Nav nekā labāka par Dieva vārda klausīšanos un lasīšanu.
Reiz kādā namā, kurā mājoja Marta un Mariju, viesojās Jēzus. Marta apkalpoja Viņu pie galda, bet Marija sēdēja pie Jēzus kājām un klausījās Viņā. Marta pārmeta savai māsai, ka viņa nepalīdz apkalpot Jēzu pie galda, ka viņa nerūpējas par Jēzus fiziskajām vajadzībām, bet Jēzus teica Martai: „Marta, Marta, tu rūpējies un zūdies par daudzām lietām. Bet tikai vienas lietas vajag, Marija sev izraudzījusies labo daļu, tā viņai netaps atņemta.” (Lūkas 10:41-42) Kas ir šī labā daļa? Būt pie Jēzus kājām un klausīties, ko Viņš runā. Klausīties Dieva vārdā. Nav nekā labāka par būšanu Dieva namā, pie Viņa kājām un klausīties Viņa vārdos! Un es celšu tavu ticību ar šo svētrunu, ar vārdu, kas ir atnācis tieši no Debesīm. Tu tici, ka Dieva vārds var atnākt tieši no Debesīm? Bībele par to runā: iesākumā bija Vārds, un Vārds tapa miesa. Šis būs vārds tieši šim brīdim un tieši tev. Kādiem no mums tas ir ļoti vajadzīgs, jo Dievs runā uz mani, lai es to pasaku tev.
Dāvids bija zēns, kurš mīlēja Dievu. Viņš bija jaunākais savā ģimenē un ganīja avis. Vecākie brāļi viņu lielā mērā nicināja viņa amata dēļ vien. Avju ganīšana bija necilākā nodarbe, kādu varēja atrast šajā ģimenē. Kad Dieva pravietis Samuēls atnāca svaidīt Dāvidu par ķēniņu, tad viņa tēvs pravietim izrādīja visus savus dēlus, bet aizmirsa par pašu jaunāko. Bet tieši jaunākais dēls bija tas, kuru Samuēls svaidīja par Israēla ķēniņu. Viņš izlēja eļļu uz viņa galvas un pasludināja par ķēniņu. Taču Dāvids nekļuva par ķēniņu vienā dienā. Gāja mēneši un gāja gadi, kamēr viņš ieņēma ķēniņa godu Israēlā. Svaidīts par ķēniņu viņš tika krietni ātrāk.
Iedomājies – tavs tēvs tikko ir pasaucis tevi no tā necilā darba, ko tu dari, tu esi bijis prom no ģimenes, attiecības ar brāļiem nav tās labākās, – viņi vienmēr centušies tevi pazemināt un neievērot, pat nicināt, un tu atsaukts redzi Dieva kalpu savā priekšā, kas ir faktiski pirmais cilvēks visā valstī, ja neskaita to, ka pats Samuēls bija pirms tam iecēlis par ķēniņu Saulu, kurš zaudēja Dieva labvēlību, un Dievs pavēlēja to nomainīt pret Dāvidu. Sauls nevēlējās labprātīgi atdot savu ķēniņa varu. Un šis svarīgais cilvēks tev paziņo: „Tu būsi ķēniņš!” Vai Dāvids varēja zināt detaļas, kā viņš kļūs par ķēniņu? Viņš zināja tikai to, ka pirmais Dieva vīrs visā valstī – pravietis Samuēls, vīrs, kurš regulē ķēniņu darbības, vīrs, kurš dzird no Dieva – atnāca, uzlēja eļļu uz galvas un svaidīja Dāvidu par ķēniņu. Dāvids vēl ir gados jauns un nepieredzējis zēns, svaidīts par ķēniņu. Vai viņš zināja detaļas, kā viņš to izdarīs? Tu atbildēji sev uz šo jautājumu? Tu zini, ka tu Jēzus asinīs esi svaidīts par ķēniņu, bet vai tu zini visu, kas tev ir jādara? Kā kļūt no astes par galvu? Kā kļūt par to, par ko Dievs tevi ir iecēlis? Tas ir Dievs, Kurš tevi ir iecēlis par galvu, nevis asti. Dieva vārds saka – ar Viņa brūcēm tu esi dziedināts. Iespējams, ka tu redzi kādus slimības simptomus sevī vai savā dzīvē, un tu domā: „Kā es to paveikšu? Kā tas notiks?” Tu zini, ka Jēzus nabadzība ir kļuvusi tev par bagātību, tu zini Dieva labklājības un bagātības principus savā dzīvē. Tu zini, ka Dievs grib tevi finansiāli svētīt, taču šajā brīdī tavs finansiālais stāvoklis nav īpaši spožs, un tev kļūt par ķēniņu nešķiet iespējams. Tu prāto, kā gan tu to izdarīsi.
Iespējams, tu no Dieva esi aicināts atvērt savu mājas grupiņu; daudzi to jau ir dzirdējuši no Dieva, daudzi tikai vēl dzirdēs. Visticamāk, pirmais jautājums, kas rodas tavā galvā, ir: „Kā es to izdarīšu?” Un mēs varam turpināt runāt par dažādām pamatlietām, pamatapsolījumiem no Dieva, – kāda ir Viņa griba, ko Viņš tev grib dot. Ja tu esi tikai tikko vai nesen sācis meklēt Dievu, esi sācis apmeklēt draudzi, un tu dzirdi, ko sludina mācītājs, tu dzirdi, ko runā draudzes vadītāji un cilvēki: „Ir jālūdz Dievs. Ir jālasa Bībele. Ir jāstudē Bībele. Ir jāapmeklē draudze, mājas grupiņa. Ir jāpaklausa, jāziedo. Ir jāmaina sava domāšana.” Tu sēdi, klausies un, visticamāk, daudzas lietas tevī izraisa pretestību, tu domā: „Kāpēc tas vajadzīgs? Kāds tam sakars ar manām izmaiņām dzīvē?” Bet tu esi atnācis šeit, jo tu meklē Dievu, tu esi atnācis šeit, jo vēlies izmaiņas savā dzīvē. Tu gribi izmaiņas savā dzīvē? Tu dzirdi dažādas lietas, kuras tev būtu jāizdara no savas puses, bet tev tas šķiet nereāli! „Kā es to izdarīšu?” Kā es piecelšos tik agri, lai lasītu Bībeli, ja man darbs sākas astoņos, bet septiņos man ir jāceļas? Ja es mājās esmu tikai desmitos vakarā, pa kuru laiku es lūgšu Dievu? Kā es to izdarīšu? Par visu tev būs jautājumi – kā es to izdarīšu? Mēs tikko draudzē dzirdējām liecību, kā Edgars no darba ņēmēja kļuva par pašnodarbinātu personu un pats par savas dzīves noteicēju, un pelna normāli, un klienti ir apmierināti. Edgaram bija tāds pats jautājums – kā es to izdarīšu? Un ir tikai viena atbilde: Dāvids ticēja Dievam. Ticība.
„Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.”” (Marka 9:23)
Tas visu spēj, kas tic! Visu spēj tas, kurš neapspriež Dieva pavēles. Ābrahāmam viņa paklausība tika pielīdzināta par taisnību. Kad viņš tika Dieva aicināts iziet no kaldēju Ūras, viņš izgāja no tās. Vai viņš zināja precīzu maršrutu, kurp viņam būs jāiet? Vai viņš zināja, kas notiks ar Jāzepu un daudzas citas lietas tālāk pēc tam? Vai viņš zināja, ka viņa sieva Sāra ilgu laiku nedzemdēs viņam Īzaku? Vai Ābrahāms zināja šīs detaļas? Vai esi Bībelē lasījis par Ābrahāmu? Dievs parādīja viņam zvaigznēm nosētas debesis, smilšu pilnu jūrmalu un pateica, ka tik daudz viņam būs pēcnācēju. Dievs atklāja Ābrahāmam vispārēju vīziju, ainu, kas piepildīsies nākotnē. Dievs parādīja viņam viņa vietu Dieva valstībā. Ābrahāms, mūsu ticības tēvs, nezināja detaļas, bet gāja. Un šeit ir tā mācība, ko es vēlos tev šodien pateikt. Es gribu celt tavu ticību.
Viens no iemesliem, kāpēc tu vēl šobrīd nesper pirmos soļus ticībā, ir bailes. Varbūt kāds no jums jau ilgu laiku domā kļūt pašnodarbināts, atvērt savu biznesu, bet tu nespēj spert pirmos soļus, jo viss ir tik ļoti pierasts. Ir rutīna, ir drošības izjūta, ir pieradums pie algas reizi mēnesī. Varbūt Dievs tevi aicina kalpošanā? Tu neredzi, kā tu to varētu izdarīt. Varbūt Dievs ir ielicis tava sirdī milzīgu sapni, bet tu nezini, kā tu to izdarīsi. Bet ir tikai viens atbilde: SĀC DARĪT! Sāc ticēt pa īstam! Ticēt nozīmē – darīt. Darīt nozīmē ticēt. Un nevajag visu sarežģīt. „Man nav ticības… Aizlūdz par mani, lai man būtu vairāk ticības…!” Nevajag ar tādām muļķīgām lūgšanām vērsties pie mācītāja vai līdera. Ko nozīmē – vairāk ticēt? Ticēt nozīmē paklausīt, spert pirmos soļus. Tas, kas tevi attur spert pirmos soļus Dieva parādītā virzienā, ir bailes no nezināmā, – par to, kas sagaida tevi šajā ceļā, bailes par to, ka tu nezini detaļas un precīzu plānu. Tev nav un nekad nebūs dots precīzs plāns. Dieva valstība nav birokrātijas iestāde, kur visam ir dotas instrukcijas, sausas burta instrukcijas: kā rīkoties, kur iet, ko darīt un ko nedarīt, kā nolemt, kā izturēties. Šādas precīzas instrukcijas ir labas tiem cilvēkiem, kuri paši nedomā. Ir Dieva vārds, Dieva norādes un pamatvirziens, un ir lauciņš, kurā tev pašam ir jātic, jāiet un jāpaļaujas uz Dievu. Viņš atklās tev detaļas, kad tu piecelsies un iesi. Viņš atklās tev vajadzīgās detaļas tad, kad tu sāksi ticēt un iet šajā virzienā. Tātad, kas ir tas iemesls, kāpēc mēs nesākam darīt Dieva gribu? Ja tu savā dzīvē vēlies kaut ko, kas tev vēl nav, tad sāc darīt to, ko tu vēl nekad neesi darījis! Ja tu gribi kļūt par to, kas tu vēl šodien neesi, tad sāc darīt to, ko tu vēl neesi darījis attiecībā uz sevi. Lai to izdarītu, ir jāpārvar bailes no nezināmā. Tu zini, ko tu vēlies, bet tev nav skaidra plāna, kā to sasniegt, vai tas būtu savs bizness vai mājas grupiņa. Daudzi no mums cīnās par kādu cilvēku, par diviem cilvēkiem, par trīs cilvēkiem. Kā viņus izglābt, kā pievest pie Dieva? Ko un kā lūgt un kā to paveikt? Neviens tev precīzas detaļas neizstāstīs. Tavs mājas grupas vadītājs var tev pastāstīt savu pieredzi, tu vari lasīt mājas grupu vadītāja rokasgrāmatu, tu vari klausīties sprediķus, ko mācītājs māca, un kaut ko no tā visa izvilkt. Tu pirmkārt vari lasīt Dieva vārdu un meklēt atbildes Bībelē, taču detaļas, kā izglābt tieši tavu cilvēku un ko darīt šodien un rīt, tev ir jāsaprot pašam, un to tu vari saprast tikai tad, kad pats sāksi darīt. Negaidi, kad tev Dievs atklās baigās detaļas! Negaidi, kad Dievs tev pateiks, ko tev runāt šo cilvēku un ko tev darīt ar to cilvēku, sāc darīt tā, kā tu saproti. Pavadi laiku ar Dievu savā lūgšanu kambarī, esi savā mājas grupiņā, esi kontaktā ar savu mājas grupas vadītāju, un Dievs atklās tev detaļas. Atklās tad, kad tu iesi.
Dāvids nezināja visas detaļas, bet gāja un kļuva par ķēniņu. Ābrahāms nezināja visas detaļas, bet gāja un kļuva par mūsu ticības tēvu. Neviens no mums nezina precīzas detaļas. Tu zini to, kas ir atklāts Dieva vārdā. Precīzākas detaļas tu pats atklāj tad, kad tu ej un dari. Es ceļu tavu ticību un šodien iedrošinu – sāc darīt un iet šajā virzienā, vienkārši pieņem lēmumus un sāc darīt to, ko tu vari, un pārējo Dievs pieliks klāt. Nebaidies! Saki: „Es nebaidos!” Āmen!
Vai Dievs tev ir pieķēries? Vai Dievs man ir pieķēries? Vai arī tu esi pieķēries Viņam? Kā Dievs darbojas un runā uz tevi, un atklāj Savus plānus? Kad tu sāc ticēt un iet tajā virzienā, kuru Viņš tev rāda. Vai tu pats saproti visas detaļas? Es īpaši daudz mācu par to, kas mums katram individuāli ir jādara un kā to pareizi izdarīt, tie ir dažādi Dieva principi, kuri ved mūs pie uzvaras. Bet ne jau šie principi tevi dara par uzvarētāju, ne jau principi tev atklāj Dieva plānu un detaļas, bet Dievs tev to atklāj. Tu no savas puses pieķeries Dievam un lieto Viņa principus, bet Dievs, caur to, ka tu Viņam pieķeries, pieķeras tev. Tāpēc, ka Dievs mani pirmais ir mīlējis, es mīlu Viņu. Pats Dievs darbojas manī un ved mani pie uzvaras. Tās nav pasaulīgas zināšanas vai cilvēcīga saprašana, kas vadīs tevi, bet Dievs pats darbosies caur cilvēkiem, grāmatām, sprediķiem, lūgšanu kambarī, pārdabiskā veidā, – dažādos veidos Viņš tev rādīs detaļas, kur tev iet un kā rīkoties. Tikai nebaidies! Tu pieķeries Dievam, un Viņš pieķeras tev, un Viņš pārdabiski tevi vada. Kad Ābrahāms izgāja no kaldēju Ūras, Dievs vairākkārtēji atklājās Ābrahāmam un izdarīja korekcijas viņa ceļā.
Pāvils ar Barnabu tika aicināts sludināt evaņģēliju misijas ceļojumā. Un šādi ceļojumi bija vairāki. Vai Pāvils detalizēti paredzēja katru ceļojumu? Vai viņš zināja visu, kas notiks? Viņi dodas konkrētā virzienā uz konkrētu pilsētu, lai tur sludinātu. Dievs Pāvilam atklājas sapnī, parādot kādu maķedonieti, kurš lūdz pēc palīdzības. Viņi tajā brīdī gāja pavisam citā virzienā, bet Dievs izdarīja korekcijas viņu ceļā. Viņi dodas uz turieni, kur Dievs rāda, sludina tur un gūst panākumus. Svarīgi ir iet un stāstīt cilvēkiem par Dievu, detaļas nāk pēc tam. Negaidi precīzus norādījumus, dari, ko tu vari, šodien. Dari to, ko tu māki. Pavadi laiku ar Dievu un klausies Viņā, lai pēc tam Viņš varētu tev parādīt detaļas. Mums vajadzētu mācīties no personīgās pieredzes, bet no kurienes lai tev būtu personīgā pieredze, ja tu neej un nedari? Es dzirdējis, ka par cilvēku saka – „pieredzes bagāts”? Pieredzes bagāts cilvēks ir neatsverams. Cilvēks ar pieredzi konkrētā jomā ir neaizvietojams. Kā šie cilvēki ir ieguvuši pieredzi? Ejot un darot! Pieredzi var gūt tikai tad, kad tu SĀC IET, un tad atklājas detaļas.
Piemēram, dažāda aparatūra – magnetolas, akustiskās sistēmas, ledusskapji, automašīnas, dažāda tehnika, kosmiskā tehnika un tā varētu turpināt bezgalīgi. Kā tu domā, vai cilvēki, kuri ir izgudrojuši visas šīs ierīces, detalizētu zināja to, kādas šīs ierīces izskatīsies šodien? Vai tu atceries pašu pirmo Nokia telefonu? Vai Nokia toreiz zināja detaļas, ka reiz būs tāds mazs telefons ar ekrānu, kurā būs gan televīzija, gan internets, viss, ko vajag? Tajā laikā bija tikai peidžeris. Savos sapņos vai fantāzijās varbūt Nokia izgudrotāji iedomājās, ka reiz mobilais telefons varētu būt universāla ierīce, bet tagad tas viss reāli pastāv. Te pat par detaļām nav runa, bet runa ir par telefoniem. Nokia vienkārši sāka darīt to, ko varēja izdarīt tajā laikā. Tu pat iedomāties nevari, kādas virsotnes tu sasniegsi, ja tu sāksi iet šodien! Tavi sapņi var izrādīties realitāte!
Žils Verns ir vairāku populārzinātnisku grāmatu autors, piemēram, „1000 ljē zem jūras dzelmes”. Šajā grāmatā pat ir zīmējumi par nākotnes zinātnes sasniegumiem, tādiem kā zemūdenes, par kādām tajā laikā tikai varēja sapņot. Žils Verns bija sapņotājs. Šodien zemūdenes patiešām pastāv, turklāt vēl krutākas, daudz labākas par tām, kādas iedomājās viņš. Ir svarīgs mērķis, uz kuru tu ej, bet detaļas atnāks, esot ceļā. Es gribu tevi iedrošināt sākt strādāt. Sāc iet tajā virzienā, nebaidies, Dievs tev palīdzēs! Dievs tev atklās to, ko tev vajadzēs zināt. Reizēm tev būs ilgi jāgaida atbildes, taču tu tās saņemsi.
Trīs dienas pēc kārtas bija ļoti labs laiks, un aizvakar mēs ar sievu un meitu sportojām. Mēs regulāri skrienam, trenējamies – savam labumam un arī jūsu labumam, lai būtu par piemēru, un lai jūs visi to darītu. Savu ikdienas treniņu mēs pārcēlām uz Saulkrastu jūrmalu. No turienes tālumā ir redzama kokmateriālu osta, un mēs nolikām mērķi, ka skriesim uz turieni un atpakaļ, ar kailām kājām. Mēs to izdarījām! Turp un atpakaļ pagāja pusotra stunda. Pa smiltīm, ar kailām kājām skriet ir grūtāk, nekā apavos pa asfaltu. Tas bija svētīgi un interesanti. Nekad to vēl nebiju darījis. Kopā tie bija aptuveni divpadsmit kilometri. Skrienot un tuvojoties ostai, parādījās akmeņi – arvien vairāk un vairāk, līdz pienāca brīdis, kad priekšā bija redzami tikai akmeņi, un doma – tālāk vairs nevar. Kājas ir kailas, akmeņi ir asi, to nevar izskriet! Bet mēs nolēmām mēģināt un skriet tālāk. Un, kad mēs skrējām tālāk, vienmēr ceļā bija kāda taciņa, kaut vismazākā, kur nolikt kāju, kaut ūdenī, bet vienmēr varēja tikt tālāk. Kad es skatījos uz priekšu, es detaļas neredzēju, tikai visu akmeņos, bet, kad skrēju tālāk, atradās veids, kā pārvarēt šķēršļus un nonākt galamērķī. Nav tādas bezizejas situācijas, no kuras nebūtu vismaz trīs izejas! Āmen! Pirmais iespaids parasti ir: „Es nevaru! Es nezinu! Kā es to varēšu?” Sāc iet, un būs arī detaļas un palīdzība. Lūdz Dievu, meklē, lasi grāmatas, literatūru, klausies sprediķus, mācies Bībeles skolā, dari, ej, detaļas būs! Tu esi galva, nevis aste, un tādu tevi ir radījis Dievs. Tev ar Dievu nav nekā neiespējama. Tev ir mērķis, Dievs, Svētā Gara spēks, Dieva vadība, tu iesi un to izdarīsi. Tu esi dziedināts, bagāts un auglīgs. Tu esi mūžīgs. Un Jēzus mums katram pēc nāves ir sagatavojis mājokli Debesīs. Tu to vari iedomāties? Pēc visas šīs cīņas mums būs atpūta.
Tikai pēc tam, kad mēs ar ģimeni bijām noskrējuši visu ceļu turp un atpakaļ, kad jau veicām dažādus vingrinājumus, es pamanīju, ka manas kājas ir viscaur caurumainas. Bija traumēta āda abām kājām, kaut arī tur āda ir pabieza. Arī asinis bija. Taču skrienot es to nemaz nejutu. Tagad man nedaudz sāp kājas. Tas neierobežo manas kustības, bet var just. Mājās vēl divas reizes pret trenažieri atsitu kājas mazo pirkstiņu. Tad, kad tu ticībā ej, tas tevi paceļ spārnos – paceļ pāri ikdienai, pāri dabiskajam. Tev ir sāpes, bet tu tās nejūti. Tevi sit, bet tu to nejūti. Tevi cenšas aizturēt, bet tas nav iespējams. Tevi vēlas bremzēt, bet tas nav iespējams. Tu turpini iet uz priekšu, kaut ar zilumiem, kaut ar pušumiem, bet tu neapstājies. Tu atnāc savā lūgšanu kambarī, sajūti sāpes, tu parunā ar Dievu, palūdz Svētajam Garam, un Viņš tevi sadziedē. Tu atnāc uz savu mājas grupiņu, parunā ar savu vadītāju, un sāpes aiziet. Tu šodien atnāc uz draudzi ar savām problēmām, mums katram ir savas problēmas, labākajā gadījumā ticot Jēzum un ejot uz Dieva mērķiem, bet, esot šeit, tu tiec dziedināts. Tu zini, ka dziedināšana nav kaut kāds vienreizējs pasākums? Tā nav tikai vienas slimības dziedināšana. Mūsu Tētis ikdienā mūs paņem klēpī, samīļo un dziedina. Mums katram ir vajadzīga šī Tēva mīlestība, un kur vēl, ja ne savā lūgšanu kambarī un draudze vidū? Tu esi savā vietā, un Dievs pie tevis darbojas. Tu pieķeries Viņam, un Viņš pieķeras tev. Tu tici Viņam ej, ir sāpīgi, bet Viņš tevi dziedē. Ar Dievu tu nestaigā pa zemi, tu lido virs zemes. Tevi nespēj apturēt sīkas skrambas, tu nejūti iekšējas vai ārējas sāpes – par to, ka tevi nosauc par sektantu, par to, ka radinieki un tuvinieki no tevis novēršas. Tu pacelies tam visam pāri un nejūti sāpes, jo tu esi ceļā uz mērķi, tu skrien! Tu esi pasargāts. Tu zini, ka, esot šoka stāvoklī, cilvēks var skriet arī ar salauztām kājām? Šoka stāvoklī cilvēks var nejust arī dunci mugurā. Tikai tad, kad apstājies, atnāk sāpes. Sportisti zina, skrējēji zina, ka skrienot prātā ir mērķis, līdz kuram ir jānonāk, vienalga, kas notiek apkārt, vienalga, vai kas sāp vai nesāp. Pacelies virs jūras līmeņa, virs problēmām! To sauc par ticību. Jēzus saka: „Ja tev ir ticība kā sinepju graudiņš, tu sacīsi šim kalnam: „Pārcelies no šejienes uz turieni!””, un tev nebūs nekas neiespējams.
Jēzus aicināja Sev līdzi divpadsmit mācekļus. Viņi atstāja visu un gāja Viņam pakaļ. Viņi zināja detaļas? Nē, viņi ticēja Dieva Dēlam! Viņš ir Dievs – Pestītājs, Mesija, Glābējs. Rezultātā visa pasaule vēl šodien runā par viņiem. Katrs pagāns zina par Pēteri un Pāvilu. Un, ja kāds arī nezina, tad tāds dzīvo dziļi mežā. Pāvila vēstules, Pētera vēstules. Viņi nezināja sīkumus, bet zināja svarīgāko – viņi nolēma šodien sekot Jēzum. Svarīgs ir tavs lēmums un tavi pirmie soļi ticībā, detaļas atnāks pēc tam. Ja tu nesen esi sācis spert šos soļus ticībā, tad sāc ar dievkalpojumu apmeklēšanu. Ja tu izlem sekot Jēzum, tad pieņem lēmumu neizlaist nevienu dievkalpojumu. Un vari būt pārliecināts – ja tu būsi uzticams pār mazumiņu, tad Dievs tevi iecels pār daudzumu. Ja tu nebūsi uzticams dievkalpojumu apmeklēšanā, tad Dievs arī neatklās tev detaļas, kā iet tālāk. Un tā tu muļļāsies un staigāsi uz vietas. Tā nav iespējams lidot un ieskrieties! Kad tu nāc pie Dieva, tu tajā pašā dienā pieņem lēmumu katru dienu lūgt Dievu un lasīt Bībeli. Un neatkāpies no šīs apņemšanās! Un Dievs tev atklās detaļas, tu iesi un uzvarēsi, tu sasniegsi panākumus itin visā. Dievs mums nav devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu! Kurš ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls. Ja tu tici, ka Jēzus ir Dieva Dēls, tad seko Viņam! Salamans saka – visam ir savs laiks. Viss tavā dzīvē notiks savā laikā; kam ir jānotiek, tas notiks. Tu esi radīts, lai uzvarētu. Jēzus teica Pēterim, ka Viņš cels Pēteri par Dieva draudzes galvu, par klinti, kuru elles vārtiem nebūs uzvarēt. Tie ir Jēzus vārdi. Kā vārdiem ticēsi tu? Tam, ko tu pats iedomājies vai saproti, vai arī Dieva vārdam? Tu ticēsi tam, ko saka cilvēki, vai Dieva vārdam? Dieva draudzi velns neuzvarēs. Kamēr tu esi draudzē, tikmēr tu esi neuzvarams. Individuāli velns tevi var pieveikt, bet kopā ar citiem kristiešiem – nekad! Dieva vārds saka – draudze nav uzvarama, bet draudze ir tā, kas uzvar, vienmēr un it visā. Āmen!
Paldies Tev, Debesu Tēvs! Svētais Gars, es piesaucu Tevi, – izdari Savu darbu pie katra, kurš pieņem lēmumu meklēt Tevi, iet un strādāt. Atver slūžas, Kungs, atver mums katram slūžas, šos enerģijas avotus mūsos, atver mūsu prātu, stiprini gribu, ka mēs pieņemam lēmumu un speram pirmos ticības soļus tajā virzienā, kādā mums jāiet. Ka tu mūs vari svētīdams svētīt un vairodams vairot. Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece
