Šodien ir īpašs sprediķis ar vakarēdienu. 
Nesen sociālajos tīklos ieraudzīju, ka aktieris, kuru, iespējams, ne visi zina, Džeisons Stethems, esot miris. Visu tekstu neizlasīju, viņš jau man nekas tāds nav, bet nobira asara, viņam ir tikai 53 gadi. Pirmā doma man bija, vai viņš kaut ko aiz sevis ir atstājis. Vai viņš ir pabeidzis savu vīziju, izdarījis savu dzīves uzdevumu? Pēc tam es lasīju līdz galam, un beigās bija pierakstīts: paldies, ka izlasījāt visu, tas bija filmā, tas nebija īstenībā. Nodomāju, ka tas ir ļauns joks, slikti tā darīt. Bet pirmais, par ko es uztraucos, padomājot arī par sevi, – vai es esmu izpildījis savu Dieva doto dzīves aicinājumu? Tas bija mazs mirklis, bet sirdī man bija manas dzīves jēga, vai es pietiekoši daru un vai aiz manis kaut kas paliks. Kas tālāk man ir jāizdara, kas vēl jāizdara?
Jēzus, kopā ar mācekļiem iedams cauri Samarijai, apstājās pie akas, un mācekļi aizgāja pirkt ēdamo. Jēzus satika sievieti, kuru Bībelē sauc par samarieti, un lūdza viņai dzert.
“Jēzus atbildēja viņai: “Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāps. Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.” (Jāņa evaņģēlijs 4:13-14)
“Samariete Viņam saka: “Kungs, Tev nav smeļamā trauka, un aka ir dziļa; no kurienes tad Tev ir dzīvais ūdens?” (Jāņa evaņģēlijs 4:11)
“Sieva Viņam saka: “Kungs, dod man tādu ūdeni, ka man vairs neslāpst un nav jānāk šurp smelt.” Tad Viņš tai saka: “Ej, sauc savu vīru un nāc šurp!” Sieva Viņam atbild: “Man nav vīra.” Jēzus viņai saka: “Tu pareizi esi sacījusi: man nav vīra, jo pieci vīri tev ir bijuši, bet, kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs. Šai ziņā tu esi runājusi patiesību.” Tad sieva Viņam saka: “Kungs, es redzu, ka Tu esi pravietis.”” (Jāņa evaņģēlijs 4:15-19)
Samariete devās sasaukt kopā ciematu, un Jēzus sludināja.
“Pa to starpu mācekļi lūdza Viņu, sacīdami: “Rabi, ēd!” Bet Viņš tiem sacīja: “Man ir ēdiens, ko ēst, ko jūs nepazīstat.” Tad mācekļi sacīja cits citam: “Vai kāds Viņam atnesis ko ēst?” Jēzus viņiem saka: “Mans ēdiens ir darīt Tā gribu, kas Mani sūtījis, un pabeigt Viņa darbu.” (Jāņa evaņģēlijs 4:31-34)
Šo tēmu un Rakstu vietu es sludināju pirms kādiem piecpadsmit gadiem kādā labā draudzē, bet, diemžēl, tā bija pēdējā reize, kad mani uz turieni aicināja. Toreiz Dievs mani bija uzrunājis un es sludināju šo Rakstu vietu un norādīju uz to, kas ir prioritāte. Draugs, prioritāte ir redzēt un piedalīties Dieva valstības celšanā virs zemes, ceļot draudzi; tīrs evaņģēlijs, māceklība un pēc tam viss pārējais. Šodien viss ir labi, esam salīguši, bet bija tāda reize.
“Tad Viņa mācekļi pieminēja, ka ir rakstīts: karstums Tava nama dēļ Mani aprij.” (Jāņa evaņģēlijs 2:17)
Jēzum iekšēji bija kaut kāds karstums, kas lika Viņam darboties. Viņam bija kaut kas, kas bija svarīgāks par ēdienu. Izlasot ziņu par Stethemu, es atcerējos, ka manī ir kaut kas tāds, ko tā vienkārši nevar apdzēst, kas vienārši tur ir, un manī ir nepārtraukta modrība par to, vai es eju tālāk pareizi, vai es izpildīšu savu Dieva doto uzdevumu. Zini, mana dzīves jēga ir celt draudzi un viss, kas ar to ir saistīts, un sekundāri viss pārējais, politika un visam pārējam ir sava vieta. Kas ir tas, kas tev dzīvē dod piepildījumu? Izlasot šādu rakstu par sev mīļu cilvēku, kas pirmais nāk galvā? Kāda ir tava izjūta? Jo mēs, cilvēki, esam līdzīgi. Ja man bija tāda izjūta, arī tev tāda varētu būt. Kas tev ir pats svarīgākais dzīvē? Dievs no iesākuma radīja cilvēku un teica: “Augļojieties un vairojieties!” Par ko bija runa? Dievs radīja cilvēku pēc Savas līdzības, un Dieva griba ir, lai vairojās Dievam līdzīgi cilvēki, ne tikai pēc sejām, bet pēc Gara. Kad pasaule bija iestigusi ļaunumā, tā tika iznīcināta plūdos, izglābās tikai pēdējie, Dievam līdzīgie cilvēki, Noa ar savu ģimeni. Kad Noa ar šķirstu nosēdās uz sauszemes, tad arī viņam Dievs teica, lai viņi augļojas, vairojas un piepilda zemi, jo atkal Dieva cilvēki bija izsīkuši, jo bija pazaudējuši savu vīziju no Viņa, savu dzīves jēgu. Tad Dievs aicināja Ābrahamu no kaldēju Ūras un runāja.
“Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” Viņš tam sacīja.” (1. Mozus grāmata 15:5)
Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes, liec to savu acu priekšā, savu dzīves jēgu. Iegūt Dievam Viņam līdzīgus cilvēkus, celt un veidot sevi un cilvēkus pēc Viņa līdzības. Tāds ir Dieva plāns un griba. Tas ir izteikts lūgšanas paraugā, ko mums Kristus ir devis.
“Tāpēc jums būs tā lūgt: mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja evaņģēlijs 6:9-10)
Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes. No kurienes rodas iekšējā vēlme? No tā, ka tu esi pareizajā vidē, no tā, ka tu skaties uz zvaigznēm, no tā, kas tev atrodas uz mobilo ierīču darbvirsmas. Kas ir tas svarīgākais, ko tu gribi redzēt? Uz manas datora virsmas ir teksts: Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes, vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” – un to es dāvināju saviem mācekļiem.
Dievs aicināja Ābrahamu un teica, lai viņš skatās, ceļās un pārstaigā to zemi, kuru Viņš gribēja viņam dot, un Dievs viņu darīja par lielu tautu. Viņš staigāja, skatījās, un tas uzturēja viņā vēlmi, spēju dzirdēt no Dieva un redzēt Viņa vīziju. Draugs, kas ir tava dzīves jēga? Mums katram ir kādas lietas, kuras dod prieku. Piemēram, tas nav noslēpums, esmu ar to dalījies, man tā ir laba audio skaņa. Reizēm es kaut ko pamainu, atdodu, dabūju vietā. Visu vasaru stāvēja un gaidīja divi labi monobloki, kuri dod ļoti labu skaņu. Visu vasaru viņi nostāvēja, es neklausījos, tagad kļuva auksts, domāju, laiks ieslēgt mūziku, jo viņi pat silda māju, nevajag sildītājus. Ieslēdzu un klausījos mūziku, sen nebiju klausījies, – pirmie akordi, uzreiz nāk remas, viss notiek. Man patīk skaņa caur to aparatūru. Vasarā ir jāiet ārā, jūra, ezeri, ir daudz ko darīt, negribās sēdēt mājās un klausīties mūziku. Mani nekad nav pametusi šī vēlme, ka man patīk klausīties mūziku, un tas man dod prieku. Citā brīdī kaut kas cits dot prieku. Sievietēm ir prieks aiziet nopirkt kādu jaunu apģērbu. Citām patīk kāds konkrēts brends, viņas attiecīgi samaksā par to naudiņu un staigā. Ne visām, bet pārsvarā ir prieks. Citreiz meitenes nāk un man rāda, ko vīrs uzdāvinājis. Meitenēm patīk, ka vīrs kaut ko uzdāvina, un viņas prot panākt to, kaut pašas piemet naudu klāt, bet lai ir no vīra. Tas dod prieku, vai nav tā? Prieks dod kaut kādu apmierinājumu. Mums ir daudz un dažādas lietas, kas mūs iepriecina. Kad vīrietis nopērk jaunu auto, labāku nekā iepriekšējo, ir prieks pirmo reizi tajā iesēsties. Mums, vīriem, ir savi prieki, sievietēm citi prieki, un ir arī kopīgi prieki. Draugs, ir daudz un dažādas lietas, kuras mums dod iepriecinājumu, bet tikai īpašos brīžos tu vari saprast, kas ir tas pats svarīgākais. Tie apmierinājumi ir īslaicīgi, bet stabila, iekšēja pārliecība, dzīves stils, kas dod tev vislielāko pamatpiepildījumu, tā ir Dieva vīzija – augļoties, vairoties un radīt Dievam līdzīgus cilvēkus.
Ābrams vairojās, viņam dzima Īzaks, Īzakam Jēkabs, un viņi visi mantoja Dieva vīziju. Jēkabam bija 12 dēli, pēc tam nāca Dāvids, Salamans, un tā līdz Jēzum, kuram bija 12 mācekļi, un tā līdz draudzei “Kristus Pasaulei” un daudzām citām draudzēm visā pasaulē. Galvenais mērķis, kura dēļ patiešām ir vērts dzīvot, kam ir jābūt pašam svarīgākajam, ir vairošanās vīzija, Dieva vīzija. Es daudz mācu par vīziju, par plānošanu un mērķiem, un daudzi paņem sev tikai to, ko grib. Draugs, tas ir pareizi, arī personīgajā dzīvē to visu var lietot, bet pamatā, kāpēc to māca un Dievs to grib, ka tu pārzini un saproti Viņa vīziju. Kāda ir Viņa vīzija un kur to var atrast? Ieskaties Viņa grāmatā! Dieva vārdā ir atklāts Viņa redzējums, un, ja mēs tiešām lasām Viņa vārdu, ja esam vidē, draudzē, ja tiešām uzņemamies un speram pirmos soļus, lūdzam un meklējam, tad šī vīzija sāk dzīvot mūsos un kļūst par mūsu dzīves jēgu.
Tam visam pāri ir kaut kas neizskaidrojams, es varu izskaidrot tikai ar to, ka tas ir Dievs. Vakar līderu sapulcē divi līderi dalījās ar savām panākumu atslēgām. Vienai līderei grupiņās ir vairāk nekā 100 un otrai vairāk nekā 70 cilvēki. Es viņās abās klausījos, viņām ir dažādi temperamenti; viena ir precīza, uzskaita visu pa punktiem, strukturizēti, otra ne tik daudz. Ir dažādi cilvēki, bet mēs mācām kopīgus principus par to, kā tu vari būt veiksmīgs, auglīgs un celt grupiņas, kalpot cilvēkiem un darīt to efektīvāk. Un ir tik dažādi cilvēki, viņi nav vienādi, viņi absolūti nelieto vienus un tos pašus principus, tikai līdzīgus. Katram cilvēkam ir īpašs, savs svaidījums, ko Dievs lieto. Draugs, es to nevaru izskaidrot, bet tas ir svaidījums. Tā nav vienkārši kāda atkārtošana, tikai Bībeles lasīšana, bet pats Dievs darbojas caur to, ka tu seko vadītājam, esi paklausīgs, lūdz, slavē, esi draudzes vidū, upurējies, un tad pats Dievs tevī ieliek īpašu svaidījumu un pats Dievs caur tevi darbojas! Dzīves jēga – ļaut, lai Dievs darbojas caur tevi!
Kad Salamans taisījās celt Dievam templi, viņš teica tā:
“Un tas nams, ko es celšu, būs liels.” (2. Laiku grāmata 2:4)
Lūk, mūsu vīzija – nams, ko mēs celsim, būs liels, un tev tur ir sava vieta. Mums katram ir sava vieta, viens par visiem un visi par vienu, lai kopā izpildītu to redzējumu, ko Dievs ir devis mūsu draudzei. Tas nozīmē, ka mājas un lūgšanu grupiņas būs visur, gan valdības kabinetos, gan slimnīcās, gan skolās, organizācijās, katrā ciematā, pilsētu domēs, katrā namā, katrā lauku sētā. Un ne tāpēc, ka mēs gribam būt daudz, bet tādēļ, ka, vairojoties cilvēku skaitam, kas tic uz Viņu, vairojas Dieva slava. Un galu galā, lai valdībā ir mūsu vairākums, kas pārstāv kristīgas vērtības. Dievs, svētī Latviju! Mēs mīlam savu zemi, savu tautu, un tā ir mūsu dzīves jēga, – ieņemt savu vietu un iet līdz galam kopā. Es novēlu, lai tev apkārt ir daudz dažādu cilvēku, kuri dod prieku, lai tev ir mantas, kuras tu vari iegādāties, hobiji, sports, un novēlu, lai pāri visam ir nedilstošais un nemainīgais prieks, ko Dievs tev ir devis uz Savas vīzijas pamata. Tev nepietiek ar manu vai kāda līdera vīziju, tev ir vajadzīga sava vīzija. Sava vīzija nenozīmē atšķirīgu vīziju, bet to, ka tu pats esi to ieraudzījis Dieva vārdā un apstiprinājis sev, ka tā ir tava un tas ir tas, ko tu vēlies.
Žurnālisti man uzdeva jautājumu par to, kāda jēga ir tam visam, ko mēs darām, ko mēs gribam? Atbilde ir ļoti vienkārša: Dievs izmainīja manu dzīvi, un Viņš var izmainīt katra cilvēka dzīvi. Un iekšējas pārmaiņas dod tikai evaņģēlija vēsts, kad cilvēks pats pieņem Kristu un piedzimst no augšienes. Bez šīm izmaiņām nekādas ārējas metodes nespēs uzlabot to, kā cilvēki izturās pret citiem. Nav iespējama normāla, svētīta un plaukstoša Latvija bez jaunpiedzimušiem cilvēkiem, kuriem nevajag tikai rīksti, bet kuriem pašiem ir atbildība Dieva priekšā. Tikai caur jaunpiedzimšanu, caur draudzes celtniecību cilvēki mainās un tikai caur to patiešām cilvēkiem var būt tas, ko viņi vēlās. Lūk, mana dzīves jēga, mana atbilde, kāpēc mēs to darām, kāpēc vācam ziedojumus. Mūsu telpu īre vien ir 8000 eiro mēnesī. Mums nevajag naudu? Pulcēsimies zem eglītes? Tautas lūgšanu sapulce pagājušogad izmaksāja 40 000 eiro, un mums nav tēvocis Sems Amerikā, kas to sponsorē, mums valsts neko nedod un arī nevajag. Mēs paši strādājam savām rokām un sevi sponsorējam, dodam desmito tiesu un ziedojumus. Mēs veicinām biznesus, cilvēki kļūst turīgi un dod. Televīzijas raidījumā bija arī jautājums: “Cik mācītājam ir alga, cik tūkstoši?” Draudzes māsa teica: “Nu, nav tūkstoši, arī ne daži tūkstoši!” Uz viņas jautājumu, cik viņu priekšniekam un viņiem ir alga, viņi paši negribēja atbildēt, bet mums viņi grib tādus jautājumus uzdot. Tas ir nepieklājīgi, varbūt man ir tik maza alga, ka man ir kauns teikt. Draugs, ir vajadzīga objektivitāte, jēga mūsu kalpošanai, dzīvei, jēga, kam mēs pelnām savu naudu, veltām tam laiku, jēga, kur mēs gūstam piepildījumu, un tā ir kalpošana Dievam un cilvēkiem. Tas, ka mēs apzināmies, kā Latvija patiešām var saglabāt savu neatkarību, kā var zelt, un tas ir Dievs un tikai tad, ja mēs šo vēsti nesam tālāk un audzinām mācekļus. Šeit ir dzīvības avots, un tu esi daļa no tā. Tu esi daļa no kaut kā liela.
2008. gadā skanēja pravietojums “Vētra”, ka ir lielas, visu aptverošas Svētā Gara vētras priekšvakars, tas skars visus. Latvijas ģimenes uzziedēs, Latvija uzziedēs. Mēs nezinām, vai mūsu dzīves laikā tas tiks sasniegts, bet mums ir sava daļa tajā, lai tas reiz notiktu. Ja arī šeit virs zemes tas nenotiks tā, kā mēs esam ticējuši, tad Debesīs mēs tiksimies. Un mēs būsim ieveduši neskaitāmu daudzumu cilvēkus Debesu valstībā. Tas, kas Latviju gaida nākotnē. Jēzus pāri visam, godības pilns, tas būs Dieva tautas triumfa gājiens no vienas zemes malas līdz otrai. Tā būs deja Svētaja Garā. Neviens nepaliks vienaldzīgs, tās būs tūkstošiem paceltas rokas savos lūgšanu kambaros, tas satricinās zemi, tas izraisīs vētru, tā atnāks un neapstāsies. Piepeši nāk Dievs uz Zemes redzamā veidā, Viņš valda. Latvija pieder Dievam, zeme pieder Dievam, tas ir sācies, pirmie akordi ir izskanējuši. Tas ir tik tuvu, tuvāk nekā tu iedomājies un spēj saprast. Ir varenas un visaptverošas vētras priekšvakars. Latvijas ģimenes tiks ietērptas zeltā, bērni būs vecāku apmirdzēti, tie svētdienas dienās pārpludinās baznīcas. Zelta laikmets Latvijā ir sācies. Lūgšanu un mājas grupas būs visur, tas izmainīs visu, tas izmainīs pasauli. Ir varenas, visu aptverošas vētras priekšvakars.
Mēs baudīsim vakarēdienu. Vakarēdiens sastāv no maizes un vīna, šajā gadījumā vīnogu sulas. Jēzus iedibināja vakarēdienu kā piemiņu Pasā svētkiem. Dievs izveda Savu tautu no Ēģiptes zemes ar jēra asiņu palīdzību, un visus tos namus, uz kuriem bija jēra asinis, maitātājeņģelis neaizskāra. Jēzus ir Pasā jērs, Viņš ir par mūsu grēkiem miris un augšāmcēlies. Par atgādinājumu tam, ka Viņš ir vienīgā atbilde pasaulei, tev un man, un tāpēc Viņš iedibināja Svēto vakarēdienu. Vakarēdienu Jēzus baudīja ar Saviem mācekļiem augšistabā. Tas simbolizē vienotību, ka mums katram ir daļa pie Kristus miesas, pie paša Kristus un arī pie Viņa miesas. Ir divi baušļi:
“Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.”” (Lūkas evaņģēlijs 10:27)
Mēs paši varam izsvērt, vai baudīt vakarēdienu. Ja tu piederi pie Kristus miesas, arī tad, ja tu esi no citas draudzes, ja Jēzus asinis tevi ir šķīstījušas un tu Viņu pazīsti, tad tu vari baudīt šo kopību. Tā nav tikai kopība ar Kristu, bet citam ar citu. Ņemot šo vakarēdienu, tu arī apzinies un atceries, ka tu esi daļa no kaut kā liela. Daļa no Dieva. Tu esi dievišķa Dieva daļa. Draudze “Kristus Pasaulei” ir daļa no Latvijas draudzes. Latvijas draudzes ir daļa no visas pasaules draudzes. Un tu esi daļa no draudzes “Kristus Pasaulei”, un mums katram ir savs uzdevums. Mēs katrs apzināmies savu uzdevumu, ieguldījumu šeit, savā draudzē, savā ģimenē, un mēs turpinām pie tā turēties un stāvēt par to, un mēs joprojām virzāmies uz priekšu un izpildām Dieva aicinājumu.
“Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja evaņģēlijs 6:10)
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Dzīves jēga” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
