Izjukušas attiecības, dzīves vietas maiņa, draudzenes zaudējumu ir piedzīvojis gandrīz ikviens cilvēks, 
bet Vēsmai šīs lietas dvēselē atstāja dziļas brūces, kas vēl ilgu laiku sagādāja sāpes. Taču, atnākot uz draudzi “Kristus Pasaulei” un iepazīstot Dievu, Vēsma ir atbrīvojusies no šīm mokām un spēj atkal no sirds priecāties.
Vēsma atceras: “Piedzīvojot jebkādu šķiršanos, es nekad nespēju būt vienaldzīga un tas vienmēr man sagādāja milzīgas ciešanas. Piemēram, kad vajadzēja pamest savas dzimtās mājas un doties dzīvot uz Rīgu, man vēl ilgi sāpēja sirds un es nespēju pieņemt jauno vietu. Vai arī, ja kādu apstākļu dēļ izjuka attiecības ar draudzeni, tad es mēnešiem ilgi meklēju iespējamos iemeslus draudzības pārtrūkšanai. Tas mani tā pārņēma, ka domāju par to dienu un nakti. Lai arī man bija citas mīļas draudzenes, es visu redzēju tumšās krāsās un nespēju tā īsti priecāties par dzīvi. Vissāpīgāk, protams, pārdzīvoju, ja bija jāšķiras no kāda puiša. Dvēseles sāpes bija neizturamas un brīžiem šķita, ka bēdas mani padara slimu. Vienmēr apkārt staigāju nomākta un nekas man nespēja sagādāt prieku. Bieži vien šīs skumjas man lika atkal mesties jaunās attiecībās, kas, protams, nesa līdz atkal jaunu vilšanos un zaudējuma sajūtas. Nebija dienas, kad es neatcerētos kādu pagātnes situāciju, kas lika sirdij sāpēs sažņaugties. Tā tas varēja turpināties gadiem, un es dzīvoju nepārtrauktās skumjās.”
Lai arī Vēsma bija pieradusi pie šādas dzīves un nebeidzamajām skumjām, viņa ieguva savu brīvību, atsaucoties aicinājumam apmeklēt dziedināšanas dievkalpojumu draudzē “Kristus Pasaulei”. “Manuprāt, jau pēc pirmā apmeklējuma palika krietni vieglāk. Skumjas atkāpās un es spēju saskatīt lietas, par kurām ir vērts priecāties.” Vēsma turpināja apmeklēt dievkalpojumus un uzsāka nākt regulāri uz mājas grupu. Klausoties sprediķus, viņa saprata, cik svarīgi ir lasīt Bībeli un lūgt Dievu.
“Dieva vārds katru rītu atjauno manas domas un liek jebkādām bēdām atkāpties. Tagad šķiršanās tik ļoti nesāpina un es spēju pieņemt apkārt notiekošo, mēnešiem ilgi nebēdājoties. Necīnos vairs ar nemitīgo zaudējuma sajūtu un esmu iemācījusies priecāties par to, kas man ir šajā brīdī. Esmu laimīga, dzīvojot Rīgas nelielajā dzīvoklītī un nepieminu savu lauku māju. Turklāt audzinu trīs bērnus, kuri nepārtraukti sagādā daudz pozitīvu emociju un esmu veiksmīgi apprecējusies. Apmeklējot draudzi, esmu iepazinusies ar daudziem cilvēkiem un ieguvusi sev nevienu vien draudzeni.
Dieva spēkā esmu dziedināta no savas slimības, kas bija pārņēmusi manu prātu un emocijas. Esmu iemācījusies kontrolēt negatīvās domas. Esmu sapratusi, ka sāpes un ciešanas bija nepareizas domu dzīves rezultāts. Šodien neļauju vairs atmiņā nākt seniem, man sāpīgiem notikumiem, un nekādā ziņā par tiem vairs nepārdzīvoju. Vienmēr paturu prātā to, ka Jēzus Kristus mani ļoti mīl, un Viņš ir manas dzīves jēga. Turklāt Dievs ir nemainīgs un nekad mani nesāpinās un neatstās. Ikvienam, kurš pārdzīvo dvēseliskas ciešanas, iesaku pieņemt Jēzu kā savu Glābēju. Apmeklējot draudzi, mājas grupiņas, lasot Bībeli un lūdzot, jūs iepazīsiet Viņa mīlestību un tiksiet dziedināti.”
Vēsmas Pavāres liecību pierakstīja Līga Paņina
Your Content Goes Here
