Liecības autore Inese par sevi saka: mana lielākā problēma bija dzīves bezjēdzība. 
Nebija nekādas motivācijas, nekādu interešu, nekādu mērķu, uz kuriem varētu tiekties. Pilnīga vienaldzība pret visu, kas notiek apkārt.” Taču Inese īpaši par to neraizējās, jo viņa nepazina citādāku dzīvi un neko no tās arī negaidīja. “Bet, esot kopā ar Dievu, tas ir mainījies, par ko es ļoti priecājos!”“Pirms iepazinu Dievu,
Varētu šķist, ka ir iespējams veiksmīgi dzīvot, arī nemeklējot jēgu, taču tas iespaido cilvēka attieksmi pret lietām un tālāku rīcību. Inese stāsta: “Jau no pašiem pusaudžu gadiem vienmēr esmu darījusi tā, kā sabiedrība uzskata par pareizu, nevis kā pati vēlējos. Pabeidzot pamatskolu un vidusskolu, iestājos augstskolā filoloģijas fakultātē, lai vēlāk kļūtu par latviešu valodas skolotāju. Šādu izvēli izdarīju, jo man salīdzinoši viegli padevās valoda un kāds pedagogs reiz bija ieteicis turpināt studēt šajā jomā. Tā nebija mana personīgā izvēle, tāpēc, saskaroties ar pirmajām grūtībām, daudz nedomājot, pārgāju studēt citu profesiju, kurai šobrīd ir grūti atrast pielietojumu. Tā kā man nebija skaidru mērķu nākotnei, es šīm lietām nepievērsu pietiekamu uzmanību. Vairāk mani interesēja kopā ar istabas biedrenēm doties izklaidēties un labi pavadīt laiku. Tusēties sāku, jau mācoties vidusskolā, bet, pārceļoties uz lielāku pilsētu, iespējas pavērās daudz plašākas. Vairs nebija jāgaida nedēļas nogale, lai varētu apmeklēt klubiņus, – nu tie bija brīvi pieejami katru vakaru. Gadījās reizes, kad varējām ballēties un lietot alkoholu pat vairākas dienas pēc kārtas. Nevaru teikt, ka man tas būtu ļoti paticis, es vienkārši rīkojos tāpat kā pārējie. Man nebija intereses tusiņos iepazīties un iedraudzēties ar kādu puisi, jo domāju, ka vispār nekad neprecēšos un neveidošu ģimeni. Biju pārliecināta, ka četrdesmit gados manam vīram iestāsies pusmūža krīze un viņš mani krāps un atstās ar bērniem, aizejot pie kādas jaunākas sievietes. Man bija bailes, ka mana laulība nebūs veiksmīga. Turklāt piemērs tālu nebija jāmeklē, jo pati biju kāda krietni vecāka vīrieša mīļākā. Es vienaldzīgi plūdu pa straumi, nedomājot par rītdienu. Man nebija nekādu sapņu vai mērķu, uz kuriem varētu tiekties. Es dzīvoju tikai šim brīdim, neskatoties nākotnē.
Lai arī pirms tam biju gājusi uz baznīcu, es tur nebiju atradusi meklēto. Varēju mācītājam izsūdzēt grēkus, bet nespēju apsolīt, ka vairs nekad tā nedarīšu, jo Dievu nebiju iepazinusi un nevēlējos neko reāli mainīt savā dzīvē. Tā tas bija līdz brīdim, kad sastapu draudzes “Kristus Pasaulei” mājas grupas vadītāju, kura man palīdzēja izveidot personīgas attiecības ar Dievu un iemācīja lūgt. Pateicoties viņai, es sāku ticēt, ka Dievs atbild uz lūgšanām un var izmainīt manu dzīvi, piešķirot tai jēgu, kuras man tik ļoti trūka.
Sākot apmeklēt mājas grupiņu un dievkalpojumus, sapratu, ka tā dzīvot nav normāli. Klausoties mācītāja sprediķus, kļuva skaidrs, ka vīzija nākotnei ir ļoti svarīga. Bez tās cilvēks tikai eksistē. Tagad es vēlos dzīvot pilnvērtīgu un svētu dzīvi Dievam. Pateicoties Viņam, man ir parādījusies dzīves jēga un nākotnes mērķi. Mana lielākā vēlēšanās ir vēl vairāk iepazīt Jēzu Kristu, kalpot Viņam un arī cilvēkiem. Turklāt Dievs ir izmainījis arī manu personīgo dzīvi. Esmu atmetusi nepārtrauktos tusiņus naktsklubos, līdz ar to arī atkrita alkohola lietošana. Tagad man ir skaidrs, ka patiesībā esmu cilvēks, kam patīk mierīga dzīve mājās. Atteicos arī no nepareizajām attiecībām ar precēto vīrieti un jau pēc neilga brītiņa iepazinu cilvēku, ar kuru esmu šobrīd precējusies. Dievs palīdzēja atbrīvoties no iepriekšējās negatīvās pieredzes un paņēma prom bailes no neveiksmīgas laulības. Turklāt tagad zinu, ka vēlos arī savā ģimenē bērnus. Protams, augstskolu nepabeidzu, bet, pateicoties draudzei, man ir mērķi izveidot savu biznesu, un pelnīt iztiku saviem spēkiem. Mājas grupas vadītāja ir brīnišķīgs piemērs šajā jomā. Vairs vienaldzīgi neslīdu pa straumi un neko nedaru, tikai tāpēc, ka citi tā rīkojas, tagad es pati izlemju un pieņemu savus lēmumus. Mana dzīve ir ieguvusi jēgu, pateicoties Dievam. Esmu tiešām laimīga!”
Bieži šķiet, ka cilvēkam viss ir kārtībā, un nav nekādas īpašas problēmas, atkarības vai saslimšanas, taču, neskatoties uz to, dzīve nesagādā prieku. Jēzus Kristus ir risinājums ikvienam cilvēkam, tāpēc iesaku pieņemt Viņu kā savas dzīves Glābēju un baudīt svētības, kuras Viņš vēlas sniegt. Dievs spēj dod patiesu jēgu mūsu dzīvei.
Ineses Lazdiņas liecību pierakstīja Līga Paņina
