Mīlestības trūkums var izraisīt mazvērtības kompleksus un atstumtības sajūtu jebkurā vecumā,
taču visvairāk tieši bērnībā un skolas vecumā, kad nepieciešama vislielākā mīlestība, sapratne, atbalsts un palīdzība no vecāku puses. Elīna pastāstīs, kā tas bija viņas dzīvē.
Elīna: ”Uzaugu ģimenē, kurā bija abi vecāki un it kā visam vajadzētu būt kārtībā. Tēvs gādāja par ģimeni, māte rūpējās par saimnieciskām lietām, taču patiesu mīlestību viņi nepazina, neprata to dot viens otram un arī man. Vecāki nesaticīgi dzīvoja, ļoti bieži strīdējās un “izgāza’’ dusmas, mani lamājot un skarbi attiecoties par vismazāko sīkumu, tā radot manī nepamatotu vainas apziņu. Skolas laikā es biju ļoti apaļīga un vairākus gadus dienu no dienas izcietu apsmieklu un daudz pazemojumu sava auguma dēļ, līdz ar to manī veidojās sevis nepieņemšana, kas izraisīja negatīvas sekas. Man bija ļoti grūti komunicēt ar cilvēkiem, paskatīties viņiem acīs, visu laiku uztraucos – ko par mani padomās vai teiks citi. Es izvairījos no sabiedrības un ar lielu nepatiku atrados lielākos cilvēku pūļos un kompānijās. Izvairījos no tā, cik varēju, lai tikai nevajadzētu ar kādu sarunāties, kaut gan iekšēji vēlējos draudzību, būt pieņemta un mīlēta. Dzīvojot nesaskaņā pati ar sevi, manī radās dusmas uz sevi un citiem. To ārēji neizrādīju, bet tas mani iekšēji smacēja un grauza. Es sāku klausīties agresīvu mūziku – Korn, Rammstein un citus metāliskās mūzikas paveidus. Man šķita, ka tas mani padarīs stiprāku un izturīgāku, bet reāli tas padarīja mani vēl noslēgtāku, nomāktāku un depresīvāku, prātā nāca pat pašnāvnieciskas domas.
Nezinu, kā mana dzīve būtu ritējusi, ja vienā jaukā dienā es nebūtu satikusies ar kādu cilvēku, kurš mani uzaicināja uz draudzes “Kristus Pasaulei” kristīgo mājas grupiņu. Lai gan sākumā es izturējos ļoti skeptiski un neticēju, ka kaut kas var mainīties, tomēr šis bija pagrieziena punkts, kas ienesa lielas izmaiņas manā turpmākajā dzīvē. Jau pirmajā grupiņas apmeklēšanas reizē es sajutu patiesu ieinteresētību manī, gādību un rūpes no grupiņas cilvēku puses. Tur valdīja draudzīga, mierīga un mīlestības pilna atmosfēra. Sāku apmeklēt šo grupiņu un draudzes dievkalpojumus, lasīt Bībeli un lūgt Dievu. Pamazām notika pozitīvas izmaiņas man apkārt un manī pašā. Lai vēl vairāk iepazītu Dievu un augtu ticībā, kristīgās grupiņas vadītāja ieteica doties uz draudzes lūgšanu semināru inkaunteru. Es atkal raudzījos uz to ar lielu neticību, tomēr nolēmu, ka tā varētu būt lieliska iespēja sakārtot savas domas un iegūt kaut ko jaunu.
Inkaunterā es ļoti spēcīgi piedzīvoju Dieva klātbūtni – “satriecos” ar Dievu. Aptvēru, ka visu laiku nebiju pat apzinājusies savas patiesās problēmas un ka tām bija postošas sekas. Es sapratu, ka manī bija liela atstumtība, mazvērtība, sevis vainošana un nepieņemšana. Beidzot man “atvērās acis”, kur ir problēmu sakne un kur ir risinājums! Atbrīvošanas kalpošanā, kad kalpotājs par mani aizlūdza, es ļoti spēcīgi sajutu, kā tas viss negatīvisms no manis iet ārā un mokošās problēmas izgaist. Man lija asaras pašas no sevis, es piedzīvoju, ka lūgšana ir garīga cīņa ar tumsas spēkiem un tie tika uzvarēti. Pēc tam mani pārņēma miers, pacilājošs prieks, laimes un neaprakstāmas brīvības sajūta. Dievs mani atbrīvoja no dusmām, apslēptas agresijas, naida, atstumtības, mazvērtības. Manās domās beidzot bija pilnīgs “klusums”. Dievs visu negatīvo vienkārši paņēma prom. No sava telefona es momentā izdzēsu visu depresīvo, agresiju izraisošo mūziku, jo nevēlos to dzirdēt un tā nekad nebūs man vajadzīga.
Tagad es brīvi varu komunicēt ar cilvēkiem. Regulāri apmeklēju draudzes “Kristus Pasaulei” pasākumus, dievkalpojumus un mājas grupiņu, nebaidoties atrasties lielākā cilvēku pūlī vai grupā. Zinu, ka Dievs mani ir brīnišķīgi radījis, es esmu skaista un spēju sevi pieņemt tādu, kāda esmu. Turpinu lasīt Bībeli un lūgt Dievu, veidojot patiesas personīgas attiecības ar savu Debesu Tēvu, tā Viņu arvien vairāk iepazīstot. No sirds vēlos patiesi nodoties Dievam, stāstīt cilvēkiem par Jēzu Kristu, lai tos glābtu. Mīlestībā pret Dievu un cilvēkiem vēlos teikt: “…lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps atvērts.” Mateja 7:7-11. Dievs tieši tevi gaida, lai tu tiktu samīļots, pieņemts, dziedināts, atbrīvots no jebkuras problēmu nastas un būtu laimīgs.
Elīnas Gailes liecību pierakstīja Ineta Siliņa