Mūsu sabiedrībā ir viegli pieejami dažādi kredīti, un ļoti daudzas reklāmas mudina cilvēkus dzīvot uz nākotnes rēķina, uz tā, ko vēl neesi nopelnījis. Vēlme baudīt dažāda veida komfortu, iegādāties kārotās lietas tagad un tūlīt, kļūst par ēsmu, kas ievilina kredītu lamatās. Dzīve pēc tam kļūst par nebeidzamu kredīta procentu maksāšanu, cīņu par izdzīvošanu un sapņotais, īslaicīgais komforts ātri vien pārvēršas par murgu. Arī Inga ar vīru pirms 10 gadiem komfortablākas dzīves tīkojumos, paņēma pirmo kredītu. Gaidītais prieks pārvērtās parādu verdzībā, bet kopā ar Dievu viņa tagad ir atbrīvojusies no visām kredītsaistībām.

Inga pati stāsta: “Mēs ar vīru nolēmām iegādāties ģimenes māju. Pārdevām savu dzīvokli, vīrs paņēma kredītu un priecājāmies, ka tagad baudīsim dzīvi savā mājā. Vēlējāmies uzreiz arī to izremontēt un iegādāties dažādas labas lietas iekārtošanai. Šīm vajadzībām naudas nepietika un kredītu ņēmu arī es. Likās, ka viss būs skaisti un jauki, tomēr prieks bija īsu laiku. Pēc kāda laika, saņemot vēstules no kredītiestādēm, konstatēju, ka viņš nemaksā ikmēneša maksājumus. Tas notika tādēļ, ka vīrs bija aizrāvies ar alkohola lietošanu. Šī ziņa pārvilka svītru visiem maniem priekiem par iegūto īpašumu. Runāju ar vīru, cerēju, ka situācija mainīsies, bet gāja laiks, un viss palika pa vecam, tādēļ neredzēju citu risinājumu, kā šķirties. Bija pagājuši četri gadi, kopš nopirkām māju, es biju palikusi ar parādiem, ko maksāju par mājas remontu, kurā vairs nedzīvoju. Emocionāli šis laiks bija smags un mierināju sevi, apmeklējot ļoti dārgus koncertus, teātra izrādes. Tā bija tāda kā apmātība, nedomāju par to, kā atmaksāt kredītus, dzīvoju tikai vienai dienai, domāju tikai par to, ko šodien varu baudīt. Lai spētu samaksāt par savām izklaidēm, ņēmu jaunus kredītus, līdz nonācu tik tālu, ka, saņemot algu, visu atdevu parādu apmaksai un ņēmu jaunus aizdevumus, lai varētu izdzīvot. Biju nokļuvusi “vāveres ritenī”, no kura izeju neredzēju. Ar kredītiestādēm mēģināju sarunāt sastādīt aizdevuma atdošanas grafiku, lai nav jāmaksā kredīta pagarināšanas summas, bet tas neizdevās.

 Tai laikā, apmēram divus ar pusi gadus atpakaļ, maijā draudzene uzaicināja mani uz draudzes “Kristus Pasaulei” mājas grupiņas pasākumu. Man iepatikās cilvēki, atmosfēra un sāku apmeklēt mājas grupiņas sapulces katru nedēļu un pēc kāda mēneša arī dievkalpojumus Rīgā. Septembrī devos uz draudzes trīs dienu semināru jeb inkaunteru, kur satikos ar Dievu, piedzīvoju Viņa tuvumu un mīlestību un savā sirdī ieguvu neparastu mieru, paļāvību uz Dievu, pārliecību, ka manā dzīvē viss sakārtosies. Sāku arī regulāri lasīt Bībeli un lūgt. Izpratu desmitās tiesas principu un sāku ziedot, jo vēlējos būt svētīta. Sapratu, ka esmu ļoti nepareizi rīkojusies, ka tas ir grēks un man bija ļoti kauns, par savu rīcību. Par manu finansiālo situāciju regulāri tika lūgts arī grupiņā. Dievs sakārtoja manu domāšanu, vairs nevēlējos dzīvot uz nākotnes rēķina, ka tērēt varu to, kas ir nopelnīts, nevis to, kā vēl nav. Mācījos arī pareizi lietot naudu, izvērtēt to, kas tiešām man vajadzīgs un bez kā var iztikt. Tad notika pirmais brīnums. Šai laikā kredītiestādes viena pēc otras piedāvāja atcelt kredīta pagarinājuma maksu un sastādīja atmaksas grafiku, kuru reāli varēju izpildīt.

 Tomēr viss negāja tik gludi, jo es drīz vien smagi saslimu un vairākus mēnešus pavadīju slimnīcā. Atgriežoties darbā, saņēmu jaunu triecienu – štatu samazināšanas dēļ mani atlaida no darba un kļuvu par bezdarbnieci. Dzīvoju mazpilsētā un vairākus mēnešus nevarēju dabūt pastāvīgu darbu, strādāju veicu gadījuma darbiņus, visu, ko vien piedāvāja – gan mājas tīrīju, gan strādāju noliktavā. Šajā laikā nevarēju atmaksāt arī grafikā paredzēto summu, tāpēc ar mani strādāja parādu piedzinēji un līdz ar to atmaksājamā summa vēl pieauga. Jutu izmisumu, stresa dēļ man parādījās sarkani plankumi uz ķermeņa, tomēr Dievs palīdzēja saglabāt ticību. Turpināju apmeklēt draudzi un lūgt Dievu, saņēmu atbalstu arī no mājas grupas vadītājas, un tas viss palīdzēja iziet cauri šim grūtajam posmam, nekrītot panikā, nepazaudējot ticību un paļāvību uz Dievu. Turpināju dot Dievam desmito tiesu un ziedojumus. Drīz vien saņēmu atbildi uz lūgšanām un situācija sāka atrisināties. Dabūju labi atmaksātu darbu, kas man arī ļoti patīk. Parādu piedziņas konsultants sastādīja jaunu grafiku, pēc kura arī maksāju. Kad pēc grafika bija palicis vēl pusgads kredīta atmaksai, notika vēl viens brīnums – saņēmu paziņojumu, ka banka ir atcēlusi maksājuma procentus un man jāsamaksā vien nieka 18 eiro un kredītsaistības ar to beidzās. Tagad savu nopelnīto naudu varu tērēt sev, savām vajadzībām, nevis parādu nomaksai. Esmu ļoti laimīga un pateicīga Dievam, ka Viņš palīdzēja man tikt vaļā no smagās parādu nastas. Bez Viņa es to nebūtu spējusi un, visticamāk, būtu grimusi arvien dziļāk.

 Šajā laikā Dievs man iemācīja, ka jāprot gaidīt, nepazaudēt mieru, paļaušanos uz Viņu arī tad, ja viss nenotiek kā vēlamies. Ar Dievu ir gaisma jebkura tuneļa galā, un Viņš dod spēku iziet cauri visām problēmām. Novēlu ikvienam meklēt palīdzību pie Dieva, apbruņoties ar pacietību un neatkāpties!”

 

Ingas Vedējas liecību pierakstīja Dace Daubere

 Rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija