Nabadzība ir šausminoša lieta, un tā biedē daudzus. 
Ikviens cilvēks savas dzīves laikā strādā un cīnās, lai nenonāktu tādos apstākļos, un kādam tas sanāk labāk, citam sliktāk. Agrita ilgu laiku ir cietusi no trūkuma un regulāra bezdarba, uzskatot, ka to nav iespējams mainīt.
Agrita atceras: „Jau kopš bērnības esmu dzīvojusi trūkumā. Vecāki visu laiku centās krāt un taupīt naudu, bet beigās gandrīz vienmēr tā tika iztērēta iedzeršanām un citiem nevajadzīgām lietām. Man pieaugot, situācija tikai pasliktinājās. Nepabeidzot mācības, es salīdzinoši agri apprecējos un man piedzima divi bērni. Vīrs palika vienīgais apgādnieks, taču liela daļa nopelnītā tika iztērēta viņa alkohola atkarībai. Ne vienreiz vien ģimenē piedzīvojām brīžus, kad nav pat, ko ēst. Visdrūmākais brīdis bija, kad nemākulīgas saimniekošanas dēļ pazaudēju četristabu dzīvokli Rīgas centrā un, pašai nemaz negribot, bija jāpārceļas uz dzīvi sociālajā mājā. Ar vīru izšķīrāmies un man vienai bija jāuzņemas rūpēs par bērniem. Tā kā izglītības man nebija, meklēju vienkāršus darbus, kas bieži vien nozīmēja garas stundas un mazu atalgojumu. Dažādu apstākļu dēļ darbus bieži mainīju. Vienmēr atradu iemeslus, kāpēc konkrētais darbs nav man piemērots. Visbiežāk vainīgas bija saspringtās attiecības ar kolēģiem, ar kuriem man bija grūti sastrādāties. Pienāca tāds brīdis, kad vispār nespēju neko piemērotu atrast. Bija vairāki gadi, kad pāris mēnešus nostrādāju „simtslatniekos” un pēc tam atlikušo gadu dzīvoju uz pabalstiem un meitas palīdzības. Bija tādas reizes, kad makā nav vispār neviena santīma un ir jādzīvo uz kartupeļiem. Es it kā centos meklēt darbu un pāršķirstīju sludinājumu portālus, bet vienmēr bija attaisnojumi, kurus izdomāju, lai nebūtu jāstrādā. Darba vieta atradās pārāk tālu no mājām, nebija pareizais darba laiks, dažreiz piedāvātā samaksa bija tik niecīga, ka nemaz nebija vērts braukt un strādāt, citreiz pie vainas bija vienkārši neatbilstoša izglītība. Man izveidojās pārliecība, ka naudas man nekad nebūs – esmu cilvēks, kam nav lemts būt pārtikušam. Jutos mazvērtīga un vispār neticēju, ka jebkad spēšu atrast labu darbu un nopelnīt pietiekoši daudz naudas iztikai. Vienmēr meklēju iespējas iegādāties vislētāko pārtiku un drēbes, jo nevarēju atļauties normāli iepirkties. Pie šīs neapskaužamās situācijas es biju pieradusi, un uzskatīju, ka to izmainīt ir pilnīgi neiespējami.”
Kādā reizē, strādājot pagaidu darbu, viņa iepazinās ar ticīgu cilvēku, kurš viņai vienu dienu stāstīja par Dievu un uzaicināja apmeklēt dievkalpojumu. Tā kā Agrita grūtos brīžos bija jau lūgusi Dievu, tad viņa labprāt piekrita piedāvājumam un dievkalpojumā pieņēma Jēzu Kristu par savu Glābēju. Jau pavisam drīz viņa sāka apmeklēt draudzi „Kristus Pasaulei” un ļoti pieķērās Dievam. Pateicoties Viņam, Agritas dzīve sāka mainīties. Tiklīdz viņa pamanīja kādas lietas, kas neatbilst Dieva prātam, tā uzreiz no tām atteicās. Agrita atmeta smēķēšanu, alkohola lietošanu un pārtrauca ārpuslaulības attiecības. Tā vietā viņa sāka regulāri lasīt Bībeli un lūgt, apmeklēt dievkalpojumus, mājas grupiņas, un kalpot cilvēkiem, stāstot tiem par Jēzu Kristu. Drīz kļuva skaidrs, ka Dievs nav paredzējis cilvēkam dzīvot nabadzībā, taču brīvību no trūkuma tik viegli nebija iegūt, jo vajadzēja izmainīt domāšanu, pārvarēt bailes un mazvērtību, kas prasīja laiku.
„Ilgi es pat Dievam nelūdzu par finansēm un darbu, jo domāju, ka jāiztiek ar to, kas ir. Tikai vēlāk sapratu, ka mana pārliecība ir pavisam nepareiza. Dievs grib, lai man nekas netrūktu un es dzīvotu pārticībā. Kaut tas nebija viegli, nolēmu būt paklausīga Dievam un, kā Bībelē ir teikts, – sāku dot desmito tiesu no saviem niecīgajiem ienākumiem un centos dot arī brīvprātīgos ziedojumus. Sāku arī lūgt par šo problēmu – es pati un mājas grupiņas cilvēki. Dievs patiešām atbildēja un šķietami bezcerīgā situācija pamazām sāka mainīties.
Pavadot laiku ar Dievu, auga pārliecība par sevi un ticība, ka mani varētu kāds pieņemt darbā, neskatoties, uz to ka man nebija atbilstošas izglītības. Sapratu, ka nevaru visu turpmāko dzīvi iztikt tikai ar pagaidu darbu un pabalstiem. Bija jāatrod darbs un jāsāk strādāt pastāvīgi. Pēc ilgākiem meklējumiem beidzot to arī atradu. Tas atradās pāris soļus no mājām, ar labu kolektīvu un bija saistīts ar bērniem, kas mani ļoti iepriecināja. Dievs pie tā neapstājās. Sociālo māju, kurā biju nodzīvojusi daudzus gadus, atzina par avārijas stāvoklī esošu un tās iedzīvotājus pamazām pārcēla uz citiem pašvaldības dzīvokļiem. Arī es biju viena no laimīgajiem, kam tika piešķirta jauna dzīves vieta. Manu prieku ir grūti aprakstīt, lai arī šis dzīvoklis bija diezgan nolaists, es ļoti novērtēju iespēju vairs nedzīvot milzīgajā komunālajā mājā ar bīstamu kontingentu. Vēlāk no Dieva arī sapratu, ka jāatsakās no trūcīgo un maznodrošināto statusa, jo tādā veidā apliecinu nabadzību savā dzīvē. Saņemt pabalstu, neko nedarot, vienmēr ir ļoti kārdinoši, un tas kavē vēlmi pašam cīnīties un nopelnīt iztiku strādājot. Tā vietā es apliecināju Rakstu vietas no Bībeles, par to, ka esmu veiksmīga un pārtikusi. Pārceļoties uz jauno dzīves vietu, vajadzēja mainīt darbu. Dievs ir ļoti labs un man pavērās iespēja strādāt privātā bērnudārzā par lielāku atalgojumu. Tas patiešām ir brīnums!
Iepazīstot Dievu, mana finansiālā situācija ir ļoti uzlabojusies, un es ticu, tā kļūs ar laiku vēl labāka. Vēlējos būt par atbalstu un piemēru tiem cilvēkiem, kuri vēl nepazīst Dievu un iet cauri dzīves grūtībām, palīdzot viņiem ne tikai ar padomu, bet arī praktiski. Esmu ļoti pateicīga Dievam, kurš palīdzēja man izkļūt no nabadzības un izmainīja manu domāšanu un uzskatus. Nejūtos vairs mazvērtīga un varu pati sevi uzturēt. Neizdomāju vairs simtiem atrunu, lai nestrādātu, bet tā vietā vienkārši eju un daru. Tagad zinu, ka varu paveikt visu, ko vēlas Dievs, jo Viņš ir mana spēka un svētību avots.”
Agrita iesaka ikvienam pieņemt Jēzu kā savas dzīves Glābēju un paļauties uz Dievu. Viņš spēj izmainīt jebkuru situāciju un atrisināt pat vissmagākās problēmas. Bībelē ir teikts – lūdziet, tad jums taps dots. Tas patiešām darbojās, jo Dievs ir uzticams!
Agritas Eberliņas liecību pierakstīja Līga Paņina
