Pa īstam! Šie divi vārdi jau ilgāku laiku skan manā sirdī. Brīvība no grēka, dziedināšana,
Svētā Gara liecība sirdī, ka esmu Viņa bērns, personīgas attiecības ar manu Radītāju un Glābēju – lai viss būtu pa īstam!
Vai var kristietī būt ļaunie gari pēc tam, kad viņš ir pieņēmis Jēzu par savu Kungu un savu dzīvi nodevis Dievam? Vai var būt tā, ka kādās mūsu dzīves jomās ļaunā ietekme izpaužas arī pēc tam, kad esam piedzīvojuši pestīšanu? Ir mācītāji, kas sludina, ka kristietī nevar būt ļaunie gari nevienā viņa dzīves jomā, nevienā lietā. Tomēr dažādas problēmas, kuras gadiem ilgi velkas līdzi pat dedzīgiem ticīgajiem, liecina par pretējo. Rakstura vājības, slimības, atkarības, ar kurām kristieši cīnās, lūdz un gavē, un nevar piedzīvot pilnīgu brīvību. Problēmas kalpošanā, nevar pa īstam piedzīvot Dievu…Šīs ir tikai dažas no jomām, kuras traucē mums iemantot visu to, ko Dievs mums ir sagatavojis kā Saviem bērniem.
15. augusta dziedināšanas dievkalpojums draudzē „Kristus pasaulei” Rīgā bija īpašs ar to, ka aizvadītajā nedēļā draudzē bija noticis pirmais inkaunters Latvijā G12 vīzijas ietvaros. Inkaunteru jeb trīs lūgšanu un Dieva tuvuma piesātinātas dienas izgāja Rīgas draudzes līderu komanda, pavisam 12 cilvēku. Viņiem kalpoja draudzes mācītāji Mārcis un Ganna Jencīši, kuri līdzīgu inkaunteru izgāja jūlija beigās Manheimaas draudzē Vācijā. Šajā dievkalpojumā mācītāja svētruna nebija. Tās vietā inkauntera dalībnieki liecināja draudzei par šajās dienās piedzīvoto. Visi mēs esam cilvēki un visi nākam no pasaules. Brūces dvēselē, ko cirtuši piedzīvojumi mūsu pagātnē, tuva cilvēka nodevība, pat lāsti no mātes lūpām… Kāds vēl pirms atgriešanās pie Kristus ir aizrāvies ar citām reliģijām, apmeklējis to tempļus un varbūt pat ar savu muti pats neapzināti ir izteicis vārdus, kas garīgajā pasaulē jau nozīmē derību ar sātanu. Mēs daudzas lietas savā dzīvē esam aizmirsuši, taču šīs lietas ir, un traucē. Pēc tam, kad mēs vispārīgi esam nožēlojuši savus grēkus un atdevuši savu dzīvi Dievam, Svētais Gars mums bieži uzrāda vienu vai otru epizodi mūsu dzīvē, kur tas Kungs grib, lai mēs lūdzam par konkrētām lietām mūsu pagātnē, atsakāmies no konkrētiem vārdiem, saistām un izdzenam konkrētu dēmonu. Inkauntera dalībnieki liecina, ka šajās dienās piedzīvojuši patiesu brīvību, izlaušanos un jaunu līmeni attiecībās ar Dievu. Gājuši arī laukā monstri. Atbrīvošana no ļauno garu ietekmes ir Dieva dāvana un žēlastība katram ticīgajam, no kā nav jābaidās un jākaunas nevienam kristietim, arī tad, ja viņš kalpo un ieņem redzamu vietu draudzē!
„Teici to Kungu mana dvēsele un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas. Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību.” Psalms 103:2-4
Draudzes mācītāja Ganna Jencīte stāsta par savu dzīvi. „Man bija nespēka gars 18 gadus”, – viņa stāsta. „Kad biju jauna meitene man sāka sāpēt labā roka, taču kurš jaunietis gan pievērš uzmanību šādiem sīkumiem! Kad apprecējos ar Mārci, sāku strādāt par pavāri, taču pēc laika nācās no šī darba aiziet. Lai kā mani žēloja un lutināja pārējie darba biedri, arvien vairāk bija tādas kustības un darbības, kuras es nevarēju izpildīt. Sāka sāpēt arī otra roka un mugura. Gāju pie ārstiem. Interesanti, ka diagnozi nespēja noteikt neviens, taču katrs ieteica savu metodi, kā šo slimību ārstēt. Katrs savu! Tas viss bija ļoti traucējoši un apgrūtinoši. Nekas no tā visa man nepalīdzēja, palika vēl sliktāk. Kad kļuvu kristiete un uzzināju, ka Jēzus ir paņēmis uz sava krusta ne tikai manus grēkus, bet arī manas slimības, tas man kļuva kā salmiņš, kā pēdējā cerība! Mēs ar vīru lūdzām, lai Dievs dziedina manas locītavas, taču kļuva vēl sliktāk. Tad mums kādu dienu ienāca prātā – varbūt tas ir kāds ļauns gars? Bet es taču esmu kristiete un esmu lūgusi grēku nožēlas lūgšanu! Kā gan manī var būt velns? Bet ja nu tomēr ir!? Kad mēs ar vīru sākām lūgt atbrīvošanas lūgšanu un Jēzus Kristus vārdā pavēlējām sātanam aizvākties, vajadzēja redzēt, kas tur notika! Taču kopš tās dienas esmu vesela un šī slimība nav atkārtojusies vairs nekad!”
Dievkalpojuma beigās draudzes mācītāji un vairākas inkaunteru izgājušās māsas kalpo klātesošajiem ar atbrīvošanas lūgšanu. Priekšā iznāk praktiski visa draudze. Aizlūgšanas ievelkas, jo jūtama kalpotāju vēlme lūgt par cilvēkiem no sirds, pa īstam, nevis pavirši. Daudzi saņem savu brīvību. No daudziem ļaunie gari iziet nelabā balsī kliegdami un raustīdamies. Varbūt kādam tas var likties savādi un nesagatavotam cilvēkam varētu rasties kādas iebildes vai jautājumi. Taču ieguvums ir patiesa brīvība! Pa īstam!
