Svētrunas tēma – „Enerģijas nezūdamības likums”. 
Tu droši vien par tādu esi dzirdējis skolā, jo tas ir viens no fizikas pamatlikumiem.
Definīcija – „Enerģijas nezūdamības likums ir universāls fizikas likums, kas nosaka to, ka kopējais izolētā sistēmā esošais enerģijas daudzums laikā nemainās, neatkarīgi no tā, kādi procesi sistēmā norisinās. Tas nozīmē, ka enerģija nezūd un nerodas no jauna, tā tikai pārvēršas no viena enerģijas veida citā vai tā pāriet no viena ķermeņa uz citu.”
Tātad enerģija, kas pastāv virs zemes un arī aiz zemes robežām, ir tik, cik ir. Piemēram, Saulei piemīt liela enerģija un šī enerģija, jeb Saules siltums piespiež ūdeni iztvaikot. Pēc tam šis ūdens savelkas lietus mākoņos un nolīst pār zemi. Lietus ūdens dod spēku augsnei audzēt dažādus augus. Saules enerģija nekur nepazuda, bet pārgāja no viena veida otrā. Tāpat, ja mēs varam staigāt, cilāt rokas un kājas – savā ziņā tas ir, pateicoties Saules enerģijai. Dievs ir iekārtojis, ka mēs un visa daba lielā mērā esam atkarīgi no Saules enerģijas.
Kad mēs lietojam pārtiku, barības vielas tiek pārstrādātas enerģijā. Piemēram, cilvēks apēd burkānu, bet tas nekur neizgaist. Tas pārvēršas enerģijā un cilvēks var strādāt un kalpot cilvēkiem. Un viņu dzīvēs notiek izmaiņas. Tātad, viens burkāns var ietekmēt cilvēku likteņus.
Arī mobilais telefons nedarbosies, ja tas netiks uzlādēts ar elektrību, bet elektrību savukārt nevar saražot bez ūdens enerģijas. Tekoša upe, kas griež turbīnas, ražo elektrību, bez kuras mēs šodien nespējam iedomāties savas dzīves. Arī šeit draudzē bez elektrības nekas nenotiek – slavēšana, gaisma, mikrofons, kurā es runāju, visur ir elektrība. Tātad nekas nezūd, bet pāriet no viena otrā – enerģijas nezūdamības likums.
Jebkāda darbība, ko mēs darām, nekad nav tukša, bet tai vienmēr būs sekas. Piemēram, man rokās ir salvete, ja es to atlaidīšu, tā nokritīs. Tas ir zemes pievilkšanās spēks – enerģija. Enerģija nekur nezuda – tā pārgāja no viena veida otrā. Tāpat arī katrs vārds, ko mēs runājam, nezūd – izteiktais vārds ierakstās mūžībā. Tas nepazūd, bet pāriet citā veidā.
Domas. Tām piemīt matērija. Domas nav kaut kas tukšs abstrakts. Lai cilvēks domātu, viņam ir nepieciešama enerģija – matērija. Ir cilvēki, kuri spēj lasīt otra domas – viņi uztver šo enerģiju. Ir cilvēki, kuri ar domu palīdzību, ar domu spēku bīda priekšmetus. Viss, ko tu domā, atraisa enerģiju. Tas nekur nepaliek, tikai pāriet citā veidā.
Katram izteiktam vārdam ir sekas. Lūk, kāpēc Jēzus teica, lai tavs jā ir jā, un nē ir nē. Mums ir 10 baušļi un attiecības ar Dievu, lai mēs saņemtu spēku un vadību, un darītu pareizas lietas. Jo katrai mūsu rīcībai vienmēr būs sekas. Viss tas, ko mēs darām, runājam, domājam nekur nepazūd, bet izraisa divu veidu procesus – pozitīvus un negatīvus. Tātad caur tavām un citu cilvēku darbībām var notikt pozitīvi un negatīvi procesi. Un tas notiek ne tikai tavā dzīvē vien, bet mūžībā, jo mēs sastāvam no gara, dvēseles un miesas un dzīvojam mūžīgi, lai gan uz zemes tikai noteiktu laiku. Tas, kā es dzīvoju uz zemes, nosaka, kur es būšu pēc tam, kad beigsies mana dzīve uz zemes – debesīs vai ellē. Tas nosaka arī, kāda būs mana dzīve virs zemes – vai tā būs plusā vai mīnusā.
Kā panākt tā, lai es būtu ar pluss zīmi? Mums nav auna vai jaunavas, vai skorpiona zīmes. Mums ir mīnuss un pluss zīmes. Ir debess un elle – Dieva un sātana valstība. Kā tad dzīvot, lai būtu pluss zīme?
Ir tikai viens kritērijs un Viņa vārds ir Jēzus. Viņš ir ceļš, patiesība un dzīvība, un Viņš ir atstājis mums Savu vārdu – Bībeli. Jēzus nav kaut kas abstrakts, Viņa griba un Viņa standarti ir apkopoti Bībelē. Luterāņi, katoļi un baptisti lasa to pašu Bībeli, ko lasām mēs, un pašos pamatos visām konfesijām ir daudz kopīga. Pirmkārt, Tas ir Jēzus Kristus. Neskatoties uz šīm atšķirībām, cilvēki jebkurā baznīcā var satikties ar Dievu un iepazīties ar viņa principiem, kā dzīvot plusā un kā mīnusā.
Bībele ir vienīgais kritērijs, lai noteiktu, vai tu dzīvo ar pluss vai mīnuss zīmi.. Bībele nav šķirama no Dieva. Atklāsmes grāmatā ir skaidri rakstīts:
Ja kas ko atņem no šīs grāmatas pravietojuma vārdiem, tam Dievs atņems viņa daļu pie dzīvības koka un pie svētās pilsētas, par ko rakstīts šinī grāmatā. Atklāsmes grāmata 22-19
Ir viena Bībele, mēs to lasām, studējam, iepazīstam Dievu un mēs zinām, ka mēs nākam pie Tēva caur Jēzu Kristu, jo Viņš ir nomiris par mūsu grēkiem un augšāmcēlies, un tas ir pamatu pamats. Ja kādā draudzē māca ko citu, ka mēs varam izpelnīties Dieva žēlastību ar labiem darbiem, tie ir maldi un tas ir mīnuss. Bet, ja draudzē māca, ka žēlastībā mēs esam glābti un pēc tam mīlestībā dzīvojam Viņa gribā – tā ir patiesība, un tas ir pluss.
Es mīlu Jēzu. 14.martā paliks 12 gadi, kopš es satikos ar Viņu personīgi. Es zinu, ka Dievs ir mans Glābējs, Viņš izmainīja manu dzīvi. Es Viņu reāli esmu piedzīvojis, esmu reāli ar Viņu saticies, Viņš ir dzīvs. Viņš ir mans Dievs. Viņš man ir dāvājis mūžīgo dzīvību, lai es varētu dzīvot mūžīgi. Ar Savām asinīm Viņš ir atpircis mani no grēka varas, un grēkam vairs nav varas pār mani.
Mēs noskaidrojām, ka enerģija nezūd un mūsu darbībām būs sekas – ar pluss vai mīnuss zīmi, un vienīgais kritērijs ir Bībele. Tas, kādas sekas būs mūsu darbībām, ir atkarīgs no tā, kur mēs savu enerģiju iepludinām – pluss vai mīnuss zīmē. Ja mēs rīkojamies, kā māca Dieva vārds, tad sekas būs pluss zīmē. Bet, ja es daru citādi, kā Dieva vārds māca, es šauju garām (vārds „grēks” nozīmē netrāpīt mērķī) – es ieeju mīnuss zīmē, sekas būs negatīvas.
Ir viens „bet”. Bieži gadās tā, ka mēs nerīkojamies pēc Dieva prāta, bet nekas tūlīt nenotiek – nekāda pārdabiska katastrofa, depresija, bezmiegs vai cita nelaime tavā dzīvē nenotiek. Tu rīkojies nepareizi, bet tūlīt pēc tam nekas nenotiek. Draugs, Dievs neļaujas apsmieties, enerģija nezūd. Tavām darbībām agri vai vēlu būs sekas.
Un otrādi – mēs darām pareizas lietas: lūdzam, pareizi rīkojamies ar finansēm, pareizi rīkojamies ģimenē, kalpojam cilvēkiem, darām visu, kas ir pareizs, bet neredzam augļus. Dieva vārds saka: „Ko tu sēsi, to tu pļausi”.
Jo ir enerģijas nezūdamības likums. Paldies, Tev, Debesu Tēvs, ka ir principi, kurus Tu pats esi iedibinājis, ka viss, ko es daru, agri vai vēlu parādīsies. Tam būs sekas. Ja tu esi strādājis un cīnījies, un neredzi rezultātu, atbilde nav aiz kalniem. Piemērs no ķēniņa Salamana dzīves:
Un Tas Kungs sacīja Salamanam: “Tādēļ, ka tu tā esi rīkojies pēc paša prāta un neesi pildījis Manu derību, nedz Manus likumus, kurus Es tev kā pavēli biju devis, tad Es arī no tevis atraušu ķēniņa valsts varu un nodošu to tavam kalpam. Tikai to gan – tavā dzīves laikā Es to vēl neizdarīšu tava tēva Dāvida dēļ, bet Es to atraušu no tava dēla rokas. 1.Ķēniņu 11:11-12
Salamans mantoja Tēva Dāvida svētību. Viņš bija bagātākais un gudrākais ķēniņš zemes virsū, bet viņš pārkāpa Dieva norādījumus.
Tātad Salamans rīkojās ne pēc Dieva prāta, bet pēc paša prāta. Salamans apprecēja daudz svešzemju sievu – simtiem. Viņš cēla viņu dieviem altārus, viņi pielūdza dažādus elkus un dēmonus. Viņu pazudināja nepareizas attiecības ar sievietēm.
Tas ir, kā tad, kad kristiešu meitenes izvēlās puišus, kas nepazīst Jēzu. Jeb arī otrādi. Varbūt tu teiksi, bet nekas jau nenotika – dzīvojam normāli. Salamanam arī tūlīt nekas nenotika, bet Dievs teica: „Viss sabruks tavam dēlam” Rehabeāmam. Salamana nepareizo darbību sekas parādījās pie dēla un pie daudz, daudz cilvēkiem – bija asins izliešana, šķelšanās un atkāpšanās no Dieva. Grāmata „Salamans mācītājs” norāda uz viņa depresīvo dvēseles stāvokli. Pēc kā cilvēki ilgojas? kāpēc viņi dzenas iegūt daudz naudas, varu un slavu ? Ir tikai viena atbilde – viņi grib iegūt dvēseles komfortu, mieru, laimi. Salamanam visa bija diezgan – naudas, bagātības, sievas, bet pats viņš bija depresīvs.
Ja šodien nekas nenotiek – tu esi rīkojies plusā vai mīnusā, bet nekas nenotiek, visai tavai rīcībai būs sekas, visam būs augļi – ar pluss vai mīnuss zīmi, bet būs, jo enerģija nezūd.
Vislielākais pluss ir krusts – krusta zīme. Viss, kas caur Jēzu darīts un viss, kas pēc Viņa prāta darīts. Tas, kā tu rīkojies, nāks pār tevi.
Piemēram, Ījabs, pamatā bija taisns vīrs. Viņam tika atņemts viss – ģimene aizgāja bojā, viņš pazaudēja visu savu mantu un saslima ar briesmīgu slimību. Un vienīgais, kas viņam bija palicis – ticība uz Dievu. Grāmata ir par to, ka taisnais ciešs. Taisnam cilvēkam arī var būt problēmas. Taču pēc neilga laika Dievs viņam atdeva visu un vēl vairāk, kā viņam bija pirms tam.
Arī taisnam cilvēkam var būt ciešanas, bet ne vienmēr tas nozīmē, ka esi grēkojis. Ja tu šodien dari pareizas lietas un tev ir ciešanas, tas ir īslaicīgi (varbūt tie ir senču lāsti vai kas cits) – tas pāries.
Kas dzīvo Visuaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā, tas saka uz To Kungu: “Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!” Jo Viņš tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas, pasargā no iznīcinātāja mēra. Viņš tevi sedz ar Saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts; Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas. Tu nebīsties nakts briesmu, nedz arī bultu, kas dienu skraida, nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā. Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars. Tiešām, tu vēl skatīsi ar savām acīm un redzēsi, kā bezdievjiem tiek atmaksāts. Tiešām, Tu, ak, Kungs, esi mans patvērums! Visuaugstāko tu esi izraudzījis sev par aizsargu. Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij, jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos. Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie akmens. Pār lauvām un odzēm tu varēsi staigāt, tu samīsi jaunos lauvas un čūskas! “Tādēļ, ka viņš Man stipri pieķēries, Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu Vārdu. Kad viņš Mani piesauks, tad Es viņu paklausīšu; Es viņam esmu klāt bēdās, Es viņu izraušu no tām un celšu godā. Es viņam došu ilgu mūžu un parādīšu viņam Savu pestīšanu!” 91. Psalms
Dievs runā par mani, un es ticu šim vārdam. Kam tu tici? Un, ja arī notiek kāds ļaunums tavā dzīvē, ja tu dari Dieva prātu, dzīvo, kā grib Viņš, tava dzīve būs ar pluss zīmi. Daudzi kristieši šodien pasaulē tiek vajāti – īpaši musulmaņu zemēs. Viņus liek cietumos, spīdzina un visādi apspiež. Jēzus saka :
Un jūs būsit visu ienīsti Mana Vārda dēļ. Bet, kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts. Mateja 10-22
Zaglis zog, viņu uzreiz nepieķer. Viņš domā: „Dievs mani atbalstīja”. Bieži vien, kad cilvēks pirmo reizi piedalās loterijā vai spēlē azartspēles, viņš vinnē. Tā ir velna valstība, tur strādā viņa gari un izkārto tev vienreizēju veiksmi, lai ievilktu tevi tajā un pēc tam izputinātu – ieķīlāta māja, izirusi ģimene un tml. Bet iesākumā veicās. Tas, ka tev sākumā veicās, neko nenozīmē, tas nenorāda, ka tu esi plusā.
Cilvēks pārkāpj laulību, otra puse neuzzināja, tātad Dievs atļauj – nekādas sekas nav. Bet ir enerģijas nezūdamības likums un tam būs sekas, tam būs briesmīgas sekas gan pašu šo cilvēku, gan viņu bērnu dzīvēs (99% cietumnieku ir nākuši no šķirtajām ģimenēm).
Tu esi ieplānojis rīta lūgšanas, bet sāc tās nogulēt. Sākumā tu redzi, nekas ļauns nenotiek, ir pat tā kā labāk, jo esi labi izgulējies. Reizēm kāds aiziet prom no mūsu draudzes – viņš saka, ka viņam ir labi tāpat. Tu izlaid dievkalpojumus, mājas grupiņas un domā: „Nekas jau nenotika”. Notiks, ir atbrīvojušies negatīvi procesi tavā dzīvē. Ja tu to neredzi, tas nenozīmē, ka nekas nenotiek. Mēs neredzam paralēlo pasauli. Šeit, šajā vietā ir pilns ar garīgām būtnēm. Nedomā, ka te ir tikai Dieva eņģeļi. Te ir arī dēmoni un visādas citas būtnes, kuras ir arī kādos no jums, jo esat atļāvuši viņām tur būt. Ar savām domām, ar savu rīcību mēs paši vai nu atveram vai aizveram durvis velnam.
Man ir bijuši brīži, kad atveras manas garīgās acis un es redzu eņģeļus. Reiz, mežā lūdzot Dievu, pēkšņi manā priekšā parādījās eņģeļi. Tur bija eņģeļu virsnieki ar saviem padotajiem eņģeļiem – miriādu miriādes, kā rakstīts Bībelē. Man tikai vajadzēja teikt vienu vārdu, izteikt vienu pavēli un viņi tūdaļ būtu gājuši un man kalpojuši. Ja es lūdzu šajā brīdī un daru pareizas lietas, viņi man kalpo. Bet, ja es neko nedaru, vai daru nepareizas darbības, viņi neko nedarīs. Tā vietā nāks ļaunie eņģeļi – dēmoni manā dzīvē un darīs savu ļauno darbu.
Piemēram, cilvēki aprunā viens otru (padotais savu vadītāju, sieva vīru) vai melo. Tam visam būs sekas. Ja šodien nekas nenotika – mācītājs, sieva, vīrs neko neuzzināja, tu domā, ka viss ir kārtībā. Bet tā nav – tu esi atraisījis negatīvu enerģiju, viss ir darbībā, un tam būs negatīvas sekas. Tu pat nevari iedomāties, kādi procesi šobrīd notiek debesīs un ellē. Varbūt ir bijuši gadījumi, kad tu par „mata tiesu” esi bijis no nāves – tikai tu to neredzēji. Tavi eņģeļi bija tev apkārt un sargāja tevi, jo Tā Kunga eņģelis apmetas pie tiem, kas Viņu bīstas. Man ir savi eņģeļi, viņi mani sargā un es esmu drošībā Sava Tēva rokās. Reiz kāds cilvēks mani ļauni aprunāja un neilgi pēc tam nomira. Dievs mani sargā. Reiz baptistu draudzes mācītājs pārkāpa laulību ar savas draudzes sievieti un sieva to zināja, bet nedarīja to zināmu. Viņi abi gāja bojā autoavārijā. Ne jau visi iesim bojā, bet, saproti, ka neviens vārds, neviena doma – šī atraisītā enerģija nekur nepazūd, tā pāriet citā veidā garīgajā plāksnē un pēc tam materiālajā.
Pagājušajā svētdienā apciemoju draudzi Saldū – esmu priecīgs par to, kas tur notiek. Braucot mājās, uz ceļa bija liela sniega kārta un nevarēja ātri pabraukt. Mašīnas brauca viena aiz otras, taču kāda maza mašīna lielā ātrumā mūs visus apdzina. Pirmajā brīdī likās, viņa tā var, bet, kad ieraudzīju viņu tālāk ceļa avārijā, sapratu, ka nevar. Draugi, viņš tā nevar, agri vai vēlu būs sekas. Enerģijas nezūdamības likums – visam ir sekas. Nevar gūt nekādus panākumus, neievērojot pamatprincipus.
Kādi ir pareizie pamatprincipi? Kas ir jādara, lai mēs būtu plusā?
1. Dievs – personīgas attiecības ar Viņu. Es meklēju Viņu pašu un pavadu laiku ar Viņu.
2. Es – es dzīvoju pēc Dieva 10 baušļiem.
3. Ģimene – tu nevari tik daudz strādāt un kalpot, ka tev neatliek laika ģimenei. Kādai meitenītei skolā uzdeva uzzīmēt savu namu, un viņas tēvam bija nepatīkams pārsteigums, ka viņš tur redzēja visus ģimenes locekļus, bet neredzēja sevi, uz ko meitene atbildēja: „Bet tevis taču nekad nav mājās.”
4. Kalpošana – cilvēku glābšana.
5. Darbs.
Ja tu neievērosi šīs prioritātes vai mainīsi tās vietām, tu būsi mīnusā, ja ievērosi, būsi plusā.
Ja cilvēki darbā vai kalpošanā vienmēr strīdas par dažādiem nebūtiskiem jautājumiem, viņi iztērē savu enerģiju un vajadzīgām lietām enerģijas vairs nepietiek. Ja tu pastāvīgi dusmojies, izsaki nevajadzīgus vārdus, dari nepareizas lietas, tu pastāvīgi cīnīsies ar problēmām un tev neatliks laika darīt pareizas lietas. Piemēram, grupiņās ir daži cilvēki, kuri gadu no gada no tevis pieprasa tavu laiku, uzmanību un mīlestību, bet pats neko savā dzīvē netaisās mainīt. Ja tu pievērsīsi šim cilvēkam uzmanību un aizmirsīsi par cilvēkiem, kuriem patiešām tava uzmanība ir vajadzīga, tava kalpošana cietīs neveiksmi. Ievirzi savu enerģiju pareizā gultnē!
Un vēl. Mēs darbojamies, mēs darām, bet Dievam ir tiesības izmainīt šos procesus. Dievam ir tiesības uz jebkādu darbību, neatkarīgi no tā, kā tu esi rīkojies. Viņš dara, kā grib. Tāpēc gadās, ka pēdējais grēcinieks dabū tādu svētību, ka tev mute paliek vaļā.
Mēs skaļi pielūdzām Dievu – atdevām enerģiju, tā aizgāja pie Dieva, Viņš to paņēma, izlaida caur pastiprinātāju un laiž atpakaļ. Dievs ir visa Radītājs un visas enerģijas avots. Dievam un ar Dievu viss ir iespējams. Kad tu lūdz, Viņš atbild – notiek mijiedarbība. Bībelē stāstīts, kā tas notiek:
Tad nāca cits eņģelis un nostājās pie altāra, turēdams zelta kvēpināmo trauku; viņam tika dots daudz kvēpināmā, lai pietiktu visu svēto lūgšanām uz zelta altāra goda krēsla priekšā. Un kvēpināmā dūmi ar visu svēto lūgšanām uzkāpa no eņģeļa rokām Dieva priekšā. Tad eņģelis ņēma kvēpināmo trauku, pildīja to ar altāra uguni un bēra to lejā uz zemi. Un cēlās pērkons un balsis, zibeņi un zemestrīce. Atklāsmes grāmata 8:3
Mēs lūdzam un tas viss krājās, Dievs to paņem – tavu un manu enerģiju sajauc kopā ar Savu enerģiju un ber to lejā, ka uz zemes notiek pārvērtības. Kad svētie lūdz, tad zeme dreb:
Tad nu, Kungs, skaties uz viņu draudiem un dod Saviem kalpiem drosmi runāt Tavu vārdu, Savu roku izstiepdams, ka notiek dziedināšanas un zīmes un brīnumi Tava svētā kalpa Jēzus Vārdā.” Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja, un tie visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus. Apustuļu darbi 29-31
Kad Pāvils un Sīla slavēja Dievu cietumā, tad atvērās visas cietuma durvis. Kad Pēteris bija cietumā un svētie lūdza Dievu – atnāca eņģelis (nokrita važas, atvērās durvis) un izveda Pēteri no cietuma. Tas notika caur lūgšanām. Un, ja kaut kas nenotiek mūsu dzīvē, tad tas ir tikai tāpēc, ka mēs nelūdzam, ka mēs nedarām tā, kā ir pareizi. Es lūdzu par saviem divpadsmit un vēl dažiem cilvēkiem – katru dienu regulāri, lai viņiem ir attiecības ar Dievu, lai viņi piedzīvo Dievu, lai viņiem ir finansiāla pietiekamība, lai ģimenēs ir saskaņa un es zinu, ka visu, ko es lūdzu, Dievs ir savācis Savā traukā, un būs rezultāts – neviens no tiem cilvēkiem, ko Dievs man devis, nepazudīs. Mana mamma par mani lūdza 10 gadus, un tikai tad es atgriezos pie Dieva. Desmit gadus, katru dienu – lūgšanām ir spēks. Tās nekad nepazūd, katra izteikta lūgšana nonāk pie Dieva. Ja tu lūdz, un nekas nenotiek, lūdz vēl – atbilde ir ceļā.
Es sludinu un atdodu enerģiju, man pat ir karsti. Es visu nedēļu esmu gatavojis šo sprediķi un šobrīd to atdodu jums. Un ne tikai jums – caur mājas lapu šo sprediķi skatās cilvēki visā Latvijā un aiz tās robežām. Tie ir Dieva vārdi, es atdodu enerģiju – tu dzirdi, tu uzņem un tavā dzīvē notiek pārmaiņas. Nesen satiku meiteni no bijušās Limbažu draudzes, viņa man saka: „Paldies, tu man iemācīji Dievu lūgt. Es to daru vēl šodien disciplinēti katru dienu.” Tu kalpo cilvēkiem, lūdz par viņiem. Un viss, ko tu esi darījis viņiem, tas nekur nepazūd. Tas ir iesēts, tas paliek šajā cilvēkā – tas tur ir. Viņš jebkurā brīdī to var ņemt un lietot.
Amerikas prezidenti ir bijuši kristieši. Amerikas konstitūcija ir balstīta uz kristīgiem principiem. Tā bija kristīga valsts, Dievs to svētīja un tā uzplauka. Šodien Amerika ir atkāpusies no Dieva, bet vai tā izskatās nolaista? Vai viņi nebauda to svētību, ko bija izcīnījuši tie cilvēki, kas lūdza Dievu par Ameriku un kalpoja? Viņi bauda vēl šīs svētības. Tāpat kā Salamans baudīja tēva Dāvida svētību laikā, kad pats grēkoja.
Latvija šodien ir neatkarīga un latviešu tauta ir kā nācija, pateicoties Brāļu draudzēm, kuras Latvijā izveidojās ap 1740. gadu. No Vācijas atnāca šie brāļi, iemācījās latviešu valodu, sludināja un mācīja un pacēla Vidzemē milzīgu atmodu.
Lūk, kas rakstīts vēstures grāmatā: „Ap 1740. gadu vairākos Vidzemes apgabalos notiek savādas lietas. Muižas krogi kļūst arvien tukšāki, ļaudis paliek arvien saticīgāki. Daudzās vietās ļaudis kopējiem spēkiem ceļ saiešanas namus, kur tie svētdienās pulcējās uz Dieva vārdiem. Tos vada ne mācītāji, bet sacītāji, jeb Tētiņi no pašu vidus. Īstenībā latviešu zemnieki pirmo reizi ar prieku piedalījās dievkalpojumos. Viņi ieguva apmierinājumu un cerību, viens otru saukdami par brāļiem un māsām. Cenšas būt izpalīdzīgi un draudzīgi. Pat veci cilvēki cenšas pazīt burtus. Liels skaits jauniešu iet mācīties uz Valmieru. Tur atvērta skola, kura sagatavo skolotājus. Ļaudis sāka justies pašapzinīgāki, drošāki. Kad atskan viņu iemīļotā dziesma „Nu nāk latvju pestītājs”, tad daudziem šķiet, ka sākušies gaišāki un labāki laiki. Kā tas viss notika? Ap 1730. gadu Vidzemē ieradās tā sauktie Brāļu draudzes sludinātāji. Tie bija vienkārši, sirsnīgi ļaudis, viņi mācīja Dieva vārdus saprotamos un vienkāršos vārdos un mudināja uz labāku dzīvi. Viņi nāca no Saksijas, kur grāfa Cincendorfa muižā atradās šīs draudzes centrs. Vidzemē tos laipni uzņēma Valmiermuižas īpašniece Hallarte. Sludinātāji īsā laikā ieguva piekrišanu latviešu vidū. Tie drīz vien iemācījās latviski, un tos sauca par vācu brāļiem. Viņi sagatavoja sludinātājus un skolotājus no pašu latviešu vidus, un Brāļu draudzes slava sāka izplatīties plašā apkārtnē. Šajās sanāksmēs valdīja draudzība un sirsnība, un ļaudis tiešām tur jutās kā brāļi un māsas. Tas bija pavisam kas cits, kā klausīties vācu mācītājos, kuri baznīcā baidīja ļaudis ar elli un velnu, ja tie neklausīs muižkungam. Latvieši paši tagad vadīja Dievkalpojumus, apsprieda draudzes vajadzības un cēla ēkas. Viņi atkal sāka rīkoties patstāvīgi. Šajā brīdī latviešu tauta sāka apzināties sevi kā nāciju. Tāpēc daudzi muižnieki un vācu mācītāji kļūst aizdomīgi. Muižnieki uztraucās, ka dzērāju skaits viņu krogos samazinās un peļņa krīt. Viņiem izdodas panākt, ka krievu valdība 1743. gadā pavēl slēgt Brāļu draudzi un atņem tās īpašumus. Tomēr latvieši turpina pulcēties slepeni.”
Lasītpratēju skaits Vidzemē bija 63%. Tajā laikā tas bija augstākais rādītājs Eiropā. Kurš ir tā autors? No kurienes radās latviešu inteliģence? Šeit, no brāļu draudzēm. Šī kustība darbojās uz bībelisku ticību. Tā bija reāla, tīra ticība Dievam. Tā bija Dieva darbība, Dieva pozitīvā enerģija, ko Viņš izlēja caur Savu bērnu, šo draudžu darbībām. Šie cilvēki darīja Dieva gribu pēc piecām prioritātēm, un enerģija nezūd. Šodien mēs baudām sekas: mēs šeit varam pulcēties, latviešu tauta vēl arvien pastāv kā tauta. Bet tām darbībām, ko Latvijā dara šodien, kas ir pretrunā ar Dieva vārdu, būs sekas. Ir mīnuss un ir pluss, un vidū Dievs.
Svētdien biju Saldū ciemos pie Ivetas ģimenes. Viņas vīram Vilnim bija dzimšanas diena un bija atbraucis dēls. Viņš stāsta, ka apmeklē mājas grupiņu, kas sanāk kopā, kā Gars vada: kad vadītājs saņem no Dieva, ka ir jāsanāk kopā, tad viņi sanāk, lūdz un dzied dziesmas. Vilnis un viņa dēls nekad mūžā nav pīpējuši un dzēruši. Viņu ģimenes ir dzīvojušas svētu dzīvi, pateicoties šai mājas grupiņai, kurai nav nekāda nosaukuma, kura nepieder ne pie kādas denominācijas. Tas ir gājis cauri no paaudzes uz paaudzi. Vecie ļaudis stāsta, ka šo draudzi iesācis kaut kāds Grēviņš.
Grēviņš ir vasarsvētku draudžu pamatlicējs. Arī es biju kādreiz šajā apvienībā, bet šodien tur neesmu divu iemeslu dēļ: mācībā par līderību un par to, vai kristiešos var būt velni. Nekā personīga man nav pret šo apvienību, tikai atšķirība dažos uzskatos. Mūsu draudze ir vasarsvētku atzars. Arī Jaunā Paaudze ir Vasarsvētku atzars – viņus dēvē par NEO – jaunā vasarsvētku draudze. Viņas atšķiras ar spēcīgām mājas grupām, līderiem, ar personīgu aprūpi, kārtību un struktūru, mērķiem un, vai kristiešos var būt velni. Vasarsvētku draudzēs raugās vairāk uz to, kā Dievs vadīs, bet šeit vairāk stāv Dieva patiesībās, strādājam ar konkrētiem mērķiem. Patiesībā visas harizmātiskās draudzes ir vasarsvētku atzars, un mēs esam vieni no tiem. Es esmu pateicīgs saviem mācītājiem, kas mani šajā draudzē mācīja un rūpējās par manu izaugsmi.
Kas tad ir Džems Grēviņš? 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā vasarsvētku kustība sāka izplatīties visā pasaulē no Azura ielas Losandželosā – tur notika Svētā Gara izliešanās un no visas pasaules kristieši brauca uz turieni saņemt Svēto Garu. Rīgā un Liepājā darbojās Vasarsvētku draudžu kustībai līdzīgas draudzes. Pēc 1.Pasaules kara, Svētā Gara ietekmē, atradās arī daļa baptistu draudzes. Taču par pilntiesīgu vasarsvētku draudžu sākumu uzskata 1926.gadu, kad šeit ieradās un sāka sludināt Džems Grēviņš. Viens cilvēks sāka sludināt, un mēs baudām sekas vēl šodien.
Džems Grēviņš dzimis 1889.gadā Dobelē reliģiozā ģimenē. Viņš iemīlēja Dieva vārdu, kas atstāja paliekošu iespaidu uz visu viņa dzīvi. Vēlāk viņš nonāk baptistu draudzē. Kamēr vecākie draudzes locekļi ilgi un gari strīdējās par dažādiem jautājumiem, jaunie izklaidējās, apmeklējot kino un teātrus. Grēviņš nolēma izbaudīt visu, ko pasaule piedāvā un tikai mūža novakarē veltīt laiku Dievam. 20 gadu vecumā viņš dodas uz Ameriku, un uz jūras viņš piedzīvo vētru. Bailēs no bojāejas, Grēviņš lūdz Dievu un apsolās Viņam kalpot, ja Tas viņu izglābs. Dievs viņu izglābj un Grēviņš sāk kalpot Viņam. Taču pēc kāda laika viņš atkal sāk baudīt pasauli. Kinoteātros viņš pavadīja visu savu brīvo laiku. Vēlāk iesaistās cirka orķestrī, kur izbauda grēku visā tā daudzveidībā. Džemu sāka urdīt doma, kur viņš nonāks, kad nomirs. Tad viņš saslimst ar plaušu karsoni. Atkal lūdz Dievu, kurš viņu dziedina. Un kopš tā brīža Grēviņš „aizdegās” Dievam: saņem Svētā Gara kristības, sāk runāt mēlēs un kalpo Dievam. Viņš apprec norvēģu kristieti, abi pabeidz Bībeles skolu un taisās braukt misijā uz Ķīnu, bet cieš auto avārijā, un Džems saņem no Dieva pavēli doties uz Latviju. Un 1926.gadā viņi atbrauc uz Latviju un apmetās pie radiniekiem Dobelē, kur sāk sludināt.
1929. gadā viņš pārceļas uz Jelgavu. Viņa darbs bija plašs un daudzveidīgs. Dažādās Latvijas malās tika dibinātas jaunas draudzes. Sapulces tika noturētas visur, kur tikai viņi tika aicināti. Tas izraisīja neapmierinātību konfesiju vadītājos, kuri šī jautājuma risināšanā iesaistīja politiķus. Šī spiediena rezultātā Džems Grēviņš 1931. gadā bija spiests Latviju atstāt un devās atpakaļ uz Ameriku. Savas darbības laikā viņš deva milzīgu ieguldījumu vasarsvētku kustības attīstībā un nostiprināšanā.
Viens cilvēks, kurš paklausa Dieva balsij, Dieva gribai un dara, ko Dievs grib, sludina Latvijā, kā rezultātā ir izmainītas dzīves, un šodien es sastopos Saldū ar mazu grupu cilvēku, kas ir Grēviņa darbs.
Viss, ko tu dari šodien, katrs vārds, katra darbība atraisa enerģiju ilgtermiņā. Ja šobrīd tu neredzi rezultātu, tas ir ceļā. Tāpēc aicinu tevi šodien, lai tu saproti, ka laiks ir īss. Izvērtē savas prioritātes, kur tu ieguldi savu enerģiju – savas domas, darbu – mīnusā vai plusā. Izvērtē šodien!
Debesu Tēvs, es Tevi lūdzu, Kungs! Tu dzirdi visas manas lūgšanas, tās visas aiziet pie Tevis un krājās, un viss tiek pierakstīts. Es zinu, ka šajā brīdī tiek atraisīta Tava enerģija, Tavs spēks ar to, ko es šeit sludinu, lūdzu un daru. Svētais Gars, palīdzi mums katram saprast katras darbības, katra vārda nozīmi, svarīgumu, ka mēs virzām savus spēkus, savu enerģiju pareizā gultnē, lai mēs virzām plusā. Palīdzi katram, kurš šodien neredz augļus, kaut gan rīkojies pēc Tava prāta, darījis Tavu gribu! Dievs, palīdzi saprast, būt pacietīgiem saņemt to, ko Tu esi apsolījis! Es pateicos Tev par mūžīgo dzīvību. Jebkurā gadījumā, lai kā arī nebūtu šodien, mēs ejam pa pareizo ceļu, mums ir mūžīgā dzīvība. Paldies, Tev! Āmen!
Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Nora Lapiņa.
