Edgars uzticami kalpo Dievam un piedalās visās draudzes „Kristus Pasaulei” aktivitātēs kopā ar ģimeni jau vairākus gadus. 
Šajā laikā Edgara dzīvē ir notikuši vairāki Dieva brīnumi, kas ir stiprinājuši viņa ticību. Viens no tādiem ir kājas saišu dziedināšana pēc traumas.
Kad Edgars tikko bija sācis apmeklēt draudzi, viņš pa vasaru strādāja drauga lauku mājā. Tur atpūtas brīžos bija iespēja veldzēties baseinā un kopā ar bērniem palēkāt uz batuta. „Parasti bērnam sagādāja lielu prieku sēdēt batuta vidū, kamēr, man lēkājot, arī mazais tika pamests gaisā. Kādā reizē es palecos gaisā un pamanīju, ka bērns ir nevis vidū, bet tieši zem manām kājām. Lai netraumētu mazo, izvairīdamies mēģināju piezemēties sāņus un rezultātā pagriezu kājas potīti. Tik milzīgas sāpes savā dzīvē nekad nebiju pieredzējis!” stāsta Edgars.
Draugs nogādāja vīrieti Rīgas ambulancē, taču arī tur Edgaram nācās ilgi mocīties neizturamās sāpēs un drebuļos, kamēr pienāca viņa kārta doties pie ārsta. „Labi, ka pie rokas bija kruķi, jo pat atspiesties uz traumētās kājas nebija iespējams. Ārsts uzreiz uztaisīja rentgenu un noteica diagnozi – ieplēstas saites, un kāja tika ieģipsēta. Aptuvenais atveseļošanās laiks, pēc ārsta teiktā, ir vairāk nekā gads, kamēr saites sadzīs, un sāpes vēl būšot jūtamas pie pastiprinātas slodzes vai laika apstākļu maiņas. Taču es nolēmu paļauties uz Dievu un nežēlot sevi notikušā dēļ. Ar ieģipsēto kāju devos uz draudzes mājas grupiņu, kur visi kopā lūdzām Dievu par manu atveseļošanos. Devos arī uz draudzi, kur kalpoju, palīdzot uzstādīt un novākt aparatūru. Bija gadījumi, kad pēc dievkalpojuma paliku viens pats un, lecot uz kruķiem, tinu vadus. Es priecājos par iespēju kalpot Dievam un ik dienas lasīju Bībeli un arī pats lūdzu par savas kājas dziedināšanu. Pēc mēneša man noņēma ģipsi un uzlika „šinu”, kas balstīja kājas pēdu. Tajā laikā mūsu meitiņai bijām nopirkuši jaunas skrituļslidas un viņa ļoti vēlējās, lai kopā dodamies izbraucienā. Arī pašam bija ļoti iepatikusies skrituļslidošana, tāpēc, tiklīdz kā varēju ņemt nost „šinu”, vilku slidas un devos ārā. Lai arī pēc ārstu ieteikuma piepūlēt potīti nebūtu vēlams, tomēr devos skrituļslidot, jo biju pārliecināts, ka Dievs mani ir dziedinājis,” stāsta Edgars.
Braucot ar skrituļslidām, Edgars juta, ka ar kāju tiešām viss ir kārtībā – sāpju nav, un viņš var droši sportot. Lai arī draugi, kam bija līdzīgas traumas, brīdināja Edgaru, ka kāja sāpēs un traumas sekas būs jūtamas līdz pat diviem gadiem, taču Edgars zināja, ka Dievs viņu ir dziedinājis. „Biju dzirdējis liecības draudzē, kad Dievs brīnumaini dziedina, tāpēc ticēju, ka arī man viss ir kārtībā. Lai gan ārsts un draugi centās mani sagatavot ilgam atveseļošanās posmam, es jau pēc diviem mēnešiem biju dziedināts, un varēju droši izbaudīt sporta aktivitātes, kas man patīk. Sāpes nav atkārtojušās ne pie pastiprinātas slodzes, ne arī pie laika apstākļu maiņas. Dievs atbildēja uz manām lūgšanām, un tas ir brīnumus, kuru atcerēšos visu mūžu. Iesaku ikvienam lasīt Bībeli, lūgt Dievu un atdot savas problēmas Viņam, jo Dievs ir vislabākais Ārsts”, smaidot saka Edgars.
Edgara Paņina liecību pierakstīja Laura Gruševa
