“Tāpēc ir sacīts: uzmosties, kas guli, un celies augšā no miroņiem, tad atspīdēs tev Kristus.” (Efeziešiem 5:14)

Dievs grib, lai tu iededzies! Tad, kad tu degsi Dievam, neatkarīgi no pārbaudījumiem, kas stāsies tavā ceļā, tu iesi uz priekšu. Es šonedēļ lasīju Reinharda Bonkes grāmatu “Evaņģelizācija ar uguni”. Tajā grāmatā bija labs salīdzinājums – atdzisis kristietis tika salīdzināts ar situāciju, kad kaimiņu mājā ir ugunsgrēks, bet tu mierīgi dzen bārdu. Tas ir tas pats – tu esi kārtīgs kristietis, kurš kalpo un apmeklē visus dievkalpojumus, bet, aizejot mājās, nevienam nepastāsti par Dievu un tev ir vienalga, ka cilvēki aiziet uz elli. Aptuveni pirms divdesmit gadiem, kad dzīvoju privātmāju rajonā, vienu vakaru pieejot pie loga, es redzēju, ka deg kaimiņu mājas, vienā logā bija liesmas un melni dūmi. Uzreiz zvanīju ugunsdzēsējiem. Viņi atbrauca un apdzēsa. Izdega tikai viens dzīvoklis. Un izrādījās, ka es biju vienīgā, kas zvanīja par šo ugunsgrēku. Ja es to nebūtu darījusi, tad iespējams šī māja būtu nodegusi. Tas ir tas pats, ka tu nepastāsti par Jēzu cilvēkiem, kuri Dievu nepazīst, un šie cilvēki pēc tam aiziet uz elli. Tev ir apkārt tādi cilvēki, kurus tikai tu vari izglābt. Lasot Pāvila vēstules, ir jūtama steiga. Viņš visu laiku steidzas, daudz darot – ceļot draudzes, glābjot cilvēkus.

“Bet to, brāļi, es saku: laiks ir īss. Tādēļ turpmāk precētie lai ir kā neprecēti.” (1.Korintiešiem 7:29)

Mēs esam ļoti labā draudzē. Mūsu mācītājs ir saņēmis vīziju no Dieva – uzcelt lielu mājas grupu draudzi! Mums tā ir iekārtots, ka cilvēks, ienākot draudzē, var piederēt kādai no mājas grupiņām. Katras grupiņas vadītājs garīgi aprūpē katru cilvēku savā grupā. Šajā draudzē ir viss, lai tu būtu veiksmīgs savā dzīvē – ir Bībeles skola, inkaunters, Līderu skola.

“Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: nāciet, jo tas ir sataisīts. Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani. Otrs sacīja: es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani. Trešais teica: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet.” (Lūkas 14:17-20)

Ar ko tu aizbildinies, ka tev nav laika? Atmoda sākas ar tevi! Dievs saka: ja tu neiesi, Es sūtīšu citu! Ja tu neuzņemsies glābt cilvēkus, Dievs sūtīs citus, bet tu būsi tas, kas palaidīs garām savas svētības. Tu pats sevi apzagsi! Parasti cilvēki aizbildinās ar to, ka nav laika. Pirms daudziem gadiem manā grupiņā nāca viena sieviete, kurai bija lielas veselības problēmas. Viņa nāca, jo gribēja, lai par viņu aizlūdz, bet tad kādā reizē viņai pajautāju, vai viņa pati lūdz Dievu un lasa Bībeli, uz ko viņa atbildēja, ka viņai neesot laika, neskatoties uz to, ka ir pensionāre un dzīvo viena. Ja tu gribēsi, vienmēr atradīsi laiku! Pirms gada manā grupiņā ienāca jauna sieviete, pēc rakstura ļoti disciplinēta, kura strādā valsts darbā. Nonākot šajā draudzē, viņa satikās ar Dievu! Pirms tam viņa bija ilgi meklējusi Dievu reliģijās un austrumu mācībās, kas viņas dzīvi nespēja mainīt, viņa cīnījās ar savu raksturu. Šeit viņa satikās ar Dievu un notika iekšējas izmaiņas, un viņa ļoti radikāli uzreiz saplānoja laiku – bija katrā grupiņā, dievkalpojumā, Bībeles skolā. Pēc aptuveni viena mēneša viņa man zvana un saka, ka ir beidzot tikusi maģistrantūrā, un darbavieta apmaksā mācības. Pirms tam viņai to nenodrošināja. Protams, ka šī sieviete bija pieņēmusi lēmumu, ka atvērs mājas grupiņu, tad sākās visādi pārbaudījumi, bet viņai izdevās izcīnīt un ieplānot laiku grupiņai un evaņģelizācijai. Ja fiziski nepietika laika ieplānot evaņģelizāciju, viņa to darīja, braucot ar sabiedrisko transportu uz darbu, uzrunājot cilvēkus pieturās un trolejbusos. Nekad nebaidies darīt trakas lietas Dievam! Dāgs Hevards Mills saka: ja tu esi nolēmis celt grupiņu vai draudzi un neesi gatavs uzrunāt katru garāmgājēju, tad vari nemaz neturpināt, jo tev nekas nesanāks. Ja tu darīsi, tad Dievs tev noteikti palīdzēs!

Parasti, kad mēs atnākam pie Dieva, tad mēs sākam cīnīties par saviem tuvākajiem – par savu vīru, sievu vai dēliņu, kurš nu kuram. Ar tuvākajiem vienmēr ir visgrūtāk. Labāk liec viņiem mieru, nevajag viņiem sludināt. Viņi atnāks paši, ja tu sāksi darīt Dieva lietas. Man pašai ir divi lieli dēli, kas dzīvo pasaulīgu dzīvi. Es viņiem nesludinu, bet viņi vēro manu dzīvi. Pirms ienācu draudzē, vecākais dēls man finansiāli palīdzēja, bet tagad, kopš esmu ar Dievu, es pati varu nopelnīt. Es nesen runāju ar vienu no savējiem, redzu, ka viņš tāds panīcis un jautāju viņam, vai tev ir vīzija no Dieva? Viņš saka, ka viņam esot vīzija izglābt savu sievu. Tā nav vīzija no Dieva! Viņš pat uz dievkalpojumiem nebrauc, jo sievai tas nepatīk. Tu nevari pievest nevienu Dievam, ja pats neesi tajā vietā.

“Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33)

Esot ar Dievu, man nekas nav pietrūcis! Es no pirmās dienas neesmu izlaidusi nevienu dievkalpojumu un grupiņu. Pirms septiņiem gadiem es atnācu pie Dieva pilnīgā sabrukumā, man bija salauzta sirds, man bija izjukusi laulība. Tad atcerējos, ka pirms gada biju satikusi kristieti, kura man stāstīja par Dievu. Toreiz es pirmo reizi redzēju tādu cilvēku, kurš tik ļoti ir iemīlējies kaut kādā Jēzū. Viņa bija ļoti laimīga un priecīga. Kopš tā laika bija pagājis viens gads, kad mana dzīve sabruka, un es uzmeklēju viņu, jo man neviens vairs nevarēja palīdzēt. Viņa uzreiz atbrauca pie manis un sāka vest uz visādiem kristīgiem pasākumiem. Un tur es satikos ar Dievu! Sākumā man bija tikai viena lūgšana, lai Dievs atved atpakaļ manu vīru.

“Bet Viņam, kas, darbodamies mūsos ar Savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam.” ( Efeziešiem 3:20)

Dievs tev grib iedot daudz vairāk, ne tikai apmierināt vienu tavu vajadzību. Es sludināju kopš pirmās dienas, kad biju satikusies ar Dievu. Uz visiem kristīgajiem pasākumiem es vedu cilvēkus, jo man to ļoti gribējās darīt – stāstīt cilvēkiem par Jēzu. Un tāpēc man grūti saprast, kāpēc jaunatgriezts kristietis neved cilvēkus uz baznīcu. Tad, kad cilvēks ir saticies ar Dievu, to var redzēt, jo viņš visiem stāstīs par Dievu. Aptuveni pirms diviem gadiem viena meitene atnāca pie manis uz grupiņu. Viņai bija ļoti lielas veselības problēmas. Dzīvoja pārsvarā pa slimnīcām un reanimācijā. Viņa ļoti lielu cenu maksāja, lai būtu katrā grupiņā un dievkalpojumā. Tā bija liela cīņa! Bija daudz šķēršļu, bet viņa satikās ar Dievu un saprata, ka tikai Jēzus var palīdzēt! Viņa lasīja Bībeli, lūdza Dievu, evaņģelizēja. Bija daudz jautājumu, kāpēc dziedināšana nenāk uzreiz, jo viss tika darīts.

“Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.” (Romiešiem 8:28 )

Cilvēkiem ir maldīgs priekšstats par to, ka, atnākot pie Dieva, problēmas beidzas. Problēmas būs, bet tu vienmēr uzvarēsi tās. Ar Jēzu tu vienmēr uzvarēsi, un visi pārbaudījumi nāks tev tikai par labu! Kad šī meitene nolēma atvērt savu grupiņu, viņai palika pavisam slikti. Pirmo reizi viņa nebija dievkalpojumā, jo nevarēja piecelties no gultas. Šodien viņa ir visauglīgākais līderis. Ļoti daudz cilvēku caur viņu ir atvesti pie Dieva. Dievs negrib dot tikai to vienu dziedināšanu, Dievs grib dot daudz vairāk! Nekad nepieļauj domu, ka tu varētu atdzist Dievam! Ļoti svarīgi nekad nepadoties. Man nesen mācītājs lika pacelt vienu līderi. Viņa trīs gadus jau bija draudzē, ļoti uzticama un pedantiska. Viņa bija atdzisusi Dievam, jo nebija liecinājusi un bija ļoti neapmierināta ar sevi. Un tad mēs sākām strādāt, gājām uz ielām sludināt, dabūjām ļoti daudz kontaktu. Sākumā grūti gāja, jo viņai nebija neviens cilvēks grupiņā. Reiz viņai zvanīja kāds puisis un teica, ka viņam vajag Dievu. Pie puiša bija nonācis mūsu draudzes buklets ar šīs meitenes kontaktu, ko viņš saņēma no kāda cita cilvēka. Nekad nav pa velti dalīt draudzes bukletus, jo kādam tas var ļoti palīdzēt! Ja tu darīsi, tad Dievs tev dos.

Šogad biju ekskursijā kopā ar mācītāju uz Tallinu. Mēs aizgājām uz Olevistes baznīcu. Es biju daudz dzirdējusi par šo baznīcu. Pirms 35 gadiem tur notika liela atmoda. Dievs atnāca ar lielu rūkoņu, ka pat apmetums no sienām bira, brīnumi un zīmes notika. Dievs pārdabiski veda cilvēkus no visas Padomju Savienības uz turieni. Lielākais brīnums bija tas, ka tas notika padomju laikos, čekistu laikos, komunisma laikā, kad vispār nedrīkstēja Dievam ticēt. Olevistes baznīcu bija ieņēmuši čekisti. Tur bija visaugstākais punkts Tallinā, no kurienes čekisti kontrolēja visu pilsētu. Un blakus baznīcai bija čekas māja. Un, neskatoties uz to, Dievs ir pārāks par visu. Ir ļoti maz fotogrāfiju no tiem laikiem, jo viņi ļoti slēpās no čekistiem. Katrs dievkalpojums pulcēja ap pieciem tūkstošiem cilvēku. Lasīju grāmatu, lai saprastu, kā viņi uzcēla tādu lielu draudzi. Viņi sāka ar netradicionālu slavēšanu, daudz pielūdza Dievu, publiski nožēloja grēkus, daudz līderi bija uzcelti. Un atnāca Dievs ar lielu spēku. Mums nav jāgaida atmoda. Atmoda atnāks, kad tu sāksi vest cilvēkus pie Dieva. Viņiem to atmodu apspieda čekisti. Tie mācītāji, kas tur kalpoja, ļoti nožēloja, ka viņi pakļāvās čekistu spiedienam, un atmoda izbeidzās 1980.gadā. Ļoti daudz cilvēku gulēja stacijā, lai tiktu uz dievkalpojumu. Un ārzemnieki, kas tur iebrauca, jo bija olimpiāde, nesaprata, kas tās par nekārtībām, un tad čekisti saprata, ka tas viss ir jāizbeidz, un viņi aizliedza sludināt dievkalpojumos ar krievu tulkiem. Visi dievkalpojumi bija igauniski un cilvēki sāka braukt arvien mazāk un mazāk, jo nesaprata Vārdu. Un īstenībā tas bija ļoti bīstami, ko tie mācītāji darīja, viņi ļoti riskēja. Kad krita padomju vara, čekas mājā atrada vienu istabu, kur varēja, nospiežot pogu, atvērt grīdu un cilvēkus iemest gaļas mašīnā. Bet mēs šodien dzīvojam labā valstī, mēs varam sludināt evaņģēliju pilsētas centrā. Bībelē rakstīts, ka šīs pasaules valdnieks ir velns. Un tas ir brīnums, ka mēs varam sludināt, jo daudzās valstīs to nevar. Es, kad tikko atgriezos pie Dieva, internetā daudz meklēju liecības par cilvēkiem, kas atgriezušies pie Dieva. Un uzgāju vienu liecību, kur sieviete stāsta, ka ir redzējusi debesis un tur bija dzīvības grāmata. Tajā dzīvības grāmatā bija rakstītas tikai tās lietas ko viņa Dievam bija darījusi. Un toreiz es sapratu, ka mana dzīvības grāmata ir tukša. Visam, kas nāk no ticības uz Dievu, ir mūžības vērtība. Nekas nedrīkst būt svarīgāks par Dievu!

Daigas Lapsas sprediķi rakstīja Iveta Kļavinska un rediģēja Ieva Našeniece