Elle

Šodienas tēma ir: „Elle”.
Tēma būs plaša, sakārtota pa punktiem, briesmīga un tajā pašā laikā tas dos cerību un palīdzēs mums, ka mēs spētu iet savu ticības ceļu līdz galam un iemantot tos apsolījumus, ko Dievs mums ir paredzējis. Kāda nozīme ir šai tēmai? Kāda vispār ir elles nozīme? Kāpēc Dievs ir radījis elli? Kāpēc cilvēki tur nokļūst? Kāpēc mums par to būtu jāzina un jāmācās? Es centīšos sniegt dažas atbildes.

Ir ārkārtīgi svarīgi zināt visu, ko Bībele saka par elli, par augšāmcelšanos un par Jēzus otro atnākšanu. Šīs lietas savā starpā ir ļoti saistītas. Tāpēc es šodien mācīšu ne tikai par elli, bet arī par to, ko mēs varam sagaidīt nākamajos laikos, ko Dievs ir atklājis caur Savu vārdu par to, kas notiks laiku beigās un ne tikai. Draugi, mēs dzīvojam pēdējos laikos, un es esmu lūdzis Dievu, lai Viņš atklāj un parāda to man. Tās ir ļoti sarežģītas tēmas un daudz informācijas ir no Atklāsmes grāmatas, Daniēla un citām grāmatām. Es esmu dziļi, dziļi iedziļinājies un studējis. Es esmu lūdzis Dievu par šīm lietām, un Dievs man beidzot ir devis skaidrību. Es nepretendēju uz 100% patiesību. Dieva vārds ir patiesība. Es nepretendēju uz to, ka mans traktējums būs 100% precīzs, taču es varu garantēt, ka pašos pamatos viss, ko es šodien mācīšu, būs absolūta patiesība, pilnīgi balstīta Dieva vārdā, izņemot kādas nianses, jo dažādi Bībeles zinātnieki dažādos laikos dažādas rakstu vietas interpretē dažādi. Taču es pieturos pie to mācītāju interpretācijas, kuri parāda savus augļus un kuriem ir draudzes ar 100 tūkstošiem cilvēku. Ja ir kādi strīdīgi jautājumi, es pieturos vairāk pie to zinātnieku un doktoru versijām, kuri var demonstrēt augļus, nevis kuri ir tikai beiguši kādu teoloģijas universitāti. Bet tas, kurš ir reāls Dieva vīrs un var parādīt augļus. Lūk, tāpēc šodien būs mācība par elli, arī par Kristus otro atnākšanu, un par to, kas notiks, jo šīs tēmas ir cieši saistītas.

Pāvils saka:

„Ja mēs tikai šinī dzīvē vien ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki.” (1. Korintiešiem 15:19)

Pāvils skaidri saka, ka mēs nevaram paļauties tikai uz tiem apsolījumiem, ko Dievs mums ir apsolījis šeit virs zemes. Dievs apsola Savu apsardzību – tev ir glābšana. Viņš apsola Savu dziedināšanu un visu pārējo. Es varu ilgi un plaši mācīt par to, kādas svētības Dievs ir paredzējis mums šeit jau dzīves laikā. Lielākā daļa cilvēku tieši tā arī dzīvo un tic. Viņu cerība aprobežojas tikai ar to, ko Dievs viņiem grib dot. Un mēs ātri aizmirstam, ko mums jādod Dievam, jo mums nav cerības un sapratnes par to, ka dzīve ar to, ka es nomiršu šeit virs zemes, nebeidzas, un ka būs tiesa. Ir elle, kur būs mūžīgas mocības un ir debesis, kur būs mūžīga līksmība. Un mēs būsim vienā no šīm vietām, atkarībā no tā, vai esam ticējuši Kristum un dzīvojuši Viņa gribā. Tiklīdz draudzē tiek aizmirsta šī tēma, mēs sākam cerēt tikai un vienīgi uz laicīgo tagad un tūlīt, ko Dievs var mums dot, uz to, ko mēs redzam. Bet ja mums ir cerība un sapratne par to, kas ir pēc nāves, mēs bīstamies dzīvot ārpus Dieva gribas. Ja mācītājs Mārcis Jencītis nebūtu sirdī dziļi sapratis un Bībelē ieraudzījis, ka elle ir un pēc nāves dzīve turpinās divās vietās – ellē vai debesīs, un ja viņš to nezinātu un ignorētu, viņš šodien nebūtu mācītājs un viņš šodien vispār nebūtu ar Dievu. 100% tā būtu! Gribētos redzēt, kā kāds no jums, ieskaitot mani un arī tevi, kas skaties internetā, dzīvotu svētu dzīvi, ja tev nav zināšanas par elli, par Jēzus otro atnākšanu, par pēdējo tiesu, un ja tev nav šī sapratne un bijība no elles. Ir daudzi mācītāji, kuri māca, un daudzi kristieši to atkārto, apgalvo un tic, ka Dievs ir mīlestība. Dievs arī ir mīlestība, taču bez tā, ka Viņš ir mīlestība, Viņš ir arī bargs Dievs. Viņa raksturs neaprobežojas tikai ar mīlestību. Viņa mīlestība izpaužas arī ar to, ka Viņš ir radījis elli, lai vienreiz un uz visiem laikiem nošķirtu visu bezdievību no svētuma. Jo kas tās būtu par debesīm, ja tur būtu nešķīstas cilvēku dvēseles? Kas tā būtu par līksmību, ja tie paši grēki, kas ir virs zemes, turpinātos arī debesīs? Debesīs neieies neviens, kas nesvēts. Dievs ir mīlestība un žēlastība, jā, Viņš piedod visus grēkus, taču Bībelē ir teikts, ka bez svētas dzīves neviens To Kungu neredzēs. Jā, Viņš piedod tavus grēkus, ja tu ar savu muti atzīsti Jēzu par savu Kungu, bet ja tev nav svētas dzīves un tu necenties dzīvot pēc Dieva gribas, tad seko mūžīga nolemtība, atstumtība ellē. Un ja nav šī sapratne, tad tajā brīdī, kad tev ir izvēle grēkot vai nē, tu izvēlēsies grēkot. Tu apmeklē draudzi un tev ir labi, bet labākajā gadījumā tu būsi remdens kristietis, kurš arī neiemantos Debesu valstību. Vienmēr grūtos brīžos ir divi ceļi – šaurais un platais. Parasti tu izvēlēsies plato ceļu, jo nav bijības, nav soda. Pasaki man, vai ģimenē var izaudzināt bērnus bez disciplinēšanas? Mums ir daudz jaunu mācību šodien, ko mums atpūtuši vēji no Eiropas, kur faktiski prasa atbildību no vecākiem, bet no bērniem nē un atņem vecākiem jebkādus ieročus, lai veselīgi audzinātu savus bērnus. Gribu redzēt kā tu, kad tavs mazais bērns skries pāri pie sarkanās gaismas, ar labu viņam skaidrosi, ka tur nevar skriet, lai viņš atnāk un tu ar viņu mierīgi parunāsies. Gribas redzēt, vai tu tiešām neķersi viņu aiz rokas un nevilksi atpakaļ? Tēvi un mammas, ko jūs darīsiet, ja pēkšņi jūsu bērns skries pāri ielai pie sarkanās gaismas? Vai tu mīlestībā tikai parunāsies ar viņu un teiksi, ka mīli viņu, bet šāda rīcība var slikti beigties? Un ja mēs atņemam no evaņģēlija to nepatīkamo daļu, par ko draudze šodien negrib runāt, tad 100% vai ļoti bieži mēs sākam izvēlēties plato ceļu. Un es varu apgalvot, ka draudzēs, kur nemāca pilnu evaņģēliju, to, ka Jēzus ir nomiris par mūsu grēkiem, augšāmcēlies un ikviens, kas tic, izbēgs no elles un iemantos debesis, plauks pornogrāfija, laulības pārkāpšana, zagšana un meli. Šādai draudzei nav iespējams augt debesu valstībā, nav iespējams iet plašumā, ja nu vienīgi kā pasaulīgai reliģiskai organizācijai bez Dieva, jo elles nav.

Ir lielas cilvēku grupas, pat zinātnieki, kuri māca, ka ir šķīstītava. Tu nomirsti, par tevi uzliek svecīti, par tevi aizlūdz un tad tu no šķīstītavas pārej uz debesīm. Draugi, bet manā Bībelē ir rakstīts, ka mums ir nolemts vienreiz dzīvot, vienreiz mirt un pēc tam ir tiesa. Nav šķīstītavas! Šķīstītava ir šeit virs zemes. Kamēr tu dzīvo, tikmēr tev ir laiks, bet kad tu nomirsti, ir par vēlu. Lūk, kāpēc ir jāmāca par elli. Kad es gatavoju šo sprediķi, es lasīju daudzus dažādus Bībeles zinātnieku komentārus. Un mani pārsteidza tas, ka dažos no tiem rakstu vietas par elli ir burtiski atstātas novārtā. Par tām vienkārši nerunā. Ja es lasu Bībeles komentārus, man ir jāfiltrē katra grāmata, katri komentāri, vienalga, kādas universitātes, akadēmijas vai doktora grāds ir šiem cilvēkiem. Man ir jāsalīdzina un pašam jāizprot. Mani pārsteidza, ka vienā no šiem komentāriem, kas ir tiešām labi un pamatoti, bija viens teikums, ka; „Nevajag uztvert burtiski visas tās mocības, kas būs ellē, jo tās būs tikai dvēseliskas mocības”. Draugi, bet mums jau pietiek šeit virs zemes ar dvēseliskām mocībām. Ja jau ellē būs tikai tādas pašas depresijas kā šeit, tad jau mēs, draugi, visi varam mierīgi grēkot. Tu vari negrēkot, jo mīli Jēzu? Varbūt tu tik ļoti mīli Jēzu, ka nevienam nevari nodarīt neko ļaunu – nevari pat nospiest blusu? Pagaidi, pagaidi, kad tev iepatiksies nepareizais sapņu princis, tad redzēs, kā tur būs ar to blusu un visu pārējo. Platais ceļš garantēts! Ja jau ellē nav mocību, un tās ir tikai dvēseliskas, ja tā ir tikai atšķirtība no Dieva, kas tad vainas cilvēkiem pasaulē dzīvot bez Dieva? Iedzer savu depresijas zāli, simts gramus pa virsu, labs miegs garantēts un viss ir kārtībā. Kāda vaina viņiem? Ēd, dzer, šķiras, precas, neprecas vispār, dzīvo sieviete ar sievieti un vīrietis ar vīrieti. Kāda problēma? Tas jau nekas, ka viņiem no iekšpuses „kaķi skrāpē”, ka viņi nav laimīgi un tomēr viņiem ir savas baudas. Kad viņi piedzeras viņiem ir lielā bauda. Kad sieviete ar sievieti taisa savu lesbisko aktu, viņām tajā brīdī ir lielā bauda, kaut gan iekšā „kaķis skrāpē”. Arī kad vīrietis ar vīrieti guļ, viņu miesai ir lielā bauda. Kas tad vainas dzīvot pasaulē, draugs? Nav nekādu problēmu! Ir tikai viena problēma – ir elle! Un neviens netiklis, elku kalps, melkulis nemantos Dieva valstību, bet viņiem būs sava daļa degošā uguns jūrā. Punkts. Es šodien nevarēšu pateikt visas rakstu vietas. Kad es vakar gatavoju šo sprediķi, man jau bija tik daudz rakstu vietas! Es no rīta apsēdos un domāju, kā to visu var pateikt. Te ir desmit sprediķi. Ja es to visu gribētu pateikt, tad man būtu jārunā desmit reizes. Katru reizi būtu sava tēma par elli. Tāpēc es necitēšu visas rakstu vietas, bet dažas es minēšu. Es runāšu to, kā es to esmu saņēmis no Dieva, un tas viss ir pamatots Dieva vārdā. Un būs arī pāris Dieva cilvēku atklāsmes, kuras arī nebūt nav bez Dieva vārda līdzdalības un pamatojuma.

„Kādēļ arī mēs ik brīdi esam briesmās? Es mirstu ik dienas, tik tiešām, ka jūs, brāļi, esat mans gods Kristū Jēzū, mūsu Kungā. Ja es, tikai mirstīgs cilvēks būdams, esmu Efezā cīnījies ar plēsīgiem zvēriem, kāds labums man tur būtu? Ja mirušie neceļas augšām, tad: ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirsim.” (1. Korintiešiem 15:30-32)

Ja pēc nāves nav vairs dzīves, nav divas vietas, kur mēs nokļūstam, tad Pāvils saka: „Ēdam, dzeram, grēkojam, jo rīt mēs mirstam un ejam nebūtībā.” Cik daudz ir viltus mācības, tai skaitā liela daļa kristīgās viltus mācības, kas apgalvo, ka mocības reiz beigsies, ka pēc nāves mēs pārstāsim eksistēt. Pāvils skaidri atbild, kāpēc draudzei ir jāmāca par nākamiem laikiem, par augšāmcelšanos, par otro Jēzus atnākšanu, par pēdējo tiesu un par elli, un protams, par debesīm. Bet par debesīm mēs šodien maz runāsim. Tā būs atsevišķa tēma. Grupiņās šī tēma ir ļoti rūpīgi jāpārrunā. Varat ņemt pat papildus laiku iztirzājumam. Vadītāji sagatavojieties un izpētiet šo svētrunu, jo te ir daudz informācijas.

Lai mēs saprastu par elli, mums vispār ir jāsaprot radīšanas stāsts, grēkā krišanas stāsts, un Bībeles mācība par to, kas būs pēc nāves un kas būs nākamajās paaudzēs vai pat jau mūsu paaudzes laikā. Lūk, tāpēc es tagad stāstīšu no radīšanas stāsta līdz uguns jūrai. Kas ir uguns jūra? Atklāsmes grāmatā pašās beigās tas ir rakstīts.

„Ja, kas nebija rakstīts dzīvības grāmatā, to iemeta uguns jūrā.” (Atklāsmes grāmata 20:15)

Šīs mocības ir mūžīgi mūžos, tās nekad nebeigsies. Tāpēc mēs sākam no tā brīža, kad Dievs radīja debesis un zemi līdz tam brīdim, kas ir aprakstīts Atklāsmes grāmatā, kad viss izbeidzas, kad zeme iet bojā ugunī, viss tiek iznīcināts un pēc tam tiek radīta jauna zeme un jauna debess, uz kuras dzīvos tie, kuri ir izglābti.

Dievs radīja debesis un zemi, jūru, dzīvnieku un augu valsti, un cilvēku. Cilvēkam, atšķirībā no dzīvniekiem, Viņš iedeva dvēseli. Tu atšķiries no dzīvnieka ar to, ka tev ir dvēsele jeb gars. Nerunāsim par to, ka Bībele un arī mēs paši lietojam vārdu dvēsele dažādās nozīmēs. Es domāju par cilvēka garu, par iekšējo cilvēku. Dievs radīja cilvēku no māliem, no zemes pīšļiem. Kā to saprast? No tiem materiāliem, kas ir pieejami, no kā ir radīts viss cits. Vai tu zini, ka cilvēka organisms pārsvarā sastāv no ūdens? Tāpēc tev ir jādzer daudz ūdens. Visvairāk cilvēkiem ir nepieciešams ūdens, nevis pārtika. Bez ūdens var izturēt trīs četras dienas, bet bez pārtikas – 40 dienas. Dievs radīja cilvēku tāpat kā dzīvniekus, no tiem elementiem, kas ir Mendeļējeva tabulā. Un Ādamam Viņš iepūta garu un darīja viņu par dzīvu dvēseli. Cilvēks ir kaut kas vairāk nekā miesa. Viņš radīja Ādamu un Ievu, un tie bija nemirstīgi. Viņu miesa nebija tāda, kā mūsu miesa. Mūsu miesa dzīvo vidēji 70 – 80 gadus un tas jau arī nav daudz. Bez tam, citiem jau trīsdesmit gados sākas novecošanās process. Es esmu redzējis cilvēkus, kuriem 25 gadu vecumā jau mati krīt ārā un seja izskatās kā vecam vīram. Ādams un Ieva bija citādi. Viņi bija nemirstīgi un dzīvoja tādā vietā virs zemes, ko sauc par Paradīzi jeb par Debesīm. Grēka un ļaunuma tur nebija. Virs zemes bija viena temperatūra, kura nemainījās. Viņi staigāja kaili, jo nebija grēka un kauna. Viņiem nebija jādomā, ko ēst un ko ģērbt. Viņiem vispār nebija nekādas problēmas. Tā bija paradīze zemes virsū. Viņi bija pirmie cilvēki. Tā kā es šodien neesmu sagatavojis sprediķi par Paradīzi un debesīm, tad vairāk es neko neteikšu, bet domāju, ka citu reizi būs tāds sprediķis. Nevar tikai ar elli baidīt, vai ne?

Debesīs mājoja dažādas būtnes – Dieva radības, eņģeļi. Viens no tiem bija eņģelis Lucifers. Dažām no Dieva radībām, šīm garīgajām būtnēm, līdzīgi kā cilvēkam, bija sava brīvā griba un izvēle, bet lielam vairumam eņģeļu jeb garu nebija ne savas brīvas izvēles, ne gribas. Viņi bija kā mana roka – ko es saku savai rokai, to tā dara. Bet Luciferam un vēl kādām īpašām būtnēm bija sava izvēle. Lucifers bija īpaši skaists. Viņš bija īpašs un viņš sacēlās pret Dievu. Līdz ar viņu trešā daļa no eņģeļiem, kuriem nebija savas gribas, akli pakļāvās viņam. Luciferam bija sava ietekmes sfēra debesīs. Velna galvenais uzdevums – viņš ienīst Dievu un ienīst cilvēku, kas radīts pēc Dieva līdzības. Dievs radīja pirmos cilvēkus perfektus, velns tos kārdināja un viņi nepaklausīja Dievam. Tu jau zini to notikumu, kad velns Paradīzes dārzā čūskas veidolā kārdināja Ievu, lai viņa bauda no aizliegtā koka augļiem, jo tad viņa būs kā Dievs. Pirmie cilvēki patiesībā jau bija kā Dievs, bet velns meloja, ka viņi būs kā Dievs. Ieva un Ādams noticēja un viņi ēda no aizliegtā. Īsāk sakot, viņi izdarīja to, kas Dievam nav patīkams. Līdz ar to pasaulē ienāca grēks, lai gan Dievs viņus bija brīdinājis.

„Bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” (1. Mozus 2:17)

Cik reizes Dievs saka: „mirsiet”? Mirdami mirsiet! „Ja jūs darīsiet to, kas Man nav patīkams, ja jūs klausīsiet sātana balsi un izvēlēsieties dzīvot pēc sava prāta, ne pēc Mana prāta, tad jūs pazaudēsiet Paradīzi, jūs mirsiet, jūsu miesa kļūs mirstīga, un arī pēc tam, ja jūs turpināsiet grēkot, jūsu daļa būs otrā nāve – uguns jūra, elle mūžīgi mūžos.” Viņi sagrēkoja un pazaudēja debesis. Runā, ka debesis – Paradīzes dārzs, bija kaut kur Irākas teritorijā. Protams, zinātnieki par to strīdas, un es neiešu iedziļināties, bet skaidrs, ka tas bija virs zemes, un ka zeme bija citāda nekā tagad. Tur nebija zemes katastrofas, tās bija debesis – Paradīze.

Ienāca iedzimtais grēks no paaudzes uz paaudzi. Kains nogalināja savu brāli Ābelu par to, ka viņš kā savu upuri pienesa augļus, bet Ābels – dzīvnieku upuri. Bez asins izliešanas nav grēku piedošanas. Dievs bija iedibinājis kārtību, ka, tikai pienesot dzīvnieku upuri, varēja tuvoties Dievam un mazināt Viņa dusmas. Kains pienesa lauku augļus, bet Dievs to nepieņēma. Tad viņš aiz dusmām nogalināja savu brāli. Arī šodien no paaudzes paaudzē šis grēks ir pārmantots. Velns valda pār cilvēkiem. Dēmonu un ļauno garu leģioni ir apsēduši pasauli un cilvēkus. Cilvēki slepkavo, melo, pārkāpj laulību, viņiem ir slimības un depresijas, noris kari. Vēl nesen bija Hitlera izraisītais II Pasaules karš, Staļina genocīds. Mēs varam uzskaitīt un uzskaitīt. Ļaunums, kas ir pasaulē, ir grēka sekas. Dievs jau no paša iesākuma paredzēja sūtīt Savu Dēlu Jēzu Kristu nākt cilvēka miesa šeit virs zemes, un Pats pienest upuri – Dieva Dēla upuri, dievišķu upuri par mūsu grēkiem. Un ikviens, kas tam ticēs, tas atgūs Paradīzi. Dzīvnieka upuris nespēj tevi atgriezt debesīs, bet Jēzus upuris spēj. Jau tajā brīdī, kad cilvēks sagrēkoja, Dievs ieplānoja nākt virs zemes un par to runā visa Vecā Derība, ka Tā Kunga diena atnāks. Būs Glābējs, būs Mesija, Kurš mirs pie krusta, augšāmcelsies un ikviens, kurš tam ticēs, atgūs zaudēto Paradīzi jeb izbēgs no mūžīgas pazušanas ellē un iemantos mūžīgu dzīvību.

Dievs iznīcināja cilvēkus lielos plūdos. Tas bija Noa laikos. Izglābās tikai viens taisnais – Noa. Dievs iznīcināja Sodomas un Gomoras pilsētas. Pilsētas, kuras bija pilnībā atkāpušās no Dieva, un kurās bija tikai viens taisnais – Lats. Dievs toreiz iznīcināja pasauli grēka dēļ. Dievs izglāba taisnos – vienu Latu ar viņa ģimeni no Sodomas, bet viņa sieva kļuva par sālsstabu, jo paskatījās atpakaļ. Un vienu Noa ar ģimeni pirms tam. Tas norāda uz to, ka Dievs iznīcinās šo pasauli vēlreiz cilvēku grēku dēļ, jo grēki iet plašumā. Grēcīgums iet plašumā. Dievu cilvēkiem vajag arvien mazāk un mazāk. Un Dievs izglābs draudzi, tos, kas draudzē, kas mazgāti ar Jēra asinīm un pieņēmuši Jēzu par savu Kungu, kas tic Viņa upurim, ko Viņš ir pienesis. Mūsu Glābēja vārds ir Jēzus! Aleluja! Viņš ir Glābējs. Jēzus Kristus – svaidītais Ķēniņš, Glābējs, Priesteris. Viņš ir šeit caur Svēto Garu. Viņš ir Dievs – Tēvs, Dēls un Svētais Gars – trīs vienā. Dzīvs Dievs mūsu vidū! Viņš glābj ikvienu, kurš atzīst, ka viņš ir grēkojis un atzīst, ka Jēzus ir nomiris par viņa grēkiem un dzīvo svētu dzīvi. Āmen! Viņš izglābj jau šodien no mūsu slimībām, no grēka varas, no velna varas, Viņš svētī un atjauno. Tieši tāpēc cilvēki pārsvarā nāk pie Dieva savu problēmu dēļ, jo Dievs risina viņu problēmas. Taču pastāv vēl dzīve pēc nāves, un Dievs glābj no mūžīgas pazušanas ellē tos, kas šodien ir glābti šeit virs zemes un ir draudzē!

Pēc tam seko Mozus, kas izveda Izraēla tautu no Ēģiptes. Izraēls turpina pretoties, atkrist, tāpēc Dievs soda šo tautu ar okupāciju, slimībām un mēri. Viņi nesaprot un turpina grēkot. Rezultātā notiek genocīds vispasaules mērogā, Hitlers un holokausts. Tieši tāpat arī katram cilvēkam, kurš atstumj Kristu, seko sods. Ja ne šīs zemes dzīvē, tad pēc šīs zemes dzīves.

Pēc Mozus ir pravieši un pēc tam ir Dāvids, un no Dāvida saknes ceļas Jēzus Kristus. Mēs dzīvojam Jaunās derības laikā. Līdz Jēzus atnākšanai bija Vecās derības laiks. No Jēzus atnākšanas ir pagājuši 2013 gadi, kopš Viņš piedzima, un tas ir Jaunās derības laiks. Kas notiks tālāk?

Vecajā Derībā ebreju valodā elle ir nosaukta par šeol. Un tā bija vieta, kur Vecās Derības ticīgo cilvēku izpratnē pēc nāves nokļuva ikviens – gan taisns, gan netaisns. Tā ir ēnu valstība, kur nav vairs ciešanas un nav arī prieka. Tur ir salīdzinoši mierīga eksistence, bet līdz tiesai, kad Jēzus visus cels augšā un dos katram pēc darbiem. Tā tas bija Vecās derības sapratnē. Grieķu valodas tulkojumā šeol ir nosaukta par hades. Mūsu Bībelē faktiski viss ir sajaukts, un ir viens vārds – elle. Vēlāk Jaunajā Derībā parādās jauns jēdziens – gehena. Es neesmu pārliecināts, ka es pareizi izrunāju, bet es to esmu ņēmis no tiešā šī vārda tulkojuma. Gehena ir kaut kas cits, nekā hades un šeol. Tātad Vecās Derības cilvēki, mirstot nonāca hadesā. Gars ir nemirstīgs, bet miesa aizgāja pie pīšļiem, no kurienes ir ņemta. Cilvēks nonāca īpašā vietā, ko sauca par hades vai šeol. Taču, kad atnāca Jēzus Kristus, izskatās, ka šajā vietā notika pārmaiņas un Bībelē par to tiek runāts. Parādās tāda vieta gehena, kur nav mierīga eksistence, bet ir mūžīgas mocības. Vecās Derības cilvēki bija hadesā, bet tad atnāca Kristus.

„Jo arī Kristus ir vienreiz grēku dēļ miris, taisnais par netaisniem, lai jūs pievestu Dievam, nonāvēts gan miesā, bet dzīvs darīts garā. Tanī Viņš ir nogājis un arī sludinājis gariem cietumā, kas kādreiz bija nepaklausīgi, kad Dieva pacietība nogaidīja Noas dienās, kad taisīja šķirstu, kurā izglābās nedaudzas, proti, astoņas, dvēseles cauri ūdenim.” (1. Pētera 3:18)

Kad Jēzus nomira pie krusta, Viņš nogāja pazemē – hadesā, un pasludināja evaņģēliju tām dvēselēm, kas bija mirušas Vecās Derības laikā. Vai tu saproti, ka paralēli šai dzīvei šeit virs zemes, ir vēl viena dzīve? Dzīve turpinās, bet ne visiem. Tiem cilvēkiem, kas Vecajā Derībā bija dzīvojuši bez ticības Dievam, evaņģēlijs nevarēja palīdzēt. Mēs šodien ticam, ka Kristus ir nomiris pagātnē. Vecās Derības cilvēki dzīvoja ticībā uz Kristu, Kurš nāks, jo bez Kristus upura neviens nevar nokļūt debesīs. Kāpēc?

„Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” (Romiešiem 3:23)

Pat labākais, ideālākais cilvēks nevar nokļūt debesīs bez Kristus upura, bez ticības Viņam. Arī Vecās Derības cilvēki nevar nokļūt debesīs bez Kristus upura, taču viņiem bija jāgaida tur, hadesā, kamēr atnāks Kristus. Mums nav jāgaida, jo Viņš ir atnācis, un mēs esam vienā stāvoklī ar viņiem. Visi, kas Jēzus upurim ir ticējuši Vecajā Derībā un visi, kas tic šodien, pēc nāves nonāks debesīs. Es pašlaik stāstu hronoloģiski visu radīšanas stāstu līdz elles noslēgumam jeb uguns jūrai. Ellē dvēseles atrodas līdz troņa tiesai. Bībelē ir teikts, ka laiku beigās būs Baltā troņa tiesa, kur būs sapulcināti visi cilvēki. Jūra atdos savus mirušos, un visi, kas miruši, celsies augšā, stāvēs Kristus priekšā un saņems pēc darbiem. Pirms tam viņi jau būs bijuši ellē, taču pēc tam viņi tiks iemesti uguns jūrā. Un tās mocības, kas ir uguns jūrā, ir šausmīgākas, nekā tās, kas ir ellē. Ellē cilvēkus moka dēmoni, bet tur mūžīga uguns. Un tāpēc nesakiet, ka Dievs ir vienīgi labs. Dievs ir labs, taču nesaki, kas Viņš ir tikai un vienīgi mīlestība un žēlastība. Uguns jūrā tiks iemests velns ar visu elli. Nāves vairs nebūs, viss tiks iemests uguns jūrā, visi, kas miruši bez ticības Kristū. Tātad gan Vecās, gan Jaunās Derības cilvēki, kas miruši bez ticības uz Kristu, tiks sapulcināti pēdējā tiesā, bet ticīgie tur nebūs. Ticīgie būs debesīs. Jo kas tic, tas netop tiesāts. Ja tu esi uzticams Dievam, tad tu nenāksi Baltā troņa tiesā, jo tur tiks tiesāti tikai un vienīgi tie cilvēki, kas gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā miruši bez Kristus. Tajā brīdī, kad tu mirsti, ir par vēlu. Izmanto savu laiku, kamēr tev tas ir. Vai tev ir kaut nedaudz interesanti? Vai tu uzzini kaut ko jaunu?

Ja tu šodien nomirsti, tu pa tiešo nonāc debesīs. Debesis ir hadesas daļa, kas ir sadalīta ticīgajiem un neticīgajiem. Ticīgajiem ir tā daļa, ko sauc par debesīm jeb Ābrahama klēpi. Neticīgajiem ir tā daļa, ko sauc par gehenu. Mūsu Bībelē šie vārdi gehena un hades ir sajaukti kopā. Tur nemaz nevar tā vienkārši atšķirt, bet ir kārtīgi jāiedziļinās. Reizēm Dievs runā par hadesu, bet reizēm tiešām par uguns jūru – par gehenu. Tā elle, kur cilvēki mocīsies, kur velni moka cilvēkus, tiek saukta par gehenu. Tātad tu nomirsti, ja tu esi ticies ar Kristu un dzīvojis svētu dzīvi virs zemes, ja tu esi centies un kalpojis Dievam, tad tu nonāc debesīs. Ja tu esi grēkojis un dzīvojis bez Dieva vai atkāpies no Dieva, tad tu nonāc ellē. Velni tevi tur moka. Pēc tam es nedaudz pastāstīšu dažas no Dieva vīra Džeika Roka Lī atklāsmēm par to, kas notiek ellē. Pastāstīšu arī no savas dzīves, kur esmu piedzīvojis mazu daļiņu no elles, bet ar to pietiks.

Tātad, tagad viena daļa cilvēku ir debesīs un otra daļa ellē mokās. Pēc tam, pēkšņi, pienāks diena, kad Jēzus nāks otrreiz.

„Bet par to dienu vai stundu neviens nezina, ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, kā vien Tēvs” (Marka 13:32)

Bībelē ir teikts, ka Jēzus nāks otrreiz. Ko Viņš darīs? Jēzus nāks otrreiz un ņems draudzi pie Sevis. Vispirms piecelsies tie, kas ir miruši Kristū, kas šajā brīdī nav dzīvi virs zemes. Kā to saprast? Viņi jau ir debesīs. Bet viņiem tiks iedota jauna miesa – tāda miesa, kāda bija Jēzum. Pēc tam tie, kas palikuši dzīvi virs zemes, draudzē, tiks parauti kopā ar Viņu. Pēc tam uz zemes būs lielās bēdas septiņus gadus. Tādas bēdas, kādas nekad nav bijušas, bet draudzes šeit vairs nebūs. Es šeit nevaru citēt visas rakstu vietas, jo tas aizņems 10 stundas, bet es tev stāstu visu pēc kārtas, un tas viss ir pierādāms un skaisti izklāstīts Bībelē. Uz zemes paliek cilvēki – remdenie kristieši, kuriem faktiski pienākas nāve ellē, taču viņi šajā brīdī ir dzīvi, jo viņus nepaņēma augšā, debesīs. Draudze ir prom. Virs zemes šo septiņu gadu laikā celsies antikrists. Draudze šeit vairs nebūs, bet būs tāds terorisms, tādas slimības, kari – iespējams, III Pasaules karš. Ļoti maz cilvēku paliks dzīvi virs zemes. Bet tie cilvēki, kuri būs bijuši draudzē, apmeklējuši to, kam būs zināšanas par Dievu, viņi redzēs to, ka draudze tiek paņemta un sapratīs, ka tas ir pa īstam. Viņiem būs zināšanas par to, ka elle ir, un viņiem joprojām būs iespēja atgriezties. Šajā mocību laikā, šo septiņu gadu laikā cilvēki joprojām varēs atnākt pie Dieva, nožēlot grēkus, bet ar vienu nosacījumu – viņiem ir jānomirst mocekļa nāvē. Tāpēc, ka antikrists panāks to, ka katram cilvēkam virs zemes tiks uzspiesta zvēra zīme 666 un bez tās cilvēks nevarēs neko ne pirkt, ne pārdot. Faktiski tā būs totāla kontrole. Mēs jau šodien redzam, ka pasaule iet uz to – uz čipošanu. Es varu apgalvot, ka pēdējie laiki ir tuvu, pavisam tuvu, un Jēzus atnākšana ir tuvu. Kaut gan precīzu laiku nevar pateikt neviens, bet tas ir tuvu, jo čipošana un pasaules valdība tiek gatavota. Antikrists ir ceļā. Bet Bībelē ir skaidri teikts:

„Bet zvēru sagūstīja un līdz ar viņu arī viltus pravieti, kas viņa priekšā bija darījis brīnuma zīmes un ar tām pievīlis tos, kas pieņēmuši zvēra zīmi un pielūdza viņa tēlu. Tos abus iemeta dzīvus degošā sēra un uguns jūrā.” (Atklāsmes 19:20)

Neviens kristietis nevarēs izglābt savu mūžīgo dzīvību, pieņemot zvēra zīmi. Katram cilvēkam būs jāpielūdz šis zvērs, šis antikrists. Kas to nepielūgs, to vienkārši spīdzinās un nogalinās. Kādas būs šīs mocības kristiešiem, kas atgriezīsies pie Kristus šajā bēdu laikā? Būs visdažādākās spīdzināšanas iekārtas utt. Ļoti izplatīti būs tas, ka ņems ģimeni un tavu sievu vai tavu vīru mocīs tavā priekšā, un tādā veidā panāks, ka tu atsakies no Kristus un pieņem zvēra zīmi. Tie, kas izturēs, iemantos mūžīgo dzīvību. Tie ir tie cilvēki, par kuriem ir rakstīts – nokautie, kas ir cietuši Kristus dēļ, kas ir miruši mocekļa nāvē, tie arī iemantos mūžīgo dzīvību.

„Kad Viņš atdarīja piekto zīmogu, es redzēju zem altāra to dvēseles, kas nokauti Dieva vārda un liecības dēļ, kas bija viņiem.” (Atklāsmes grāmata 6:9)

Pēc šī lielā bēdu laika nāks Kristus kopā ar Savu draudzi, kas ietērpti atjaunotā miesā – tādā kā Kristum. Viņi būs ideāli cilvēki – kā Ādams un Ieva. Bībelē ir teikts, ka Jēzus nāks ar savu draudzi un valdīs virs zemes 1000 gadus. Tūkstoš gadu valstība – draudze un Kristus kopā ar mums valdīs virs zemes. Tur būs arī tie, kas mira mocekļu nāvē bēdu laikā.

„Tad es redzēju troņus, uz tiem apsēdās kādi, tiem bija dots tiesu spriest; un redzēju to dvēseles, kas Jēzus liecības un Dieva vārda dēļ noslepkavoti, kuri nebija pielūguši zvēru un viņa tēlu un nebija pieņēmuši zīmi uz savas pieres un rokas, tie kļuva dzīvi un valdīja kopā ar Kristu tūkstoš gadu.”(Atklāsmes grāmata 20:4)

Visu pasaules sistēmu, visu pārvaldīs Kristus un Viņa draudze. Tā būs reāli virs zemes. Tāpat virs zemes būs arī cilvēki, kuri būs atlikuši no bēdu laika, bet viņu būs maz. Zeme būs izpostīta, gaiss būs sabojāts, dabas katastrofu, cilvēku grēku un citu darbību rezultātā daudzi cilvēki būs iznīkuši, izmiruši. Jēzus un draudze visu atjaunos. Viss plauks un ziedēs. Jesajas grāmatā ir rakstīts, ka tur lauva un jērs būs vienuviet un bērns spēlēsies ar odzi, jo ļaunuma vairs nebūs.

„Tad vilks mājos pie jēra un pantera apgulsies pie kazlēna; teļš un jauns lauva, un trekni lopi būs kopā, un mazs zēns tos ganīs. (..) Zīdainis bērns rotaļāsies pie odzes alas, un nupat no krūts atšķirts bērns izstieps savu roku pēc odzes spīdošām acīm.” (Jesajas 11:6;8)

Tāpēc, ka tajā laikā Jēzus sasaistīja lielo pūķi jeb sātanu un noglabāja pazemē.

„Viņš satvēra pūķi, veco čūsku, kas ir velns un sātans, un sasēja to uz tūkstoš gadiem, iemeta to bezdibenī, aizslēdza to un uzlika zīmogu virsū, lai tas nepieviltu vairs tautas, kamēr būs pagājuši tūkstoš gadi. Pēc tam viņam uz īsu laiku jātop atsvabinātam.” (Atklāsmes grāmata 20:2-3)

Sātans tika paņemts prom no zemes. Sātans nespēja vairs nevienu kārdināt, ievest cilvēkus savos tīklos. Un zeme uzplauks, šo tūkstoš gadu laikā iespējams, cilvēki pat nemirs. Nu vismaz tie cilvēki, kas augšāmcelti, noteikti vairs nemirs. Dzīves laiks, kā minimums, stipri pagarināsies. Cilvēki ilgi dzīvos, vairosies un piepildīs zemi. Bet, ak, vai! Pēc tūkstoš gadiem sātans tiks atbrīvots uz neilgu laiku.

„Un, kad tūkstoš gadu būs pagājis, sātans tiks atsvabināts no sava cietuma. Un tas ies pievilt tautas (..)” (Atklāsmes grāmata 20:7-8)

Velns pievils cilvēkus. Tie, kas ar Kristu augšāmcēlušies – tos vairs nevar pievilt, bet tūkstošgadu valstībā dzīvos arī parasti cilvēki, daudzi no tiem tiks pievilti. Rezultātā sapulcēsies milzīga armija – Armagedons. Notiks pēdējā kauja, viņi ies pret svēto pilsētu, pret draudzi, pret Kristu. Tas būs reāls karš. Draudze tiks aplenkta. Es domāju, ka mēs dzīvosim pilsētās – reālā jaunā Jeruzalemē. Tas nenozīmē, ka būs tādi mūri, kā agrāk bija Jeruzalemē, bet visas tehnoloģijas – tas viss šeit būs. Faktiski mēs dzīvosim Paradīzē uz zemes. Bet tās vēl nav beigas. Šī milzīgā armija nāks pret Kristu. Tur būs atkritēji. Daudzi no tiem, kas dzimuši tūkstošgadē, tajā brīdī, kad velns tiks atbrīvots, tiks savaldzināti un atteiksies no Kristus. Pašā noslēgumā Jēzus tajā brīdī, kad Jeruzaleme būs aplenkta, ar uguni iznīcinās visu šo armiju. Dievs pats ar uguni iznīcinās šo armiju. Un tad sekos gals un Baltā troņa tiesa. Kas tic uz Kristu, tie nenāks tiesā. Bet tiks sapulcināti visi, kas miruši – pirms Kristus, pēc Kristus – visi. Arī tie, kas gāja bojā ugunī Armagadeonā, tiks sapulcināti. Tiks atvērtas grāmatas – dzīvības grāmata un grāmata, kur ir ierakstīti visi darbi. Zini, tur katram cilvēkam tiks parādīts katrs viņa grēks, kā filmā. Dievam ir visaugstākās tehnoloģijas. Bez Kristus asinīm nav iespējams izbēgt no soda. Un pēc grēku smaguma cilvēki attiecīgi tiks iemesti uguns jūrā, dažādās pakāpēs. Tie cilvēki, kas bija ellē, tiks paņemti no turienes un nolikti Dieva priekšā uz tiesu. Katrs saņems sodu pēc savas grēka pakāpes. Velnu un cilvēkus iemetīs uguns jūrā. Tā nav vienkārši parasta uguns jūra! Tā ir vieta, no kuras nekad nav atgriešanās, kurā mocības notiek nepārtraukti. Uguns jūra ir vieta, kur mocības ir smagākas nekā ellē. Šīs debesis, ko mēs redzam, zvaigznes un planētas, izjuks. Zeme aizies bojā. Dievs iznīcinās visu kā Noa plūdos, tikai šoreiz ar uguni. Nepaliks nekas, kas mums var atgādināt par grēku. Un noslēgumā ir rakstīts, ka pēc tam no debesīm nokāps jaunā Jeruzaleme, un visi tie cilvēki, kas būs iegājuši Jēra mielastā, visi ticīgie, kas ir iemantojuši mūžīgo dzīvību, kopā ar Kristu jaunās debesīs un uz jaunas zemes dzīvos mūžīgi. Viena daļa mūžīgi mocīsies uguns jūrā. Paliek pāri tikai uguns jūra un debesis. To uguns jūru var saukt arī par elli, bet viņa tomēr atšķiras no elles. Jauna pilsēta, jauna zeme, jauna debess. Es domāju, ka mēs atgriezīsimies tajā stāvoklī, kur bija Ādams un Ieva. Aleluja! Mēs atgriežamies tajās debesīs virs zemes. Tu saproti to, ka mums būs miesa? Jau gars ir spējīgs ellē ciest, bet pēc elles tiem cilvēkiem tiek dota miesa un ar visu miesu viņi tiek ielikti uguns jūrā. Bet tā miesa nebūs tā, kā šī miesa. Tā ir miesa, kas var izturēt temperatūras, miesa, kas iet cauri sienām. Tramvajus un trolejbusus nevajadzēs, jo mēs spēsim pārvietoties, tikai iedomājoties par vietu, kur vajag nokļūt un jau būsim tur. Arī ticīgie tiks tiesāti, bet tā tiesa nebūs par dzīvību un nāvi. Tā tiesa būs par to, kur tev norādīs, kādā pakāpē tu būsi debesīs.

Mēs tikko līderu skolā piešķīrām pakāpes jeb līmeņus. Ja kādam liekas, ka šie līmeņi ir smieklīgi, tad es varu tevi apbēdināt. Bībelē ļoti skaidri tiek teikts par to, ka mums katram ir sava pakāpe. Kas daudz būs darījis ļaunu, tas daudz tiks sists. Tāpat arī līdzībā par talantiem – kam desmit, tam vara pār desmit pilsētām, kam pieci, tam vara pār piecām pilsētām. Katrs savā līmenī. Ir vērts pacensties arī mums vairāk kalpot Dievam, lai būtu labākā līmenī debesīs pēc tam. Jo būs tādi cilvēki, kuri izglābsies knapi, knapi, un būs pašā zemākā vietā. Bet tā zemākā vieta būs Paradīze. Jebkurā gadījumā būsi izglābts.

Lūk, ko Bībele saka par elli. Tas būs ļoti sarežģīti, bet nedaudz pastāstīšu. Būs dažas rakstu vietas. Vai zini to, ka ne jau Dievs sūta cilvēkus uz elli? Cilvēki paši izvēlās elli un Dievs akceptē. Ja gribi iet uz elli, ej! Dievs dod tev akceptu. Elle ir, un Bībelē ir teikts, ka tā ir paredzēta sātanam un viņa eņģeļiem. Bet cilvēki tur iet. Sātans pieviļ cilvēkus un arī cilvēki tur nokļūst. Un mums ir zināšanas par šo vietu. Ja mēs to zinām un tur ejam, tad Dievs to akceptē: „Lūdzu!”

„Jo Tu manu dvēseli nepametīsi pazemē, nedz Savam Svētajam liksi redzēt satrūdēšanu.” (Apustuļu darbi 2:27)

Te tiek runāts par Jēzu Kristu. Un Vecās Derības vārds „pazemē”, šeit ir lietots kā hades. Tā ir tā Vecās Derības vieta, kur nonāca visi – ticīgie un neticīgie.

„Un nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj un dvēseli nevar nokaut; bet bīstieties vairāk no tā, kas miesu un dvēseli var nomaitāt ellē.” (Mateja 10:28)

Šeit vārds „elle” ir lietots kā gehena. Jēzus šeit runā par to elli, kas nav hadesa, bet tā acīmredzot ir pārveidota hadesa, nodalīta vieta, kur saimnieko Lucifers un kur nonāk cilvēki, kas ir miruši bez Kristus.

„Es pazīstu cilvēku iekš Kristus, priekš četrpadsmit gadiem – vai miesā vai ārpus miesas, nezinu, Dievs to zina – tas tika aizrauts trešajās debesīs.” (2. Korintiešiem 12:2)

Pāvils saka, ka viņš ir bijis trešajās debesīs. Kas ir trešās debesis?

„Tika aizrauts paradīzē un dzirdēja neizsakāmus vārdus, ko cilvēkam nav ļauts izrunāt.” (2. Korintiešiem 12:4)

Trešā debesis ir paradīze un pēc Vecās Derības saprašanas tā ir tā hadesas daļa, kur nonāca taisnie. To, ko šodien mācu, būtu labi grupiņās vēlreiz izstudēt, ieskatīties Bībelē un pārbaudīt rakstu vietas.

Mana mīļākā rakstu vieta par elli ir no Lūkas evaņģēlija 16. nodaļas, kur Jēzus stāsta līdzību par bagāto un Lācaru. Bija kāds bagāts cilvēks, kurš dzīvoja kārībā un līksmībā. Turpat pie viņa durvīm gulēja kāds nabags, vārdā Lācars, kurš cīnījās ar klaidoņu suņiem par atkritumiem no bagātnieka mājas. Šis cilvēks bija slims, noklāts ar augoņiem. Viņš bija bezpajumtnieks. Notika, ka abi divi – bagātais un Lācars, nomira. Bagātais nokļuva ellē. Un elle šeit tiek saukta par Ābrahama klēpi. Te faktiski atkal tiek runāts par hadesu. Nabagais nokļuva Ābrahama klēpī debesīs un bagātais nokļuva ellē. Un tur ir skaidri rakstīts, ka starp elli un debesīm ir bezdibenis. Un te ir redzams, ka no elles uz debesīm nav iespējams nokļūt, tāpat arī no debesīm uz elli nav iespējams nokļūt. Ja tu esi nomiris un tu esi ar Kristu, tev nav iespējams vairs nokļūt ellē. Un vēl var saprast, ka pastāv kaut kāds kontakts, jo šis bagātais lūdzās Lācaram „Nāc un dzesē manu mēli, jo es ciešu mokas šeit.” Īpašos gadījumos, kā šajā, Ābrahāms varēja redzēt grēcinieka mokas un grēcinieks varēja redzēt, kā taisnais tiek iepriecināts. Un viņš saka: “Nāc Lācar un palīdzi man!” Jēzus paskaidro, ka nevar no elles nonākt debesīs. Kamēr tu biji dzīvs, tikmēr vajadzēja domāt. Un tad šis cilvēks saka: „Bet pasaki maniem brāļiem, ka elle ir, lai viņi nenonāk šai moku vietā.” Pēkšņi šis bagātais kļuva par evaņģēlistu. Par vēlu, draugi! Par evaņģēlistiem ir jākļūst šodien, tagad ir jāliecina par to, ka elle ir. Un nav pareizi runāt, ka Dievs ir vienīgi žēlīgs, pilns evaņģēlijs ietver sevī arī brīdinājumu par elli. Tā ir ļoti laba motivācija, bez kuras mēs nevaram dzīvot. Pareizi? Tu saki: „Es varu bez elles, jā.” Ja tu vari, tad tu tur arī būsi. Tie, kas var bez elles, tie tur arī būs. Nevar bez elles, bez šīs mācības par elli. Paldies Dievam par elli! Tev liekas – kā tu vari tā teikt? Bet Dievs taču to radīja! Labais Dievs, skaistais, mīļais Tētiņš iekārtoja šo moku vietu. Dieva ceļi ir neizdibināmi. Tā vienkārši ir, mums nākas pieņemt un slavēt Dievu. Un vēl šajā rakstu vietā ir mācība par to, ka ellē ir mokas, jo tur ir rakstīts, ka bagātais ellē cieta mokas. Un karstums. Vēl šajā rakstu vietā ir mācība par to, ka pēc nāves nav un nebūs bezsamaņas stāvoklis, nav un nebūs nekāds miegs, tāpēc neguli dievkalpojumā! Un vēl Ābrahāms paskaidroja šim bagātajam, kad viņš lūdza lai pieceļ no mirušajiem Lācaru un lai viņš pastāsta brāļiem par to, ka elle ir. Viņš sacīja: „Tiem ir Mozus un pravieši, lai viņiem klausa.” Draugs, tev ir mācītāji un līderi, klausi viņus. Klausi mācītājus, lasi Bībeli un klausi, pēc tam būs par vēlu! Jo Jēzus saka – ja arī kāds augšāmcelsies no mirušiem, viņi tik un tā neticēs. Tev nevajag nekādus īpašos brīnumus, tev nevajag nekādas atklāsmes, tev nevajag lielo brīnumu tagad, lai pēkšņi zeme atveras un Dievs demonstrē elli tev. Jo Dieva Vārds saka: „Viņi tik un tā neticēs.” Tici tam, ko es mācu no Dieva Vārda. Ja tu tam tici, tev ir Mozus, tev ir pravieši un viss. Vai nav vienkārši? Vienkārši tici un pieņem to. Vēl šajā rakstu vietā ir par to, ka eņģeļi ir tie, kas atnāk pakaļ cilvēkiem, kad tie mirst. Es domāju, ka divatā. Ja tu esi uz nāves gultas un tev pakaļ atnāk nāves eņģeļi, tava seja pārvērtīsies un tu nomirsi ar izvalbītu seju. Ja tev atnāk pakaļ gaismas eņģelis, lai nogādātu tevi debesīs, tu nomirsi ar mieru sejā. Āmen! Ļoti bieži miršanas brīdī cilvēki redz garīgo pasauli. Un es zinu gadījumus kad cilvēki pavisam noteikti ir redzējuši. Kad Aizputē mira kāds vasarsvētku mācītājs, viņš teica: „Eņģeļi atnāca man pakaļ!” Un kad cilvēks redz, ka atnāk nāves eņģeļi, tad tās šausmas, ko viņš ierauga, tās paliek sejā arī nomirstot. Un esot tā, kad tie cilvēki, kas bez Kristus nomirst, viņu līķis ātri paliek ciets un seja nav dabīga. Bet tie, kas Kristū miruši, tie ilgu laiku guļ kā dzīvi, viņi izskatās dzīvi. Tā bija rakstu vieta par Lācaru un bagāto.

Kad mēs mirsim, eņģeļi atnāks pēc mums un arī kad sāksies tūkstošgade un Jēzus nāks pēc Savas draudzes, būs paraušana. Mūs, dzīvi palikušos, eņģeļi salasīs. Pāvils saka, ka mēs tiksim pārvērsti piepeši visi. Vispirms tie, kas ir miruši un pēc tam tie, kas dzīvi palikuši. Mēs tiksim pārvērsti un dosimies pretī Savam Kungam debesīs un mēs līksmosimies. Tā ir tā rakstu vieta: „Kur, elle tavs dzelonis, kur nāve tava uzvara!” Tur debesīs būs ļoti interesanti. Tūkstošgadē mēs valdīsim uz zemes. Tas viss ir rakstu vietās pamatots, bet, kā jau teicu, es nepretendēju uz absolūtu precizitāti, neviens to nevar absolūti precīzi visu pateikt. Tikai pamatvilcienos viss ir noteikti precīzi.

Un vēl kāda mācība no šīs rakstu vietas. Kad Lācars bija dzīvs, viņš lūdza maizi, bet kad bagātais nomira, viņš Lācaram lūdza ūdeni, lai tas atnāk, atnes, dzesē mēli. Kāda ir mācība? Labāk ir lūgt maizi tagad, nekā ūdeni ellē. Labāk ir ciest Kristus dēļ tagad, labāk ir maksāt savu cenu par savu ticību tagad, nekā pēc tam lūgties ūdeni ellē. Mūžīgi mūžos! Labāk ir tagad maksāt savu cenu. Ja tu to nevēlies darīt tagad, tu maksāsi mūžīgu cenu ellē.

„Tad nu tā, kā nezāli salasa un ugunī sadedzina, tā arī notiks pasaules pastarā galā.  Cilvēka Dēls izsūtīs Savus eņģeļus, un tie salasīs no Viņa valstības visas apgrēcības un tos, kas dara netaisnību, un tos metīs degošā ceplī; tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. Tad taisnie spīdēs kā saule sava Tēva valstībā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!” (Mateja 13:40-43)

Eņģeļi savāks un Dievs notiesās. Un eņģeļi metīs tos degošā ceplī, ellē. Bet taisnie spīdēs kā saule sava Tēva valstībā. Aleluja! Tātad tur būs raudāšana un zobu trīcēšana, tur cilvēki dzīvi degs, un nesadegs.

„Bet cirvis kokiem jau pie saknes pielikts; un ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.” (Mateja 3:10)

„Tam vēteklis rokā, un Viņš tīrīs Savu klonu, un Viņš sakrās Savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni.” (Mateja 3:12)

Jānis Kristītājs šeit runā par mūžīgu uguni, kas neizdziest.

Tie, kas novērš cilvēkus no Dieva saņems īpaši smagu sodu ellē. Darvins esot bijis ticīgs, bet, kad nomira kāds viņam tuvs cilvēks, viņš nespēja to Dievam piedot un sāka mācīt, ka Dieva nav. Viņš izdomāja evolūcijas teoriju. Šis cilvēks ir ellē, un viņam ir īpaši smags sods. Tādiem cilvēkiem, kā Jūda, ir vissmagākais sods. Tiem, kas draudzē jau bijuši un iepazinuši Dievu, tad nodevuši Kristu un uzstājušies pret draudzi. Ir tādi cilvēki, kuri karo pret draudzi, aprunā, cenšas kādu novest no Dieva, tie saņems vissmagāko sodu. Dieva Vārds par to saka. Jēzus saka: “Ja tevi kāds loceklis apgrēcina, izrauj to, met to prom. Labāk tev ar vienu roku un vienu aci ieiet debesīs, nekā veselam nonākt ellē.” Tas norāda uz to nopietnību, ka miesas ciešanas uz zemes ir niecība, salīdzinot ar to, kas būs pēc nāves ellē. Un mums ir jānes augļi. Ja tu esi pieņēmis Jēzu kā savu Glābēju, tad nu parādi ar savu dzīvi, ka tu esi pieņēmis Jēzu par savu Glābēju. Jo kas nenes augļus, tas tiek iemests neizdzēšamā ugunī.

„Un, ja kāds apgrēcina kādu no šiem mazajiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ja tam dzirnu akmeni pie kakla piekārtu un to iemestu jūrā.” (Marka 9:42)

Un par Jūdu Jēzus teica, ka tādam ir labāk, ja viņš vispār nebūtu piedzimis. Kas apgrēcina mazāko, tam Jēzus norāda uz smagāku sodu. Ja tu neaudzini savus bērnus ticībā, tu dabūsi pēc nopelniem. Tas ir nopietnāk, nekā mēs domājam. Lai kā es meklēju Bībelē, ka visi bērniņi ies uz debesīm, es tur nevarēju to atrast. Bērniņi automātiski debesīs neiet. Ja vecāki viņus audzina, tad viņi iet, ja neaudzina, tad viņi neiet. Tie bērni, kuri nespēj vēl izvēlēties, ja viņus vecāki neaudzina ticībā, nevar iemantot mūžīgo dzīvību. Tikai caur vecākiem. Tātad, ja nav ticīgi vecāki, bērns nevar iemantot mūžīgo dzīvību. Tādi, kas vēl nav dzimuši, tādi, kas vēl paši nevar pieņemt savu lēmumu, tādi nonāk debesīs, tomēr arī ne visi. Ja viņu vecāki vai vecvecāki ir grēkojuši pret Dievu, īpaši darījuši tās lietas, ko es tikko runāju, karojuši pret draudzi vai ko tamlīdzīgu, tad šie nedzimušie bērni nonāk ellē. Savā pakāpē, savā sodā. Briesmīgi! Pirms vainojat Dievu nežēlībā, domājiet, kāda atbildība ir jums par saviem bērniem. Tu esi glābts. Vai taviem bērniem nevajag glābšanu? Vai viņi var darīt ko grib? Internetā skatīties, ko grib, staigāt, kur viņi grib? Es uzskatu, ka cilvēks, kurš neaudzina draudzē savus bērnus bīties Dievu, nav kristietis. Protams, mums ir dažādi apstākļi, kad varas iestādes kaut ko spiež un arī piespiež, par to nav runa. Mums no savas puses ir jāizdara viss, lai audzinātu bērnus. Mums ir jāmāca lūgt Dievu. Mazi bērniņi arī Dievu lūdz. Nedzimušie un pāris gadus veci, kas vēl nesaprot un nevar izvēlēties, bet tu tici par viņiem. Mazie bērni tiek izglābti, jo mamma un tētis tic par viņiem, bet ja mamma un tētis netic par viņiem, tur var notikt visādi, ej nu zini, kas senčos ir par grēkiem. Vai nav briesmīgi? Bet ir par ko padomāt. Ļoti daudzi māca, ka visi bērni iet debesīs. Bet kā var būt, ka nesvētam piedzimst svēts? Kur ir loģika?

Augšāmcelšanās kārtība

1. Vispirms Jēzus Kristus ir augšāmcēlies. Āmen!

2. Mirušie Kristū.

3. Tiek parauti tie, kas virs zemes.

4. Bēdu laikā Kristū mirušie.

5. Visi bez Kristus mirušie.

Tātad, faktiski ir divas augšāmcelšanās. Viena visiem ticīgajiem, bet otra visiem neticīgajiem uz Baltā troņa tiesu. Un tad seko galējais sods.

“Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc, ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam.” (Jāņa 3:18)

Jēzus ir mūsu Glābējs. Ja mēs ticam uz Kristu, mēs nenākam pie otrās augšāmcelšanas tiesā. Un otrajai nāvei nav varas pār mums, jo ir divas nāves: pirmā – nomirt fiziski un otrā – uz mūžiem tikt iemestam ellē. Divas nāves, tāpat arī divas piedzimšanas. Viena, kad es piedzimstu savai mammai un otra, kad no augšas piedzimstu Jēzū Kristū.

Ieskats ellē

Uzzīmēšu nelielas ainas. Es tās ņēmu no pasaulē lielākas draudzes mācītāja Džeika Roka Lī. Tā ir Dienvidkoreja turpat kur mūsu doktors Jongi Čo un pasaulē lielākā draudze. Un tās ir viņa atklāsmes, kuras viņš, Dievu lūdzot, ir saņēmis par dažādām situācijām un cilvēkiem ellē. Viņš ir redzējis ellē gan Jūdu, gan ķēniņu Saulu. Dažus īsumā pastāstīšu.

Lūk, ko viņam atklāja, kas notiek ellē. Tagad mēs runājam par to elli, kas ir pirms lielās tiesas, kur Lucifers valda. Uguns jūrā Lucifers nevaldīs, viņš pats tiks iemests un mocīsies. Šeit Lucifers un dēmoni valda un moka cilvēkus, viņi ienīst cilvēkus. Es esmu piedzīvojis uz savas ādas, ka dēmoni nenormāli ienīst mani. Viņi arī tevi ienīst, un ja tev nebūtu Kristus asinis, viņi tevi vienkārši būtu iznīcinājuši. Viņi melo un cenšas dabūt tevi ellē. Un ellē šīs mocības būs šausmīgas. Jāsaprot – tas, ka dvēsele jūt, tāpat kā tu jutīsi sāpes arī tad, kad tu būsi bez šīs miesas, tam nav izskaidrojuma. Jo būsi tur ar miesu, ne ar šo miesu, bet tev būs garīga miesa. Lūk, trešā līmeņa sods ir piesiešana pie koka, visa orgānu izņemšana un miesas nogriešana. Par ko? Par to, ka viņi uzstājās pret Dievu un zaimoja Svēto Garu, karoja pret dzīvajām draudzēm, sauca tās par sektām bez Bībelē balstītiem pierādījumiem. Tātad viņš redzēja ellē cilvēku, kurš ir karojis pret draudzēm, dzīvām draudzēm. Viņš ir apgalvojis, ka dzīva draudze ir sekta un ar šo vārdu domājis, ka viņi ir bezdievji, kuriem nepienākas Dieva valstība. Gribu tev kaut ko iemācīt – ja draudze tic, ka ir elle un ir debesis, ja tic, ka Jēzus ir Dieva dēls, ka Viņš ir miris un augšāmcēlies par mūsu grēkiem, ka ir tikai viens ceļš uz debesīm caur Jēzu Kristu. Ja draudze tic svētai dzīvei, evaņģelizācijai, ja tic šīm pamat lietām, tā ir dzīva draudze. Ja nav šīs lietas, ja tiešām rupji iztrūkst kāda no šīm lietām, tad var pamatoti teikt, ka tā nav Dieva draudze. Bet, ja tu Dieva draudzi sauc par bezdievju draudzi, vari ieberzties.

Lūk, kas notika ar šo cilvēku, ko viņš ir redzējis. Cilvēks ir piestiprināts pie koka un dēmoni ar cūkas maskām viņa priekšā asina instrumentus, tādā veidā cilvēku psiholoģiski ietekmē, jo cilvēkam jāgaida. Viņš redz mocību instrumentus, pēc tam viņš ņirgājas un tuvojas, sāk griezt ķermeņa daļas lēnām, pa centimetram nost, sākot ar pirkstiem. Tad izrauj pa vienam visus iekšējos orgānus, izurbj lēnām acis, nogriež lēnām lūpas, vaigus, seju un novelk ādu no sejas un kakla. Pēc tam, kad viss ir nogriezts, miesa atkal ataug. Tad ir neliels atelpas brīdis un dēmons atkal asina instrumentus. Nākamais redzējums: Laulātais pāris ellē. Mocības rezervuārā ar verdošu šķidrumu. Sieva bija sirdī ticīga, bet vīrs bija viņai dieva vietā. Svarīgāks par Dievu. Kaut arī viņa zināja, ka Dievs ir un ticēja iekšēji, taču rīkojās kopā ar savu vīru pretēji savai ticībai un darīja to pašu, ko viņš. Viņa pakļāvās vīram ticības jautājumos un viņš ieveda sievu maldos. Kas ar viņiem notika? Viņus pēc kārtas ielaiž šausmīgā, verdošā un smirdošā šķidrumā, un liek vērot viena mocības otram. Sieva sēž ārā un skatās kā vīru moka. No tā, ka šis cilvēks tiek iegremdēts šajā verdošajā šķidrumā, viņš uzpūšas kā krupis un acis iziet no orbītām. Katru reizi, kad kāds grib izlīst no šī šķidruma, dēmoni ar kājām, uz kurām ir kaut kas līdzīgs asām naglām, iestumj viņus atpakaļ šķidrumā. Viens no laulātā pāra skatās un otrs tikmēr cieš. Šķidrums ir caurspīdīgs, lai varētu vērot. Tas, kurš vēro, lūdz, lai otru apžēlo, jo viņam ir žēl savu vīru vai sievu. Tomēr, kad vienu moka, otrs atpūšas un, kad viņi to pamana, viņi sāk brēkt. „Vēl nedaudz pamoki viņu ilgāk!” Un pēc tam viņi sāk viens otru lādēt. „Tu ievedi mani maldos”, sieva bļauj, un vīrs saka: „Bet tu skrēji man līdzi un atbalstīji mani manos ļaunajos darbos?” Tā viņi lādēja viens otru. Kāda mācība no tā visa? Ja tev šķiet, ka cilvēks, kaut vai tie paši nevainīgie bērni, ne par ko atrodas ellē, tad, lūk, šeit parādās šo cilvēku patiesā būtība. Cik es esmu lasījis vīzijas un redzējumus par elli, šie cilvēki sākumā kaut ko lūdzas, viņiem liekas, ka ne par ko ir ellē. Bet pēc tam viņi lādē Dievu un cilvēkus. Lūk, kad viņi lādēja viens otru, arī parādījās bezdievīgas laulības būtība. Attiecīgā situācijā bezdievīgā laulībā cilvēki ir gatavi lādēt viens otru un pat nogalināt. Viņi ir gatavi viens otram acis izskrāpēt. Bezdievīga laulība. Un velni, kad redz šo teātri, līksmo, viņiem tas ir labs teātris. Un jo vairāk viņi lād viens otru, jo vairāk elles dēmoni līksmo un uzjautrinās. Jautri!

Un te ir par kādu ģimeni no viņa paša draudzes, kas atkāpās no Dieva un uzstājās pret draudzi. Viņš bija redzējis vīzijā, kas notiks ar šiem cilvēkiem, kuri tur vēl nebija nokļuvuši visi, bet viens no viņiem jau bija ellē. Caur Džeiku Roku Lī, šo mācītāju, ģimenes tēvu Dievs dziedināja no neizārstējamas slimības. Viņam būtu jābūt pateicīgam par to. Viens ģimenes loceklis bija mācītāja palīgs un kalpoja, taču ar laiku atdzisa, sāka izmantot savu Dieva doto varu pret cilvēkiem savu mērķu labā. Vēlāk viņš sāka liecināt pret draudzi, pret Svēto Garu, ģimene sāka dzīvot grēkos un tad šis tēvs nomira. Un Dievs parādīja, kas notiek ellē ar šo ģimeni. Viņi bēg no lidojošiem dēmoniem, visi asinīs, rokas saplēstas un viņi rāpjas augšā pa tādu kā klinti. Kukaiņi viņus panāk un grauž viņus, ģimene kliedz un lād viens otru. Katra lāsti un lādēšana ir vienam par otru smagāka. Lūk, parādās šīs ģimenes īstā būtība.

Par bērniem ellē. Pie smirdošas asins upes, bērni rok un meklē pārtiku. Viņi kož viens otram līdz asinīm, cīnās. Tuvāk upei ierakti līdz kaklam zemē, elles kukaiņi ēd viņu galvas, galvas ir tā pietūkušas, ka nevar pazīt. Bungādiņas plīst no dēmonu smiekliem un, kad dēmoni izklaidējas, viņi sēž uz viņu galvām vai kāpj virsū ar naglainām kājām. Par bērniem daudz bija atklāsmes. Ir bērni, kas nonāk ellē, ir bērni, kas nonāk debesīs. Arī bērni, kuri paši nav izvēlējušies, arī viņi daļa nonāk ellē, daļa nonāk debesīs. Un es neesmu Dievs un tu neesi Dievs. Un kā Dievs lemj, es nezinu. Ļoti iespējams, ka mazi bērni, kuri vēl nespēj izlemt, arī ja viņu vecāki nav ticīgi, var iekļūt debesīs. Pavisam noteikti ir skaidrs, ja vecāki ir ticīgi un audzina viņu, un ja bērns vēl nevar izvēlēties, jo viņš vēl ir maziņš, tad viņš būs debesīs, tikai vecāku ticības dēļ.

Džeiks Roks Lī saka, ka dvēsele bērnam tiek iedota 6 mēnešu vecumā mātes miesās, līdzīgi, kā Dievs Ādamam no sākumā miesu uztaisīja un pēc tam iedeva dvēseli. Atsevišķos gadījumos, ja vecāku un vecvecāku dzīvē ir smagi grēki pret Svēto Garu, tad arī šie bērni nonāk ellē. Apmēram līdz 5 gadu vecumam bērni var nokļūt debesīs tikai caur vecāku ticību un, ja vecāki audzina ticībā. No 6 gadu vecuma līdz pusaudžu vecumam bērni paši izvēlas – ticēt vai nē. No 6 gadiem bērni paši jau izvēlas, neatkarīgi no vecāku ticības, tomēr viņi var izdarīt pareizu izvēli tikai tad, ja vecāki viņus audzina ticībā. Viņi mierīgi aiziet ellē, ja vecāki neaudzina ticībā. Kad jaunietis ir sasniedzis dzimumbriedumu, pēc 12 gadiem, viņš pats izvēlas. Vecāku dēļ viņš vairs nevar nokļūt debesīs. Un, ja tu izaudzināji savu bērnu tādu, asinis arī no tevis atprasīs. Ja tu viņu audzināji un viņš atkrita, tad viņš pats ir vainīgs, ja neaudzināji un viņš atkrita, tu esi vainīgs un viņš arī. Ļoti vienkārši.

Kas notiek uguns jūrā? Visi, kas ir ellē un visi, kas miruši, visi tiks sapulcināti troņa priekšā un saņems sodu. Visus iemetīs degošā uguns jūrā. Kas tur notiek? Džeiks Roks Lī raksta, ka cilvēki iegremdēti degošā maisījumā jūrā, redzamas tikai galvas, viņi cenšas izkļūt, lec kā sāls uz pannas, bet nespēj. Viņi mīda viens otru, bet veltīgi, miesa un iekšējie orgāni izdeg un pēc tam atkal atjaunojas. Viņi skaļi kliedz no sāpēm un murgo, acis kustas, pielīst ar asinīm un kļūst tumšas, smadzenes neiztur un plīst. Kādu brīdi ir redzama cilvēka miesa, pēc brīža jau atliek viņa gars, tad miesa atkal atjaunojas un viss atkārtojas. Nav iespējams nomirt, nav iespējams izdarīt pašnāvību, nav iespējams zaudēt samaņu, nav iespējams ne mirkli atpūsties, tikai nebeidzamas šausmīgas mokas. Pacienti ar trešās pakāpes apdegumiem stāsta, ka miesa tā sāp, ka cilvēki sajūk prātā. Ja virs zemes tā sāp no apdegumiem, ka jūk prātā, tad kas notiek degošā uguns jūrā? Dievs ir labs! Viņš ir labs, jo Viņš ir sagādājis mums ceļu uz debesīm. Un Viņa Vārds ir Jēzus! Āmen!

Pastāstīšu kaut ko no savas dzīves. Pirms es atgriezos pie Dieva, es biju apsēsts. Cietuma kamerā es biju viens pats, es reāli dzirdēju un redzēju dēmonus. Redzu – no kakta izlien reāls vieplis ar pletni rokās un sāk mani sist. Es to visu varu sajust, stāvu kameras vidū, velni mani tik tālu noveduši, ka es sajūtu tādas iekšējas mocības, ko ar vārdiem nevar izstāstīt, bet tas bija virs zemes. Es tev nevaru izstāstīt nianses, bet man bija tāda sajūta, ka mani izvaro no iekšpuses. Tās mocības bija smagākas nekā fiziskas mocības. Esmu kājas lauzis un vēl ir bijušas dažādas sāpes, bet pirms tam man nekad vēl nebija bijušas tādas sāpes. Un tas vēl bija virs zemes, tā nebija vēl elle, tas bija elles priekškambaris. Vēl miesā esot, es tā mocījos, ka es stāvēju un velnu lūdzos. Es teicu: „Velns, sātan, ņem mani projām, ņem mani ellē.” Un tāds arī bija viņa mērķis, tikai tur es mocītos mūžīgi mūžos un ne jau tā, kā cietuma kamerā, bet tur tas būtu daudzas reizes spēcīgāk. Tad velns mani spieda nokļūt ellē, viņš lika man darīt pašnāvību. Es ar galvu skrēju restēs un uzsitu punu uz galvas. Es nenomiru, tad es meklēju virvi, neatradu, meklēju žileti, arī neatradu. Pēc tam es sāku vilkt nost drēbes un sāku taisīt cilpu lai pakārtos un tieši tajā brīdī dzirdēju balsi no debesīm, tie bija eņģeļi. „Mārci! Tevi var izglābt tikai Jēzus Kristus!” Es pieķēros šiem vārdiem kā pie salmiņa. Ko man bija darīt? „Lūdz piedošanu par saviem grēkiem”, viņi teica. Es nemāku lūgt. Velni trako un draud man. Viņi bija visur, sienās es redzēju viņu pakāpes, hierarhiju. Lielāki un mazāki dēmoni, viņi man draudēja, ja piesaukšu Jēzus vārdu. To ko viņi tur runāja, es visu nekad nevienam neesmu izstāstījis un droši vien arī nekad neizstāstīšu. Un tā vēl nebija elle, tā bija reālā pasaule kur velna valstība ir šeit. Un es lūdzu eņģeļu pavadībā grēku nožēlas lūgšanu. Eņģelis skaitīja lūgšanu un es atkārtoju, tā bija elementāra grēku nožēlas lūgšana. Un tad es redzēju, kāds Dievam ir spēks! Visi velni aizgrieza galvas no manis prom. Viņi sāka spiegt un īdēt, sāka man lūgties. Tikko es lūdzos sātanam, tagad viņi man lūdzās: „Nepiesauc to vārdu, mums deg, sāp.” Es saku: „Piedodiet velni, man sava glābšana ir svarīgāka.” Es turpināju lūgt un tā bija pēdējā reize, kad es redzēju kaut kādus velnus, tā bija pēdējā reize, kad viņi mani kalpināja, tā bija pēdējā reize, kad es lietoju narkotikas, alkoholu, kad es pārkāpu laulību, kad lamājos. Es vienā mirklī tiku izmainīts un velnam vairs nebija varas pār mani. Pēc šī piedzīvojuma es tā bijos Dieva! Viens no iemesliem, kāpēc es esmu mācītājs, ir tas, ka es bīstos Dieva. Un tomēr Dievs man ir parādījis šo realitāti un tā sakrīt ar Džeiku Roku Lī, tā sakrīt ar Bībeli. Kāpēc lai es neticētu tam, ko es pats esmu piedzīvojis un to, kas ir Bībelē rakstīts? Es tam ticu, un es tā bijos Dieva pēc tā visa. Man neviens nebija mācījis, kā kristietim jāveido attiecības ar sievietēm. Es uz sievietēm pat virsū neskatījos! Tas bija stulbi, protams, bet tajā brīdī es virsū neskatījos. Es domāju, ka nedrīkstu pat paskatīties, tik svēts. Vēlāk jau sapratu, ka var virsū paskatīties un roku paspiest, var parunāt. Es domāju, ka toreiz man tā arī vajadzēja, jo pirms atgriešanās es biju tāds izvirtulis. Dievs mani izglāba un es zinu no kurienes. Atceros vēl vienu epizodi. Tai cietuma kamerā velni mani mocīja vairākas dienas, viņi bija sienās, visur. Būtnes, kuras tur ir noliktas un viņas tur ir. Sātans viņas kontrolē, viņiem tur jābūt un viņi nekur nevar likties. Bija arī dēmoni, kuri nāca un gāja, kad viņi gribēja, bet kad viņi atnāca, tas bija jūtams. Tie bija lielāki un ietekmīgāki. Un es atceros vienu epizodi. Pēkšņi kamerā starp restēm vienas durvis, tad tāds kā priekšnams un aiz tā restes. Un pēkšņi parādās cilvēks, 18 vai 19 gadīgs jaunietis pēc izskata. Es nezinu kas tas bija, vai mirušais cilvēks no elles, vai kāds ļauns gars, bet es to varēju redzēt. Domāju, ka Dievs droši vien man toreiz parādīja elli, kaut ko no tā, kas tur notiek. Šis cilvēks pēkšņi atpeld un sāk nodarboties ar onānismu. Un nemaz nav smieklīgi, jo viņš bija nelaimīgs. Viņš to darīja un mocījās. Tas nav tā kā šeit, kad to dara sākumā nedaudz un tad kļūst atkarīgi no seksuālām izvirtībām. Viņš mocījās. Un es varēju ar viņu sarunāties. Es tikko stāstīju par Lācaru un bagāto, Dievs izdarīja tā, ka Lācars un šis bagātais varēja kontaktēt. Tāpat arī es varēju kontaktēt, varēju runāt ar viņu. Un es prasīju: „Kāpēc tu to dari?” Un viņš saka: „Man tas ir sods, es to darīju dzīves laikā un tagad man tas jādara līdz asinīm.” Es to visu redzēju, tā kā jūs redzu. Es stāstu to, ko es redzēju un cik es atļaujos stāstīt. Kaut kādu daļu no visa tā es esmu redzējis. Un es aicinu tevi, maksā savu cenu šodien par maizi, lai pēc tam nav jāmaksā cena, jālūdz pēc ūdens ellē. Cena jāmaksā jebkurā gadījumā, vai nu tagad par debesīm vai nu pēc tam ellē maksā par savu dzīvi.

Atgādinu, ka mēs šodien mācāmies par elli. Vai tu vēl vēlies nokļūt ellē? Kam ir liela vēlēšanās, var nokļūt mierīgi. Daži ieteikumi tev:

1.             Noteikti vajag atzīt vēl kādus ceļus pie Dieva, izņemot Jēzu Kristu – kādas citas mācības, jogas, kādu kristīgo reliģiju, kas māca, ka elles nav vai kaut ko citu.

2.            Dari visu, lai tu varētu ilgāk pagulēt no rīta un nekādā gadījumā disciplinēti nelūdz Dievu. Noteikti vajag uzskatīt, ka disciplīna lūgšana ir kontrole. Tā ir noteikti reliģija. Ja gribi būt ellē, tad domā un tici, ka regulāri un disciplinēti lūgt nevajag. Kad gars saka, tad lūdz.

3.             Ja tev ir maiņu darbs, tad obligāti vajag ieplānot, lai vismaz pāris reizes mēnesī darbs iekrīt dievkalpojumā. Kad tu atrodi jaunu darbu vai kādu haltūru, noteikti ieplāno to grupiņas laikā. Darbu obligāti ieplāno grupiņas laikā. Un nekādā gadījumā, ja tev ir maiņu darbs, neko nemaini. Darbs ir svarīgāks. Tev ir ģimene un bērni. Darbs ir prioritāte.

4.             Ja tu gribi precēties, noteikti atrodi neticīgu zēnu vai meiteni.

5.             Skaties pornogrāfiju un apmierini sevi.

6.             Bērni, ja gribat nonākt ellē, noteikti mammu un tēti neklausiet. Bērni ja jums vēl nav psihologu un bāriņtiesas telefona numuriņš, noteikti šo numuriņu paprasi skolotājai. Un ja tev nepatīk, kā vecāki mājās izskatās, vai uzskati, ka viņi tev par daudz liek mācīties, vai pa daudz tevi mīl, vai kaut ko aizliedz, noteikti piezvani! Atnāks divas tantes, divi eņģeļi un aizvedīs tevi uz Gehenu, jauka pilsēta. Tur mūžīgais salūts mocības un līksmība .

7.           Klausi savu vīru, sievu, skolotājus, vecākus vairāk nekā Dievu. Un godā viņus vairāk kā mācītājus un līderus. Un vajadzētu iemācīties visiem kurnēt pret draudzi. Ja tev kaut kas nepatīk pie mācītāja, noteikti to pasaki citam.

8.             Ja vienā grupiņā esat, noteikti vajag strīdēties, vajag būt greizsirdīgam un apskaust otru.

9.             Nepiedod nekādā gadījumā. Ja tev izdevies ar kādu sastrīdēties grupiņā, nekāda gadījumā nepiedod. Jo Bībelē ir rakstīts, cik reizes jāpiedod? 70 x 7. izskaiti cik tas ir, un vairāk nepiedod. Arī sevi vajag šaustīt ar pārmetumiem, sev arī vajag nepiedot, šausti sevi, kā gan tu varēji tā izdarīt.

10.           Mokies vainas apziņā.

11.           Esi mazvērtīgs.

12.           Vienmēr visu dari pēc sava prāta. Kā sirds saka, tā izvēlies partnerus. Nevis kā Dieva Vārds saka, bet kā tava sirds saka, kā tu jūti. Vadies visur pēc sajūtām.

13.       Un nedod Dievs tev nokļūt inkaunterā pie tā Jencīša. Kontrole, naudu tikai izspiež. Atceries, ja tu brauksi uz inkaunteru, tu pa velti izmetīsi 37 latus un 3 dienas.

14.           Bībeles skolā nemācies, Līderu skolā – pasarg Dievs. Tu tāpat nebūsi nekāds līderis. Priekš kam tev vajag Līderu skolu?

15.           Kristīties arī nevajag. Tu tāpat esi izglābts, priekš kam tev kristīties?

16.         Un ja tev izdodas nelūgt Dievu kādreiz, ja tev izdodas neapmeklēt kādu dievkalpojumu, noteikti atrodi labu aizbildinājumu. Mums vajadzētu izstrādāt paradumu, vienmēr visam atrast aizbildinājumu un vienmēr attaisnoties, ka tu nekad neesi vainīgs. Tu taču nekad neesi vainīgs, pareizi? Vienmēr ir vainīgi vecāki, viņi mūs tā ir audzinājuši, situši mūs bērnībā. Skolā ir mūs izlaiduši, galu galā – tāds es esmu piedzimis, es esmu aprūpējams, par mani jārūpējas, mani jāmīl. Tev nekad nevienu nav jāmīl, atceries nevienam netici, ne sev, ne citam. Tev nevienam nebūs jādod atskaite. Nekad nevienam neatskaities, tu ne pie kā neesi vainīgs.

17.           Neuzņemies nekādu kalpošanu draudzē, viņi tevi grib izverdzināt. Un ja kādi bērni draudzē kaut ko palīdz, noteikti vajag atļauju no bāriņtiesas dabūt. Noteikti vajag pastāstīt, ka šeit verdzina bērnus. Mājas neliec saviem bērniem traukus mazgāt, nekad. Nemāci viņus strādāt. Lai staigā kur grib un kad grib.

18.      Un nekad nevajag liecināt cilvēkiem par Kristu. Nevajag uzbāzties cilvēkiem ar savu Dievu, gan  viņi paši nonāks līdz patiesībai. Vai esat redzējuši tos plānprātīgos cilvēkus, kas staigā pa ielām un stāsta par Jēzu? Tas taču nav normāli? Tagad ir jauns laikmets, tagad viss caur internetu un arī tur nevajag rakstīt tieši par Jēzu, caur puķēm. Neliecini par Kristu.

Tie bija daži ieteikumi, lai nokļūtu ellē.

„Kas uzvar, tas to iemantos, un Es būšu viņa Dievs, un viņš būs Mans dēls. Bet bailīgajiem, neticīgajiem, apgānītājiem, slepkavām, netikļiem, burvjiem, elku kalpiem un visiem melkuļiem būs sava daļa degošā sēra uguns jūrā; tā ir otrā nāve.” (Atklāsmes grāmata 21:7-8)

„Redzi, Es nāku drīz un Mana alga līdz ar Mani atmaksāt ikvienam pēc viņa darbiem.  Es esmu Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais, Sākums un Gals. Svētīgi, kas mazgā savas drēbes, lai tiem būtu daļa pie dzīvības koka un varētu pa vārtiem ieiet pilsētā. Ārā paliek suņi, burvji, netikļi, slepkavas, elku kalpi un visi, kas mīl un runā melus.” (Atklāsmes grāmata 22:12-15)

Visi kas ievēros mācītāja ieteikumus paliek ārā, bet visi kas maksās cenu  šodien, par to lai dzīvotu svētu dzīvi, lai nedarītu tās lietas ko es tikko ieteicu, tie manto mūžīgo dzīvību. Aleluja! Āmen!

Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska un Inese Meijere