Šodienas svētrunas tēma ir „Esi modrs!”
Ir tāds latviešu vārds Modris, un tas ir no vārda ‘modrs’. Pēc skaidrojošās vārdnīcas vārds ‘modrs’ nozīmē ‘mundrs, možs’. Tas ir tāds, kas uzmanīgi, neatslābstoši kaut ko vēro vai uztver. Viņš ir modrs, uzmanīgs. Vārds ‘modrs’ Bībelē ir minēts dažādos kontekstos, kā arī vārdi ‘būt nomodā’. Šo sprediķi varētu arī nosaukt „Esi nomodā”. Bet tēma būs ļoti līdzīga – esi modrs un esi nomodā. Bībeles kontekstā šis vārds tiek lietots uz disciplīnu Dieva lietās, ka mēs esam uzmanīgi, ka mēs uztveram, darām, praktizējam, neatslābstoši, esam modri. Īpaši šajos pēdējos divos gados cilvēkiem apokalipse ir kļuvusi ļoti aktuāla tēma. Apokalipse ir laiku beigas, un pastāv dažādi pravietojumi, dažādas zīmes, pirms nāks gals. Bībele šo dienu apzīmē kā pastaro dienu, pasaules galu. Ne tikai kristīgā ticība, Bībele mums vēsta par to, ka būs pasaules gals, bet par to runā arī citas reliģijas, kā arī zinātnieki ļoti īpaši to uztver. Elektroautomobīļi ir svarīgāki nekā pabalsti ģimenēm, mājsaimniecībām krīzes situācijās. Zaļā politika arī stāsta sabiedrībai, ka būs pasaules gals, tāpēc mums ir jāļauj ierobežot tiesības, lai kaut kādā veidā to ozona caurumu aizlāpītu. Par to runā, cilvēki baidās, viņi ceļ sev bunkurus un patversmes. Starp citu, Līgatnē ir Līgatnes bunkurs, un tas ir ļoti iespaidīgs padomju laika bunkurs. Tur ir ļoti liela platība, vesela pilsēta zem zemes. To cēla cilvēki, kas baidījās no pasaules gala, šajā gadījumā viņi baidījās no atomkara. Tad notika ASV un Padomju Savienības kodolbruņošanās. Runa bija par pasaules galu, un Līgatne bija tā vieta, kur plānoja glābties visa Latvijas kompartijas elite.
Bībele tiešām runā par pasaules galu. Es tam ticu, ka šāds laiks būs, šāda diena pienāks. Ir rakstīts, ka Jēzus nāks otrreiz, un tad, kad Viņš nāks, tad tie cilvēki, kas būs virs zemes, tiks šķiroti. Lūk, šeit būs šķirošana, visu laiku lielākā šķirošana, un tā būs taisnīga šķirošana. Tie, kas būs ticējuši, arī pēc darbiem tiks vērtēti, vieni ieies mūžīgā pazušanā, otri ieies mūžīgā dzīvībā. Ir rakstīts, kad šī pasaule zudīs, būs jauna zeme, būs veids, kā mēs turpināsim dzīvot, kristīgajā ticībā to apzīmē par Debesīm, mūžīgo dzīvošanu. Cilvēks nedzīvo tikai šeit virs zemes. Miesa un asinis nevar iemantot mūžīgo dzīvību, bet to var izdarīt mūsu iekšējais cilvēks. Par to visu Dieva vārds runā. Ir ļoti daudz dažādu pravietojumu, un Jēzus runā par to, kādas būs zīmes un pazīmes. Vai tu gribi zināt, kādas būs pazīmes? Vairākos evaņģēlijos ir viens un tas pats, ar nelielām atšķirībām.
„Jo tad daudzi nāks Manā Vārdā un sacīs: Es esmu Kristus, – un tie pievils daudzus. Bet jūs dzirdēsit karus un karu daudzināšanu. Esiet nomodā, nebīstieties, jo tam jānotiek; bet tas nav vēl gals. Jo tauta celsies pret tautu, valsts pret valsti, un būs bada laiki un zemestrīce dažās vietās. Bet tas viss būs tikai lielo bēdu iesākums. Tad tie jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs būsit visu tautu ienīsti Mana Vārda dēļ. Un tad daudzi apgrēcināsies un viens otru nodos, un viens otru nīdīs. Un daudzi viltus pravieši celsies, un tie daudzus pievils. Un, tāpēc ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs. Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts. Un šis Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mateja evaņģēlijas 24:5-14)
Jēzus kopā ar mācekļiem bija Jeruzālemā, un mācekļi rādīja uz tempļa celtnēm, kas tiešām bija grandiozas. Viņi apbrīnoja, kādi akmeņi, kāda arhitektūra, kādi civilizācijas sasniegumi, kāda varenība. Jēzus teica, ka pienāks laiks, kad tur akmens uz akmens nepaliks, tur nebūs nekas, kas netiks nopostīts. Runa ir par pasaules galu, par Jēzus otro atnākšanu. Mācekļi atsevišķi Jēzum jautāja, kādas būs zīmes, lai viņi laicīgi varētu sagatavoties. Kā sagatavoties, kā saprast, ka būs pasaules gals? Es uzskaitīšu, un pēc šī sprediķa tu būsi ļoti gudrs, tu sapratīsi, kad vajag sagatavoties. Šīs zīmes vēsta par to, ka būs gals, un tad, kad pienāks šis gals, tad jau būs par vēlu. Mēs savas izvēles izdarām, esot šeit virs zemes. Ir veids, kā nonākt Debesu valstībā, un veids, kā nonākt ellē. Tajā brīdī, kad būs pasaules gals, tajā dienā, kad Jēzus nāks otrreiz, cilvēki tiks šķiroti, vieni būs Debesīs, otri ellē. Ja mēs nesagaidīsim tieši šo dienu, tad tas pienāks tajā brīdī, kad tavs gars atstās tavu miesas templi jeb nāves brīdī. Bet nāves brīdis būs jau par vēlu. Tu vari likt svecītes par saviem tuviniekiem, maksāt naudu priesteriem, lai labāku vietu sagatavotu, bet tajā brīdī, kad cilvēks mirst, viņš uzreiz dodas vai nu uz Debesīm, vai nu uz elli. Tas, kur viņš būs, ir atkarīgs no tā, kā viņš ir dzīvojis šeit virs zemes.
Nav nemaz tik vienkārši pateikt, ka tu tici Kristum. Tavai ticībai Kristum ir jāparādās reālā darbībā, darbos šeit virs zemes. Jā, es piekrītu, ka kāds pēdējā brīdī pieņems Kristu, tādējādi viņam nebūs iespēja parādīt savu ticību darbos. Ir šādas situācijas, ka cilvēki ieiet Debesīs, līdzīgi kā divi noziedznieki pie krusta. Divi noziedznieki pie krusta – viens teica, ka ticot, ka Jēzus ir Dieva Dēls, otrs zaimoja, ja jau Viņš esot Dieva Dēls, tad lai Viņš viņiem palīdzot un Pats kāpjot no krusta lejā. Otrs Viņam teica, ko viņš nebīstoties Dieva, jo viņi saņemot, ko ir pelnījuši, bet Viņš neko nav izdarījis. Jēzus viņam teica, ka jau šodien viņš būšot ar Jēzu paradīzē. Būs arī šādi gadījumi. Pamatā ticība Kristum ir redzama. Bībele saka, ka pēc darbiem cilvēki tiks šķiroti. Kādiem darbiem? Ticības darbiem. Tas, kā mēs dzīvojam, pierāda, parāda to, vai mēs Viņam piederam vai nē. Būs pēdējā diena virs zemes, kad Jēzus nāks otrreiz, un tad tie, kas Kristum ticīgi, tiks paņemti augšā, draudze tiks paņemta prom, un tad šeit uz zemes sāksies bēdu laiks.
Kādi būs priekšnosacījumi šai dienai, no kuras cilvēki tā bīstas? Jēzus skaidro un atbild uz mācekļu jautājumiem, ka daudzi nāks Viņa Vārdā un sacīs, ka viņi esot Kristus. Tā ir zīme tam, ka drīz nāks Kristus, ka drīz būs pasaules gals. Es personiski esmu tādus redzējis, kas saka, ka viņi ir Kristus. Es vienu esmu redzējis, kurš ir teicis, ka viņš esot Pēteris klints, un viņš tam reāli ticēja. Viņš pastalās gāja pa Rīgu. Tas bija jau sen, viņš nāca man pretī, tāds bāleliņš ar gariem matiem, liels vecis ar kaut kādu zizli rokās. Es viņam stāstīju evaņģēliju, bet viņš man teica, ka es esot zābaks. Pats viņš skaļā balsī pa visu ielu teica, ka viņš esot Pēteris klints. Visarions Krievijā domāja, ka esot Kristus, un daudzi cilvēki viņam ticēja, ka viņš ir Kristus. Vai šī zīme ir piepildījusies? Jā, un tas nav nekas īpašs. Otrs – mēs dzirdēsim karus un to daudzināšanu. Piemēram, tagad Ukrainā draud konflikts. Cik gadi ir pagājuši un cik kari ir bijuši? Tas notiek nepārtraukti. Nepārtraukti kāds saka, ka viņš esot Kristus. Nepārtraukti notiek kādi militāri konflikti. Ko Jēzus grib pateikt? Jūs nodos mokās, un jūs cietīsit Kristus vārda dēļ. Vai tas ir kaut kas jauns? Vai kristiešu vajāšanas ir kas jauns, īpaši musulmaņu zemēs? Atkal nekas jauns. Celsies daudzi viltus pravieši, un pasaule jau tagad ar tiem ir pilna. Dažādas reliģijas un viltus mācības. Evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē.
„Kad nu jūs redzēsit izpostīšanas negantību stāvam svētā vietā, par ko pravietis Daniēls sacījis – kas to lasa, lai uzmana, – lai tad tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos. Un, kas ir uz jumta, lai nekāpj zemē iznest mantas no sava nama. Un, kas ir uz lauka, lai neatgriežas mājās paņemt savas drēbes. Bet vai grūtajām un zīdītājām tanī laikā! Bet lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā vai sabata dienā.” (Mateja 24:15-20)
Par ko šajā Rakstu vietā ir runa? Šeit Jēzus konkrēti pravietoja, ka šī tempļa akmens uz akmens nepaliks. Tu zini, kas tagad ir šajā vietā? Tur ir musulmaņu mošeja. Ne no Jeruzālemas, ne no tempļa tur faktiski nekas nav palicis pāri. 70. gadā romieši nopostīja ne tikai templi, bet arī Jeruzālemi. Notika jūdu karš Romas imperatora Vespesiāna vadībā, viņa armijā bija 60 000 karavīru. Jūdu pretošanas kustībā bija 70 000. Bija briesmīgs karš, četrus mēnešus Jeruzāleme bija aplenkta. Jūdi karoja, viņi cīnījās par savu valsti, par savu brīvību, par savu reliģiju, bet viņi zaudēja šo cīņu. Jeruzāleme tika pilnībā nopostīta. No Jeruzālemes palika pāri tikai viena mūra siena, pie kuras jūdi šodien iet un liek zīmītes, un šo mūri sauc par Raudu mūri. Tas notika 1. gadsimtā, divus tūkstošus gadu atpakaļ. Tas sen jau ir noticis, bet Jēzus runā par pastarā laika zīmēm. Divus tūkstošus gadu atpakaļ tas jau ir noticis, tad kas tā par zīmi, pēc kuras būs vadīties? Kāpēc Jēzus 2000 gadus kavējas? Zeme joprojām stāv, ozona caurumi pat nepalīdz, nekas nepalīdz, zeme vēl stāv. Viss notiek, cilvēki dzīvo un vairojas, mīl un nīst. Kāpēc tā?
„Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam un kādas arī vairs nebūs.” (Mateja evaņģēlijs 24:21)
„Bet tūdaļ pēc šā laika bēdām saule aptumšosies, mēness nedos sava spīduma, zvaigznes kritīs no debesīm un debess stiprumi kustēsies.” (Mateja evaņģēlijs 24:29)
Šajā rakstvietā nav runa par parastu saules aptumsumu. Zvaigznes kritīs no debesīm, un tas nebūs nekāds zvaigžņu lietus. Arī debess stiprumi kustēsies, un šeit nav runa par komētu, kas lido garām. Te nav runa par kaut kādām vispārīgām parādībām. Te konkrēti ir runa, ka šeit būs gals, būs reālas kosmiskas parādības, to visi redzēs un visiem būs skaidrs, un tad Jēzus nāks otrreiz. Viņš savējos ņems pie Sevis, un pēc tam šeit ir beigas. Tas būs redzams. Jēzus saka, lai mēs nealojamies, kad Viņš nākšot, tas visiem būs redzams, kā zibens no debesīm.
„Un tad Cilvēka Dēla zīme parādīsies pie debesīm, un tad visas ciltis virs zemes vaimanās un redzēs Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību.” (Mateja evaņģēlijs 24:30)
Šīs parādības, kas līdz šim ir notikušas, ir tikai un vienīgi prelūdija visām lielajām bēdām. Izpostīšanas negantība stāv svētajā vietā. Bija moments, kad viņi jūdu templī upurēja cūku, kas jūdiem ir nešķīsts dzīvnieks. Tā ir izpostīšanas negantība svētajā vietā. Šeit Jēzus vairs nerunā tikai par septiņdesmito gadu, šeit Viņš runā vispārīgi, kad draudze, kas ir templis, dzīvā Dieva draudze, kas šodien ir Svētā Gara templis. Kad šajā Svētā Gara templī būs izpostīšanas negantība, draudze aizmirsīs, kas ir tuvākā mīlestība, kad draudze aizmirsīs, ka Dievu vien būs pielūgt, kad sāks pielūgt dažādas bildes, elkus. Baušļi skaidri saka, ka nebūs darināt elka tēlu, ne pēc tā, kas ir debesīs, ne pēc tā, kas ir uz zemes un zem zemes, ūdenī. Tev nebūs darināt nekādus tēlus, ne Dieva tēlus, ne eņģeļu tēlus, un te nav runa, ka nevar darināt tēlus, bet tev nebūs viņus pielūgt. Tev būs Dievu vien pielūgt. Tāpēc pasaules gals būs tad, kad draudze būs nespējīga, kad vairs nebūs draudze, kas ir saglabājusi savu uzticību Dievam. Visos gadu simtos tā ir noticis, tas jau ir noticis, un pavisam noteikti šis periods nav visbriesmīgākais, jo katoļu virskundzības laiks, drūmie viduslaiki bija daudz drūmāki, un dzīviem kristiešiem tie bija vēl drūmāki laiki. Tieši viduslaikos draudze bija vāja, jo tā bija tikai reliģija. Paldies Dievam par Luteru, par visiem reformatoriem, kas palīdzēja mums atgriezties pie dzīvas ticības Dievam, ne tikai individuāli, bet arī valstīs, pasaulē. Diemžēl, katrai kustībai ir tendence no dzīvas ticības pārvērsties par vienkāršu formālu ticību. Tas ir vienīgais, kas dara mani uzmanīgu, šī Rakstu vieta.
Galu galā Jēzus par pasaules galu neko nepasaka. Mācekļi jautāja, kādas būs zīmes, bet realitātē Viņš nepateica neko. Man ir pilnīga pārliecība, un es to pamatošu Bībelē, jo Jēzus beigās pasaka, ka neviens to stundu nezina, kā vien Tēvs. Neviens to stundu nezina, tāpēc, ja kāds saka, ka viņš zina, kad būs pasaules gals, viņš ir maldu gara varā, ar viņu nav runājis Dievs, bet gan sātans. Tie vispār ir maldi, jo neviens to nezina. Ikviens cilvēks, kurš saka, ka viņš zina, kad būs gals, melo, jo viņš nezina, kad būs gals, viņš to nevar zināt, jo neviens to nevar zināt. Šāds cilvēks nepazīst Bībeli, viņš ir maldu garu varā vai arī viltus reliģijas varā. Ir viena lieta, ko saka Jēzus: ”Esiet nomodā.” Esiet nomodā, esiet modri. Jēzus turpina, ja jau nama tēvs zinātu, kurā stundā nāks zaglis, tad viņš sagatavotos, bet, tā kā viņš nezina, viņš nevar būt gatavs. Lūk, kāpēc Jēzus saka, ka mums tas nav jāzina, jo mums vienmēŗ ir jābūt gataviem. Jebkurā brīdī jābūt gataviem. Piemēram, Jēzus nesaka, ka Viņš nāks 2022. gada 24. jūnijā, kad mēs visi būsim Brūveros, un mēs visi tur baltos tērpos, visi baigi svētie, uz to dienu visi grēki izslaucīti ārā. Kā agrāk mani bērni atbildēja uz jautājumu, kur tu būsi – Debesīs vai ellē? Atbilde bija, ka vakar ellē, šodien Debesīs. Jēzus nesaka, ka Viņš nāks tieši divpadsmitos naktī, un pēkšņi tieši pirms divpadsmitiem visi sakārtos dzīvi, visiem viss būs kārtībā un visi gaidīs Jēzu. Bet Jēzus saka, ka mēs nezināsim to laiku, tāpēc ka mums ik brīdi jābūt gataviem. Jābūt modram, tādam, kas pastāvīgi, uzmanīgi vēro. Citiem vārdiem sakot, tev jābūt garīgās disciplīnās uzmanīgam, patstāvīgam un disciplinētam. Esiet nomodā, esiet modri. Talants bez disciplīnas ir kā astoņkājis uz skrituļslidām. Būt modram nozīmē disciplīnu. Arī garīgajā pasaulē, garīgajās lietās, ticībā Dievam bez disciplīnas ir tieši tas pats. Disciplīna vajadzīga visās lietās, bet garīgās lietas ir pamatu pamats, tur pirmkārt mums ir jābūt disciplinētiem.
Es vidusskolā uz skolu gāju ar vienu kladi, un uz klades virsū bija rakstīts „Kopotie raksti”. Dažādās vietās, no vienas un otras puses bija dažādi mācību priekšmeti, tām stundām, kurās skolotāja prasīja pierakstus. Tad, kad skolotāja gāja garām, viņa redzēja, ka man ir klade. Somas man nebija, es gāju tikai ar vienu kladi. Visu vidusskolu, šos trīs gadus, es gāju ar vienu kladi, un, kad pienāca eksāmenu diena, es tos nevarēju nokārtot, tas nebija iespējams. Es tos nokārtoju, tikai ne es pats, bet skolotāja nokārtoja, klases audzinātāja palīdzēja, izdarīja tā, lai es noliktu eksāmenus, jo viņiem tas bija svarīgi, jo nevarēja klasē būt kāds, kas ir izgāzies, viņiem bija jārūpējas, lai visi skolnieki būtu nolikuši eksāmenu. Mums visiem ir savi eksāmeni, un galu galā tajā pēdējā dienā, kad stāsimies Dieva priekšā, arī būs eksāmens. Nevar būt nesdisciplinēts, iet uz skolu ar vienu kladīti un pabeigt skolu. Pēdējā dienā, kad tu stāsies Dieva priekšā, vairs nebūs iespējams neko mainīt.
Dienējot padomju armijā, katram karavīram bija dežūras, un es dežūrēju pašā labākajā vietā, es nezinu kāpēc, varbūt tāpēc, ka biju latvietis, jo viņi latviešus uzskatīja par gudrākiem. Tādās vietās, kur vajadzēja ‘smadzenes’, lika latviešus, un mēs desmit bijām normālās vietās. Mani lika KPP punktā, sargu mājiņā pie armijas vārtiem, kur nāca garām cilvēki, bija jāpārbauda viņu dokumenti. Tur nekas baigi tāds nebija jādara, citreiz pat varēja nedaudz pasnaust, nedrīkstēja, protams, to darīt, bet citreiz varēja. Varēja parunāties ar cilvēkiem, nāca meitenes, tur bija interesantāka dzīve. Vienā reizē es nebiju modrs, es biju sadzēries, vēl sapīpējies, un šausmīgi nāca miegs, un bišķiņ ar vienu aci pagulēju, iesnaudos. Tieši tajā brīdī nāca virsnieks, tas bija naktī, viņš staigāja un pārbaudīja, vai visi posteņi bija savās vietās, un es tieši tajā brīdī biju iemidzis. Mani aizsūtīja uz savu rotu izgulēt dzērumu, un mani nomainīja. Pēc tam es domāju, ka mani vairs neliks tajā vietā dežūrēt, liks mani ēdnīcā dežūrēt, tas vispār bija šausmīgi. Man nācās kādreiz tur par sodu dežūrēt, visu nakti mizot kartupeļus; mēs viņus nevis mizojām, bet ņēmām un bērām ārā, lai nav jāmizo. Bet man vēl iedeva piecas naktis dežūrēt tajā pašā labajā vietā, un man bija ārpuskārtas dežūra pa virsu. Es biju iesnaudies, es nebiju modrs. Tad, kad tu nebūsi modrs, tad, agri vai vēlu, pārbaudītājs ies garām, tevi pieķers, un tam būs sekas. Tas ir absolūti visur un visās lietās, īpaši garīgās lietās.
Vispār kā mācītājam man ir taisnība, izņemot vienu reizi. Es nedomāju kaut kādu konkrētu stāstīšanu, bet lielākās lietās viss, ko es saku, tiešām tā arī ir. Nezinu kāpēc tā ir, bet kaut kādās lietās tas tā vienkārši ir. Nu, vienreiz nebija taisnība. Vienā inkaunterā es stāstīju gadījumu par Ziemeļpola iekarotājiem. Viņi nosala, nomira. Un tad tur bija tāds punkts, ka viņiem cinga sākās. Un es domāju, ka cinga ir vētra. Es domāju, ka būs baigā vētra. Sniega aklums, visādas lietas tur notiek. Un es sāku par vētru stāstīt. Un viena sieviete saka, ka cinga ir vitamīnu trūkums organismā, bet es saku, ka vētra. Un visi pieņēma, ka cinga ir vētra. Es pēc tam pārbaudīju, un cinga ir vitamīnu trūkums, slimība. Tas ir, kad trūkst vajadzīgās barības vielas. Tā nav vētra. Tā bija vienīgā reize, kad man nebija taisnība. Nu, ir kaut kādas lietas, kurās kļūdos ļoti minimāli. Kāpēc lai garīgajās lietās mācītājs pareizi nepateiktu? Man jau ir pieredze daudzus gadus. Man kā mācītājam ir gandrīz divdesmit gadu pieredze. Es Bībeli krustām, šķērsām esmu studējis. Es lasu un stundām ilgi to visu studēju. Un ir arī kaut kādi augļi. Kāpēc lai man būtu kļūdas elementārās lietās? Vai tad bulciņu cepējs nezina, cik daudz rauga likt? Vai tad es spriedīšu par viņa bulciņām? Es varu tikai pateikt, ka tās negaršo labi. Vai es spriedīšu par automehāniķa darbu? Nu, tāpat arī ir ar garīgo kalpošanu. Par garīgām lietām mācītājs zinās labāk. Un tāpēc Bībele saka, ka līderiem ir jābūt nomodā par saviem cilvēkiem un kalpošanām. Būtu nedaudz jāuzticās mācītājiem un līderiem. Ne jau tikai tāpēc, ka jāklausa mācītājs. Paklausība ir laba, bet tas ir jādara ar saprašanu. Ar izpratni, piemēram, kāpēc draudzē vispār ir vajadzīga kārtība. Kāpēc ir garīgie vadītāji? Tāpēc, ka citādi nevar augt ne indivīds, ne arī draudze. Līderi paši iemanto uzticību. Kad grupās līderi kalpo, cilvēki sākumā visu pārbauda un ar laiku pieņem. Un saprot, ka tu runā visu pareizi un dod pareizus padomus. Arī dzīvo pareizi un tā tālāk. Viņi pieņem, un paši tiek celti. Esiet nomodā!
Disciplīna. Tu noteikti esi pamanījis, ka es ražoju ļoti daudz un dažādu informāciju. Ziņas. Tur ir video un tā tālāk. Un visa informācija vienu laiku bija tikai manā FB profilā. Profils šodien tiek slāpēts. Arī visus ierakstus šobrīd rāda zemāk. Ja ir kādi trīs simti posti, tad tas jau ir kosmoss. Kaut gan tur ir deviņi ar pusi tūkstoši sekotāju (draugi plus sekotāji). Ļoti labs cipars. Bet no turienes tā īsti nekas neiet. Bet es uztaisīju grupu “Dieva lauvas”, no cita profila. Un tur viss iet. Un iet ļoti labi. Es pat nezinu, iespējams, esam vieni no jaudīgākajiem. Man ir aizdomas, ka mēs vispār esam kļuvuši par vieni no jaudīgākajiem medijiem. Tikai mēs esam neoficiāli. Mums neviens nedod finansējumu. Mums nav valsts finansējuma par to, ka atspoguļojam Covid-19 viltotās statistikas. Šodien mēs ik pēc stundas ražojam vienu ziņu. Vai tas ir videoklips, vai tā ir ziņa. Lielāka vai mazāka ziņa. Un tur ir visi jaunākie jaunumi. Komentārus es sen jau vairs nelasu. Man patika kādu laiku komentārus lasīt. Tas ir forši, kaut ko no tiem vēl nospiest, ka patīk. Kaut ko atbildēt. Komunikāciju veidot. Es vairs komunikāciju veidot nevaru. “Dieva lauvu” grupā nāk klāt simts cilvēki dienā. Divu mēnešu laikā mēs jau tuvojamies astoņiem tūkstošiem. Tas ir ļoti daudz, un tie vairs nav no maniem draugiem. Es nezinu, no kurienes viņi visi ir. Aug un aug, un grupā ir skaidrs uzstādījums, šī ir “Latvija pirmajā vietā” filiāle. “Dieva lauvas” ir autonoma kustība. Neatņemama daļa no partijas “Latvija pirmajā vietā”. Tur viss ir skaidri definēts. Nāk un nāk klāt cilvēki. Nu, nenormāli! Kā nu kurš video aiziet, bet ir līdz pat simts piecdesmit tūkstošiem skatījumu. Tas ir nenormāli daudz! Tur Tvnets pat nevar ar mums mēroties. Nu, viņiem tur viss ir plašāks, lielāks. Paskaties draugiem.lv ēku. Viņiem ir struktūra, infrastruktūra un tā tālāk. Mēs neko nepelnām. Mēs esam bez peļņas. Mēs aizpildām informācijas vakuumu Latvijā. Cilvēkus informatīvi baro ar mēsliem, vajag taču kaut ko normālu viņiem iedot arī, vai ne? Un mēs to darām, bet sākumā es biju viens pats. Es to darīju viens. Šobrīd es nonācu līdz situācijai, ka es vairs nevaru tikt ar to visu galā, jo apjoms uzauga. Tā jau kļuva par vienīgo manas dzīves jēgu. Ir forši, ka nāk jaunas ziņas un jauni video. Sākot no septiņiem, astoņiem rītā ik pa stundai ir atbildīgā persona, kas publicē. Un tas ir tikai tas cilvēks, kas publicē. Tas vispirms ir jāsagatavo, jānofilmē, jāuzraksta. Kopumā varētu būt, ka visā šajā pasākumā ir iesaistīti piecdesmit cilvēki. Kāpēc es to stāstu? Ja tu kaut kur redzi kaut ko labu, kaut ko ejošu, tas ir saistīts ar modrību jeb disciplīnu. Šajā gadījumā tā ir tāda diezgan augsta pilotāža – spēja iesaistīt cilvēkus un spēja noorganizēt. Lai cilvēki nevis naudas dēļ ko tādu dara, bet idejas vārdā, un mēs kopā vispār ko tādu varam darīt. Katrs no mums ir savā vietā, un tas viss vispār darbojas. Un tam ir augļi, draugi. Esi modrs!
Varbūt esi dzirdējis par Endrū Kārnegiju? Viņš sen jau nokļuvis vai nu Debesīs, vai kur citur, es nezinu. Bet viņš bija miljardieris, viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem. Viņš bija saistīts ar tērauda liešanu. Viņš ir grāmatu aiz sevis atstājis. Faktiski viņu lieto kā daudz un dažādu motivāciju pamatu. Reiz kāds laikraksts par viņu uzrakstīja negatīvu rakstu. Nosauca viņu par stulbu. Viņš iesūdzēja šo avīzi tiesā. Nu, tad avīzei bija jāpierāda, ka viņš ir muļķis. Ja viņi nepierādīs, viņiem būs sods. Notika tiesas sēde, un avīze centās pierādīt, ka viņš ir muļķis. Miljardieris ir muļķis? Kā tas vispār skan? Kā miljardieris var būt muļķis? Nē, var jau kādreiz būt uz dažām dienām. Kārnegijam dažādus jautājumus uzdeva tiesā. Kaut kāds ģenerālis uzdeva jautājumus. Pat nav zināms, kur un kādā skolā viņš ir kādreiz mācījies. Vai vispār nav mācījies. Cik cilvēkus viņš aizveda cīņā, kur, konkrētā kaujā, nav zināms. Un viņš teica, ka viņš nezina, cik aizgāja kaujā, bet atnāca atpakaļ mazāk nekā aizgāja. Un viņi tikai turpināja ar saviem jautājumiem. Un tad viņam apnika, un viņš teica: “Man nav vajadzīgs piebāzt galvu ar šīm otršķirīgām zināšanām. Man kabinetā ir pogas, es varu nospiest jebkuru no šīm pogām. Atnāks speciālists un dos informāciju par jebkuru man interesējošo jautājumu.” Bet viņa uzdevums ir to visu tikai pārraudzīt. Runā, ka Kārnegijs pat no tērauda liešanas īsti neko nav sapratis. Pat no pašas tērauda liešanas nav neko sapratis! Bet viņš ir sapratis kaut ko vairāk! To, ko lemts ir saprast ļoti maz cilvēkiem virs zemes. Bet viņš to bija sapratis! Plašāks skatījums. Plašāks skatījums un daudz vērtīgāka īpašība. Kā cilvēks var kaut ko sasniegt, ja viņš skatās tikai vienā virzienā? Tev nedaudz ir jāizprot vispār kas notiek. Bet tu nevari piebāzt galvu ar zināšanām no katras nozares, tas nav iespējams. Cilvēkam ir tikai vienas smadzenes. Es arī to nevaru, tāpēc es deleģēju visu. Nav iespējams vadīt draudzi, nav iespējams visu izdarīt, ja es daru to viens pats. Es nevaru būt speciālists visās lietās. Bet es varu būt speciālists savā lietā, kas ir pāri visam. Nākotnē, kad pienāks tas brīdis, kad tev būs visa tik daudz, ka tu sapratīsi, ka vairs nevelc, tev viennozīmīgi nāksies izdarīt tā, lai tev ir sistēma, lai strādā cilvēki. Un nāksies saprast cilvēkus. Nāksies būt psihologam. Nāksies pielietot universālus principus, kuri vēl ir jāpārzina. Un tas ir daudz vērtīgāk nekā būt mūrniekam, nekā būt automehāniķim, nekā parzināt un būt zinātniekam visās jomās. Tas ir daudz vērtīgāk. Edisonam nebija tikai sava nozare. Viņam bija arī saprašana par lietderību, saprašana par globālākām lietām, viņš izprata cilvēka būtību. Kas ir zinātnieks, kurš tikai kaut ko izpilda? Viņš jau nav personība. Viņš vienkārši izdara. Skolā iemācījies, kaut ko pēta, kaut ko dara. Nu, tas viss jau ir labi, bet tu vienalga paliksi savā mazajā vietiņā. Tas ir viss, tu esi tur nolemts, ja tu neapzināsies šo principu.
Draugi, jābūt uzmanīgam, redzīgam un modram, un pirmkārt garīgajos principos. Kas šodien notiek Latvijā un pasaulē? Mūs nepārtraukti mediji skalo ar negatīvu informāciju. Statistika ar meinstrīmu skalo un skalo. Ko dara cilvēki? Cīnās! Vai mēs varēsim sanākt dievkalpojumā kopā vai nevarēsim? Cik mēs varēsim nākt, cik mēs nevarēsim nākt? Ar maskām vai bez? Ar kodu vai bez koda? Cietumā arī ir pakāpes. Vienam ir vairāk privilēģijas, otram ir mazāk. Kura nozare varēs strādāt, kura nevarēs strādāt? O, varēs no pirmā marta uz visiem veikaliem… Viss beigsies tikai tad, kad pilnībā atcels sertifikātus, un nevis uz tā pamata, ka skaitļi saslimstībai nav pietiekami, bet tāpēc, ka tas ir prettiesiski. Tikai tad var viss beigties! Viss cits pāries, tas ir teātris. Skaidrs, ka ir forši, ka kaut ko varēs, tas ir labi. Cilvēki cīnās, domā… Par ko viņi domā? Kuram būs vieglāk, kuram mazāk, kā izdzīvot. Bet kas notiek aizmugurē? Tiek pieņemta virkne dažādu likumu, nevis vienkārši ieteikumi, bet likumi, kas absolūti ierobežo mūsu cilvēktiesības. Un likums jau paliek likums, draugi. Tu pret likumu neko neiesāksi. Būsi cietumā un viss. Jau tiek virzīts likums par to, ja izdomāsi pasaku par Īkstīti, tu vari dabūt piecus gadus cietumā par to, ka izdomāji pasaku. Reāls likums, tieši tā arī skan. Par izdomājumu! Tāpēc, ka tu kādam mieru traucēji. Iedomājies? Ja mans izdomājums traucē mieru kādam, viņš mani var iesūdzēt tiesā, un mani turēs piecus gadus cietumā. Tādu likumu Bordāns virza šodien. Viņi to dara aiz mūsu mugurām. Bet mēs cīnāmies par to, cik mēs varam sanākt un kādām atstarpēm jābūt, kādai ir jābūt distancei un kurš varēs un kurš nevarēs, un kad varēs.
Līderiem ir jārūpējas par draudzes mācību un kārtību.
Tiekāms es nāku, nododies lasīšanai, paskubināšanai, mācīšanai. (1. Timotejam 4:13)
Esi nomodā par sevi pašu un par mācību, turies pie tā, jo, darīdams to, tu izglābsi gan pats sevi, gan tos, kas klausās tevi. (1. Timotejam 4:16)
Tātad, es tikko pieminēju Bībeli, ka Bībele ir jālasa. Zini, es esmu redzējis tos lielos laikus ar Dievu, lielos lūdzējus ar pilnīgu putru galvā. Diemžēl, fakts. Es nezinu, kā viņi lūdz. Viņi tur lej vai fleitē, bet ir pilnīga putra galvā. Viņi kaut ko Bībelē izrāvuši, kaut ko sagrozījuši un tam tic. Kaut kādas nejēdzības! Tāpēc jau, lūk, Pāvils saka, lai esi nomodā par mācību. Draugi, mēs esam nomodā par mācību. Ne tikai par Bībeli pašu kā tādu, bet par Bībeles mācību konkrētā draudzē. Konkrēti draudzē “Kristus Pasaulei”. Par mācību, konkrēti tādu, kā mūsu mācība. Piemēram, ir draudzes, kas uzskata, ka politikā nedrīkst iet, ka politika ir netīra, slikta, un to nedrīkst aiztikt. Dievs pats politiku uztaisīs. Mēs skatāmies citādi uz to visu. Mēs redzam, ka visa Bībele ir viena vienīga politika. No pirmajām lappusēm, no pirmajām Mozus grāmatām – tiklīdz ir dievbijīgs ķēniņš, viss ir kārtībā. Ja nav dievbijīga ķēniņa, viss ir slikti. Ja ir slikts ķēniņš, mēs nevaram pulcēties. Draugi, ja Dieva nav tur, tad caur ko Dievs tiks galā? Tu domā, gan jau Dievs pats tur aizies, apciemos viņus? Nē, Dievs apciemo caur cilvēkiem. Tāpēc mēs ticam, ka politika ir neatņemama daļa draudzes darbībai. Mums ir jāinteresējas par to, kas notiek valstī. Mums ir jāinteresējas un jādod savs ieguldījums, lai mūsu valdība būtu tāda, kas atbalsta kristīgās vērtības. Un lai draudzes var strādāt. Tā ir mūsu atbildība. Bet ir draudzes, kas tam netic. Bet tā taču ir mūsu valsts. Ja tu esi šajā mācībā, esi nomodā.
Politiskais jautājums nav obligāta lieta katram draudzes cilvēkam. Tā nav garīgā lieta. Kalpošanas ir dažādas, un katrs var kalpot citādāk. Politika nav tik būtiska kā kalpošana, bet es tev kā piemēru minu par to, ka politika ir mūsu draudzes mācībā. Esi nomodā par mācību. Mēs ticam dziedināšanai. Ir ticīgo draudzes, kur netic dziedināšanai. Netic labklājībai. Nu, lai netic. Bet mēs ticam! Tā ir mūsu mācība. Mēs ticam, ka Jēzus nomira pie krusta un tika aplaupīts. Tā, kā ir rakstīts Bībelē, lai Viņa nabadzība kļūtu par mūsu bagātību. Mēs tam ticam. Es neticu, ka Dievs grib, lai mēs dzīvojam nabagi un pliki. Es tam neticu. Es ticu, ka Dievs parūpējas par mūsu lietām, bet mums arī ir kaut kas jādara no savas puses. Ir jāstrādā. Un savs bizness nav slikts. Tas ir labi. Esi nomodā par mācību.
Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” (Lūkas 10:27)”
‘Svēta dzīve’ un ‘baušļi’ Jēzus apvieno – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu.
Tu esi liels padomā un varens darbos, Tavas acis ir nomodā pār cilvēku bērnu ceļiem, lai atmaksātu ikvienam pēc viņa gaitas un pēc viņa darbu augļiem (Jeremijas 32:19)
Pēc tā, kā cilvēks ir izturējies, arī pret savu tuvāko. Vai mēs kā draudze esam cietuši šo laiku? Jā! Vai baigi izjutuši esam? Nē! Bet cietuši esam. Piemēram, mēs maksājam par tukšām telpām. Joprojām maksājam un maksāsim par tukšām telpām. Kāpēc? Tāpēc ka mēs atteicāmies cilvēkus nelaist pie Dieva, vienus laist un citus nelaist. Mēs atteicāmies šķirot cilvēkus. Par to mums bija jāmaksā cena naudas izteiksmē. Naudas izteiksmē arī samaksājām, ka nevaram nākt uz kopīgiem dievkalpojumiem. Tas nekādi tieši mūsu draudzi neietekmēja, jo mums ir mājas grupas, tomēr dievkalpojumiem ir sava vieta un tie ir svarīgi. To visu mums atņēma. Bet mēs saglabājām savu ticību Dievam! Mēs saglabājām tuvākā mīlestības principu. Mēs patiešām iestājamies par darbiem, ko es nupat tikko lasīju.
Jo Viņš ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem. (Romiešiem 2:6)
Lūk, darba augļi. Mēs nešķirojam cilvēkus. Mēs visus ņemam pretī tādā veidā, kā mēs to varam izdarīt. Man tikko bija saruna ar Rūdolfu Brēmani, kura uzvārds ir no Brēmenes. Es uzdevu viņam jautājumu, kā viņš domā, kuri ir vairāk atbildīgi – tie, kuri izpilda dažādas noziedzīgas pavēles, vai tie, kas to visu organizē, popularizē un politizē? Viņš neatbildēja tieši, bet atbildēja, ka daudz to, kuri var tevi kaut kur neielaist un ierobežot, izbauda to, viņš teica. Viņš ir pamanījis, ka beidzot var kaut kur nelaist tevi, viņi beidzot tev var paprasīt pasi.
No pirmā marta varēsim pulcēties. Tikai jābūt distancei divi metri un maskām. Tie ir vienīgie noteikumi šobrīd. Cerams, ka kaut ko atkal neizdomās. Bet šobrīd likums tāds arī ir. Tas nozīmē, ka sākot ar martu šeit svētdienās būs divi dievkalpojumi, uz kuriem varēs atbraukt visi, kas grib. Pilnībā visi. Vajadzēja tikai paciesties! Es “apbrīnoju” kristiešus, kas tik viegli visam piekrīt! Visam ir ar mieru. Tie drīkst nākt pie Dieva, tie nedrīkst. – Jā, labi! Tās ir baznīcas? Vai tā ir vienkārši vāja baznīca, vai tā ir vienkārši reliģija. Nu, grūti spriest. Kā tu domā, kas Dievam ir vispretīgāk? Palasi Bībelē, par ko Dievs visvairāk runā. Par ko Jēzus vairāk runā, par ko vēstulēs arī vairāk ir rakstīts. Par ko ir rakstīts Vecajā Derībā, un par ko Dievs visvairāk ir sašutis. Par to, ka valdnieki apspiež vājākos, par sociālu netaisnību. Ko teica Jēzus bagātajam jaunietim? Viņš teica, ka viņam tikai vienas lietas trūkst. Teica, lai pārdod mantu un izdala nabagiem.
Uzmosties un stiprini tos, kas taisās mirt, jo Es neatradu tavus darbus pilnīgus Mana Dieva priekšā! (Atklāsmes grāmata 3:2)
Tie ir Jēzus vārdi Mazāzijas draudzēm. “Uzmosties un stiprini tos, kas taisās mirt, kas guļ!” Atver acis, mosties pats. Kā lai pamostas? Bija labs sprediķis pagājušajā reizē. Par to, ko mēs liekam acu priekšā, par to, ko mēs liekam savā galvā, savā prātā. Tas arī kļūst par daļu no zemapziņas, no tavas sirds. Tikai tā. Iededzies, esi uzmanīgs, esi disciplinēts Dieva lietās. Personīgas attiecības ar Dievu, kalpošana. Uzņemies un dari līdz galam. Es šeit draudzi nemaz nepieminu, ka draudze ir jāapmeklē. To, ka grupā jābūt, es nemaz nepieminu. Tas ir pats par sevi saprotams. Arī tur ir vajadzīga disciplīna. Konkrētos laikos ir konkrēta grupiņa, ir konkrēts dievkalpojums. Nu, ir elementāras, konkrētas lietas, par kurām mums nepārtraukti ir jāatgādina. Tās ir jāatgādina. Apustulis saka, ka modinās ar atgādinājumiem.
“Es guļu, bet mana sirds ir nomodā. Lūk! Es dzirdu sava drauga balsi, viņš pieklauvē un saka: atver man, lai es ieeju pie tevis, mana mīļā draudzene, mana māsa, mana dūja, mana cildenā! Jo mana galva ir pilna rasas, un manas matu cirtas ir pilnas nakts valguma!” (Salamana augstā dziesma 5:2)
Šodien man ir intervija. Viss ir jāsagatavo. Es neveidoju intervijas un sarunas, lai atnāktu kaut ko papļāpāt. Kuru gan tādas interesē! Mūsu sarunas ir ļoti strukturētas. Ļoti sagatavotas. Es ne jau viens pats to visu daru. Šodienas sprediķis bija uz 3 lappusēm. Un man ir jāceļas sešos no rīta, tas ir konkrēti šodien, sestdienā, un man ir konkrēts uzdevums, kas ir jāizdara. Es visu dienu vakar gatavoju sprediķi. Un vakarā, pirms gāju gulēt, visu dienu gatavojos. Tas bija visu dienu. Tajos brīžos, kad esmu pārņemts ar savu sprediķi, ar to, kas rīt jāizdara, ir atbildības sajūta. Es pamostos, un tā jau uzlieku pulksteni maksimāli tālāk, uz sešiem. Pēc idejas, vajadzētu vēl ātrāk celties, bet es lieku uz sešiem. Es pamostos, kaut arī neesmu izgulējies. Es pamodos puspiecos, gulšņāju un ik pēc pusstundas paskatījos pulkstenī. Skatos, kad būs jāceļas. Bet redzi, Bībelē Sulamīte saka: “Es guļu, bet mana sirds ir nomodā.” Es guļu, bet mana sirds ir nomodā. Uzmosties! Esi disciplinēts un modrs Dieva lietās tā, ka tu pat guļot esi nomodā! Pat tā, ka tu sapnī nevari sagrēkot. Es sapnī pāris reizes esmu uzsmēķējis. Pē! Es pamostos un saprotu, ko esmu izdarījis. Tas bija kaut kad senāk. Es pamostos un jautāju sev, ko tu izdarīji, ārprāts! Visu sacūkāji! Pēc tam atgriezies nedaudz uz zemes un saproti, ka tas nebija pa īstam. Draugi, bet mums ir jābūt tik disciplinētiem tajā visā, lai sirdī tas viss nosēžas. Tā, lai mēs esam pat naktī modri. Jebkurā brīdī! Esi lasījis to rakstvietu, kur Jēzus saka, ka tad, kad būs vajāšanas, nerūpējieties, ko jūs teiksiet, jo Svētais Gars dos, ko teikt tanī brīdī?
“Jo Svētais Gars jūs mācīs tai brīdī, ko jums būs runāt.” (Lūkas evaņģēlijs 12:12)
Tas tā neloģiski skan. Negatavoties? Bet tur jau tā lieta, ka tu pirms tam esi bijis modrs. Tu esi pilns ar Dieva vārdu. Tev nav problēmu uzreiz kaut ko nobliezt, jo tava zemapziņa ir aktīva. Tavs gars, tava dvēsele iekšēji neguļ. Tu neguli. Tu vienmēr esi kontaktā. Tev vienmēr būs, ko pateikt. Tu vienmēr zināsi pareizās atbildes. Esi modrs!
Tad Tas Kungs sacīja uz mani: “Tu redzēji pareizi: Es esmu nomodā par Savu vārdu, lai tas piepildītos!” (Jeremijas 1:12)
Dievs ir nomodā par Savu vārdu, lai tas piepildītos. Pats Dievs ir nomodā, ja tu barojies ar Viņa vārdu. Ja tu esi Viņa mācībā, ja tu esi Viņa gribā, Viņš ir nomodā, lai tavā dzīvē piepildītos Viņa apsolījumi. Tu esi drošībā! Tu esi veiksmīgs! Tu aiziesi līdz galam! Tev ir mūžīgā dzīvība. Ar Jēzus brūcēm tu esi pilnībā dziedināts! Tu esi bagāts! Tu esi stiprs! Tev viss izdodas un viss izdosies! Tu esi laimīgs cilvēks. Lūk, tam Dievs sekos līdzi. Viņš pats rūpēsies, lai Dieva prāts notiktu tavā dzīvē. Bet jāsāk ir ar modrību Dieva lietās. Pēc tam tas viss ir jādabū sirdī, un Dievs sekos līdzi, lai viss notiek.
Labi ir cilvēkam, kas mani paklausa, būdams cauru dienu nomodā pie manām durvīm un stāvēdams atslējies pret manu durvju balstu stabiem. (Salamana pamācības 8:34)
Tāds ir svētīts cilvēks. Disciplīna ir pašās pamata lietās – personīgs laiks ar Dievu, draudze. Elementāri principi. Un esi veiksmīgs! Esi svētīts! Aleluja!
Un tāpēc Bībele saka, ka līderiem ir jābūt nomodā par saviem cilvēkiem un kalpošanām. Cilvēkiem būtu jāuzticas mācītājam un līderiem. Viņi jau arī to dara, viss jau ir kārtībā. Ne jau tikai tāpēc, ka jāklausa mācītājam. Ir labi paklausīt, bet tas ir jādara ar saprašanu, ar izpratni par to, kāpēc kārtība draudzē vispār ir vajadzīga, kāpēc ir garīgie vadītāji. Kāpēc? Tāpēc, ka citādi cilvēks nevar augt ne individuāli, ne arī kā draudze. Garīgas lietas. Līderi paši iemanto uzticību. Kad tu kā līderis grupā cilvēkiem kalpo, cilvēki sākumā pārbauda un ar laiku pieņem un saprot, ka tu runā visu pareizi, ka tu dod pareizu padomu un arī dzīvo tā. Un viņi pieņem un paši tiek celti.
Aleluja! Slava Tev, Kungs! Slava Tev, dzīvais Dievs! Es Tev pateicos par Tavu vārdu, par Tavu dzīvo vārdu! Tēvs, palīdzi katram, kas dzird Tevi šajā brīdī, kas dzird Tavu balsi, palīdzi katram Tev tuvoties, būt modram, būt nomodā, celties un celt citus, Kungs! Svētīdams svētī un vairodams vairo ikvienu! Veselība, izdošanās, veiksme it visās lietās. Jēzus Kristus Vārdā. Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Esi modrs!” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Šodienas svētrunas tēma ir „Esi modrs!” Ir tāds latviešu vārds Modris, un tas ir no vārda ‘modrs’. Pēc skaidrojošās vārdnīcas vārds ‘modrs’ nozīmē ‘mundrs, možs’. Tas ir tāds, kas uzmanīgi, neatslābstoši kaut ko vēro vai uztver. Viņš ir modrs, uzmanīgs. Vārds ‘modrs’ Bībelē ir minēts dažādos kontekstos, kā arī vārdi ‘būt nomodā’. Šo sprediķi varētu arī nosaukt „Esi nomodā”. Bet tēma būs ļoti līdzīga – esi modrs un esi nomodā. Bībeles kontekstā šis vārds tiek lietots uz disciplīnu Dieva lietās, ka mēs esam uzmanīgi, ka mēs uztveram, darām, praktizējam, neatslābstoši, esam modri. Īpaši šajos pēdējos divos gados cilvēkiem apokalipse ir kļuvusi ļoti aktuāla tēma. Apokalipse ir laiku beigas, un pastāv dažādi pravietojumi, dažādas zīmes, pirms nāks gals. Bībele šo dienu apzīmē kā pastaro dienu, pasaules galu. Ne tikai kristīgā ticība, Bībele mums vēsta par to, ka būs pasaules gals, bet par to runā arī citas reliģijas, kā arī zinātnieki ļoti īpaši to uztver. Elektroautomobīļi ir svarīgāki nekā pabalsti ģimenēm, mājsaimniecībām krīzes situācijās. Zaļā politika arī stāsta sabiedrībai, ka būs pasaules gals, tāpēc mums ir jāļauj ierobežot tiesības, lai kaut kādā veidā to ozona caurumu aizlāpītu. Par to runā, cilvēki baidās, viņi ceļ sev bunkurus un patversmes. Starp citu, Līgatnē ir Līgatnes bunkurs, un tas ir ļoti iespaidīgs padomju laika bunkurs. Tur ir ļoti liela platība, vesela pilsēta zem zemes. To cēla cilvēki, kas baidījās no pasaules gala, šajā gadījumā viņi baidījās no atomkara. Tad notika ASV un Padomju Savienības kodolbruņošanās. Runa bija par pasaules galu, un Līgatne bija tā vieta, kur plānoja glābties visa Latvijas kompartijas elite.
Bībele tiešām runā par pasaules galu. Es tam ticu, ka šāds laiks būs, šāda diena pienāks. Ir rakstīts, ka Jēzus nāks otrreiz, un tad, kad Viņš nāks, tad tie cilvēki, kas būs virs zemes, tiks šķiroti. Lūk, šeit būs šķirošana, visu laiku lielākā šķirošana, un tā būs taisnīga šķirošana. Tie, kas būs ticējuši, arī pēc darbiem tiks vērtēti, vieni ieies mūžīgā pazušanā, otri ieies mūžīgā dzīvībā. Ir rakstīts, kad šī pasaule zudīs, būs jauna zeme, būs veids, kā mēs turpināsim dzīvot, kristīgajā ticībā to apzīmē par Debesīm, mūžīgo dzīvošanu. Cilvēks nedzīvo tikai šeit virs zemes. Miesa un asinis nevar iemantot mūžīgo dzīvību, bet to var izdarīt mūsu iekšējais cilvēks. Par to visu Dieva vārds runā. Ir ļoti daudz dažādu pravietojumu, un Jēzus runā par to, kādas būs zīmes un pazīmes. Vai tu gribi zināt, kādas būs pazīmes? Vairākos evaņģēlijos ir viens un tas pats, ar nelielām atšķirībām.
„Jo tad daudzi nāks Manā Vārdā un sacīs: Es esmu Kristus, – un tie pievils daudzus. Bet jūs dzirdēsit karus un karu daudzināšanu. Esiet nomodā, nebīstieties, jo tam jānotiek; bet tas nav vēl gals. Jo tauta celsies pret tautu, valsts pret valsti, un būs bada laiki un zemestrīce dažās vietās. Bet tas viss būs tikai lielo bēdu iesākums. Tad tie jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs būsit visu tautu ienīsti Mana Vārda dēļ. Un tad daudzi apgrēcināsies un viens otru nodos, un viens otru nīdīs. Un daudzi viltus pravieši celsies, un tie daudzus pievils. Un, tāpēc ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs. Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts. Un šis Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mateja evaņģēlijas 24:5-14)
Jēzus kopā ar mācekļiem bija Jeruzālemā, un mācekļi rādīja uz tempļa celtnēm, kas tiešām bija grandiozas. Viņi apbrīnoja, kādi akmeņi, kāda arhitektūra, kādi civilizācijas sasniegumi, kāda varenība. Jēzus teica, ka pienāks laiks, kad tur akmens uz akmens nepaliks, tur nebūs nekas, kas netiks nopostīts. Runa ir par pasaules galu, par Jēzus otro atnākšanu. Mācekļi atsevišķi Jēzum jautāja, kādas būs zīmes, lai viņi laicīgi varētu sagatavoties. Kā sagatavoties, kā saprast, ka būs pasaules gals? Es uzskaitīšu, un pēc šī sprediķa tu būsi ļoti gudrs, tu sapratīsi, kad vajag sagatavoties. Šīs zīmes vēsta par to, ka būs gals, un tad, kad pienāks šis gals, tad jau būs par vēlu. Mēs savas izvēles izdarām, esot šeit virs zemes. Ir veids, kā nonākt Debesu valstībā, un veids, kā nonākt ellē. Tajā brīdī, kad būs pasaules gals, tajā dienā, kad Jēzus nāks otrreiz, cilvēki tiks šķiroti, vieni būs Debesīs, otri ellē. Ja mēs nesagaidīsim tieši šo dienu, tad tas pienāks tajā brīdī, kad tavs gars atstās tavu miesas templi jeb nāves brīdī. Bet nāves brīdis būs jau par vēlu. Tu vari likt svecītes par saviem tuviniekiem, maksāt naudu priesteriem, lai labāku vietu sagatavotu, bet tajā brīdī, kad cilvēks mirst, viņš uzreiz dodas vai nu uz Debesīm, vai nu uz elli. Tas, kur viņš būs, ir atkarīgs no tā, kā viņš ir dzīvojis šeit virs zemes.
Nav nemaz tik vienkārši pateikt, ka tu tici Kristum. Tavai ticībai Kristum ir jāparādās reālā darbībā, darbos šeit virs zemes. Jā, es piekrītu, ka kāds pēdējā brīdī pieņems Kristu, tādējādi viņam nebūs iespēja parādīt savu ticību darbos. Ir šādas situācijas, ka cilvēki ieiet Debesīs, līdzīgi kā divi noziedznieki pie krusta. Divi noziedznieki pie krusta – viens teica, ka ticot, ka Jēzus ir Dieva Dēls, otrs zaimoja, ja jau Viņš esot Dieva Dēls, tad lai Viņš viņiem palīdzot un Pats kāpjot no krusta lejā. Otrs Viņam teica, ko viņš nebīstoties Dieva, jo viņi saņemot, ko ir pelnījuši, bet Viņš neko nav izdarījis. Jēzus viņam teica, ka jau šodien viņš būšot ar Jēzu paradīzē. Būs arī šādi gadījumi. Pamatā ticība Kristum ir redzama. Bībele saka, ka pēc darbiem cilvēki tiks šķiroti. Kādiem darbiem? Ticības darbiem. Tas, kā mēs dzīvojam, pierāda, parāda to, vai mēs Viņam piederam vai nē. Būs pēdējā diena virs zemes, kad Jēzus nāks otrreiz, un tad tie, kas Kristum ticīgi, tiks paņemti augšā, draudze tiks paņemta prom, un tad šeit uz zemes sāksies bēdu laiks.
Kādi būs priekšnosacījumi šai dienai, no kuras cilvēki tā bīstas? Jēzus skaidro un atbild uz mācekļu jautājumiem, ka daudzi nāks Viņa Vārdā un sacīs, ka viņi esot Kristus. Tā ir zīme tam, ka drīz nāks Kristus, ka drīz būs pasaules gals. Es personiski esmu tādus redzējis, kas saka, ka viņi ir Kristus. Es vienu esmu redzējis, kurš ir teicis, ka viņš esot Pēteris klints, un viņš tam reāli ticēja. Viņš pastalās gāja pa Rīgu. Tas bija jau sen, viņš nāca man pretī, tāds bāleliņš ar gariem matiem, liels vecis ar kaut kādu zizli rokās. Es viņam stāstīju evaņģēliju, bet viņš man teica, ka es esot zābaks. Pats viņš skaļā balsī pa visu ielu teica, ka viņš esot Pēteris klints. Visarions Krievijā domāja, ka esot Kristus, un daudzi cilvēki viņam ticēja, ka viņš ir Kristus. Vai šī zīme ir piepildījusies? Jā, un tas nav nekas īpašs. Otrs – mēs dzirdēsim karus un to daudzināšanu. Piemēram, tagad Ukrainā draud konflikts. Cik gadi ir pagājuši un cik kari ir bijuši? Tas notiek nepārtraukti. Nepārtraukti kāds saka, ka viņš esot Kristus. Nepārtraukti notiek kādi militāri konflikti. Ko Jēzus grib pateikt? Jūs nodos mokās, un jūs cietīsit Kristus vārda dēļ. Vai tas ir kaut kas jauns? Vai kristiešu vajāšanas ir kas jauns, īpaši musulmaņu zemēs? Atkal nekas jauns. Celsies daudzi viltus pravieši, un pasaule jau tagad ar tiem ir pilna. Dažādas reliģijas un viltus mācības. Evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē.
„Kad nu jūs redzēsit izpostīšanas negantību stāvam svētā vietā, par ko pravietis Daniēls sacījis – kas to lasa, lai uzmana, – lai tad tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos. Un, kas ir uz jumta, lai nekāpj zemē iznest mantas no sava nama. Un, kas ir uz lauka, lai neatgriežas mājās paņemt savas drēbes. Bet vai grūtajām un zīdītājām tanī laikā! Bet lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā vai sabata dienā.” (Mateja 24:15-20)
Par ko šajā Rakstu vietā ir runa? Šeit Jēzus konkrēti pravietoja, ka šī tempļa akmens uz akmens nepaliks. Tu zini, kas tagad ir šajā vietā? Tur ir musulmaņu mošeja. Ne no Jeruzālemas, ne no tempļa tur faktiski nekas nav palicis pāri. 70. gadā romieši nopostīja ne tikai templi, bet arī Jeruzālemi. Notika jūdu karš Romas imperatora Vespesiāna vadībā, viņa armijā bija 60 000 karavīru. Jūdu pretošanas kustībā bija 70 000. Bija briesmīgs karš, četrus mēnešus Jeruzāleme bija aplenkta. Jūdi karoja, viņi cīnījās par savu valsti, par savu brīvību, par savu reliģiju, bet viņi zaudēja šo cīņu. Jeruzāleme tika pilnībā nopostīta. No Jeruzālemes palika pāri tikai viena mūra siena, pie kuras jūdi šodien iet un liek zīmītes, un šo mūri sauc par Raudu mūri. Tas notika 1. gadsimtā, divus tūkstošus gadu atpakaļ. Tas sen jau ir noticis, bet Jēzus runā par pastarā laika zīmēm. Divus tūkstošus gadu atpakaļ tas jau ir noticis, tad kas tā par zīmi, pēc kuras būs vadīties? Kāpēc Jēzus 2000 gadus kavējas? Zeme joprojām stāv, ozona caurumi pat nepalīdz, nekas nepalīdz, zeme vēl stāv. Viss notiek, cilvēki dzīvo un vairojas, mīl un nīst. Kāpēc tā?
„Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam un kādas arī vairs nebūs.” (Mateja evaņģēlijs 24:21)
„Bet tūdaļ pēc šā laika bēdām saule aptumšosies, mēness nedos sava spīduma, zvaigznes kritīs no debesīm un debess stiprumi kustēsies.” (Mateja evaņģēlijs 24:29)
Šajā rakstvietā nav runa par parastu saules aptumsumu. Zvaigznes kritīs no debesīm, un tas nebūs nekāds zvaigžņu lietus. Arī debess stiprumi kustēsies, un šeit nav runa par komētu, kas lido garām. Te nav runa par kaut kādām vispārīgām parādībām. Te konkrēti ir runa, ka šeit būs gals, būs reālas kosmiskas parādības, to visi redzēs un visiem būs skaidrs, un tad Jēzus nāks otrreiz. Viņš savējos ņems pie Sevis, un pēc tam šeit ir beigas. Tas būs redzams. Jēzus saka, lai mēs nealojamies, kad Viņš nākšot, tas visiem būs redzams, kā zibens no debesīm.
„Un tad Cilvēka Dēla zīme parādīsies pie debesīm, un tad visas ciltis virs zemes vaimanās un redzēs Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību.” (Mateja evaņģēlijs 24:30)
Šīs parādības, kas līdz šim ir notikušas, ir tikai un vienīgi prelūdija visām lielajām bēdām. Izpostīšanas negantība stāv svētajā vietā. Bija moments, kad viņi jūdu templī upurēja cūku, kas jūdiem ir nešķīsts dzīvnieks. Tā ir izpostīšanas negantība svētajā vietā. Šeit Jēzus vairs nerunā tikai par septiņdesmito gadu, šeit Viņš runā vispārīgi, kad draudze, kas ir templis, dzīvā Dieva draudze, kas šodien ir Svētā Gara templis. Kad šajā Svētā Gara templī būs izpostīšanas negantība, draudze aizmirsīs, kas ir tuvākā mīlestība, kad draudze aizmirsīs, ka Dievu vien būs pielūgt, kad sāks pielūgt dažādas bildes, elkus. Baušļi skaidri saka, ka nebūs darināt elka tēlu, ne pēc tā, kas ir debesīs, ne pēc tā, kas ir uz zemes un zem zemes, ūdenī. Tev nebūs darināt nekādus tēlus, ne Dieva tēlus, ne eņģeļu tēlus, un te nav runa, ka nevar darināt tēlus, bet tev nebūs viņus pielūgt. Tev būs Dievu vien pielūgt. Tāpēc pasaules gals būs tad, kad draudze būs nespējīga, kad vairs nebūs draudze, kas ir saglabājusi savu uzticību Dievam. Visos gadu simtos tā ir noticis, tas jau ir noticis, un pavisam noteikti šis periods nav visbriesmīgākais, jo katoļu virskundzības laiks, drūmie viduslaiki bija daudz drūmāki, un dzīviem kristiešiem tie bija vēl drūmāki laiki. Tieši viduslaikos draudze bija vāja, jo tā bija tikai reliģija. Paldies Dievam par Luteru, par visiem reformatoriem, kas palīdzēja mums atgriezties pie dzīvas ticības Dievam, ne tikai individuāli, bet arī valstīs, pasaulē. Diemžēl, katrai kustībai ir tendence no dzīvas ticības pārvērsties par vienkāršu formālu ticību. Tas ir vienīgais, kas dara mani uzmanīgu, šī Rakstu vieta.
Galu galā Jēzus par pasaules galu neko nepasaka. Mācekļi jautāja, kādas būs zīmes, bet realitātē Viņš nepateica neko. Man ir pilnīga pārliecība, un es to pamatošu Bībelē, jo Jēzus beigās pasaka, ka neviens to stundu nezina, kā vien Tēvs. Neviens to stundu nezina, tāpēc, ja kāds saka, ka viņš zina, kad būs pasaules gals, viņš ir maldu gara varā, ar viņu nav runājis Dievs, bet gan sātans. Tie vispār ir maldi, jo neviens to nezina. Ikviens cilvēks, kurš saka, ka viņš zina, kad būs gals, melo, jo viņš nezina, kad būs gals, viņš to nevar zināt, jo neviens to nevar zināt. Šāds cilvēks nepazīst Bībeli, viņš ir maldu garu varā vai arī viltus reliģijas varā. Ir viena lieta, ko saka Jēzus: ”Esiet nomodā.” Esiet nomodā, esiet modri. Jēzus turpina, ja jau nama tēvs zinātu, kurā stundā nāks zaglis, tad viņš sagatavotos, bet, tā kā viņš nezina, viņš nevar būt gatavs. Lūk, kāpēc Jēzus saka, ka mums tas nav jāzina, jo mums vienmēŗ ir jābūt gataviem. Jebkurā brīdī jābūt gataviem. Piemēram, Jēzus nesaka, ka Viņš nāks 2022. gada 24. jūnijā, kad mēs visi būsim Brūveros, un mēs visi tur baltos tērpos, visi baigi svētie, uz to dienu visi grēki izslaucīti ārā. Kā agrāk mani bērni atbildēja uz jautājumu, kur tu būsi – Debesīs vai ellē? Atbilde bija, ka vakar ellē, šodien Debesīs. Jēzus nesaka, ka Viņš nāks tieši divpadsmitos naktī, un pēkšņi tieši pirms divpadsmitiem visi sakārtos dzīvi, visiem viss būs kārtībā un visi gaidīs Jēzu. Bet Jēzus saka, ka mēs nezināsim to laiku, tāpēc ka mums ik brīdi jābūt gataviem. Jābūt modram, tādam, kas pastāvīgi, uzmanīgi vēro. Citiem vārdiem sakot, tev jābūt garīgās disciplīnās uzmanīgam, patstāvīgam un disciplinētam. Esiet nomodā, esiet modri. Talants bez disciplīnas ir kā astoņkājis uz skrituļslidām. Būt modram nozīmē disciplīnu. Arī garīgajā pasaulē, garīgajās lietās, ticībā Dievam bez disciplīnas ir tieši tas pats. Disciplīna vajadzīga visās lietās, bet garīgās lietas ir pamatu pamats, tur pirmkārt mums ir jābūt disciplinētiem.
Es vidusskolā uz skolu gāju ar vienu kladi, un uz klades virsū bija rakstīts „Kopotie raksti”. Dažādās vietās, no vienas un otras puses bija dažādi mācību priekšmeti, tām stundām, kurās skolotāja prasīja pierakstus. Tad, kad skolotāja gāja garām, viņa redzēja, ka man ir klade. Somas man nebija, es gāju tikai ar vienu kladi. Visu vidusskolu, šos trīs gadus, es gāju ar vienu kladi, un, kad pienāca eksāmenu diena, es tos nevarēju nokārtot, tas nebija iespējams. Es tos nokārtoju, tikai ne es pats, bet skolotāja nokārtoja, klases audzinātāja palīdzēja, izdarīja tā, lai es noliktu eksāmenus, jo viņiem tas bija svarīgi, jo nevarēja klasē būt kāds, kas ir izgāzies, viņiem bija jārūpējas, lai visi skolnieki būtu nolikuši eksāmenu. Mums visiem ir savi eksāmeni, un galu galā tajā pēdējā dienā, kad stāsimies Dieva priekšā, arī būs eksāmens. Nevar būt nesdisciplinēts, iet uz skolu ar vienu kladīti un pabeigt skolu. Pēdējā dienā, kad tu stāsies Dieva priekšā, vairs nebūs iespējams neko mainīt.
Dienējot padomju armijā, katram karavīram bija dežūras, un es dežūrēju pašā labākajā vietā, es nezinu kāpēc, varbūt tāpēc, ka biju latvietis, jo viņi latviešus uzskatīja par gudrākiem. Tādās vietās, kur vajadzēja ‘smadzenes’, lika latviešus, un mēs desmit bijām normālās vietās. Mani lika KPP punktā, sargu mājiņā pie armijas vārtiem, kur nāca garām cilvēki, bija jāpārbauda viņu dokumenti. Tur nekas baigi tāds nebija jādara, citreiz pat varēja nedaudz pasnaust, nedrīkstēja, protams, to darīt, bet citreiz varēja. Varēja parunāties ar cilvēkiem, nāca meitenes, tur bija interesantāka dzīve. Vienā reizē es nebiju modrs, es biju sadzēries, vēl sapīpējies, un šausmīgi nāca miegs, un bišķiņ ar vienu aci pagulēju, iesnaudos. Tieši tajā brīdī nāca virsnieks, tas bija naktī, viņš staigāja un pārbaudīja, vai visi posteņi bija savās vietās, un es tieši tajā brīdī biju iemidzis. Mani aizsūtīja uz savu rotu izgulēt dzērumu, un mani nomainīja. Pēc tam es domāju, ka mani vairs neliks tajā vietā dežūrēt, liks mani ēdnīcā dežūrēt, tas vispār bija šausmīgi. Man nācās kādreiz tur par sodu dežūrēt, visu nakti mizot kartupeļus; mēs viņus nevis mizojām, bet ņēmām un bērām ārā, lai nav jāmizo. Bet man vēl iedeva piecas naktis dežūrēt tajā pašā labajā vietā, un man bija ārpuskārtas dežūra pa virsu. Es biju iesnaudies, es nebiju modrs. Tad, kad tu nebūsi modrs, tad, agri vai vēlu, pārbaudītājs ies garām, tevi pieķers, un tam būs sekas. Tas ir absolūti visur un visās lietās, īpaši garīgās lietās.
Vispār kā mācītājam man ir taisnība, izņemot vienu reizi. Es nedomāju kaut kādu konkrētu stāstīšanu, bet lielākās lietās viss, ko es saku, tiešām tā arī ir. Nezinu kāpēc tā ir, bet kaut kādās lietās tas tā vienkārši ir. Nu, vienreiz nebija taisnība. Vienā inkaunterā es stāstīju gadījumu par Ziemeļpola iekarotājiem. Viņi nosala, nomira. Un tad tur bija tāds punkts, ka viņiem cinga sākās. Un es domāju, ka cinga ir vētra. Es domāju, ka būs baigā vētra. Sniega aklums, visādas lietas tur notiek. Un es sāku par vētru stāstīt. Un viena sieviete saka, ka cinga ir vitamīnu trūkums organismā, bet es saku, ka vētra. Un visi pieņēma, ka cinga ir vētra. Es pēc tam pārbaudīju, un cinga ir vitamīnu trūkums, slimība. Tas ir, kad trūkst vajadzīgās barības vielas. Tā nav vētra. Tā bija vienīgā reize, kad man nebija taisnība. Nu, ir kaut kādas lietas, kurās kļūdos ļoti minimāli. Kāpēc lai garīgajās lietās mācītājs pareizi nepateiktu? Man jau ir pieredze daudzus gadus. Man kā mācītājam ir gandrīz divdesmit gadu pieredze. Es Bībeli krustām, šķērsām esmu studējis. Es lasu un stundām ilgi to visu studēju. Un ir arī kaut kādi augļi. Kāpēc lai man būtu kļūdas elementārās lietās? Vai tad bulciņu cepējs nezina, cik daudz rauga likt? Vai tad es spriedīšu par viņa bulciņām? Es varu tikai pateikt, ka tās negaršo labi. Vai es spriedīšu par automehāniķa darbu? Nu, tāpat arī ir ar garīgo kalpošanu. Par garīgām lietām mācītājs zinās labāk. Un tāpēc Bībele saka, ka līderiem ir jābūt nomodā par saviem cilvēkiem un kalpošanām. Būtu nedaudz jāuzticās mācītājiem un līderiem. Ne jau tikai tāpēc, ka jāklausa mācītājs. Paklausība ir laba, bet tas ir jādara ar saprašanu. Ar izpratni, piemēram, kāpēc draudzē vispār ir vajadzīga kārtība. Kāpēc ir garīgie vadītāji? Tāpēc, ka citādi nevar augt ne indivīds, ne arī draudze. Līderi paši iemanto uzticību. Kad grupās līderi kalpo, cilvēki sākumā visu pārbauda un ar laiku pieņem. Un saprot, ka tu runā visu pareizi un dod pareizus padomus. Arī dzīvo pareizi un tā tālāk. Viņi pieņem, un paši tiek celti. Esiet nomodā!
Disciplīna. Tu noteikti esi pamanījis, ka es ražoju ļoti daudz un dažādu informāciju. Ziņas. Tur ir video un tā tālāk. Un visa informācija vienu laiku bija tikai manā FB profilā. Profils šodien tiek slāpēts. Arī visus ierakstus šobrīd rāda zemāk. Ja ir kādi trīs simti posti, tad tas jau ir kosmoss. Kaut gan tur ir deviņi ar pusi tūkstoši sekotāju (draugi plus sekotāji). Ļoti labs cipars. Bet no turienes tā īsti nekas neiet. Bet es uztaisīju grupu “Dieva lauvas”, no cita profila. Un tur viss iet. Un iet ļoti labi. Es pat nezinu, iespējams, esam vieni no jaudīgākajiem. Man ir aizdomas, ka mēs vispār esam kļuvuši par vieni no jaudīgākajiem medijiem. Tikai mēs esam neoficiāli. Mums neviens nedod finansējumu. Mums nav valsts finansējuma par to, ka atspoguļojam Covid-19 viltotās statistikas. Šodien mēs ik pēc stundas ražojam vienu ziņu. Vai tas ir videoklips, vai tā ir ziņa. Lielāka vai mazāka ziņa. Un tur ir visi jaunākie jaunumi. Komentārus es sen jau vairs nelasu. Man patika kādu laiku komentārus lasīt. Tas ir forši, kaut ko no tiem vēl nospiest, ka patīk. Kaut ko atbildēt. Komunikāciju veidot. Es vairs komunikāciju veidot nevaru. “Dieva lauvu” grupā nāk klāt simts cilvēki dienā. Divu mēnešu laikā mēs jau tuvojamies astoņiem tūkstošiem. Tas ir ļoti daudz, un tie vairs nav no maniem draugiem. Es nezinu, no kurienes viņi visi ir. Aug un aug, un grupā ir skaidrs uzstādījums, šī ir “Latvija pirmajā vietā” filiāle. “Dieva lauvas” ir autonoma kustība. Neatņemama daļa no partijas “Latvija pirmajā vietā”. Tur viss ir skaidri definēts. Nāk un nāk klāt cilvēki. Nu, nenormāli! Kā nu kurš video aiziet, bet ir līdz pat simts piecdesmit tūkstošiem skatījumu. Tas ir nenormāli daudz! Tur Tvnets pat nevar ar mums mēroties. Nu, viņiem tur viss ir plašāks, lielāks. Paskaties draugiem.lv ēku. Viņiem ir struktūra, infrastruktūra un tā tālāk. Mēs neko nepelnām. Mēs esam bez peļņas. Mēs aizpildām informācijas vakuumu Latvijā. Cilvēkus informatīvi baro ar mēsliem, vajag taču kaut ko normālu viņiem iedot arī, vai ne? Un mēs to darām, bet sākumā es biju viens pats. Es to darīju viens. Šobrīd es nonācu līdz situācijai, ka es vairs nevaru tikt ar to visu galā, jo apjoms uzauga. Tā jau kļuva par vienīgo manas dzīves jēgu. Ir forši, ka nāk jaunas ziņas un jauni video. Sākot no septiņiem, astoņiem rītā ik pa stundai ir atbildīgā persona, kas publicē. Un tas ir tikai tas cilvēks, kas publicē. Tas vispirms ir jāsagatavo, jānofilmē, jāuzraksta. Kopumā varētu būt, ka visā šajā pasākumā ir iesaistīti piecdesmit cilvēki. Kāpēc es to stāstu? Ja tu kaut kur redzi kaut ko labu, kaut ko ejošu, tas ir saistīts ar modrību jeb disciplīnu. Šajā gadījumā tā ir tāda diezgan augsta pilotāža – spēja iesaistīt cilvēkus un spēja noorganizēt. Lai cilvēki nevis naudas dēļ ko tādu dara, bet idejas vārdā, un mēs kopā vispār ko tādu varam darīt. Katrs no mums ir savā vietā, un tas viss vispār darbojas. Un tam ir augļi, draugi. Esi modrs!
Varbūt esi dzirdējis par Endrū Kārnegiju? Viņš sen jau nokļuvis vai nu Debesīs, vai kur citur, es nezinu. Bet viņš bija miljardieris, viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem. Viņš bija saistīts ar tērauda liešanu. Viņš ir grāmatu aiz sevis atstājis. Faktiski viņu lieto kā daudz un dažādu motivāciju pamatu. Reiz kāds laikraksts par viņu uzrakstīja negatīvu rakstu. Nosauca viņu par stulbu. Viņš iesūdzēja šo avīzi tiesā. Nu, tad avīzei bija jāpierāda, ka viņš ir muļķis. Ja viņi nepierādīs, viņiem būs sods. Notika tiesas sēde, un avīze centās pierādīt, ka viņš ir muļķis. Miljardieris ir muļķis? Kā tas vispār skan? Kā miljardieris var būt muļķis? Nē, var jau kādreiz būt uz dažām dienām. Kārnegijam dažādus jautājumus uzdeva tiesā. Kaut kāds ģenerālis uzdeva jautājumus. Pat nav zināms, kur un kādā skolā viņš ir kādreiz mācījies. Vai vispār nav mācījies. Cik cilvēkus viņš aizveda cīņā, kur, konkrētā kaujā, nav zināms. Un viņš teica, ka viņš nezina, cik aizgāja kaujā, bet atnāca atpakaļ mazāk nekā aizgāja. Un viņi tikai turpināja ar saviem jautājumiem. Un tad viņam apnika, un viņš teica: “Man nav vajadzīgs piebāzt galvu ar šīm otršķirīgām zināšanām. Man kabinetā ir pogas, es varu nospiest jebkuru no šīm pogām. Atnāks speciālists un dos informāciju par jebkuru man interesējošo jautājumu.” Bet viņa uzdevums ir to visu tikai pārraudzīt. Runā, ka Kārnegijs pat no tērauda liešanas īsti neko nav sapratis. Pat no pašas tērauda liešanas nav neko sapratis! Bet viņš ir sapratis kaut ko vairāk! To, ko lemts ir saprast ļoti maz cilvēkiem virs zemes. Bet viņš to bija sapratis! Plašāks skatījums. Plašāks skatījums un daudz vērtīgāka īpašība. Kā cilvēks var kaut ko sasniegt, ja viņš skatās tikai vienā virzienā? Tev nedaudz ir jāizprot vispār kas notiek. Bet tu nevari piebāzt galvu ar zināšanām no katras nozares, tas nav iespējams. Cilvēkam ir tikai vienas smadzenes. Es arī to nevaru, tāpēc es deleģēju visu. Nav iespējams vadīt draudzi, nav iespējams visu izdarīt, ja es daru to viens pats. Es nevaru būt speciālists visās lietās. Bet es varu būt speciālists savā lietā, kas ir pāri visam. Nākotnē, kad pienāks tas brīdis, kad tev būs visa tik daudz, ka tu sapratīsi, ka vairs nevelc, tev viennozīmīgi nāksies izdarīt tā, lai tev ir sistēma, lai strādā cilvēki. Un nāksies saprast cilvēkus. Nāksies būt psihologam. Nāksies pielietot universālus principus, kuri vēl ir jāpārzina. Un tas ir daudz vērtīgāk nekā būt mūrniekam, nekā būt automehāniķim, nekā parzināt un būt zinātniekam visās jomās. Tas ir daudz vērtīgāk. Edisonam nebija tikai sava nozare. Viņam bija arī saprašana par lietderību, saprašana par globālākām lietām, viņš izprata cilvēka būtību. Kas ir zinātnieks, kurš tikai kaut ko izpilda? Viņš jau nav personība. Viņš vienkārši izdara. Skolā iemācījies, kaut ko pēta, kaut ko dara. Nu, tas viss jau ir labi, bet tu vienalga paliksi savā mazajā vietiņā. Tas ir viss, tu esi tur nolemts, ja tu neapzināsies šo principu.
Draugi, jābūt uzmanīgam, redzīgam un modram, un pirmkārt garīgajos principos. Kas šodien notiek Latvijā un pasaulē? Mūs nepārtraukti mediji skalo ar negatīvu informāciju. Statistika ar meinstrīmu skalo un skalo. Ko dara cilvēki? Cīnās! Vai mēs varēsim sanākt dievkalpojumā kopā vai nevarēsim? Cik mēs varēsim nākt, cik mēs nevarēsim nākt? Ar maskām vai bez? Ar kodu vai bez koda? Cietumā arī ir pakāpes. Vienam ir vairāk privilēģijas, otram ir mazāk. Kura nozare varēs strādāt, kura nevarēs strādāt? O, varēs no pirmā marta uz visiem veikaliem… Viss beigsies tikai tad, kad pilnībā atcels sertifikātus, un nevis uz tā pamata, ka skaitļi saslimstībai nav pietiekami, bet tāpēc, ka tas ir prettiesiski. Tikai tad var viss beigties! Viss cits pāries, tas ir teātris. Skaidrs, ka ir forši, ka kaut ko varēs, tas ir labi. Cilvēki cīnās, domā… Par ko viņi domā? Kuram būs vieglāk, kuram mazāk, kā izdzīvot. Bet kas notiek aizmugurē? Tiek pieņemta virkne dažādu likumu, nevis vienkārši ieteikumi, bet likumi, kas absolūti ierobežo mūsu cilvēktiesības. Un likums jau paliek likums, draugi. Tu pret likumu neko neiesāksi. Būsi cietumā un viss. Jau tiek virzīts likums par to, ja izdomāsi pasaku par Īkstīti, tu vari dabūt piecus gadus cietumā par to, ka izdomāji pasaku. Reāls likums, tieši tā arī skan. Par izdomājumu! Tāpēc, ka tu kādam mieru traucēji. Iedomājies? Ja mans izdomājums traucē mieru kādam, viņš mani var iesūdzēt tiesā, un mani turēs piecus gadus cietumā. Tādu likumu Bordāns virza šodien. Viņi to dara aiz mūsu mugurām. Bet mēs cīnāmies par to, cik mēs varam sanākt un kādām atstarpēm jābūt, kādai ir jābūt distancei un kurš varēs un kurš nevarēs, un kad varēs.
Līderiem ir jārūpējas par draudzes mācību un kārtību.
Tiekāms es nāku, nododies lasīšanai, paskubināšanai, mācīšanai. (1. Timotejam 4:13)
Esi nomodā par sevi pašu un par mācību, turies pie tā, jo, darīdams to, tu izglābsi gan pats sevi, gan tos, kas klausās tevi. (1. Timotejam 4:16)
Tātad, es tikko pieminēju Bībeli, ka Bībele ir jālasa. Zini, es esmu redzējis tos lielos laikus ar Dievu, lielos lūdzējus ar pilnīgu putru galvā. Diemžēl, fakts. Es nezinu, kā viņi lūdz. Viņi tur lej vai fleitē, bet ir pilnīga putra galvā. Viņi kaut ko Bībelē izrāvuši, kaut ko sagrozījuši un tam tic. Kaut kādas nejēdzības! Tāpēc jau, lūk, Pāvils saka, lai esi nomodā par mācību. Draugi, mēs esam nomodā par mācību. Ne tikai par Bībeli pašu kā tādu, bet par Bībeles mācību konkrētā draudzē. Konkrēti draudzē “Kristus Pasaulei”. Par mācību, konkrēti tādu, kā mūsu mācība. Piemēram, ir draudzes, kas uzskata, ka politikā nedrīkst iet, ka politika ir netīra, slikta, un to nedrīkst aiztikt. Dievs pats politiku uztaisīs. Mēs skatāmies citādi uz to visu. Mēs redzam, ka visa Bībele ir viena vienīga politika. No pirmajām lappusēm, no pirmajām Mozus grāmatām – tiklīdz ir dievbijīgs ķēniņš, viss ir kārtībā. Ja nav dievbijīga ķēniņa, viss ir slikti. Ja ir slikts ķēniņš, mēs nevaram pulcēties. Draugi, ja Dieva nav tur, tad caur ko Dievs tiks galā? Tu domā, gan jau Dievs pats tur aizies, apciemos viņus? Nē, Dievs apciemo caur cilvēkiem. Tāpēc mēs ticam, ka politika ir neatņemama daļa draudzes darbībai. Mums ir jāinteresējas par to, kas notiek valstī. Mums ir jāinteresējas un jādod savs ieguldījums, lai mūsu valdība būtu tāda, kas atbalsta kristīgās vērtības. Un lai draudzes var strādāt. Tā ir mūsu atbildība. Bet ir draudzes, kas tam netic. Bet tā taču ir mūsu valsts. Ja tu esi šajā mācībā, esi nomodā.
Politiskais jautājums nav obligāta lieta katram draudzes cilvēkam. Tā nav garīgā lieta. Kalpošanas ir dažādas, un katrs var kalpot citādāk. Politika nav tik būtiska kā kalpošana, bet es tev kā piemēru minu par to, ka politika ir mūsu draudzes mācībā. Esi nomodā par mācību. Mēs ticam dziedināšanai. Ir ticīgo draudzes, kur netic dziedināšanai. Netic labklājībai. Nu, lai netic. Bet mēs ticam! Tā ir mūsu mācība. Mēs ticam, ka Jēzus nomira pie krusta un tika aplaupīts. Tā, kā ir rakstīts Bībelē, lai Viņa nabadzība kļūtu par mūsu bagātību. Mēs tam ticam. Es neticu, ka Dievs grib, lai mēs dzīvojam nabagi un pliki. Es tam neticu. Es ticu, ka Dievs parūpējas par mūsu lietām, bet mums arī ir kaut kas jādara no savas puses. Ir jāstrādā. Un savs bizness nav slikts. Tas ir labi. Esi nomodā par mācību.
Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” (Lūkas 10:27)”
‘Svēta dzīve’ un ‘baušļi’ Jēzus apvieno – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu.
Tu esi liels padomā un varens darbos, Tavas acis ir nomodā pār cilvēku bērnu ceļiem, lai atmaksātu ikvienam pēc viņa gaitas un pēc viņa darbu augļiem (Jeremijas 32:19)
Pēc tā, kā cilvēks ir izturējies, arī pret savu tuvāko. Vai mēs kā draudze esam cietuši šo laiku? Jā! Vai baigi izjutuši esam? Nē! Bet cietuši esam. Piemēram, mēs maksājam par tukšām telpām. Joprojām maksājam un maksāsim par tukšām telpām. Kāpēc? Tāpēc ka mēs atteicāmies cilvēkus nelaist pie Dieva, vienus laist un citus nelaist. Mēs atteicāmies šķirot cilvēkus. Par to mums bija jāmaksā cena naudas izteiksmē. Naudas izteiksmē arī samaksājām, ka nevaram nākt uz kopīgiem dievkalpojumiem. Tas nekādi tieši mūsu draudzi neietekmēja, jo mums ir mājas grupas, tomēr dievkalpojumiem ir sava vieta un tie ir svarīgi. To visu mums atņēma. Bet mēs saglabājām savu ticību Dievam! Mēs saglabājām tuvākā mīlestības principu. Mēs patiešām iestājamies par darbiem, ko es nupat tikko lasīju.
Jo Viņš ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem. (Romiešiem 2:6)
Lūk, darba augļi. Mēs nešķirojam cilvēkus. Mēs visus ņemam pretī tādā veidā, kā mēs to varam izdarīt. Man tikko bija saruna ar Rūdolfu Brēmani, kura uzvārds ir no Brēmenes. Es uzdevu viņam jautājumu, kā viņš domā, kuri ir vairāk atbildīgi – tie, kuri izpilda dažādas noziedzīgas pavēles, vai tie, kas to visu organizē, popularizē un politizē? Viņš neatbildēja tieši, bet atbildēja, ka daudz to, kuri var tevi kaut kur neielaist un ierobežot, izbauda to, viņš teica. Viņš ir pamanījis, ka beidzot var kaut kur nelaist tevi, viņi beidzot tev var paprasīt pasi.
No pirmā marta varēsim pulcēties. Tikai jābūt distancei divi metri un maskām. Tie ir vienīgie noteikumi šobrīd. Cerams, ka kaut ko atkal neizdomās. Bet šobrīd likums tāds arī ir. Tas nozīmē, ka sākot ar martu šeit svētdienās būs divi dievkalpojumi, uz kuriem varēs atbraukt visi, kas grib. Pilnībā visi. Vajadzēja tikai paciesties! Es “apbrīnoju” kristiešus, kas tik viegli visam piekrīt! Visam ir ar mieru. Tie drīkst nākt pie Dieva, tie nedrīkst. – Jā, labi! Tās ir baznīcas? Vai tā ir vienkārši vāja baznīca, vai tā ir vienkārši reliģija. Nu, grūti spriest. Kā tu domā, kas Dievam ir vispretīgāk? Palasi Bībelē, par ko Dievs visvairāk runā. Par ko Jēzus vairāk runā, par ko vēstulēs arī vairāk ir rakstīts. Par ko ir rakstīts Vecajā Derībā, un par ko Dievs visvairāk ir sašutis. Par to, ka valdnieki apspiež vājākos, par sociālu netaisnību. Ko teica Jēzus bagātajam jaunietim? Viņš teica, ka viņam tikai vienas lietas trūkst. Teica, lai pārdod mantu un izdala nabagiem.
Uzmosties un stiprini tos, kas taisās mirt, jo Es neatradu tavus darbus pilnīgus Mana Dieva priekšā! (Atklāsmes grāmata 3:2)
Tie ir Jēzus vārdi Mazāzijas draudzēm. “Uzmosties un stiprini tos, kas taisās mirt, kas guļ!” Atver acis, mosties pats. Kā lai pamostas? Bija labs sprediķis pagājušajā reizē. Par to, ko mēs liekam acu priekšā, par to, ko mēs liekam savā galvā, savā prātā. Tas arī kļūst par daļu no zemapziņas, no tavas sirds. Tikai tā. Iededzies, esi uzmanīgs, esi disciplinēts Dieva lietās. Personīgas attiecības ar Dievu, kalpošana. Uzņemies un dari līdz galam. Es šeit draudzi nemaz nepieminu, ka draudze ir jāapmeklē. To, ka grupā jābūt, es nemaz nepieminu. Tas ir pats par sevi saprotams. Arī tur ir vajadzīga disciplīna. Konkrētos laikos ir konkrēta grupiņa, ir konkrēts dievkalpojums. Nu, ir elementāras, konkrētas lietas, par kurām mums nepārtraukti ir jāatgādina. Tās ir jāatgādina. Apustulis saka, ka modinās ar atgādinājumiem.
“Es guļu, bet mana sirds ir nomodā. Lūk! Es dzirdu sava drauga balsi, viņš pieklauvē un saka: atver man, lai es ieeju pie tevis, mana mīļā draudzene, mana māsa, mana dūja, mana cildenā! Jo mana galva ir pilna rasas, un manas matu cirtas ir pilnas nakts valguma!” (Salamana augstā dziesma 5:2)
Šodien man ir intervija. Viss ir jāsagatavo. Es neveidoju intervijas un sarunas, lai atnāktu kaut ko papļāpāt. Kuru gan tādas interesē! Mūsu sarunas ir ļoti strukturētas. Ļoti sagatavotas. Es ne jau viens pats to visu daru. Šodienas sprediķis bija uz 3 lappusēm. Un man ir jāceļas sešos no rīta, tas ir konkrēti šodien, sestdienā, un man ir konkrēts uzdevums, kas ir jāizdara. Es visu dienu vakar gatavoju sprediķi. Un vakarā, pirms gāju gulēt, visu dienu gatavojos. Tas bija visu dienu. Tajos brīžos, kad esmu pārņemts ar savu sprediķi, ar to, kas rīt jāizdara, ir atbildības sajūta. Es pamostos, un tā jau uzlieku pulksteni maksimāli tālāk, uz sešiem. Pēc idejas, vajadzētu vēl ātrāk celties, bet es lieku uz sešiem. Es pamostos, kaut arī neesmu izgulējies. Es pamodos puspiecos, gulšņāju un ik pēc pusstundas paskatījos pulkstenī. Skatos, kad būs jāceļas. Bet redzi, Bībelē Sulamīte saka: “Es guļu, bet mana sirds ir nomodā.” Es guļu, bet mana sirds ir nomodā. Uzmosties! Esi disciplinēts un modrs Dieva lietās tā, ka tu pat guļot esi nomodā! Pat tā, ka tu sapnī nevari sagrēkot. Es sapnī pāris reizes esmu uzsmēķējis. Pē! Es pamostos un saprotu, ko esmu izdarījis. Tas bija kaut kad senāk. Es pamostos un jautāju sev, ko tu izdarīji, ārprāts! Visu sacūkāji! Pēc tam atgriezies nedaudz uz zemes un saproti, ka tas nebija pa īstam. Draugi, bet mums ir jābūt tik disciplinētiem tajā visā, lai sirdī tas viss nosēžas. Tā, lai mēs esam pat naktī modri. Jebkurā brīdī! Esi lasījis to rakstvietu, kur Jēzus saka, ka tad, kad būs vajāšanas, nerūpējieties, ko jūs teiksiet, jo Svētais Gars dos, ko teikt tanī brīdī?
“Jo Svētais Gars jūs mācīs tai brīdī, ko jums būs runāt.” (Lūkas evaņģēlijs 12:12)
Tas tā neloģiski skan. Negatavoties? Bet tur jau tā lieta, ka tu pirms tam esi bijis modrs. Tu esi pilns ar Dieva vārdu. Tev nav problēmu uzreiz kaut ko nobliezt, jo tava zemapziņa ir aktīva. Tavs gars, tava dvēsele iekšēji neguļ. Tu neguli. Tu vienmēr esi kontaktā. Tev vienmēr būs, ko pateikt. Tu vienmēr zināsi pareizās atbildes. Esi modrs!
Tad Tas Kungs sacīja uz mani: “Tu redzēji pareizi: Es esmu nomodā par Savu vārdu, lai tas piepildītos!” (Jeremijas 1:12)
Dievs ir nomodā par Savu vārdu, lai tas piepildītos. Pats Dievs ir nomodā, ja tu barojies ar Viņa vārdu. Ja tu esi Viņa mācībā, ja tu esi Viņa gribā, Viņš ir nomodā, lai tavā dzīvē piepildītos Viņa apsolījumi. Tu esi drošībā! Tu esi veiksmīgs! Tu aiziesi līdz galam! Tev ir mūžīgā dzīvība. Ar Jēzus brūcēm tu esi pilnībā dziedināts! Tu esi bagāts! Tu esi stiprs! Tev viss izdodas un viss izdosies! Tu esi laimīgs cilvēks. Lūk, tam Dievs sekos līdzi. Viņš pats rūpēsies, lai Dieva prāts notiktu tavā dzīvē. Bet jāsāk ir ar modrību Dieva lietās. Pēc tam tas viss ir jādabū sirdī, un Dievs sekos līdzi, lai viss notiek.
Labi ir cilvēkam, kas mani paklausa, būdams cauru dienu nomodā pie manām durvīm un stāvēdams atslējies pret manu durvju balstu stabiem. (Salamana pamācības 8:34)
Tāds ir svētīts cilvēks. Disciplīna ir pašās pamata lietās – personīgs laiks ar Dievu, draudze. Elementāri principi. Un esi veiksmīgs! Esi svētīts! Aleluja!
Un tāpēc Bībele saka, ka līderiem ir jābūt nomodā par saviem cilvēkiem un kalpošanām. Cilvēkiem būtu jāuzticas mācītājam un līderiem. Viņi jau arī to dara, viss jau ir kārtībā. Ne jau tikai tāpēc, ka jāklausa mācītājam. Ir labi paklausīt, bet tas ir jādara ar saprašanu, ar izpratni par to, kāpēc kārtība draudzē vispār ir vajadzīga, kāpēc ir garīgie vadītāji. Kāpēc? Tāpēc, ka citādi cilvēks nevar augt ne individuāli, ne arī kā draudze. Garīgas lietas. Līderi paši iemanto uzticību. Kad tu kā līderis grupā cilvēkiem kalpo, cilvēki sākumā pārbauda un ar laiku pieņem un saprot, ka tu runā visu pareizi, ka tu dod pareizu padomu un arī dzīvo tā. Un viņi pieņem un paši tiek celti.
Aleluja! Slava Tev, Kungs! Slava Tev, dzīvais Dievs! Es Tev pateicos par Tavu vārdu, par Tavu dzīvo vārdu! Tēvs, palīdzi katram, kas dzird Tevi šajā brīdī, kas dzird Tavu balsi, palīdzi katram Tev tuvoties, būt modram, būt nomodā, celties un celt citus, Kungs! Svētīdams svētī un vairodams vairo ikvienu! Veselība, izdošanās, veiksme it visās lietās. Jēzus Kristus Vārdā. Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Esi modrs!” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
