Dzīves jēga?

Es jūs mīlu! Šorīt, kad beidzās manas komandas darba sapulce, manī radās tāda doma un reizē izjūta – šeit sēž mani vissvarīgākie cilvēki, un man viņi nozīmē visvairāk no visiem. Reizē radās arī vēlme to viņiem pateikt, bet cita doma teica – nu, ko tu tur teiksi, kam tas vispār ir vajadzīgs un kā tas izskatīsies… Es ātri sapratu, no kurienes manī bija tādas domas, un es pateicu: “Jūs esat mani visvērtīgākie un dārgākie cilvēki, aiz Dieva jūs esat viss, kas man ir! Jūs esat mana ģimene, un es jūs mīlu!”

Svētrunas tēma ir “Dzīves jēga?” Vai tu zināji, ka sakaltušas rozes smird? Vai tu zināji, ka tauriņi ir tie paši tārpi, tikai ar skaistiem spārniem? Tātad nākas secināt, ka ne viss ir labs un derīgs, kas skaisti izskatās. Ne viss skaistais ir tev vērtīgs, tas var būt pat nevērtīgs un slikts. Tas pats attiecas arī uz dzīves jēgu. Cilvēkiem ir dažādas atbildes par to, kas ir dzīves jēga. Kāpēc es dzīvoju? Kāpēc es esmu piedzimis? Kāds ir mans uzdevums? Kāda ir dzīves jēga? Atbildes uz šiem jautājumiem tev iemāca vecāki, tu pats tās izsecini, lasi grāmatas, draugi ietekmē vai arī tās vienkārši ir sabiedrībā pieņemtas normas. Taču ne viss, kas labi izskatās, spēj tev dot piepildījumu. Dievs mūs tādus ir radījis, ka mēs meklējam piepildījumu. Viņš ir paredzējis to, ka mēs dzīvojam harmonisku un sabalansētu dzīvi jeb esam laimīgi, un tas nemaz nenozīmē vienmēr labi justies. Es tev parādīšu no Bībeles, kur cilvēki meklē dzīves jēgu un piepildījumu, kā arī to, vai tajā ir atbildes.

Atbildes būs no Salamana mācītāja grāmatas. Daži teologi uzskata, ka tā nav Salamana paša rakstīta grāmata, un to ir uzrakstījuši citi cilvēki. Ja es pats lasu šo grāmatu, es to noteikti piedēvēšu Salamanam. Tur ir ļoti daudz norāžu uz ķēniņu Salamanu. Ja tu lasi un izproti Bībeli un garīgus principus, tu redzi Salamana mācītāja grāmatu kā Salamana darbu. Protams, ka tur savu roku ir pielikuši arī citi cilvēki, kuri ir pierakstījuši, tulkojuši, sakārtojuši šo grāmatu, līdz tā ir nonākusi līdz mūsdienām. Salamans bija tā laika bagātākais un gudrākais cilvēks. Salamans lūdza, un Dievs atbildēja, prasot: “Ko tu gribi, lai Es tev dodu?” Salamans lūdza Dievam gudrību. Līdz tam brīdim viņš jau bija sapratis, ka viņam nevajag ne naudu, ne varu, bet gudrību, un Dieva spēkā viņš kļuva par gudrāko cilvēku uz zemes. Mēs mācīsimies viņa vārdus.

Salamans bija ķēniņa Dāvida dēls. Viņš mantoja jau gatavu ķēniņvalsti un pabeidza sava tēva iesākto. Tam, ko Mozus, Jozua un Dāvids bija izkarojuši un ieņēmuši, Salamans pielika punktu un baudīja no tā augļiem. Izraēls bija kļuvis par impēriju, varenu valsti, kuras priekšgalā bija Dievs, un tās vadītājs bija bagāts un gudrs. Kā ķēniņam tajā laikā pieklājās, viņš apņēma ļoti daudz sievu, viņam nekā netrūka, bet Dieva vārds mūs brīdina par precībām starp ticīgu un neticīgu cilvēku, kas notika arī šajā gadījumā. Kas ir kopīgs gaismai ar tumsu? Šādā ģimenē nav kopīgu mērķu un vienprātības un būs šķelšanās. Sliktās lietas mēs ļoti ātri pieņemam, bet labās ne tik ātri. Ļoti bieži cilvēks, kurš ir bijis ticīgs, novirzās no ticības un seko savam partnerim bezdievīgos ceļos, un Salamana gadījumā notika tā, ka viņš novērsās no Dieva, sākdams pielūgt tos elkus, kurus pielūdza viņa sievas. Dievs nenosodīja Salamanu par to, ka viņam bija daudz sievu, jo tādas tajā laikā bija paražas, bet problēma bija tajā, ka ķēniņš apprecēja arī svešzemju sievas, ne tikai no savas tautas, kuras pielūdza citus dievus. Viņš ne tikai pats sāka tos pielūgt, bet arī katrai sievai cēla altāri, uz kura varēja pielūgt konkrēto dievu. Rezultātā Salamans atkāpās no Dieva. Tomēr viņa grāmatas un visi vārdi, kas ir Bībelē, ir Dieva Gara iedvesmoti un noderīgi mācīšanai. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Salamana mācītāja grāmata ir tapusi tad, kad Salamans bija atkāpies no Dieva. Visai grāmatai vijas cauri tāda cilvēka vārdi, kurš neredz dzīves jēgu. Salamans ir pazaudējis pašu svarīgāko – Dieva tuvumu.

“Šie ir mācītāja, Dāvida dēla, Jeruzālemes ķēniņa, vārdi. “Ak niecību niecība!” saka mācītājs. “Ak niecību niecība! Viss ir niecība!”” (Salamans mācītājs 1:1-2)

Kā var apgalvot, ka tie ir kāda cita vārdi, ja ne mācītāja, Dāvida dēla, Jeruzalemes ķēniņa vārdi? Iedomājies mācītāju sakām tādus vārdus: “Viss ir niecība, un nekam nav jēgas! Viss, ko es daru, man neizdodas, un, ja arī man izdodas, es negūstu piepildījumu, man ir depresija, es slikti jūtos. Es jūs tomēr mīlu, bet neredzu tajā nekādu jēgu. Mani apsveica dzimšanas dienā, bet kāda tam nozīme? Es sludinu Dieva vārdu, bet kāda tam jēga, man nav piepildījuma.” Ko tu domātu? Tieši tā runā Salamans. Jau otrajā pantā piecas reizes ir vārds “niecība”. Visā šajā grāmatā (12 nodaļas) vārds “niecība” ir minēts trīsdesmit septiņas reizes. Vai vispār ir veselīgi lasīt tādu grāmatu? Šajā grāmatā atklājas nepiepildīts un depresīvs cilvēks.

“Kāds labums atlec cilvēkam no viņa pūlēm, kurām viņš nododas zem saules? Viens dzimums aiziet, un cits dzimums nāk, bet zeme pastāv mūžīgi nesatricināta. Saule uzlec un saule noriet un steidzas atpakaļ uz to pašu vietu, no kurienes tā atkal no jauna uzlec. Vējš iet uz dienvidiem un griežas pret ziemeļiem; nepārtraukti visapkārt griezdamies un pūzdams, tas aptek apkārt un nonāk atpakaļ savā vecajā vietā. Visas upes ietek jūrā, un tomēr jūra nekļūst pilnāka; bet pa to pašu vietu, pa kuru upes tek, tās tek arvien joprojām. Visās vietās ir tik daudz grūtumu, ka neviens cilvēks to nevar izteikt; acis ir par vāju, lai visu to saredzētu, un ausis, lai visu to sadzirdētu. Kas ir jau bijis, tas atkal būs, un, kas ir jau noticis, tas atkal notiks, jo nekā jauna nav zem saules. Vai kaut kas kādreiz notiek, par ko varētu sacīt: redzi, tas ir kaut kas jauns! – Tas jau sen ir bijis laikos, kas ir bijuši ilgi pirms mums. No agrākiem laikiem nav palikusi nekāda piemiņa, un par tiem vēlākiem, kuri nāks, arī par tiem nepaliks nekāda piemiņa tiem, kas nāks pēc viņiem. Es, mācītājs, biju ķēniņš pār Israēlu Jeruzālemē, un es apņēmos savā sirdī, ka es ar gudrību visu izpētīšu un izdibināšu, kas zem debess notiek: šīs grūtās pūles Dievs ir uzlicis cilvēku bērniem, lai viņi ar tām nomokās. Es novēroju visus darbus, kādi tiek zem saules darīti, un redzi, viss bija niecība un vēja ķeršana, jo tas, kas līks, nevar kļūt taisns, un, kas nepilnīgs, to nevar skaitīt par pilnvērtīgu. Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.” (Salamans mācītājs 1:3-18 )

Salamans, gudrākais un bagātākais cilvēks, ir nepiepildīts, viņam visu laiku kaut kas trūkst. Par naudu viņš nevar nopirkt harmoniju un mieru.

“Tad es domāju savā sirdī: nu tad es gribu vienreiz izjust prieku un baudīt dzīvi! – Bet redzi, arī tā bija niecība. Par smiešanos man bija jāsaka: tu esi neprātīga! – un par prieku: kam tu deri? Tad es savā sirdī apņēmos savu miesu labi iepriecināt ar vīnu, tomēr tā, ka mans prāts paturētu manas rīcības virsvadību, un tad nodoties neprātam, līdz kamēr es redzētu, kas cilvēku bērniem būtu tas labākais un kas viņiem būtu jādara zem debess viņu īsajā dzīves laikā. Es uzsāku lielus darbus; es uzcēlu sev mājas, es dēstīju sev vīna dārzus. Es sev stādīju dārzus un parkus un dēstīju tur dažādus augļu kokus. Es sev izraku ūdens dīķus, lai no turienes apūdeņotu mežus ar tajos spēcīgi augošajiem kokiem. Es pirku kalpus un kalpones, un man bija arī kalpu saime, kas bija dzimusi manā mājā, un man piederēja liellopu un sīklopu ganāmpulki lielākā daudzumā nekā visiem tiem, kas bija bijuši pirms manis Jeruzālemē. Un es sev sakrāju kaudzēm sudrabu un zeltu, dārgumus no ķēniņiem un no zemēm, sagādāju sev dziedātājus un dziedātājas un – kas mēdz būt cilvēku galvenā iekāre – sievas sievu galā. Tā es pieaugu spēkā un kļuvu pārāks par visiem, kas pirms manis bija bijuši Jeruzālemē; man palika arī mana gudrība. Un neko no tā, ko manas acis iekāroja, es tām neatrāvu; es neliedzu savai sirdij arī nekādu vēlēšanos, jo manai sirdij vajadzēja priecāties par visu manu paveikto darbu, un tā bija mana alga par visām manām pūlēm. Bet, kad es nu pārbaudīdams uzlūkoju visus savus darbus, ko manas rokas bija veikušas, un pūles, kuras es biju tajos ieguldījis, tad – ak vai! – viss bija tukšums, niecība un vēja ķeršana, un nekad nekur nav nekāda ieguvuma zem saules.” (Salamans mācītājs 2:1-11)

Viņš domāja, ka viss ir jāizmēģina, varbūt kaut kas palīdzēs. Bet tas viss izrādījās niecība. Kā tad viņš baudīja dzīvi? Šajā nodaļā tas ir uzskaitīts. Kāda jēga ir pasmieties par humora šovu vai kādu smieklīgu klipiņu? Salamans neatrada jēgu priekā. Es brīnos, ka viņš savu dzīvi nebeidza pašnāvībā. Kas ar tādiem cilvēkiem, kuri neredz dzīvei jēgu, notiek mūsdienās? Viņi pakaras, nošaujas, noduras… Tagad ir “modē” ar automašīnu braukt cilvēkos, nesen Latvijā bija “mode” lekt no Vanšu tilta, un obligāti tas bija jāraksta ziņās, lai vājprātīgie to lasa un priecājas par iespēju sarīkot sev zvaigžņu stundu un “sevi parādīt”. Un tā viņi sevi “parāda”, ka jānoliek apsardze un jātin ap vantīm dzeloņstieples. Nesen Amerikā bija “mode” ar lidmašīnu ietriekties mājās, skolā šaut uz klasesbiedriem un skolotājiem un pēc tam pašam nošauties. Šie cilvēki neredz dzīvei jēgu un vēlas ne tikai paši nomirt, bet arī citus paņemt līdzi.

Salamans apņēmās dzert vīnu jeb alkoholiskus dzērienus, taču ar mērķi saglabāt skaidru prātu. Varbūt, ka tu zini, ka dzert ar mēru nav iespējams, pretēji tam, ko apgalvo cilvēki, kuri lieto alkoholu. “Tas jau ir tikai aliņš!” Pēc aliņa nāks arī stiprāki dzērieni. Meklējot dzīves jēgu, Salamans nolēma dzert. Ja es runāju par sevi, manai dzīvei bez pudeles nebija jēgas. Es lietoju alkoholu līdz 2000. gadam, tas nebija tikai vīns, bet stiprie alkoholiskie dzērieni un arī narkotikas. Es labi jutos tikai tad, kad biju iedzēris. Sāku lietot alkoholu sešpadsmit septiņpadsmit gadu vecumā, dzēru ar nepatiku, vemdams, bet darīju to. Atceros, kā Jāņos iedzēru piparmētru liķieri un gulēju pie ugunskura, mans prāts bija skaidrs kā Salamanam, taču viss griezās, kā pakustējos, tā bija jāvemj. Tāpat pēc kāda gada es piedzēries gulēju pie Ļeņina pieminekļa un pie goda plāksnes Limbažos. Tad, kad bija jādodas uz diskotēku, obligāti pirms tam bija jāiedzer. Man nevajadzēja daudz, lai būtu piedzēries, jo biju maza auguma. Tā deva, kas bija pietiekama draugiem, man bija gandrīz letāla. Mani bieži nesa, kā arī nācās pagulēt pie diskotēkām. Mans organisms nepieņēma alkoholu, es stipri vēmu, bet tik un tā dzēru. Neiedzēris es nevarēju normāli pieiet pie meitenes, viņu uzrunāt un uzlūgt dejot, bet iedzēris es vēmu. Reiz mēs izdzērām vienu šņabja pudeli uz trijiem, kam jau bija jābūt nāvējošai devai, kājas kļuva tik vingras, ka spērām pa ceļazīmēm, izsitām stiklotos afišu stabus, jutāmies vareni, gājām uz diskotēku un dejojām, bet pēc tam bija jāiet “pagulēt”. Es radināju sevi pie alkohola, un “palīdzēja” arī fakts, ka mans tēvs nodzērās līdz nāvei. Skaidrā prātā es nejutos kā cilvēks, es meklēju prieku, brīvību un drosmi alkoholā, meklēju nokļūt citā pasaulē, un pēc alkohola nāca narkotikas. Pie manis neatnāca netīrs narkomāns un nepiedāvāja iedurt asiņainu adatu, es pats meklēju iespēju iet tālāk, un izlasīju rakstu jauniešiem žurnālā “Liesma” par to, ka ir tādas narkotikas un cik tas ir slikti. Es redzēju, ka tas ir kaut kāds veids atkal kaut kur “aiziet” no tā, kur biju. Tas nozīmē, ka man bija iekšēja vajadzība pēc apreibinošām vielām, pēc brīvības, nebaidoties runāt, tā bija vēlme justies kā normālam cilvēkam. Vai es ieguvu piepildījumu? Uz brīdi it kā visi ceļi bija vaļā, bet pēc tam bija ļoti smagas sekas. Jēzus saka: “Ja Dēls dara brīvus, tad jūs patiesi būsiet brīvi.” Velns piedāvā dažādas alternatīvas, bet solītās brīvības vietā tu dabū važas. Pēc tam kļūst vēl sliktāk, nekā bija pirms tam. Un, jo tālāk, jo trakāk, līdz pat halucinācijām, slimībām, izvirtībām un noziegumiem. Vai es atradu piepildījumu alkoholā? Nē. Vai Salamans atrada piepildījumu vīnā? Viņš saka, ka nē. Tas viss bija niecība.

Salamans uzsāka lielus darbus un uzcēla sev mājas, dēstīja dārzus un raka dīķus, pirka kalpus un kalpones, liellopus un sīklopus. Viņš nodarbojās ar biznesu, pirka un pārdeva zirgus, sagādāja sev īpašumus un vērtības, un viņa bizness bija tik liels kā nevienam pirms viņa. Varbūt tu domā, ka dzīves piepildījums ir pelnīt naudu un taisīt biznesu? Šīs lietas pašas par sevi nav sliktas, bet vai Salamans guva no tā piepildījumu? Nē, tas viss ir niecību niecība. Viņš neguva piepildījumu un staigāja depresīvs. Salamans sakrāva kaudzēm sudrabu un zeltu, bet arī tas nedeva piepildījumu.

Tu nolem klausīties labu mūziku, apmeklēt labus koncertus, šovus vai arī nodarboties ar mūziku. Mācīties spēlēt, dziedāt. Tas nav slikti, jo mūzika ir laba un tā ir no Dieva, tomēr Salamans no tā guva piepildījumu? Ir labi mūziķi, kas ar to pelna, bet vai viņi ir piepildīti? Protams, ka viņi priecājas par savu mūziku, tomēr Salamans bija visgudrākais, visprātīgākais cilvēks un neguva no tā piepildījumu. Salamans saka: „Mūzika – tas viss ir niecība.” Mūzika nav niecība, cilvēki nav niecība, bizness nav niecība. Vīns vispār ir nevajadzīga lieta. Alkoholā nav nekādu vitamīnu, tur nav nekā laba, to arī zinātnieki saka. Ja tu gribi vitamīnus, tad dzer vīnogu sulu.

Kas cilvēkam mēdz būt galvenā iekāre? Sievas sievu galā. Sekss, mīlestība. Starp citu, Augstā Dziesma arī tiek piedēvēta Salamanam. Viņam bija ne tikai sievas, bet viņam bija arī viena īpašā mīlestība. Tam visam viņš saka: „Tas viss ir niecību niecība.” Salamans nebija ar to piepildīts.

Varbūt piepildījums ir būt pārākam par citiem? Vara, pozīcija. Kāda pozīcija? Piemēram, ja tu būtu Amerikas prezidents, tad tu būtu piepildīts? Ja tevi ievēlētu par Rīgas mēru, tu būtu piepildīts? Vai tā ir dzīves jēga? Kas ir dzīves jēga? Salamans pieauga spēkā, kļuva pārāks pār visiem un viņam arī bija viņa gudrība, izglītība. Salamans gan ir unikāls un interesants cilvēks!

„Un neko no tā, ko manas acis iekāroja, es tām neatrāvu; es neliedzu savai sirdij arī nekādu vēlēšanos, jo manai sirdij vajadzēja priecāties par visu manu paveikto darbu, un tā bija mana alga par visām manām pūlēm. Bet, kad es nu pārbaudīdams uzlūkoju visus savus darbus, ko manas rokas bija veikušas, un pūles, kuras es biju tajos ieguldījis, tad – ak vai! – viss bija tukšums, niecība un vēja ķeršana, un nekad nekur nav nekāda ieguvuma zem saules.” (Salamans mācītājs 2:10-11)

Salamans Mācītājs – šī grāmata ir Bībelē. Kāpēc tā ir šeit? Tieši šī iemesla dēļ, ko es šobrīd jums mācu, – lai atklātu dzīves jēgu. Tukšums, niecība un vēja ķeršana. No visa tā, ko es lasīju, lūk, ko es tur redzu. Esmu izrakstījis pa punktiem. Salamans izmēģināja visas šīs lietas, negūstot piepildījumu. Viņam tās nenesa tādu prieku, mieru, piepildījumu un laimi, kādu viņš sagaidīja.

Kādas tās bija?

 – Dzīves baudīšana;

 – Smiešanās;

 – Alkohols;

 – Lieli darbi jeb darbs vispār. Cilvēkiem patīk strādāt. Arī svētdienas dienā. Ne tikai baudas dēl. Vienkārši ir cilvēki, kuri ļoti daudz grib strādāt. Zini, kāds ir patiesais iemesls? Viņiem nav piepildījuma. Ja es esmu piepildīts, kāpēc man no rīta līdz vakaram ir jāstrādā? Kāpēc man ir jāiegrimst darbaholismā? Cilvēki, kuri pārmērīgi daudz strādā, daudzos gadījumos ir tie, kuri grib aizmirsties. Strādās, darīs un nebūs jādomā par tukšumu sirdī, par savu nepiepildīto, murgaino dzīvi. Lieli darbi ir tādi, ar kuriem tu jau gūsti sasniegumus, kļūsti pazīstams sabiedrībā. Kļūsi par skatuves zvaigzni un būsi piepildīts?

 – Veiksmīgs bizness. Te ir rakstīts, ka Salamans bija uzcēlis komandu. Es kā mācītājs esmu uzcēlis komandu, labu komandu. Es mīlu savu komandu. Man no komandas ir emocionāls atbalsts un zināmā mērā piepildījums, un tomēr Salamanam nebija piepildījuma no tā, ka viņam bija komanda. Un man nevar tāds būt tikai tāpēc, ka man ir komanda. Tev nevar būt piepildījums tikai tāpēc, ka tu vadi mājas grupiņu, vai tikai tāpēc, ka tu kalpo cilvēkiem.

 – Mājas. Salamans cēla dažādas mājas. Arī mēs cilvēki domājam par mājām, par labiekārtotu ģimenes pavardu. Es redzēju tādu karikatūru. Tipiska mazpilsēta – baznīciņa, laimētava, ātrie kredīti un veikals. Vēl tikai vajadzēja alko-outletu. Tu ņem kredītu, iekārto savu māju, pērc sev mašīnu un pēc tam vergo bankām. Kad tu tās lietas esi ieguvis, vai ir absolūts piepildījums? Piefiksē, ka es runāju par lietām, kuras var iegūt arī bez Dieva. Tu vari bez Dieva iegūt bez maz vai visu pasauli, ja ļoti gribi. Bet vai tu būsi piepildīts, laimīgs? Kas būs pēc tā visa, kad tu beigsi dzīvot virs zemes? Man liekas, ka tas Salamans ir diezgan interesants cilvēks. Viņam bija mājas, zirgi (mums tās būtu mašīnas). Kad man bija kādi divpadsmit gadi, man pie sienas bija bilde – sarkans Ferrari. Un es domāju, ka man tāds būs, bet es ļoti labi zināju, ka nebūs. Ja godīgi, arī tagad es Ferrari negribu, es gribu BMW. Pēc vēlmes seko darbi, un gala rezultātā tu dabū kāroto mašīnu, bet paiet kāds laiks un tu jau gribi citu mašīnu, un šīs lietas aizmirstas. Zini īso multenīti par minjoniņiem, kur viņi grib mikseri, lai samiksētu banāniņus? Sižets tāds – minjoni mājās atpūšas, grib ēst banānus, un pēkšņi televīzijā rāda reklāmu, kur saka, ka nekas nebūs jādara, jo mikseris visu samiksēs. Viņiem naudas nav. Tad viņi iet nopļaut zāli, dabū naudu un nopērk mikseri. Bet pēc tam atkal rāda reklāmu, un reklamē vēl labāku mikseri, kas bez maz vai pats viņus pabaros. Tad atkal visi steidzas strādāt, lai nopirktu jauno mikseri. Man arī tā ir bijis, ka gribās kādu lietu, bet es ļoti labi zinu, ka man tā lieta patiks piecas dienas. Es zinu to jau iepriekš. Tas piepildījumu nedod. Man ir cits piepildījuma avots. No visa, ko Dievs dod, var baudīt, tomēr tas nepiepilda.

 – Bagātība, naudas pelnīšana, vara. Salamanam bija ļoti liela vara. Tava sieva un bērni tevi klausa, tevi ieceļ kādā amatā, tev ir popularitāte. Ko mēs inkaunterālūdzam? No popularitātes man galva negriezīsies. Arī slavēšanā, ja ir popularitātes slimība, tad labāk priekšā slavēt nenākt. Tu atnāc priekšā, visi tev aplaudē, un tu domā, cik lieliski tev sanāk, kā tevi te atzīst. Ja tu gribi tā, tad tev jāsāk no nullītes, jo šo iespēju slavēt, kas tev ir dota, kāds tev ir sagādājis, tas nav paša nopelns. Salamanam bija popularitāte, galva viņam pagriezās, bija forši, bet tomēr piepildījuma nebija.

 – Ietekme. Salamanam bija liela ietekme. Viņam bija lielāki sasniegumi nekā jebkuram citam. Tu skaties uz cilvēkiem, kuri ir kaut ko sasnieguši – sportā, biznesā, mūzikā, izglītībā – un domā: “Re, kur dzīves jēga!” Salamans neatrada tajā visā dzīves jēgu. Atceries, ka tas nav tikai par Salamanu – tas ir par tevi!

 – Sievas. Galvenā cilvēka iekāre. Ko es saprotu no tā? Sekss viņam bija tāds, kāds tev pat sapņos nav rādījies. Tas nav mums, jo tur bija simtiem vai tūkstošiem sievas un varēja izvēlēties. Varbūt tu domā: “Ja man būtu tāda sieva/tāds vīrs, tad gan man būtu piepildījums! Ja tā meitene/puisis būtu ar mieru ar mani precēties, tad man būtu tāds piepildījums!” Sekss ir dabiska cilvēka vajadzība, kuru mēs bieži sajaucam ar dzīves jēgu. Salamans teica, ka viņš tur neatrada dzīves jēgu. Viņš bija depresijā. Salamans saka, ka tas viss ir niecība. Viņš to nesaka tāpēc, ka viņam nebūtu, bet viņš to saka tāpēc, ka viņam pašam tas ir un viņš zina, ka tas viņam nedod piepildījumu.

 – Mīlestība. Tev var būt sieva vai vīrs, bet tu varbūt neesi piedzīvojis to, ko filmās rāda, to spēcīgo mīlestību, ka galva griežas. Tā kā Romeo un Džuljeta, Tristans un Izolde. Salamanam bija mīlestība. Ja pieņem to, ka Augstā Dziesma ir viņa rakstīta, ko viņš saka par to? Tā ir niecība. Vai tas nozīmē, ka mīlestība ir niecība? Nē. Ir runa par dzīves jēgu. Romantiskā mīlestībā nav dzīves jēga.

Es nezinu, vai kādam esmu to stāstījis. Divdesmit gadu vecumā es atgriezos no Padomju armijas, kur jau biju iemācījies lietot narkotikas, bet ne smagās narkotikas. Kārtīgi dzēru. Apmēram pusgadu diendienā bija dzeršana. Tad es iepazinos ar kādu meiteni. Es pats biju nekāds, nestrādāju, biju nederīgs, bet biju vēl diezgan svaigs. Iepazinos ar meiteni, viņa bija kādus sešus gadus vecāka par mani. Apmetos pie viņas, turpināju dzert. Mēs sākām kopā dzīvot, es pārvācos no mammas pie viņas. Viņai bija savs dzīvoklītis un prestižs darbs. Es pat sāku strādāt. Kāpēc? Es atceros to brīdi. Man bija ļoti interesanta sajūta. Tāda, ka pat dzert nevajadzēja. Tāda sajūta, ka pat nevajadzēja alkoholu. Es nekad mūžā nebiju kādam teicis: „Es tevi mīlu!” Es nevarēju to izdarīt. Man arī nebija saprašanas, kas tas ir. Es nebiju nekad neko tādu jutis. Te pēkšņi man bija tādas sajūtas. Mēs tur dzīvojām kā vīrs ar sievu. Vienā reizē es nevarēju klusēt un teicu: „Es laikam tevi mīlu.” Viņa atbildēja: „Es tevi arī!” Tad mums bija tā lielā mīlestība. Es viņai pieķēros. Es pat sāku strādāt, bet dzert nepārtraucu. Es strādāju par kurinātāju. Kad bija nakts maiņa jāstrādā, bet gribējās pie viņas, ieliku krāsnī lielāko ogli un gāju pie viņas. Ar dzeršanu bija tā – trīs dienas dzēru, vienu dienu strādāju un arī dzēru. Tieši caur šīs meitenes radiem iepazinos ar cilvēku, kurš bija īsts narkomāns. Viņš man iemācīja pagatavot tehnisko heroīnu un lietot to. Piedevām dzeršanai es vēl kļuvu par narkomānu. Mēs turpinājām kopdzīvi. Mēģināju pelnīt kaut kādu naudu. Iztikt mēs varējām. Es zināju, ko es jutu pret šo cilvēku. Šodien es saprotu – tā nebija īsta mīlestība, jo es nebiju spējīgs mīlēt. Vienu reizi ciemos atbrauca viņas radi un mēģināja viņu pārliecināt, ja viņa turpinās dzīvot ar mani kopā, tad viņas dzīve tiks sabojāta. Šobrīd es to saprotu, bet toreiz es domāju, kā viņi tā var, jo mēs taču mīlam viens otru. Bez Dieva vispār nav iespējama normāla mīlestība. Ir jāmīl. Bet zini, ka tas viss vienreiz beidzas. Man tas beidzās manas dzeršanas un narkotiku dēļ. Pēc tam es vainoju tikai viņu, uz ielas pat nesveicinājos. Viņa arī tā izdarīja, viņa sāka satikties ar citu, ar biznesmeni, turīgu cilvēku. Mums sākās strīdi un murgs manā dzīvē. Es nezināju, ka kaut kas tāds vispār var būt. Tas salauza manu sirdi. Tagad par to tā mierīgi var pasmieties, bet toreiz man smiekli nenāca. Man visa pasaule pazuda. Ja līdz tam es jau nebiju normāls, man vajadzēja dzert, vajadzēja narkotikas, tad pēc šī pamats zem kājām pilnīgi sabruka. Es to labi atceros, man viss bija pelēkās krāsās. Tumšs, pazuda visas krāsas. Kā man šo sievieti vajadzēja! Kā es skrēju, kad viņa apsolīja vēl to vienu tikšanās reizi. Es gāju ar puķēm, man vispār tādas lietas bija svešas. Šīs puķes bija tikai viņai. Ar puķēm gaidīju viņu divas stundas, bet viņa neatnāca. Kā tas man sirdi plēsa. Bija tāda reize, kad atnācu mājās pie mammas, jo bija tas viss kaut kur jāizliek. Es viņai teicu, ka esmu narkomāns un ka mana dzīve beigusies. Gribēju mammu sašokēt. Paņēmu pulksteni un metu to pret sienu. Paņēmu žileti, griezu rokas, bet ar domu, lai pārāk dziļi neiegrieztu. Gribēju kādu iežēlināt. Tad gāju pie māsas. Viņa zīlēja, bija sasaistījusies ar okultismu. Viņa lika man kārtis – kroņa maize – cietums būs. Es netaisījos uz cietumu. Kas notika? Satiku vienu draugu, viņš bija dzīvē vairāk pieredzējis, viņš redzēja, ka esmu nekāds. Visu laiku tikai dzēru un dzēru. Visu pēc kārtas un katru dienu. Es dzēru vairāk nekā jebkad. Es biju kā no ķēdes norāvies. Viņš teica – mīlestība, tad gads kā minimums, līdz kļūšu normāls. Man parādījās draugi, kas bija sēdējuši cietumā. Sākās zādzības, laupīšanas. Ko tik es tur nedarīju. Burtiski dažu mēnešu laikā es biju cietumā. Četrus gadus biju cietumā, pēc tam pāris gadus brīvībā, tad atkal cietumā, un pēdējā reizē personīgi satikos ar Jēzu. Tieši cietumā satikos ar Jēzu personīgi. Kopš tās reizes manī ir piepildījums un nav vajadzīgs alkohols, narkotikas. To, ko Dievs dod, es ņemu. Bet mans pamata piepildījuma avots nav nekas no tā, ko es tikko tev minēju. Arī ne mīlestības, nekas tamlīdzīgs. Ne nauda, ne vara, ne veiksme, bet Jēzus Kristus! To spēj tikai Viņš. Viņš saka: „Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer!”

„Beidzamajā, lielajā svētku dienā Jēzus uzstājās un sauca: “Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer!” (Jāņa evaņģēlijs 7:37)

„Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību.” (Jāņa evaņģēlijs 6:51)

Tāpēc Salamans neatrada piepildījumu mīlestībā. Jēzus man kļuva viss, jo es biju atradis mīlestību. Jautājums – kāpēc es toreiz turpināju dzert un lietot narkotikas, ja es biju atradis savu mūža mīlestību? Man nebija piepildījuma. Man nebija šajā mīlestībā piepildījuma, jo PIEPILDĪJUMS IR TIKAI JĒZŪ KRISTŪ! Tad, kad tevī ir Svētais Gars, mūžīgās dzīvības avots. Tas, pie kā es turējos, pilnībā salauza manu dzīvi tikai tāpēc, ka es biju to pieņēmis kā savas dzīves jēgu. NETURI NEKO AUGSTĀK PAR DIEVU! Pirmkārt Kristus un pēc tam tas, ko Dievs tev dod! Ja nedod, tad štrunts. Tev ir Jēzus, un tev ir viss!!! Tiecies pēc labākā. Ja tu mīli, tad baudi no mīlestības. Ja tev ir labs sekss, tad baudi no tā. Ja tev ir daudz naudas, tad baudi no tās. Tev patīk celt biznesu, tad baudi no biznesa. Baudi no tā visa, bet neaizmirsti, kas ir dzīves jēga! Gudrība un izglītība ir liela problēma. Mācīties, galvenais ir mācīties? Bieži vien cilvēks ir ieguvis zināšanas, bet nespēj dzīvē pastāvēt un augt, viņam ir tikai gudrās izglītības pakāpes, un pēc tam šie cilvēki strādā dažādās valsts struktūrās. Kurp mēs ejam, ja mēs nevaram saražot neko vairāk kā tikai piepūstas galvas, kas pēc tam tikai sausi spēj pildīt formalitātes? Kur ir līderi? Kur tiešām ir līderi? Kur ir cilvēki, kuri dzīves jēgu nemeklē tur, kur nevajag?

Salamanam bija bērni. Viņa dēls Rehabeāms mantoja viņa troni, bet tas viss bija niecība un nedeva piepildījumu. Ja tev Dievs ir iedevis bērnus, tad priecājies un audzini viņus, bet, ja bērni un sieva ir tavas dzīves jēga, tad man tevis ir žēl. Ģimene nevar būt tavs dzīves piepildījums. Ja Dievs tev ir devis ģimeni, tad tu vari gūt piepildījumu, bet ne vairāk kā Kristū. Dievs dod un Dievs atņem. Un cilvēki, kuriem svarīgākās ir šīs blakus lietas, nevis Kristus, ir cilvēki, kuri krīzes brīžos salūzt. Piemēram, draudzes māsas dzīvē bija mīlestība, viņai bija vīrs, ko viņa bija nolikusi Dieva vietā, un pret Dievu izturējās lepni. Viss bija ļoti labi, ideāls vīrs, ideāla laulība, līdz pēkšņi vīrs aizgāja pie vecākas sievietes, un māsas dzīve vienā brīdī salūza. Vai tev vajag vīru? Ja Dievs tev ir devis vīru, tad ņem droši, bet, ja tu redzi, ka viņš ir pļurka, tad tādu gan labāk neņem, tad labāk vispār ir dzīvot bez vīra. Tas pats arī attiecas uz sievietēm. Šajā jautājumā ir labāk konsultēties ar savu līderi, īpaši ar mācītāju, ja esi noskatījis sev otru pusīti, lai nebūtu nelaimīga laulība. Protams, paldies Dievam, tev vienmēr būs Kristus, vismaz būs jēga dzīvot. Labāk ir precēties ar garīgi nobriedušu cilvēku, kurš ir pieaudzis. Bet, ja tu esi atradis īsto dzīves jēgu un seko Kristum, arī visas pārējās lietas, ko Dievs dod, sniedz tev tikai prieku un baudu. Tava dzīve ir piepildīta.

“Un beidzot: sargies, mans dēls! Daudzai grāmatu rakstīšanai nav gala, un pārmērīga lasīšana nopūlē miesu. Gala iznākums no visa ir šāds: bīsties Dieva un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam!” (Salamans mācītājs 12:12-13)

Salamans pats zināja, kas ir jādara, bet pats beigās pielūdza elkus. Bībeles komentāros atradu, ka šos vārdus vairs neteica pats Salamans, bet jau cits cilvēks.

“Jēzus sacīja viņiem: “Es esmu dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.”” (Jāņa evaņģēlijs 6:35)

Kur ir piepildījums? Protams, Jēzū Kristū! Ja tu esi neticīgs cilvēks, tad tavs piepildījums ir tikai tad, kad tu atzīsti Dievu caur Jēzu Kristu. Kad Svētais Gars tevī iemājo, tad tu iegūsti dzīvei jēgu. Un kā ar mums, ticīgiem cilvēkiem, kuriem nav jāpieņem šodien Jēzus Kristus? Ticīgais arī var būt piepildīts, un tikai tad, kad viņš ir piepildīts, tad šo piepildījumu nav jāmeklē citur. Ticīgs cilvēks parasti nemeklē citur baudu, ja tas nesaskan ar Dieva gribu.

Pats svarīgākais, lai būtu piepildīta dzīve, ir:

1. Personiskas attiecības ar Dievu;

2. Pašizaugsme;

3. Mācekļu veidošana.

Ja ticīgs cilvēks šīs trīs lietas nepraktizē un pret tām nopietni neizturas, tad viņš ar laiku kļūst līdzīgs neticīgam cilvēkam. Cilvēks meklē un bauda tur, kur to darīja Salamans, un atceries, ka Salamans bija ticīgs cilvēks, bet viņš novirzījās no ceļa. Kāpēc? Jo viņam nebija personiskas, regulāras un disciplinētas attiecības ar Dievu. Tiklīdz cilvēks novirzās no disciplīnas lūgšanās, parādās visādi kārdinājumi, un viņš sāk piepildījumu meklēt citur. Lai veidotu mācekļus, ir jāevaņģelizē, jāattīsta savas mājas grupas celtniecība. Ideāls variants ir pašam būt mājas grupiņas vadītājam. Ja tu vēl nevadi mājas grupiņu, tad centies stūrēt uz to pusi un jebkurā gadījumā piedalies savas mājas grupiņas celšanā. Ja tu nepiedalīsies un nepalīdzēsi celt mājas grupiņu, tu vari ilgi sēdēt, bet tu neaugsi un viss beigsies gluži kā Salamanam. Salamans vismaz nepakārās, bet dzīvi pabeidza bez Dieva. Ir jāpiedalās draudzes celtniecībā, cilvēku vešana pie Dieva un cilvēki ir jāveido par mācekļiem. Ir jāveido spēcīgas personības. Runājot par pašizaugsmi, man kā mācītājam, kad es kalpoju citiem, arī pašam ir jāaug. Ja es neaugu, tad es apstājos, ja es apstājos, tad es degradējos.

“Tad Viņš teica: ‘’Kam Dieva Valstība ir līdzīga? Ar ko Es to salīdzināšu? Viņa ir līdzīga sinepju graudiņam, kuru kāds paņēma un iedēstīja to savā dārzā un kurš auga un izauga par koku, kura zaros putni apakš debess taisīja savas ligzdas.” (Lūkas evaņģēlijs 13:18-19)

Tātad Debesu Valstība nozīmē augt un audzēt. Iedēstīja sēklu un izauga koks, un pēc tam putni nāca un taisīja savas ligzdas. Tikai tad, kad es augu, es audzēju citus. Un kad es audzēju citus, tad arī pats iegūstu. Tu nemaz nesaproti, cik vērtīgā vietā tu šobrīd atrodies! Tas ir labi, ka ir kāds, kurš tev māca un atgādina šos principus.

Aptuveni pirms septiņiem gadiem es iedraudzējos ar kādas draudzes mācītāju, bet ne no šīs valsts, un viņš bija iesācis draudzi vienu gadu ātrāk nekā mēs. Es biju ciemos un redzēju viņa draudzi. Es redzēju cilvēku skaitu. Mums toreiz bija aptuveni tikpat cilvēki. Es tiku uzaicināts viņa draudzē kalpot un sludināt. Es sludināju principus, kurus es toreiz sapratu, bet vienā brīdī šis mācītājs mani nobloķēja sociālajos tīklos, pat neko nepaskaidrojot. Kaut kad vēlāk uzzināju iemeslu, ka mana personība šo mācītāju negatīvi ietekmējot. Es līdz galam neizpratu šo mācītāju, bet tas, ko es mācu un kā es to mācu, tik pārliecinoši un spēcīgi, viņu sāka ietekmēt, bet viņš gribēja palikt savā līmenī. Viņš pārtrauca attiecības ar mums. Kā var būt tik stipra pārliecība, lai pārtrauktu draudzību? Gatavojoties sprediķim, nodomāju painteresēties, kā iet šim mācītājam. Un izrādījās, ka septiņus gadus draudzei ir viena un tā pati ēka un tāds pats cilvēku skaits, un nekas šajā draudzē nav mainījies septiņus gadus. Es zinu, kuri principi ir pareizi. Tevi var pazīt tikai pēc augļiem. Šī draudze meklēja cilvēkus no citām draudzēm. Gan no vasarsvētku draudzēm, gan no Jaunās paaudzes, un no šādiem cilvēkiem centās celt draudzi. Ja es neveidoju mācekļus un nevelku cilvēkus ārā no pasaules, tad šāda draudze nevar augt un Debesu Valstība nevar iet plašumā. Ir draudzes, kurās cilvēkiem nepārtraukti vajag roku uzlikšanu, jaunu uguni un svaidījumu. Šiem cilvēkiem ir svarīgi saņemt svaidījum, bet galvas ir tukšas. Es teiktu, ka pēc dzīvesveida šādi cilvēki ir pasaulīgi cilvēki. It kā dedzīgi kalpotāji, bet dzīves veids ir nepareizs, un viņi nevar augt.

Ko nozīmē tas, ka draudzē nav māceklības, bet ir tikai Svētais Gars? Ekumēniskās draudzes, kas ir vērstas uz visu konfesiju apvienošanos, nevar augt, jo tās ir koncentrētas tikai uz noteiktu cilvēku daudzumu, kas meklē Dievu un cīnās starp draudzēm. Bet mēs ejam pasaulē, kalpojam un vedam pie Dieva cilvēkus, un veidojam mācekļus. Ekumēnisks dievkalpojums ir neauglīgs kults, kas rīko visādus pasākumus, konferences, bet cilvēki tajos nepieņem Jēzu. Viņi taisa lielas evaņģelizācijas Latvijā, bet tajās nepieņem Jēzu! Kāpēc tā notiek? Šie paši kalpotāji nav piepildīti cilvēki, viņi neaug, nestrādā un degradējas. Mēs esam gaisma šai pasaulei, un neviens mūsu vietā neies glābt cilvēkus. Mums nav jāiet uz citām draudzēm, lai glābtu cilvēkus. Cilvēki ir jāglābj no pasaules. Ekumēnisms ir velna centiens apvienot visas reliģijas zem viena nosaukuma un izveidot pasaules valdību. Mēs varam ar citām draudzēm kopā lūgt Dievu un uzturēt normālu draudzību, bet tas nevar būt mūsu fokuss. Dzīves jēga ir tavā lūgšanu kambarī, jēga ir pašam augt un audzēt citus. Tad tu būsi piepildīts. Jēzus saka: “Dzenieties papriekš pēc Debesu Valstības, tad pārējās lietas tiks pieliktas.” Priecājies, ka tu vari kalpot Dievam, tas būs tavas dzīves piepildījums. Mans fokuss ir attiecības ar Dievu, augt pašam un audzēt cilvēkus, savu komandu un draudzi.

“Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārēm ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.” (Lūkas evaņģēlijs 6:38 )

Tad, kad mēs dodam, tad arī mums dod.

“Un Jēzus tiem sacīja: “Nāciet Man pakaļ, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” (Marka evaņģēlijs 1:17)

Vispirms es sekoju Kristum, tad pats zvejoju cilvēkus. Jēzus kalpoja cilvēkiem, un tā bija Viņa dzīves jēga. Ja es gribu sekot Viņam, tad man ir jākalpo cilvēkiem.

“Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.” (Mateja evaņģēlijs 5:9)

Kas ir Dieva bērni? Tie, kas nes mieru. Tie ir tie, kas vada savu mājas grupiņu un piedalās Dieva draudzes celtniecībā. Celt Dieva Valstību nozīmē celt draudzi. Vai tu piedalies Dieva celtniecības darbā?

“Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.” (Mateja evaņģēlijs 5:13)

Cilvēks, kurš neveido mācekļus un nepiedalās Dieva Valstības celtniecībā, pazaudē dzīves piepildījumu, jo tādi kristieši tiek atmesti un krīt par pasaules upuri, un paši atšķir sevi no Dieva Valstības.

“Redzi, Tu manas dienas esi licis sprīža garumā, un mans mūža ilgums nav it nekas Tavā priekšā. Tikai vēja pūsma ir cilvēks savās mūža gaitās!” (Psalms 39:6)

Mēs esam tikai kā vēja pūsma. Kad tu sāksi lūgt Dievu? Kad tu sāksi lasīt Bībeli? Kad tu sāksi augt? Kad tu sāksi celt cilvēkus? Kāpēc tu vēl šodien neesi atvēris savu mājas grupiņu? Mums nav daudz laika. Ātrāk sāksi, ātrāk uzcelsi savu mājas grupiņu. Izaugt var tikai tad, kad tu kalpo Dievam.

“Jo Viņš saka: Labvēlīgā laikā Es tevi paklausīju un pestīšanas dienā Es tev palīdzēju. Redzi, tagad ir vislabvēlīgākais laiks; redzi, tagad ir pestīšanas diena.” (2. Korintiešiem 6:2)

Tagad ir tā diena, kad esi ar Dievu, diena, kad pašam augt, un diena, kad kalpot cilvēkiem un piedalīties Dieva draudzē un grupiņā! Tagad ir diena, kad sākt dzīvot piepildītu dzīvi. Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Dzīves jēga?” pierakstīja Ieva Našeniece, Inguna Kazāka un Dana Šaicāne, kā arī rediģēja Ieva Našeniece