Nekad nav par velti tas, ko tu Dievam lūdz un ko tu Viņam saki.
Viņš uzklausa katru tavu lūgšanu. Viņš mums dod Savu žēlastību bez mūsu pašu nopelna. Mēs esam glābti, dziedināti un laimīgi tikai un vienīgi pateicoties Jēzum Kristum, kurš ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš. Visvarenais Dievs ir vislielākais, visstiprākais, viszinošākais. Patiesībā nav tādu vārdu, lai varētu pilnībā raksturot Dievu. Jo mēs, cilvēki, pilnībā un līdz galam neaptveram Viņa žēlastību un mīlestību, cik tā ir plaša, liela un dziļa. Pateicoties tam, ka Dievs mūs ir glābis, mēs pienesam Viņam godu un slavu. Mēs gribam glābt arī citus cilvēkus, lai viņi arī iepazīst Dievu un sajūt Viņa varenību. Mums kā draudzei ir mērķis augt, vairoties un augļoties. Tu noteikti zini draudzes mērķus, kādi tie ir. Ir lielie un mazie mērķi. Ja tu esi draudzē, tad arī tevi Dievs pamudina virzīties uz šiem mērķiem.
Ja tev ir mērķi, un es tiešām ceru, ka tev tādi ir, iespējams, tev nepieciešama dziedināšana un tev ir mērķis saņemt to no Jēzus, varbūt tu vēlies uzsākt pats savu biznesu. Varbūt tavs mērķis ir kalpošana Dievam, un tu nospraud mērķi atvērt savu mājas grupiņu no nulles. Es zinu, ka mūsu draudzē šādi cilvēki ir, un viņi domā, kā sasniegt šos mērķus, ko darīt un kā darīt. Tas nozīmē, ka mums ir jānosprauž mazie un lielie mērķi, mazie – tas ir ikdienas darbs, kas jādara katru dienu, un tas aizvedīs tevi pie lielā mērķa. Atslēgas vārds ir “Ej!” Tas nenozīmē, ka tu tagad sēdi un tev ir lielais mērķis, bet tu neko nedari, lai to sasniegtu. Kā tu domā, kas notiks, ja tev būs mērķis, bet tu neko nedarīsi, lai to sasniegtu? Ja tev, piemēram, ir mērķis iepazīt Dievu kā savu Tēvu, bet tu neko nedarīsi, pat Bībeli neatvērsi, vai tu sasniegsi šo mērķi? Tāpat, ja tu vēlēsies veidot ar kādu cilvēku draudzīgas attiecības, bet neko nedarīsi, lai viņu tuvāk iepazītu, vai tev izdosies izveidot draudzīgas attiecības? Neizdosies, jo tu nebūsi investējis šajās attiecībās savu laiku, savu uzmanību, tu neuzdāvināsi viņam dzimšanas dienā dāvanu, jo nezināsi, kad tā ir. Bet tev taču ir mērķis, tu gribi, lai jums ir draudzīgas attiecības. Tātad, lai mērķi sasniegtu, ir kaut kas jādara. Un pats vārds “Ej!” nozīmē darbību. Es pat gribētu teikt – skrien uz saviem mērķiem. Sapņo lielus sapņus, redzi lielus mērķus un skrien uz tiem, piepildi tos.
“Dzenieties man pakaļ tā, kā es Kristum!” (1. Korintiešiem 11:1)
Dzenieties, skrieniet pakaļ tiem mērķiem, ko Dievs jūsos ir ielicis. Ja tev ir mērķis, ka tu gribi uzcelt savu mājas grupiņu, tad strādā, lai tava mājas grupiņa būtu pilna ar cilvēkiem. Nedomā, ja tu sēdēsi kājas grieztos un domāsi, sapņosi sapņus, saliksi tukšos krēslus, tad viss notiks pats no sevis. Nepietiek tikai sapņot un salikt tukšos krēslus, kur sēdēs tevis izsapņotie cilvēki, tev ir jāiet pie šiem cilvēkiem un jāstāsta viņiem par Jēzu Kristu. Tev reāli viņi jāatved uz savu mājas grupiņu un jāpasaka: “Šis krēsls ir nopirkts tieši tev!” Nedomā, ka Dievs staigās pa Rīgas ielām un paņems cilvēkus pie rokas un atvedīs pie tevis uz mājām. Tā nenotiks. Dievs pats nevar atvest cilvēkus uz tavu mājas grupiņu bez tavas palīdzības. Tu esi Dieva palīgs. Dieva rokas ir tavas rokas, Dieva kājas ir tavas kājas. Dievs var darboties tavā dzīvē caur tevi pašu. Jo evaņģēlija nobeigumā Dievs pavēl, lai mēs ejam un veidojam jaunus mācekļus.
“Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.” (Mateja evaņģēlijs 28:19)
Dievs nesaka: “Sēdiet un gaidiet, kamēr Es atvedīšu un darīšu.” Nē, mums ir jāiet, tev ir jāiet. Interneta vietnē redzēju vienu bildīti, uzraksti tur arī bija. Kāds paliela auguma vīrietis bija atlaidies dīvānā, kājas griestos uzslējis, ar tādu palielu alus vēderiņu, vienā rokā turot alus krūzi, bet otrā cigareti. Uzrakstos bija viņa teiktie vārdi, ka viņam ir vajadzīga nauda, daudz naudas. Bet zem vajadzības lieliem, sarkaniem un trekniem burtiem bija rakstīts: “Darbu nepiedāvāt!” Lūk, cilvēks grib daudz naudas, viņš grib dzert alu, grib smēķēt cigaretes, viņš grib atlaisties dīvānā un sapņot par naudas maisiem, kuri reiz viņa dzīvē nokritīs no debesīm. Bet darbu darīt viņš negrib nekādu. Viņš grib tikai sapņot. Tāpat būs arī ar mums, ja mēs tikai sapņosim, bet neko nedarīsim, tad mūsu dzīvēs nenotiks izmaiņas. Ja tu tikai sapņosi par to, kāda būs tava veselība, kāda būs tava dzīve, kādas būs tavas attiecības ar vīru vai sievu, kādi būs tavi panākumi, kādi būs tavi izaudzinātie kristīgie bērni, kuri kalpos Tam Kungam, kad viņi izaugs lieli. Ja tu tikai sapņosi par to, bet neko nedarīsi, tad tu tā arī paliksi šajā sapnītī. No rīta pamodīsies un sapratīsi, ka tas bija tikai sapnītis. Tu zini to sajūtu, kad tu pamosties un saproti, ka tas bija tikai sapnis, bet tik labs sapnis? Žēl, ka tā nav patiesība. Tev taču ir kādreiz tā bijis. Bet ir arī tādi sapņi, kad tu pamosties un domā – labi, ka tas bija tikai sapnis.
Lai tu kaut ko sasniegtu, tev vispirms ir nepieciešams mērķis vai tavs sapnis, jo, ja tev nav mērķis, tev nebūs arī darbības. Mērķis kopā ar darbību veido rezultātu. Ja tev ir mērķis, ja tev ir liels sapnis, ja tev ir liela vīzija un tev ir darbība, un tu dari to, ko Dieva vārds māca, tad rezultāts būs. Tas nevar nebūt.
“Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.” (Vēstule Ebrejiem 11:1)
Ceļā uz mērķiem tev būs daudz dažādu šķēršļu, tev būs daudz dažādas grūtības jāpārvar.
“Un, kad sabata diena bija pagājusi, tad Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome pirka dārgas svaidāmās zāles, lai ietu un Jēzu svaidītu. Un pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, saulei lecot, tās gāja uz kapu un runāja savā starpā: “Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?”” (Marka evaņģēlijs 16:1–3)
Tātad, šīm sievietēm bija mērķis – iet pie Jēzus, svaidīt Viņa miesas. Ja viņām nebūtu darbība, viņas neaizietu līdz Jēzum. Ejot uz savu mērķi, viņas prātoja, kas novels akmeni no kapa, tātad par šķēršļiem. Viņas varēja sēdēt un domāt, ka nav jēgas nekur iet, jo šķērslis ir pārāk liels. Ja tev ir mērķis, ja tev ir degsme, tu būsi traks un tu iesi, lai piepildītu šo mērķi. Tevī degs šī uguns. Tu gribēsi pilnu mājas grupiņu, tu gribēsi glābtus cilvēkus un tu darīsi visu, lai tas notiktu. Neviens šķērslis tā priekšā nebūs nepārvarams, tu tos varēsi uzveikt. Varbūt tāpēc Jēzus mācekļi negāja pie kapa, jo domāja, ka priekšā ir akmens, Jēzus tāpat ir nomiris, kāda tur vispār jēga, ko tās sievas vispār runā, kur viņas vispār iet? Tur pat iekšā nevarēs tikt! Bet sievas iet un tiek. Un, ja tu darīsi no savas puses, tad Dievs tev palīdzēs.
Nonākot pie Jēzus kapa, sievas pamanīja, ka akmens ir novelts, tas bija brīnums, jo akmens bija ļoti liels. Bet Dievs skatās, ka tu no savas puses visu izdari uz simts procentiem, un Viņš to šķērsli, kas tev traucē, novāc no tava ceļa. Tu ej tālāk un ieej iekšā kapā, un tur Jēzus ir augšāmcēlies un dzīvs, tavā dzīvē klātesošs, ja tu ej un dari Dieva lietas. Daudziem no mums gribētos sēdēt, kājas gaisā uzslejot, un kasīt to puncīti, pašam būt paēdušam, būt draudzē, justies labi un negribētos nevienam neko dot, vai ne? Bet Dievs tevi pamudina, ka ne tikai tavā, bet arī citu cilvēku dzīvēs Viņš kļūs dzīvs. Tāda ir Dieva griba. Citādāk tu tā arī sēdēsi uz tā dīvāniņa, tev būs visi grēki, atkarības, ja tu negribēsi darīt Dieva darbu, uz ko Viņš tevi aicina. Ir tādas lietas, kuras vari izdarīt tikai un vienīgi tu. Ir tādi cilvēki, kurus aizsniegt vari tikai un vienīgi tu.
Un nedomā, ka tu esi tāds maziņš un melns, kurš nevar, nē, tu vari. Jo tu esi Dieva bērns, tu esi uzvarētājs. Ja tev ir Jēzus Kristus, tev ir, ko dot citiem. Tu vari iedot citiem to, kas tev ir. Tev ir Bībele, kuru tu ņem līdzi uz dievkalpojumu, tātad, ja es tev palūgtu to iedot man, tu noteikti to varētu. Bet, ja cilvēkam nav līdzi Bībele, tad loģiski, ka viņš nevarētu to iedot man. Tāpat ir ar Jēzu, ja tev ir Jēzus Kristus, vai tu vari Viņu iedot cilvēkiem? Protams, ka vari. Un ceļā tev gadās visādi šķēršļi, šis lielais akmens, kas tev ir jāpārvar. Un zini, kurš ir lielākais šķērslis tavā dzīvē? Tas esi tu pats, jo tu negribi, tu domā, ka tu nevari, tevi bloķē tavas bailes un ko cilvēki par tevi padomās. Runājot par biznesu. Mācītājs māca, ka to ir jāuzsāk, bet tevi māc šaubas un bailes, kā gan tu to varēsi izdarīt. Viņam jau sanāca, kur tad man, man nav tāda domāšana. Un mūsu domas ir tās, kas kavē mūsu darbību, ejot uz mērķiem.
Reiz viens cilvēks teica: “Ja visi cilvēki zinātu manas domas, tad es ļoti bieži dabūtu pa muti.” Atšķirība ir tā, ka cilvēki nezina tavas domas, bet Dievs zina. Būtu labi, ja tikai Dievs zinātu tavas domas, jo Viņš ir mīlošs, piedodošs, žēlastībā tu esi glābts un atpirkts. Bet velns arī zina tavas domas un redz tās. Un daudzas no tām viņš tev pats piesūta. Un tu atver plaši savu domu vārtus un atļauj visam negatīvajam ietekmēt sevi. Un tāpēc tu tik bieži dabū no velna pa galvu, jo domā nepareizas domas, un velns zina šīs domas. Un, pamatojoties uz šīm domām, viņam ir tiesības piedalīties tavā dzīvē un ietekmēt tevi un tavu rīcību. Velnam ir pamats, jo tu jau pats domā, ka tu esi neveiksminieks. Tev ir jāsāk domāt citādi.
Kad tu ej uz mērķi, ceļā tev stājas daudzi šķēršļi. Tu apņēmības pilns skrien, tev pat ir brilles, lai būtu vieglāk saskatīt savu mērķi, un tavi sapņi tev ir pierakstīti uz papīra, tev viss ir uzrakstīts, jo tev ir vīzija. Tu skrien, bet ceļā tevi sagaida tavi radinieki ar zobenu, tūlīt tev cirtīs, sakot: “Kur tu ej, uz kādu sektu”? Tava vainas sajūta kā motorzāģis zāģē tevi nost. Tu sāc domāt: “Ko tad es varu izdarīt?” Sabiedrība, tuvinieki, kas uzspiež tev savu viedokli, un tā rezultātā sirdī tev iezogas bailes kaut ko sākt darīt, bailes, ka var nesanākt. Klausies, nu un tad, ja nesanāks, kas par to, ja nesanāks? Bet tu būsi darījis! Un varbūt desmit, divdesmit vai trīsdesmit reizes tev nesanāks, bet trīsdesmit pirmajā reizē tev sanāks. Un zini, kādēļ tev sanāks? Tāpēc, ka tu darīji, turpināji darīt, neskatoties uz neveiksmēm. Tu guvi pieredzi, tu gāji uz savu mērķi, mērķim sekoja darbība, un darbībai vienmēr seko rezultāts. Un Dievs tev palīdzēs novelt to akmeni tavā ceļā, visus tavus šķēršļus. Viņš tev palīdzēs pārvarēt.
Iedomājies ūdens glāzi. Es turu glāzi izstieptā rokā. Cik ilgi es varētu stāvēt ar izstieptu roku un glāzi rokā? Minūti, desmit minūtes, stundu? Iespējams, ja es stāvētu un turētu to glāzi minūti, man nekas nenotiktu, bet, ja es tā stāvētu stundu, tad man paliktu pavisam grūti. Ja es turētu glāzi visu dienu, es noteikti jau nevarētu to izturēt, bet man būtu jātur tas akmens, tā problēma, es taču neatdošu Dievam tās bailes, nē. Tas ir mans akmens, un neviens to nevar izkustināt, pat ne Dievs, tas ir mans akmens, mans aizbildinājums, kādēļ es negribu vadīt savu grupiņu, tas ir mans aizbildinājums, kādēļ es nesaņemu savu dziedināšanu. Par nožēlu jāsaka, ka ir tādi cilvēki, tādi kristieši, kuri nemaz negrib savu dziedināšanu saņemt. Un zini, kāpēc? Jo viņam taču maksā pensiju. Kā tad viņš bez savas pensijas dzīvotu, un viņš neredz to, ka, ja viņam kāja būtu vesela, viņš varētu skriet uz darbu, darīt lielas lietas, sasniegt savus mērķus. Nē, labāk, lai tā kāja sāp, un pats sēž mājās ar saviem simts eiro. Neuztic un neatdod savu problēmu Dievam.
Atdod savu problēmu Dievam, atdod Viņam to, kas tev traucē iet uz taviem mērķiem. Neļauj tam akmenim sevi nospiest, paņem un noliec nost to glāzi ar ūdeni, neturi to visu laiku rokās. Jo, ja tu ilgstoši neklausi Dieva balsij un neieej tajā aicinājumā, kurā Dievs tevi aicina, tevī rodas diskomforts. Tu sāc slikti justies. Un kas pēc tam notiek? Šādi cilvēki sāk kurnēt, ka draudzē ir pārāk maz mīlestības. Protams, jo pats no tās mīlestības ir pilns kā pārpūsts balons, bet viņš jau tālāk nevienam nedod, un tad tas balons pārplīst. Mīlestība, draugs, ir jādot tālāk citiem. Dieva mīlestība ir bagātīga, tā ir liela un plaša, tās pietiek visai pasaulei. Un mūsu draudzes lielais mērķis ir kļūt par megadraudzi, lai varētu dalīties mīlestībā un piepildītu pasauli ar glābtiem cilvēkiem.Mums visiem kopā ir jāiet uz šo draudzes mērķi, katram jāpiepilda savi personīgie mērķi.
Katrā komandā ir cilvēki, kuri izdara 99% darba, bet ir arī tādi, kuri sola palīdzēt, bet solījumu nekad neizpilda. Nākamais cilvēku tips, kas sastopams komandas darbā, ir cilvēki, kuri pašā sākumā ir klātesoši, bet darba gaitā nozūd un parādās tikai tad, kad viss smagais darbs jau ir aiz muguras. Komandā ir sastopami arī tādi cilvēki, kuri vispār nesaprot, kas notiek un uz kurieni viņi iet, bet tajā pašā laikā šādi cilvēki jūtas ļoti svarīgi. Es gribētu, lai mēs visi kopā, tu un es, darītu darbu uz simts procentiem, ko Dievs mums ir uzticējis izdarīt. Lai mēs neizliekamies, ka darām, bet lai darām pa īstam un no sirds. Tam Kungam darīt, iet uz šiem mērķiem un iekarot tos. Tāpat kā kalnā kāpjot. Ne velti kalns ir jāiekaro. Tu redzi virsotni, iekaro to, ja neredzi, atver acis un skaties uzmanīgāk. Ieraugi savu dziedināšanu, ieraugi savu labklājību, ieraugi savu brīvību, ieraugi savu mājas grupiņu. Tie līderi, kuri nesen uzsāka savas grupiņas no nulles, ieraugiet to, kā grupiņa aug un vairojas, kā tā uzplaukst. Ieraugi savu līderu grupu. Skaties, tur augšā, tajā virsotnē tas viss ir. Kad esi ieraudzījis, tevi gaida garš ceļš, tev ir jākāpj kalnā, un tas patiešām ir ļoti grūti. Ja tu patiešām vēlies, tu atradīsi ceļu, tu iesi un darīsi. Bet ja nē, tad tu atradīsi attaisnojumu.
Attaisnojumi ir dažādi. Citam traucē tas, ka viņam ir ģimene, citam atkal – ka ģimenes nav un viņš to ļoti grib. Protams, tieši vecmammas ir visaizņemtākās visu gadu. Jūs zinājāt, ka sākot no janvāra līdz pat decembrim viņām rūp gurķu marinēšana? No sākuma jāpērk sēklas, tad jāizpēta laiks, kad sēt, un, loģiski, ka tas notiek tieši svētdienās. Agrāk dievkalpojumi notika sestdienās un sēšanas (novākšanas, marinēšanas) diena bija tieši sestdiena. Arī mana frizierīte, kad es aicināju uz sestdienas dievkalpojumiem, teica: „Nu tad, kad dievkalpojumi nebūs sestdienā, kad man ir jāstrādā, tad es tiešām aiziešu.” Bet, kad uzzināja, ka dievkalpojumi pārcelti uz svētdienu, atteica: „Šī taču ir mana vienīgā brīvdiena!” Lūk, mēs vienmēr varam atrast attaisnojumus, lai neietu pie Dieva, lai nevadītu savu mājas grupiņu, lai nedarītu Dieva darbus. Bet aicinu jūs šodien pieņemt lēmumu – sākt darīt. Varbūt tu līdz šim neesi darījis. Neuztraucies! Nedzīvo vainas apziņā! Piemēram, cilvēkam ir 70 gadi, un viņu moka briesmīga vainas sajūta, ka viņš neko savā dzīvē nav izdarījis, ka viņš ir nevarīgs, vecs un nederīgs. Taču viņš tieši savā 70 gadu dzimšanas dienā var sākt darīt to, uz ko Dievs viņu ir aicinājis. Šī ir tā nepareizā vainas apziņa.
Zini, ko es tev pateikšu? Tu nevari pagriezt atpakaļ iepriekšējo nedēļu, gadu, desmit gadus. Pulksten vienpadsmitos sākās šis dievkalpojums. Nekad tavā dzīvē šis brīdis vairāk nebūs. Mēs, draugi, nevaram pagriezt atpakaļ pat iepriekšējo sekundi, lai kā mēs to gribētu. Tas gan būtu forši, ja mēs to varētu izdarīt, ja būtu tāda „laika mašīna”. Tad mēs droši vien kādas lietas izdarītu citādāk, nekā mēs tās esam izdarījuši. Nebūtu slikti, vai ne? Diemžēl tas nav iespējams. Bet ko es varu darīt lietas labā? Es varu tieši tagad sākt rīkoties pareizi un iet uz šiem mērķiem, uz kuriem Dievs mani aicina, darīt, maksāt cenu un nekad, nekad, nekad nepadoties.
Ej, nē, labāk skrien mērķa virzienā! Jā, kādreiz mums ar vīru patika pastaigāties pa skaistām vietām, bet tagad mēs skrienam, jo mums patīk skriet. Ja tev šajā brīdī ir kāda problēma vai trauma, tad ej mērķa virzienā! Savukārt, ja nevari paiet, rāpo! Un, ja nespēj parāpot, tad nogulies mērķa virzienā un lien! Galvenais, ka tu dari, vienalga kādā tempā.
Kad mazs bērns mācās staigāt, viņam ir mērķis, Dievs viņā to ir ielicis. Neskatoties uz grūtībām, krišanām, galvas sasišanu, bērns cenšas staigāt. Tāpat arī mēs esam šie mazie bērni Kristū. Kad mēs pieņemam Kristu, Viņš uzreiz mums iedod mērķi – pateikt savam kaimiņam vai draugam par Jēzu. Jēzus palīdz noņemt nost visus šķēršļus, lai mēs varam to izdarīt. Nekas nav viegli, pat zupu ēst ir grūti, jo pārāk strauji strebjot karstu zupu, tu vari applaucēties. Bet vienalga mums jāiet uz mērķi un jāmaksā šī cena. Arī mazs bērns maksā šo cenu un galu galā sasniedz savu mērķi – viņš staigā, skrien, spēlē futbolu. Bet, ja bērniņš nesāktu censties iemācīties staigāt, viņš to nekad arī neprastu. Arī tu, ja nesāksi iet uz saviem mērķiem, tu nekad neredzēsi šos rezultātus piepildāmies savā dzīvē.
Kad sākām draudzi, mums arī bija mērķis, mums iekšā dega uguns, jo mēs vēlējāmies redzēt daudz glābtus cilvēkus. Dievs mūs aicināja tieši uz Rīgu. Sākumā taču varējām padomāt – kas tad tur nāks, Rīgā tik daudz draudžu! Mums bija bailes par to, kā mēs samaksāsim telpas, jo, kad braukājam ar evaņģelizāciju pa Latviju, Igauniju un Ukrainu, tas bija milzīgs šķērslis. Bet Dievs pārdabiskā veidā atrisināja šos šķēršļus un problēmas, jo mēs turpinājām iet uz šiem mūsu nospraustajiem mērķiem. Dievs novāca šos šķēršus nost, jo Viņam vienmēr ir risinājums. Dažreiz tas nāk ātrāk, dažreiz mazliet vēlāk, bet nāk. Galvenais, tev ir jāiet. Neviens cits tavā vietā nevarēs iet un dzīvot tavu dzīvi. Pat tavs vistuvākais cilvēks nevar iet tavā vietā. Tas tev jādara pašam. Tev pašam jārok.
Vai jūs esat redzējuši surikātus zoodārzā? Man ļoti patīk šie dzīvnieciņi. Viņi skrien, pieceļas uz pakaļkājiņām, tad pēkšņi ātri, ātri rok bedrīti. Nezinu tieši kāpēc viņi to rok, varbūt gatavo aliņu, kur dzīvot. Dažam labam no mums rokas ir gandrīz kā lāpstas. Bet mazajam surikātiņam ir tādas mazītiņas „rociņas”, ar kurām viņš ļoti ātri izrok lielu bedri. Kāpēc ātri? Tāpēc ka viņš dara, rok. Tas ir viņa mērķis. Sāc arī tu rakt! Mācies no surikātiem būt čaklam, un tad arī būs rezultāts!
„Jūs vēl neesat līdz asinīm pretim turējušies, cīnīdamies pret grēku…” (Ebrejiem 12:4)
Šeit mēs redzam, ka mums ir jācīnās. Man uzreiz ienāca prātā bokseri ringā, kā viņi līdz asinīm cīnās, kurš uzvarēs. Viņi, sportisti, iet uz savu mērķi, maksājot cenu. Arī mums jāmaksā cena, ejot uz saviem mērķiem. Jāsāk rīkoties un darīt. Sakāve nav tad, kad tu esi nokritis, bet tad, kad tu atsakies piecelties. Celies un ej, nebaidies! Cilvēku lielākā kļūda ir bailes. Bailes izdarīt, bailes atzīties. Bailes ir iemesls tam, ka mēs palaižam garām tik daudz izdevību. Un tev katru dienu ir izdevības un iespējas, nepalaid tās garām. Bailes un nedrošība tev neļauj virzīties uz priekšu un pieaugt. Tie ir tavi ienaidnieki, kas saka, ka tu nevari, ka tev nesanāks, ka tev neizdosies. Smits Viglsvorts reiz teica tā: „Mani neietekmē tas, ko es redzu. Mani neietekmē tas, ko es jūtu. Mani ietekmē tas, kam es ticu.” Pat ja tu jūti bailes, tik un tā tici tam, ko Dievs par tevi saka. Ej mērķa virzienā, dari un skaties, ko Dieva vārds par to saka.
„Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar Savas taisnības labo roku!” (Jesajas 41:10)
Dievs tevi uztur, Viņš tevi stiprina un ved. Un arī Jēzum, atnākot virs zemes, bija konkrēts mērķis – glābt pazudušos. Un Viņš darīja konkrētas lietas, lai to izdarītu. Viņš izvēlējās savus mācekļus, vadīja savu mājas grupiņu, Viņš gāja un dziedināja cilvēkus, sludināja, uzlika rokas, izdzina ļaunus garus, palīdzēja cilvēkiem iepazīt Dievu. Un bija rezultāts. Vēl šodien ir rezultāts tam, ko Jēzus virs zemes bija darījis. Un šis rezultāts būs mūžīgi. Tas, ko tu dari, nekad nav par velti – tam būs rezultāts un augļi.
„Tad nu, mani mīļie brāļi, topiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgāki Tā Kunga darbā vienumēr, zinādami, ka jūsu darbs Tā Kunga lietās nav veltīgs.” (1. Korintiešiem 15:58)
Darbs Dieva lietās nekad nebūs veltīgs. Tam vienmēr būs rezultāts. Ja tu ej uz mērķi, tad tev būs rezultāts. Tātad, mērķi + darbība = rezultāts. Sāc rakt, sāc iet mērķa virzienā un tu redzēsi, kā Dievs tev ceļā palīdzēs. Tu redzēsi, kā tiks novākti visi šķēršļi. Tur, kur tu vairs pats saviem spēkiem nevarēsi, tur Dievs tevi paņems uz Savām rokām un nesīs. Kāpēc? Jo Viņš redzēs, ka esi maksājis simtprocentīgu cenu. Kopā ar Jēzu Kristu tev nekas nav neiespējams. Tu esi uzvarētājs. Tu esi dzimis, lai uzvarētu. Tajā dienā, kad tu dzimi, Dievs tevi jau tad radīja par uzvarētāju. Ej un dari, tev nekas nav neiespējams! Tu uzvarēsi katru situāciju, katru Goliātu, katru problēmu.
Gannas Jencītes sprediķi pierakstīja Daila Lielbārde, Elita Meirāne un rediģēja Ieva Našeniece
