuras viņus aprūpēja un atbalstīja. Tas ir ļoti svarīgi. Smagos šizofrēnijas gadījumos ir nepieciešama hospitalizācija, pat piesiešana pie gultas. Ņemot vērā to, ka šī nav slimība, bet garīga problēma, nav medikamentu, kas to pilnībā ārstētu, taču ir zāles, kuras apslāpē šizofrēnijas simptomātiku, novērš halucinācijas un padara slimnieka domāšanu sakarīgāku. Ja ārsts tev ir norīkojis dzert zāles, tās ir jādzer. Tiklīdz slimnieki pārstāj dzert vajadzīgās zāles, viss sākas no jauna, jo gars nekur nav pazudis, viņš tur pat vien ir. Lai arī šeit, draudzē, notiek aizlūgšana, zāles nedrīkst pārtraukt lietot, līdz to atļauj ārsts. Tev ir nepieciešams labs, adekvāts ārsts, jo arī ārsti dažkārt mēdz runāt muļķības un zāļot veselu cilvēku. Šizofrēnijas gadījumā ir ieteicams klausīt ārstu. Zāles nespēj pilnībā ārstēt, tās tikai noņem simptomus, un 40% gadījumu pastāv iespēja, ka zāles vispār nepalīdzēs.
Tomēr ir garīgā ārstēšana, un tas nozīmē, ka velnam ir jāatņem visas legālās tiesības valdīt tavā dzīvē. Šizofrēnija rodas no lepnības un nepaklausības Dievam. Pirmkārt, tev ir nepieciešams pieņemt Jēzus upuri. Tev ir jāpiedod sev, Dievam un citiem cilvēkiem, kuri tev ir darījuši ko ļaunu. Izvirtības un citi grēki vienkārši ir jāatstāj, pretējā gadījumā velnam uz tevi vēl joprojām būs tiesības, un tu vēl aizvien redzēsi un dzirdēsi to, un velni tevi kontrolēs. Es ticu, ka šizofrēnija ir pilnībā dziedināma Jēzus Vārdā. Garīgu problēmu pamatā ir atstumtība un nepiedošana. Ir nepieciešams doties uz draudzes lūgšanu nometni – inkaunteru. Tur pirmais gars, par kuru tiek runāts, ir atstumtības un nepiedošanas gars, jo tieši no tā viss sākas. Jāpiedod ir tādēļ, ka no nepiedošanas ceļas ļaunums. Ņemot vērā, ka par to, kā saņemt dziedināšanu, es runāju gandrīz katru svētdienu, sīkāk es tajā neiedziļināšos.
Otrā problēma, kuru šodien apskatīsim, ir disociatīvās identitātes sindroms. Šizofrēnija nav personības dalīšanās, kaut arī precīzi šis vārds to nozīmē – dalīta dvēsele, taču tas ir citā nozīmē. Personības dalīšanos nepārmanto, tai ir cēlonis, kas rodas cilvēka dzīvē. Disociatīvās identitātes sindroms ir parādība, kad cilvēka dvēsele sašķeļas vairākās daļās. Es lasīju gadījumu, kur kādas sievietes dvēsele bija sašķēlusies 86 daļās! Ikviena dvēseles daļa pati domāja, pati juta un pati rīkojās. Tā nav apsēstība vai šizofrēnija, bet gan sadalīta dvēsele. Katra personības nošķeltā daļa domā, ka tieši viņa ir īstā. Viena dvēseles daļa var izdarīt kaut ko tādu, ko pēc tam otra neatceras. Lasīju gadījumu, kur sieviete atvēra skapi, un viss skapis bija pilns ar jaunām drēbēm. Viņa nezināja, ka tās ir nopirkusi, taču pie drēbēm bija čeks, kurā apstiprināts, ka viss nopirkts ar viņas kredītkarti. Gars un miesa ir viena, taču dvēsele ir sadalīta vairākās daļās, un katra no tām domā, jūtas un rīkojas atšķirīgi. Katra dvēseles daļa ir cilvēka personība, un, kad ļaunie gari piekļūst katrai no šīm personībām, cilvēks tiek demonizēts, un šie ļaunie gari rīda vienu personību pret otru. Viena no šīs problēmas pazīmēm ir atmiņas zudumi bērnībā. 98 gadījumos no 100 iemesls šai problēmai ir vardarbība bērnībā – izvarošanas, sātaniski rituāli un tamlīdzīgi. Pārējos gadījumos iemesls var būt kāds cits spēcīgs emocionāls pārdzīvojums. Personības dalīšanās ir Dieva dota dāvana cilvēkam, kurš bērnībā piedzīvojis ko tik smagu, pēc kā tālāk normāli nav iespējams dzīvot un ko nav iespējams pārdzīvot. Piemēram, ja mazu piecgadīgu puisīti izvaro homoseksuāļi, viņam nav iespējams turpināt dzīvot kā līdz šim. Tas atstāj sāpes un citas šausmīgas lietas. Tādēļ personība, kas cieta, nobloķējas, un izveidojās divas personības – viena tā, kura cieta, un otra, kura ir normāla un domā, ka ar viņu tas nenotika. Tā ir dabiska reakcija, taču, ja cilvēks pieaug, un viņam ir vēl trīs vai četras personības, tas izraisa problēmas – ļaunie gari piekļūst katrai šai personībai un sarīda vienu pret otru. Maziem bērniem, lai tie saprastu, kas ir īstā persona un kas ir nošķirtās daļas, personības dalīšanos ilustrē tā: ir divas lelles, viena ir skaistā princese, taču otra ir neglītā Anna. Anna uzņemas uz sevis visu sodu un sāpes un tās slēpj no princeses, lai princese spētu dzīvot un būt pie pilna prāta. Tā ir pašaizsargāšanās reakcija. Tā daļa, kas cieš, tiek noņemta nost, lai princese varētu dzīvot. Tā nav apsēstība vai ļauns gars, taču pēc tam, ja cilvēks nav jaunpiedzimis un nedzīvo Dieva gribā, katru personību sāk kontrolēt ļaunie gari, un katra personība var būt citāda.
Ja kāds ir skatījies filmu „Gredzenu pavēlnieks”, tur bija Golums, kurš par sevi sacīja „mēs”. Arī Geraziešu zemē apsēstais sacīja: „Mūsu ir daudz.” Viņi runāja daudzskaitlī, un tur noteikti ir kaut kas gan no šizofrēnijas, gan no personības dalīšanās. Apsēstais Geraziešu zemē sita sevi ar akmeņiem un darīja sev pāri – viena personība darīja pāri otrai, jo nav cita iemesla, kādēļ viņam pašam sevi būtu jāsit. Šeit ir runa par smagiem šīs problēmas gadījumiem, taču es domāju, ka vieglā formā tā var būt sastopama pie daudziem. To nepārmanto, bet iegūst. Personības dalīšanās simptomi ir atmiņas zudums, dažādu atmiņu uzplaiksnījumu, piemēram, asinsgrēka, izvarošanas, sātanisku rituālu, pilnīga bloķēšana atmiņā. Ja tavā dzīvē ir kādi melnie posmi, iespējams, ka tur ir noticis kaut kas tāds, ko tu esi bloķējis. Vēl kāds simptoms ir laika pazaudēšana dienas gaitā, izkrīt kāds laika posms, tu neatceries un nezini, ko tajā laikā esi darījis. Tajā laikā otra personība darīja kādas lietas, ko tu pats nemaz nezini. Tas ir diez gan bīstami. Tāpat tu dzirdi balsis savā prātā, taču tās nav tādas balsis, ko dzird šizofrēniķi, bet gan tavas otras vai pat trešās un visu citu pārējo personību balsis. Tās tavā galvā var arī strīdēties, un, kad tam visam vēl pievienojas velni, sākas milzīgs bardaks. Šīs balsis cenšas piesaistīt tavu uzmanību un tevi kontrolēt. Bobs Larsons raksta, ka kāda sieviete nekad nebija dzirdējusi putnu dziedāšanu, jo viņas galvā kāds nepārtraukti strīdējās. Viņa nezināja, ko nozīmē slavēt Dievu pie mūzikas. Pēc atbrīvošanas viņa beidzot varēja dzirdēt gan mūziku, gan putnu dziesmas, un viņu nekas netraucēja. Tāpat arī vairums no vēnu griezējiem nemaz necenšas izdarīt pašnāvību, viņi tikai pagraizās un uztaisa švīkas. Iespējams, ka arī šādiem cilvēkiem ir personības dalīšanās, jo sevis graizīšana ir šo personību konflikta rezultāts. Tā ir pazīme. Vēl kādas pazīmes var būt pēkšņas, neizskaidrojamas galvassāpes un līdzsvara traucējumi, ievērojama sekmju krišanās skolā vai nespēja veikt savus pienākumus, arī iedomāti draugi, kuriem tiek sūtītas vēstules, taču to nevajag sajaukt ar normālu bērnu fantāziju, tomēr, ja pieaudzis cilvēks to vēl aizvien uzskata par realitāti, tā ir pazīme. Kā pazīme ir arī jau iepriekš minētās balsis, gan pozitīvas, gan negatīvas, kā arī katrai personībai var būt savs rokraksts. Tāpat tiek lietots vārds „mēs”, kad runā par sevi. Apsēstais Geraziešu zemē tieši tā arī teica: „Mūsu ir daudz.” Šajā gadījumā caur viņa muti runāja velns. Tev ir jāsaprot, ja tev ir šāda problēma, tas nenozīmē, ka tu esi demonizēts, bet, ja tu dzīvo bezdievīgu dzīvi, tad katra no šīm personībām var būt demonizēta. Bobs Larsons stāsta, ka kādai sievietei, kurai viņi kalpoja, bija 87 klīniski uzstādītas personības. Viņas vecāki sestdienas naktīs bija sātanisti, taču svētdienas rītos kalpoja svētdienas skolā kā skolotāji. Bobs Larsons ir viens no spēcīgākajiem atbrīvošanas kalpotājiem pasaulē, kuram ir zināšanu pilna galva, un viņš saka: „Kristieši, neesiet naivi, uzticot savus bērnus kādam arī draudzē. Pedofīli un tamlīdzīgi cilvēki meklē bērnus draudzē.” Paldies Dievam, ka mums bērni vienmēr ir kopā ar vecākiem. Šādi sātanisti bērnus meklē arī draudzē, tā ir ērta vieta, kur kristieši domā, ka Dievs par visu parūpēsies, un ļauj staigāt bērniem, kur tie grib, laiž viņus uz svētdienas skolu, nemaz nezinot, kas tur māca. Ja draudzē nav atskaites sistēma, ir ļoti grūti izkontrolēt, kas notiek. Paldies Dievam par G12, kur mēs viens otru zinām.
Tātad šī sieviete, kurai kalpoja Bobs Larsons, bija psihiski un seksuāli izmantota jau kopš dzimšanas sātaniskajos rituālos. Viņa bija tikusi ieslēgta zvēru krātiņā, un viņas vecāki par viņu bija ņirgājušies. Uz viņas pirkstu galiem zem nagiem bija zīmes, kuras nekad nebija aizaugušas, kur viņas vecāki, saskaņā ar rituālu, bija dzinuši adatas. Viņa bija izmantota sātaniskajos rituālos daudzas reizes. Pagāja daudzi gadi, kamēr viņi atbrīvoja šo sievieti. Kad bija notikusi lielākā daļa no šīs atbrīvošanas, rētas uz viņas pirkstiem aizauga. Larsons raksta, ka cīņa ir gandrīz beigusies un šī sieviete ir gandrīz brīva. Šai sievietei bija 87 sastāvdaļas, un katrai no tām bija savs vārds un savs dēmonu pulks. Katrā reizē viņa uzrakstīja kartiņu savam padomdevējam, no katras personības pasakot paldies. Kad ikviena viņas personība uznāca virspusē, viņa parakstījās par katru šo daļu. Katrai personībai bija atsevišķs paraksts. Pie viņas norisinājās ilgstoša kalpošana daudzu gadu garumā. Lūk, tas ir disociatīvās identitātes sindroms. Medikamentu pret šo kaiti nav, taču ir nepieciešams darbs ar sevi, lai mazinātu simptomus – to saka zinātne. Viena no metodēm, lai šo problēmu risinātu, ir vērsties pie katras personības atsevišķi, mēģinot noskaidrot īsto personību un sašķeltās personības. Ārsts nevar palīdzēt pie atbrīvošanas, taču viņš var palīdzēt saprast, kas ar tevi notiek un palīdzēt tev pašam tikt ar to galā. Tas ir ļoti smalks darbs. Starp visām personībām ir jāpanāk sadarbība, taču, ņemot vērā, ka katrai personībai virsū ir velns, nekāda sadarbība nav iespējama. Arī atbrīvošanas kalpošanā man ir jāvēršas pie katras personības individuāli. Piemēram, kristietis ir normāls kristietis, taču viņam vēl aizvien ir novirze uz homoseksuālismu – iespējams, ka viņam ir sašķelta personība un kā iemesls tam var būt tas, ka bērnībā viņš ir ticis izvarots. Visas šīs atmiņas ir nobloķējušās, tomēr viena personība grib dzīvot ar Dievu, bet otra izlaidīgajos sakaros. Arī šai personībai ir jānožēlo grēki, taču to nevar izdarīt, ja cilvēks to neapzinās un netic, ka viņam šāda personība ir. Es domāju, ka mūsu vidū kādiem cilvēkiem vieglā formā kaut kas līdzīgs var būt. Iespējams, ka tu šīs lietas pat atceries, un tomēr dzīvo kā divās pasaulēs, domājot, ka tev ar to nav nekā kopīga, ka tas nav noticis ar tevi un tamlīdzīgi, tu noliedz visu un dzīvo citu dzīvi. Tāda, lūk, ir šī kaite.
Runājot par Hitleru, cik zināms, nekādas balsis un tēlus viņš neredzēja, taču viņš ir viens no visu laiku spēcīgākajiem šizofrēniķiem. Viņš atnesa milzīgu ļaunumu. Visas viņa ideoloģijas bija velna meli, ko viņš pieņēma. Zināšanas par personības dalīšanos ir atnākušas no nacistiskās Vācijas koncentrācijas jeb nāves nometnēm. Hitlera zinātnieki veica pētījumus, un, es domāju, ka arī padomju zinātnieki veica analoģiskus pētījumus, supercilvēka radīšanā. Tās nav tikai fantastikas filmas, tā ir realitāte. Militārās lielvaras grib radīt superkaravīru, kurš bez ierunām paklausa jebkurai pavēlei un izpilda to precīzi. Šie zinātnieki strādāja un pētīja, lai radītu paklausīgu robotu armiju. Šiem cilvēkiem bija jāizpilda pavēles neatkarīgi no sekām. Šie musulmaņu džihādisti arī izpilda pavēles, neatkarīgi no sekām, pat sevi uzspridzinot, ticot, ka pēc nāves būs „erotiskajā sabiedrībā kopā ar daudz sievietēm debesīs”. Viņi nemaz nezina, ka nonāks ellē, un tur būs cita „sabiedrība”. Personība tika sašķelta caur vienlaicīgi uzliktiem sāpju un baudas kairinājumiem. Vienlaicīgi tika veiktas maksimālas sāpes un maksimāla bauda. Jauna cilvēka neirotiskā sistēma nav spējīga vienlaicīgi uztvert ekstremālas sāpes un seksuālu stimulāciju. Tad zinātnieki atklāja, ka viņi spēj cilvēku iekšēji sašķelt un viņā radīt vairākas personas, kuras katru var ieprogrammēt darīt savu uzdevumu.Sātaniskie kulti regulāri praktizē personības sadalīšanu, pielietojot sadomazohismu. Savos rituālos viņi izvaro un nodara sāpes, pat upurējot cilvēkus, lai šādā veidā uzturētu cilvēkus uzticamus kultam un īstenotu savus uzdevumus. Sievietei, kuru iepriekš aprakstīju, bija daudzas iespējas no šī apburtā loka izrauties un aizbēgt, bet iekšienē notikusī personības šķelšanās, kas katra bija ieprogrammēta viņu noturēt kultā, viņu vienmēr vilka atpakaļ. Viena daļa gribēja atbrīvošanu, taču pārējās bija ieprogrammētas uz pretējo. Hitlera zinātniekiem bija jāsavāc vienkopus cilvēki, kuri agrāk dzīvē bija traumatizēti, lai viņos radītu sašķeltību, bet tad, uzliekot tiem lielas sāpes un ciešanas, radīt no tiem robotveidīgas personības, kas spētu nogalināt ikvienu pēc dzirdētās pavēles. Lūk, sātans un viņa vēlme pēc totālas kontroles. Sātans spēlē uz cilvēka egoismu, liekot viņam domāt, ka šis cilvēks ir kaut kas arī bez Dieva, ka viņš visu var sasniegt pats, nerēķinoties ar Dievu un ar cilvēkiem. Tas ir grēks.
Secinājums visam, ko mēs šodien mācījāmies, ir, ka ir gan medicīnisks, gan garīgs šizofrēnijas skaidrojums. Būtiskākais, kas mums ir jāsaprot, ka viena lieta ir tas, ko cilvēki diagnosticē un redz, taču otra ir reāla garīgā pasaule. Tieši tāpat arī disociatīvās identitātes sindromu var izskaidrot medicīniski, taču tas ir jāapskata arī garīgi, jo tā ir ne tikai psihes sašķelšanās, bet šajā psihē katrai personībai ir dēmoniska kontrole, un nekas tās nespēs samierināt. Pie šīm kaitēm ir nepieciešama ilgstoša kalpošana šim cilvēkam, kā arī darbs ar sevi. Bez Bībeles, regulāras grupiņas un draudzes apmeklēšanas atbrīvošana nav iespējama. Ir jāatjauno savs prāts, un tavai īstajai personībai ir jāaug, taču pārējām jāiet mazumā. Tev ir jāpakļauj sevi Dievam un sev. Abas šīs kaites ir velna vēlme pēc totālas kontroles pār cilvēku un cilvēci kopumā. Daži dzird kādas balsis vai kaut ko redz, taču citi pieņem ačgārnas domas no kādām mācībām, sajūtām un domām, kuras ļaunie gari ieliek viņu prātā. Šādas domas, ja tu tām paklausi, tevi novērš no Dieva ceļa, atraisa lāstus, atver durvis dēmoniskajai pasaulei, un tava dzīve iet postā, un pēc nāves ir mūžīga pazušana ellē. Es domāju, ka, ja viena persona pieņēma Jēzu, taču pārējās nepieņēma, pēc nāves šāds cilvēks nonāks Debesīs, protams, ka tikai tādā gadījumā, ja cilvēks būs strādājis pie tā un centies. Arī garīgi slimi cilvēki, kuri pieņem Jēzu, pēc manām domām, nonāk Debesīs. Ja cilvēks turpina kaut ko redzēt un dzirdēt, un ja ir kādi simptomi, tas nenozīmē, ka viņš ir pazudis un nonāks ellē. Ir jāatbrīvo, pie tā ir jāstrādā, un ir nepieciešams laiks. Tieši tāpat, ja cilvēks ir nācis pie Dieva, taču vēl cīnās ar kādu problēmu, tas nenozīmē, ka viņš būs ellē.
Uz visām šīm problēmām ir tikai viena atbilde – Jēzus Kristus. Pārējais ir tikai mierinājums un simptomu mazināšana, medicīniska palīdzība. Ne medicīna, ne zinātne atbrīvot nespēj. To spēj tikai Jēzus Kristus un tikai ar tavu piekrišanu.
Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece un Monta Gulbe
