Draudzes „Kristus pasaulei” līderu sapulces katra mēneša pirmajā pirmdienā ir domātas 
pirmkārt esošajiem un topošajiem vadītājiem.
Arī šoreiz, 7. Jūnija vakarā draudzes mājas grupu esošie un potenciālie vadītāji sapulcējušies, lai lūgtu par draudzes vajadzībām un dzirdētu arī vārdu no Dieva. Draudzes mācītājam Mārcim Jencītim arī šai reizei ir dzīvs un aktuāls vārds no tā Kunga. „Esi reāls!” – viņš saka. Vai nav tā, ka gadiem kalpojot Dievam un darot konkrētas lietas draudzē, mūsu ticība un dedzība pamazām apaug ar rutīnu un mēs vairāk koncentrējamies uz savu kalpošanu, nevis uz to Kungu un Viņa spēku? Un tādās reizēs mūsu ticība, lūgšana un arī darbošanās kļūst abstrakta un atrauta no īstenības. Tieši tad mums ir nepieciešams apzināties, ka mūsu Dievs ir reāls!
„Mums kā cilvēkiem ir tendence ar kaut ko aizrauties un pēc tam atslābt” – tā draudzes līderu sapulcē saka „Kristus pasaulei” mācītājs. „Šorīt tīri fiziski sajutu, kā manī deg uguns. Pirms kādām lielām lietām es vienmēr jūtu sevī degam uguni. Dievišķu uguni! Arī šajā vakarā. Tas Kungs vēlas darīt kaut ko lielu un grib mūs šovakar sapurināt. Viņš ir liels un dzīvs Dievs. Viņš reāli izglābj, dziedina un reāli atbild uz mūsu lūgšanām. Viņš ir reāls. Tāpēc esi arī tu reāls!”
Tad es iegāju podnieka namā, un redzi, viņš kaut ko darināja ar savu podnieka ripu. Un, kad trauks, ko viņš darināja, neizdevās, kā tas ar mālu podnieka rokās gadās, tad viņš pataisīja no tā citu trauku, kā tas viņam tieši patika. Tad atskanēja man atkal Tā Kunga vārds un man sacīja: “Vai tad Es nevaru ar jums, Israēla nams, tāpat darīt kā šis podnieks?” saka Tas Kungs. “Redzi, kā māls podnieka rokā, tā jūs esat Manā rokā, Israēla nams. Vienu brīdi Es runāju ar kādu tautu un valsti, ka Es to gribu izpostīt, izdeldēt un iznīcināt, un draudu tai, bet, ja šī tauta, pret kuru bija vērsti Mani draudi, atgriežas no sava ļaunuma, tad Man kļūst žēl tā posta, ko Es tai biju lēmis. Un citreiz Es runāju par kādu tautu un kādu valsti, ka Es to gribētu pamatīgi iedēstīt un izveidot, bet, ja tā tad dara, kas ir ļauns Manās acīs, un neklausa Manu balsi, tad Man kļūst žēl, ka Es tai biju solījis ko labu. Jeremijas 18:2-9
Ikvienam meistaram darbā gadās pa brāķim. Arī podniekam. Tādā gadījumā viņš nederīgo trauku izmet vai no tā paša materiāla pagatavo citu trauku. Mūsu Dievs atšķirībā no podniekmeistara nekļūdās nekad. Ja tomēr nesanāk labs trauks, tad vaina meklējama tikai un vienīgi mālā. „Māls”, jeb materiāls – tie esam mēs ar tevi! Mēs ikdienas esam izvēles priekšā. Cik padevīgs materiāls mēs esam sava Meistara rokās? Vai mēs paklausām savam Skolotājam? Vai mēs pildām Viņa gribu un vai mēs darām to no sirds un ar visiem simts procentiem?
Attiecībā uz kristieša paklausību un nodošanos mācītājs ir kategorisks: – „Ja tu nevēlies novērtēt to, ko Dievs tev ir devis un kalpot Viņam maksimāli, uz visiem 100 procentiem, tad Viņš pacels un ieliks citu cilvēku tavā vietā! Bet ja tu pieņem lēmumu kalpot Dievam reāli, tad nelaime ies tev secen un tu paliksi savā vietā!”
Ko nozīmē kalpot Dievam „reāli”? Tas nozīmē pielikt maksimālas pūles visā, ko mēs darām Viņa valstībai, savu līdzcilvēku glābšanai. Tas nozīmē neatslābt savās lūgšanās, savā kalpošanā draudzē un mājas grupā. Un tajā pašā laikā apzināties, ka mūsu Kungs ir reāls, īsts, viņš reāli dziedina, palīdz un atbild uz mūsu lūgšanām.
Uzklausi, Kungs, manu lūgšanu un ievēro, cik skaļa mana balss, Tevi piesaucot! Psalms 86:6
Izraēla ķēniņš Dāvids lūdza Dievu no visas sirds un no visa spēka. Viņš apzinās, ka viņš meklē To Kungu no visas sirds un tas viņam dod drosmi un apziņu, ka Dievs atbildēs uz viņa lūgšanām. „Lūdziet, un jums taps dots”, ja vien mēs lūdzam no visas sirds un nevis pīkstam! „Pietiek pīkstēt savos lūgšanu kambaros!” – sauc mācītājs. Kādas ir mūsu lūgšanas? Savu laiku jau mēs katrs it kā atlūdzam, bet kā ir ar kvalitāti? Vai mēs saucam uz to Kungu no visas sirds? Kad Jēzus lūdza, Viņa sviedri kā asins lāses krita uz zemes. Kā lūdzam mēs? Kad mūsu lūgšana paliek klusa, vai tas nav brīdinājuma signāls, ka esam atslābuši savā ticībā, savā sirds dedzībā un mūsu Dievs mums ir kļuvis kaut kas pārāk abstrakts? Viņš neuzklausa mūsu lūgšanas, ja tās ir tāpat vien, bez sirds. Viņš ir reāls Dievs!
Mārcis Jencītis: Nesen man bija saruna ar kādas harizmātiskas draudzes mācītāju. Es viņam teicu: „Gribu redzēt savas ticības un darba augļus! Reālus rezultātus! Jo mans Dievs ir reāls un Viņš reāli uzklausa manas lūgšanas.” Šis mācītājs paskatījās uz mani kā uz jukušu un atbildēja: „Ja ticība grib redzēt augļus, tad ar tādu ticību kaut kas nav kārtībā!” Man tas „nelīmējas” kopā! Es nekur Bībelē neredzu nereālu Jēzu. Dievs ir reāls. Viņš dzird manas lūgšanas, kas nāk no visas sirds. Dievs redz, cik maksimālas pūles mēs pieliekam Viņa darbā. Garīgā pasaule ir reāla. Dievs ir reāls! Nost ar abstraktām lietām, abstraktu ticību un abstraktu kalpošanu! Mēs gribam redzēt savas ticības un darba augļus. Esi arī tu reāls un paskaities un lietām sev apkārt ar skaidru prātu!”
Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu. Jāņa 14:12-14
Kad Jēzus staigāja pa ūdens virsu, tas bija reāli. Aklā Bartimeja dziedināšana, Lācara uzcelšana no nāves, daudzu tūkstošu ļaužu paēdināšana tuksnesī un vēl daudzi citi brīnumi – tie visi ir reāli, patiesi vēsturiski notikumi. Jēzus nāve pie krusta Golgātā un Viņa augšāmcelšanās no nāves trešajā dienā ir patiess vēsturisks notikums! Jēzus paņēma divpadsmit vīrus no Galilejas un dažu gadu laikā reāli sagatavoja viņus par Saviem mācekļiem, nākamās draudzes līderiem, kuri izmainīja tā laika pasauli līdz nepazīšanai. Viņa izlietās asinis ir reālas. Viņš patiesi mūs atpircis no tēviem mantotās aplamās dzīves un darījis mūs par ķēniņiem un priesteriem, kas valda! Mēs esam aicināti darīt tos pašus darbus, ko Viņš, un vēl lielākus! Mēs nevis tikai ticam, ka būsim lielākā draudze Latvijā, bet mēs arī reāli tādi būsim! „Kāpēc tad mēs sakām, ka nevaram pacelt līderus, nevaram veidot mācekļus Jēzum?” – klātesošajiem jautā Mārcis Jencītis. „Es, bijušais cietumnieks un narkomāns, tagad stāvu šeit jūsu priekšā. Slikts puika! Es reāli esmu atpestīts un dziedināts. Un ja jau es divu gadu laikā ar Dieva palīdzību un Viņa uzdevumā esmu pacēlis trīsdesmit līderus draudzē, tad kāpēc arī jūs ikviens nevarat pacelt savus trīsdesmit mācekļus? Es nelielos ar sevi, Jēzus mani pacēla, viss gods un slava Viņam. Es esmu tāds pats cilvēks, kā jūs. Vai mums nav daudz kas kopīgs? Ja jau Tas Kungs varēja mani pacelt un lietot, tad Viņš var arī tevi lietot vēl vairāk! Problēma ir tavā domāšanā. Dievs ir reāls. Tu vari pacelt 30, 60 un pat 100 līderu!”
Ticība grib redzēt augļus! Ja mēs savā ticībā un kalpošanā esam orientēti uz rezultātu, tad ar mūsu ticību viss ir kārtībā. Ticība ir tas pats, kas paklausība. Jēzus ir reāls. Kad mēs reāli kalpojam Viņam, mēs arī reāli redzam augļus. Mācītājs saka: – „Vienu lietu es ieraugu arvien skaidrāk un skaidrāk – cilvēks var savā dzīvē sasniegt tik daudz, cik viņš spēj ar savu prātu saprast un noticēt tam. Pēdējā laikā es regulāri peldu pāri ezeram. Kad kādu rītu es jau iepriekš nodomāju, ka šoreiz es nevarēšu pārpeldēt, tad es arī nevaru. Bet, kad es nolemju: „es gribu un es varēšu!”, tad mans iekšējais potenciāls atbrīvojas un es tiešām arī varu! Cik daudz spēj noticēt tu? Esi reāls! Tavs rezultāts būs daudz lielāks, nekā taviem priekšgājējiem. Es nebrīnīšos, ja būs lielāks, pat nekā man!”
Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus. Psalms 126:5-6
Vai Tas, Kas to saka, melo? Vai Dievs melo? Tad kurš melo? Velns. „Kaut jūs spētu arī tā domāt. Neatkarīgi no tā, kur tu esi šodien. Sestdien mana svētruna daudziem bija kā „smagā artilērija”. Es zinu, ka daudzi vakarā, pārnākdami mājās, raudāja. Ja tavas asaras bija nevis dusmas uz mani, bet dusmas uz velnu, un ja tu esi apņēmības pilns turpināt strādāt un ar asarām sēt, tad šis Vārds ir tev!”
Jēzus reāli nogavēja 40 dienas. Viņš reāli dziedināja Pētera sievasmāti no drudža. Dievs reāli dziedina. Esi reāls! Pēc tam Pēteris pavisam reāli izvilka milzīgu lomu. Jēzus viņam teica: „No šī laika tu zvejosi cilvēkus Manai valstībai!” Pilnas mājas grupas ar cilvēkiem – tā ir realitāte!
Un notika, kādā dienā Viņam mācot, tur sēdēja farizeji un bauslības mācītāji, kas bija nākuši no visiem Galilejas un Jūdejas ciemiem, kā arī no Jeruzālemes. Un Tā Kunga spēks Viņam bija, ka Viņš varēja dziedināt. Lūkas 5:17
Jēzus dziedināja reāli! Jēzus pa īstam dziedināja, atbrīvoja un sagatavoja 12 mācekļus. Dievs to saka mums. Arī mēs darīsim tos darbus, ko Jēzus darīja! Mēs visu spējam Tā spēkā, kas mani dara stipru! Esi reāls. Esi reālā draudzē un cel reālus līderus. Tev ir spēks!
Ļoti bieži mūsu domāšana ir sabojāta un mūsu miesa ir izlaidusies. Jēzus reāli apklusināja vētru jūrā. Mācekļi brīnījās – „Kas tas tāds?!” „Pietiek brīnīties par citām draudzēm pasaulē, Kastelanosu un Jongi Čo” – klātesošajiem saka mācītājs. „Kur ir tava ticība? Jēzus atbrīvoja absolūti apsēstu vīru un izdzina no viņa veselu leģionu ļauno garu. Viņš patiesi atbrīvoja cilvēku, kuram neviens nespēja palīdzēt. Kāpēc tad mēs sakām par cilvēkiem, ka tam vai tam nevaram palīdzēt? Kur ir jūsu ticība? Dievs var palīdzēt jebkuram. Un tu vari katram pastāstīt par Jēzu!
Pēc tam Tas Kungs nozīmēja vēl septiņdesmit citus un izsūtīja tos pa divi un divi Savā priekšā uz ikkatru pilsētu un vietu, kurp Viņš gribēja iet. Lūkas 10:1
Vasarsvētku dienā Jēzus reāli izlēja pār Saviem mācekļiem Svēto Garu. Un mūsu leksikā vairs nav jābūt vārdiem: „Es nevaru”.
Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” Mateja 28:18-20
Jēzus nesaka: – „Ejiet un ticiet”. Viņš saka: „Ejiet un dariet!” Reāli! Jongi Čo prasīja: „Kur ir atslēga tam, ka tava draudze izaugusi līdz miljons cilvēkiem?” „Es lūdzu Dievam, un klausu. Klausu un lūdzu!” „Jā, savos lūgšanu kambaros mēs meklējam Viņa vaigu un tas ir pareizi”, – saka mācītājs. „Taču ir jālūdz arī par cilvēkiem. Ir jālūdz un jāgavē, lai atbrīvotu viņus no velna varas. Bez nopietnas lūgšanas mēs nevaram mantot jaunus cilvēkus un nevaram darīt viņus par Kristus mācekļiem.”
Pret Kolumbijas G12 draudzes mācītāju Cēzaru Kastellanosu tika veikts atentāts. Viņam trāpīja sešas lodes. Interesanti, kāpēc Dievs to pieļāva un interesanti, kāpēc viņš nenomira? „Es tikai šodien uzzināju interesantu lietu”, – saka Mārcis. „Pirms šī uzbrukuma viņš bija ievērojis, ka viņa draudzē lūgšanas ir atslābušas. Bija ienākusi remdenība viņa paša komandā. Tieši tajā dienā, kad viņu sašāva, viņš sludināja par šo lietu draudzē. Brīnumainā kārtā Cēzars izdzīvoja. Jo pēc šīs svētrunas visa draudze izmisīgi lūdza Dievu! Es darīšu visu, ko es varu, lai arī jūs kārtīgi lūgtu Dievu!”
Mūsu draudzēs ir papilnam cilvēku, kuri nav nostiprināti, atbrīvoti un kuri nav satvēruši vīziju. Jo par viņiem nav kārtīgi lūgts! Problēma ir mūsu domāšanā un mūsu saucienā uz Dievu. Dāvids saka: „Kungs! Tu dzirdi manu skaļo saucienu!” Šodien tu esi tas, kas tu esi. Viss ir atkarīgs no tevis paša. Kāds māls tu esi tā Kunga rokās? „Mums draudzē ir triju lūgšana. Cik daudzi no jums to praktizē savās mājas grupās?” – jautā mācītājs. „Mēs par to mācījāmies Līderu skolā. Sāc to pielietot un lūdz, kā Jēzus lūdza Ģetzemanes dārzā līdz nemaņai, lūdz līdz galam par tiem cilvēkiem, kuri ir jūsu grupas sarakstos un tu redzēsi augļus! Mums ir jāmeklē Dieva vaigs, bet mums ir tāpat jālūdz arī par cilvēkiem. Jo ir divi baušļi, nevis tikai viens!”
Un kāds no rakstu mācītājiem, kas bija noklausījies šai viņu sarunā, ka Viņš tiem labi bija atbildējis, nāca un Viņam vaicāja: “Kurš ir augstākais bauslis par visiem?” Jēzus atbildēja: “Augstākais ir: klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir viens vienīgs Kungs. Un tev būs To Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un no visa sava prāta, un no visa sava spēka. Otrs ir šis: tev būs mīlēt savu tuvāku kā sevi pašu; cita lielāka baušļa par šiem nav.” Marka 12:28-31
Pēc svētrunas seko lūgšanas par draudzes vajadzībām. Mācītājs aicina: „Lūdziet kā vēl nekad! Lūdziet par katru vajadzību, katru punktu no sirds. Mums ir jāsaņem no Dieva atbilde par katru cilvēku, kurš ir mūsu sarakstos. Kļūsim par citiem traukiem. Tādiem, kurus mūsu Kungs var lietot!”
